Ask @Sencizs:

Ka man pateikt vecakiem ka esmu gejs?

Sāc ar sava tēva pēcpuses komplimentēšanu. Pavaicā vai viņš pēdējā laikā daudz sporto, ietur kādas diētas un papliķē pa plecu, piemiedzot aci. No mātes aizņemies šampūnu, apgalvojot, ka parastais Tavus matus padara pārāk raupjus. Pakomplimentē māsas smaržas. Pie sienas pieliec Raijena Sīkresta plakātu, savukārt pie pusdienu galda ar izteiktu baudu ēd sardeli, neizmantojot galda piederumus. Pēc tam skaļi pasaki "garšo daudz labāk kā Artūra tuņķis!"

View more

Kā vislabāk ieriebt priekšniecei? Nosaukt viņu par kuci klientu priekšā vai vienkārši iešpļaut sejā?

Liec viņai iemīlēties sevī. Uzaicini uz kādu romantisku randiņu, pavadiet pāris burvīgus vakarus kopā un soliet viens otram mūžīgu mīlu. Iepazīstiet viens otra ģimenes, draugus un sameklējiet kopīgu dzīvokli, plus, noteikti iegādājieties pēc iespējas dārgāku un dumjāku kaķi. Pēc vairākiem kopdzīvē pavadītiem gadiem, beidzot saņemies un bildini viņu. Liktenīgajā dienā pie altāra "Jā" vārda vietā pasaki "Ņehuja!" Skaties, cik viņa būs vīlusies, paliekot viena ar kaķi, hehehehēē

View more

Kas ir pirmais, ko dari, ja kāds Tev pasaka: "Jūties kā mājās" ?

Mājas man asociējas ar drošības un brīvības sajūtu. Nav tā, ka mājās es uzvedos kā pilnīgs idiots, taču, ja man ienāktu prātā pačurāt, stāvot uz rokām, visticamāk es to mēģinātu darīt tieši mājās (vai arī kādā iestādē zem stingras uzraudzības). Mājās es sagremoju citās vietās uzņēmtās emocijas - es zinu, kur un kas atrodas, pazīstu katru skaņu un zinu, kur skriet, ja gadījumā pa durvīm iebrāžas satrakoti jehovas liecinieki. Citiem vārdiem sakot - man nav jāvelta sava enerģija un uzmanība apkārtējās vides paradumu iepazīšanai. Es varu koncentrēties uz patiesi svarīgajām lietām, jo zinu, ka mani negaida nekādi pārsteigumi.
Ja pietiekami ilgi neesmu bijis mājās, es jūtos nestabils, jo nav bijusi iespēja iekšēji sakārtoties. Nomainīt visas drēbes un ieiet kārtīgā dušā - nav labāka veida kā restartēties par to. Es varu apsēsties un justies labi, jo esmu tur, kur man ir jābūt, proti, savās mājās.
Un tu... Tu tagad domā, ka, pasakot "Jūties kā mājās", es pēkšņi varēšu emocionāli atslēgties no visa un sajusties labi? Es varēšu atmest visus kompleksus un uzvilkt nepieklājīgi mazus, taču ērtus sporta šortus kopā ar spilgti dzeltenu kreklu un, neviena nemanīts, pamēģināt falsetā padziedāt Maikla Džeksona Billie Jean? Es jau nesaku, ka Tavas mājas nav labas, taču nekļūsti iedomīgs - tava privātā telpa nav mana un nekad nebūs, ja nu vienīgi mēs esam kopā, kas ir relatīvi maz ticams, un arī tad pieprasa gana ilgu integrācijas procesu.
Esmu arī gana saimnieciska persona - es rūpējos par vidi, kurā atrodos. Varbūt nākamais, ko Tu man teiksi ir: "Klau, ja jau Tu jūties kā mājās, lūdzu, uzmet acis klozetpodam - kaut kas baigi ķeras. Tas taču ir tavās interesēs, vai ne? Nu, jo Tu taču jūties kā mājās!" Nē, velns. Atpisies. Tā ir Tava problēma, nevis mana.
Es te esmu ieradies ekskursijā. Iespējams, lai satiktu Tevi, iespējams, lai iedzertu, iespējams, es esmu seksīgais santehniķis (šajā gadījumā es uzmetīšu acis gan klozetpodam, gan Tev, mazā), iespējams, es esmu katalogu preču pārdevējs un Tu esi potenciāls īblis. Viens ir skaidrs - ja es gribētu justies kā mājās, es neatrastos šeit.
Šis ir mazumiņš no tā, kas slēpjas zem lakoniskā "Nē", ko es pasaku reizēs, kad dzirdu "Jūties kā mājās".

View more

Next