@aiznemtslv

ㅤᵕ̈

Ask @aiznemtslv

Sort by:

LatestTop

Previous

Cik daudz cilvēku paliktu, ja nogalināt būtu ļauts? Vai Tevi kāds vēlētos nogalināt? Un Tu? Vai Tu to vēlētos un darītu?

Nav ne jausmas, bet zinot to, kāda mūsdienās ir cilvēkiem reakcija uz nepatīkamo, negatīvo, tad gan jau paliktu maz. Domāju, ka jā, pirmā noteikti būtu māsa, kura vēlētos, bieži viņai krītu uz nerviem, pat elpot nevaru viņas klātbūtnē. :D Es diezvai, pat ja mani kārtīgi nokaitina, izved no ierastā mierīgā stāvokļa, pat tad man nav domu kādu nogalināt. Laikam esmu pārāk jauks cilvēks. :D
Liked by: AnnoyingK Artūrs Didza

Kas Tevi šodien iepriecināja, apbēdināja? j.k.s.

Zane ❤
Es beidzot tiku pie klavierēm, nosēdēju kādu laiku, kā saka, atbrīvojos no liekajām emocijām. Pamodos ne visai labā noskaņojumā, pēc vakardienas jutos šausmīgi, bet kaut kā piecēlos, izdarīju visu, kas bija saplānots. Sapratu, ka diena atkal būs tāda pati kā visas, pēdējo dažu nedēļu laikā. Atkal viss no jauna, atkal tās sasodītās skumjas, atkal mūzika un atkal mājasdarbi. Kaut kā tā. :)

Parasti ir tā, ka uz vīriešiem skatās, kā uz 'stipro' dzimumu. Kas, itkā, liedz vīriešiem izrādīt sakāpinātas emocijas, jo viņuprāt tas tiktu uztverts kā vājuma pazīme. (Nejūtieties aizvainotas, dāmas. Uzskatu, ka daudzas sievietes ir vienlīdz spēcīgas vai spēcīgākas par vīriešiem :D)

Unique silhouette
Nekas viņiem neliedz izrādīt emocijas, viņi paši uzskata, ka tā ir vājuma pazīme. Jā, varbūt tā ir, bet man patīk, kad puisis izrāda savas emocijas, jebkādas, pēc tā es vismaz saprotu, ka viņš ir atklāts, nebaidās izrādīt savas emocijas, nebaidās no tā, ka kāds var ko padomāt, uztvert to jūtu izrādīšanu par vājuma pazīmēm. Man šķiet, ka tas ir labi, ja vīrietis/puisis nebaidās parādīt to, ko jūt, vienalga vai prieks, skumjas, dusmas, patika, mīlestība, naids. Protams, nepārspīlējot ar emociju izrādīšanu, bet es nevaru spriest par cilvēku, kurš ir vienaldzīgs, bez emocijām, tādus ir grūti izprast..

Related users

Mums apkārt viss mainās. Daba, apkārtējie cilvēki, mēs paši un viss pārējais. Vai tu spēj sajust izmaiņas, kas notiek tev apkārt un tevī pašā? Varbūt vari paskaidrot, kā tu to sajūti(ja sajūti)?

Unique silhouette
Nu...izmaiņas apkārt uzreiz var saskatīt, sajust pēc apkārtējo uzvedības, attieksmes, citām lietām. Bet izmaiņas sevī es nejūtu uzreiz, vajadzīgs laiks, lai sajustu to, kas darās manī. Grūti izskaidrot, bet es mēģināšu. Biežāk jau es to sajūtu pēc sava rakstura, kurš bieži mainās, jo apkārtējie cilvēki un situācijas liek mainīties. Vēl jūtu pēc savas veselības(?), tas ir tā, ka ja man pasliktinās veselība, palieku drūmāka, klusāka, viegli aizkaitināma. Arī pēc attieksmes pret citiem, tas arī liek mainīties. Es īsti nezinu, kāda esmu tagad, kāpēc tieši tāda un vai tas ir labi vai nē. Pašlaik nevaru saprast, kas īsti manī mainās. Bet domāju, ka izmaiņas cilvēkos notiek katru dienu, stundu, pat minūti, tikai to ir grūti pamanīt.

Kā pagāja šī diena?

Jau ir jauna diena, nu..nakts, bet tu saprati. Diena pagāja diezgan mierīgi un labā noskaņojumā, bet uz vakarpusi atkal uzbruka domas, drūms noskaņojums un traki gāja. Tagad grūti aizmigt un visi, kuriem varētu uzrakstīt jau guļ. :(
Liked by: AnnoyingK Anete

nesmuka

Jebkurā gadījumā es nebūtu atbildējusi uz šo nepārāk izsmeļošo un nepamatoto viedokli(?), bet man ir kas sakāms - nezinu un nemaz negribu zināt kāpēc esi tik nejauks parazī...cilvēks.

"Tas ir smieklīgi, kad cilvēki, kuri saka, ka ilgojas pēc Tevis, tajā pašā laikā nedara neko lietas labā, lai tiktos." - Piekrīti/nepiekrīti, kāpēc?

Nezinu vai tas ir smieklīgi...nē nu, varbūt kaut kādā mērā tas ir smieklīgi, bet vairāk jau tas ir muļķīgi un skumji... Kaut ko teikt, solīt, ja zin, ka neko nedarīs, sēdēs uz līdzenas dirsas, tikai sakot, ka ilgojies. Ja saka ko tādu, tad pierāda, visādos veidos, ja nē, tad jātur muti ciet un nemaz lai nerunā to, ko nevar izdarīt. Ir jābūt pārliecinātam savos vārdos un darbībās, nav ko skumdināt cilvēku, zinot, ka neko nedarīsi lietas labā.

Tu vairāk sevi uzskati par nopietnu vai bērnišķīgu cilvēku? Kāpēc? :)

Hm...kā kur, kā kad un kā ar ko. Ir cilvēki, kuru kompānijā esmu nopietna, ir tādi, ar kuriem uzvedos bērnišķīgi. Kad man ir skumji, dīvains garīgais, tad esmu pat ļoti nopietna, bet tad, kad man ir pārāk labs garīgais(retāk, bet gadās), mēdzu būt pat ļoti bērnišķīga.

"Veiksmīgie sāk ar vārda "nevaru" izslēgšanu no sava krājuma..." - Piekrīti/nepiekrīti,kāpēc?

Protams. Īsāk sakot, ja pārkāpsi pāri 'nevaru', tad būsi veiksmīgs. Jo pēc 'varu' un 'gribu' seko veiksme. Vismaz man tā šķiet..

Zinu ka noteikti esat saņēmuši jau ļoti daudzus apsveikumus un laba vēlējumus, bet tikai vēlējos teikt : Aizmirstiet visus sliktos brīžus kas bijuši 2014. gadā un sāciet 2015. gadu ar lielu smaidu, ceru ka jums 2015.gads būs prieka un mīlestības mirkļu pilns :) (hug) [j.k.s.]

poga1234’s Profile PhotoIvanda ^^
Paldies, bet žēl gan, ka gads iesācies diezgan skumji, ceru, ka tas nav uz ilgu laiku.

Pastāsti par pēdējām 5 minūtēm pirms 2014.gads pārtapa par 2015. gadu. Kas notika, ko darīji, kā jūties?

Zilais Zirgs
Visi vēl taisījās iet ārā, puse jau bija izgājusi, baigi tur stāvējām ar glāzēm un brīnumsvecītēm, dedzinājām tās un gaidījām salūtu. Skaitījām minūtes līdz salūtam, bija baigā migla, bijām diezgan patālu no pašas pilsētas, bet varēja dzirdēt salūtu, tad beidzot vērojām skaistu skatu, salūtu, tad bija pauze, domājām, ka viss, bet tomēr nē un atkal izšāva salūtu. Īsāk sakot, bija jautri, skaisti un vispār kopumā svētki bija ļoti labi, man patika. Un par sajūtām...pirms tam biju sagruzījusies, tad dzirdēju, ka daudzi taisās iet ārā, pati saģērbos un tad jau bija labi, garīgais uzlabojās. :)

Tici brīnumiem? Kāpēc?

Neticu. Diezgan muļķīgi ticēt vai neticēt, vismaz man šķiet, ka ticēt ir labi, bet tajā pašā laikā, kad saproti, ka nekā nebūs, kā saka 'aplauzies', nekas nenotiek, tad pazūd vēlme ticēt brīnumiem.. Neticēt arī ir diezgan muļķīgi, jo vajag taču kaut kam ticēt. Nav iespējams neticēt, kaut kam jau tic, bet vai tie brīnumi notiek? Nedomāju, ka brīnumi pastāv, tās ir sakritības vai arī tie 'brīnumi' ir pārspīlēti, jo cilvēki vēljoprojām tic tiem.

Kamēr mēs meklējam ideālu cilvēku, mēs palaižam garām pilnīgi ne-ideālu cilvēku, kurš varētu padarīt mūs laimīgus. Kāpēc mēs tā daram un kāpēc mēs nenovērtējam tos, kas mums ir blakus?

Tā tas ir un būs. Visi tiecas pēc ideāla un tas ir skumji. Es īsti nezinu kāpēc. Varbūt tāpēc, ka visiem šķiet, ka ar ideālajiem cilvēkiem būs labi, nebūs nekādu konfliktu, problēmu. Ideālu nav, ir tikai tādi, kuri citiem liekas ideāli. Es tieši domāju otrādāk, ka ar tiem ne ideālajiem var būt daudz labāk, interesantāk. Protams, ar konfliktiem un daudz problēmām, bet vismaz būtu kur tiekties, mērķis kļūt vēl labākam. Iepazīt kādu cilvēka īpašību, intereses un arī saskarties ar to, ka ir arī tādas lietas, kurās viņš nav ideāls. Mēs nemanam to, kas ir blakus tāpēc, ka mums vajag izbaudīt ko jaunu, iepazīt jaunus cilvēkus. Ar laiku paliek garlaicīgi visu laiku kontaktēties ar vienu un to pašu cilvēku. Vismaz man tā šķiet.. :) Par laimi, es negribu pazaudēt tagadējās paziņas, draugus, kontaktu ar viņiem, jo man ir vieglāk kontaktēties ar cilvēkiem, kurus esmu iepazinusi un zinu viņu raksturus. Bet ir arī tieksme iepazīt kādu jaunu cilvēku. :)

View more

Next

Language: English