izrādās, ka cilvēkam vajag tik maz, lai justos slikti un vientuļi.
pietiek uzrasties negaidītām un neatceļamām darīšanām, kas izjauc paša plānus.
Tu visu dari ar vislabāko sirdsapziņu un darba atdevi, bet apziņa, ka Tu upurē kaut ko svarīgu, liek justies skumji :(((
vienkārši nevari nedomāt par to, ko Tu konkrētajā brīdī gribētu darīt, bet nevari.