Jā, bet vienmēr to nevar labi noslēpt. It kā, jo vairāk smaidi un muļķojies, jo vieglāk tev pašam ir, bet agri vai vēlu tāpat sevi nododu, jo esmu pārāk emocionāla, lai uzliktu dzelzs masku un vienkārši ietu tālak.
Un patiesībā nevienam nav jāzina, ka kaut kas tevi apbēdina, jo kopsummā reti kam tiešām nav vienalga. Bet tas arī ir labi, jo tad redzi, kam tu kaut cik vispār rūpi. :)
Man patīk zīmuļa nosmērēto lineāla malu smērēt pret vēnām tehniskajā grafikā.
Internetā klejo šī formula.
Manuprāt, vecumam nav nozīmes, bet prātam gan ir. Neliksim jūtas formulās, arī nezaudēsim sevi citu cilvēku dēļ.
Ja cilvēks tevi patiesi ciena, ja viņam/-ai ir labākie nodomi tavas laimes (nevis sevis dēļ), tad vecums, manuprāt, nav nekas.
Antarktīda
Persikipersikipersiki
Vienkāršiem un labestīgiem, tolerantiem, brīviem domās. ☺️
Bieži. Reizēm necīnos nekā, jo jāļauj sev izbaudīt kā laimes mirkļus, tā arī bēdu pilnus brīžus.
Es mainu savu attieksmi pēc otra cilvēka rīcības un attieksmes izmaiņām. Netaisos skriet pakaļ cilvēkiem un nevienu sev klāt nesienu, pārāk tuvu nevienu nelaižu klāt. Jāciena sevi, tad apkārtējie nekad nenodarīs pāri.
Ikvienam paškritiskam cilvēkam ir jūra īpašību, kas viņam sevī nepatīk- tas ir tikai normāli un tā arī jābūt.
Esmu pārāk nedroša, slinka, neizlēmīga, bailīga un reizēm pārāk daudz pieprasu no sevis un apkārtējiem.
Nē, tā domāt būtu egocentriski un muļķīgi.