67.
Aizgriezusi galvu prom, es nikna soļoju augšā.
Ko viņa ar to grib panākt?! Mani neinteresē, ko tas pretīgais draņķis ir sastāstījis!
-Tev nepatīk to klausīties.- Lora pavisam mierīgi secināja.
Viņas tonis lika manām dusmāsm uzvilnīt ar vēl lielāku spēku.
Nepatīk?! MAN nepatīk?!
-Esmu vienaldzīga pret Rafaelu un visu pārējo, kas ar viņu ir saistīts.-
Ķermeni pārpildīja tik milzīgs naids.. Miesa dega.. Gribējās atvērt muti un kliegt pilnā rīklē.
-Man gan tā nešķiet.-
Es nesapratu! Vai tā bezkaunīgā zebiegste joprojām turpina runāt?!
Saturējusi sevi rāmjos un neļāvusi jūtām izvēlties pāri tiem, es pieveicu pēdējo pakāpienu. Aŗī Lora tulīt pat nostājās blakus.
-Kur atrodas Rafaela istaba?- pārlaidusi acis pāri durvju rindai, viņa ieinteresēti uzlūkoja mani ar savu pelēko skatienu.
"Kāda, pie velna, tev daļa?!" pie sevis lādējos.
-Tur.- norādīju ar pirkstu uz kreiso gaiteņa galu un asi attraucu.
-Un kur atrodas tava?-
Mana? Vai tā kuce ir kaut ko ieplānojusi?! Jau?!
-Šeit.- parādīju uz tumšām koka durvīm, kas atradās mums priekšā. Melot viņai ir bezjēdzīgi.
-Nu jā.. starp jūsu istabām ir pietiekams attālums.- viņa domīgi nomurmināja.
Manas pacietības mērs bija beidzies. Spērusi divus platus soļus uz priekšu, es atvēru durvis un, iegājusi, skaļi aizcirtu tās.
-Es negulēšu ar viņu. Kamēr.-
Tas bija pēdējais, ko es dzirdēju..
Ielēkusi gultā, es saķēru savu spilvenu un ierakos tajā ar seju.
Kā es neciešu šo māju!! Kā es neciešu Rafaelu!! Kā es neciešu Loru!!
Sasodīts, kā es neciešu savu dzīvi!!
***
Nākamajā rītā es pamodos diezgan agri. Visas vannas istabas ir brīvas, tāpēc ir jāizmanto izdevība.
Berzēdama acis, es izvilkos no savas migas un čāpoju uz gaiteni.
Kad manā priekšā pavērās skats uz pirmā stāva 'mazgāšanās telpu', mana mute riebumā atkārās.
Viss, pilnīgi viss bija noklāts ar sieviešu apakšveļu. Sākot no stringiem un beidzot ar pārāk erotiskām naktskleitām.. kuras pat par kleitām nevar nosaukt..
Sasodīts.
Aiztaisīju aiz sevis durvis un atkal pacēlos uz otro stāvu.
Rafaels bija izteicies, lai neapmeklēju "viņa" vannas istabu.
Šajā mājā viss ir kopīgs. Pie tam viņš guļ.
Pagājusi uz priekšu, es uzmanīgi pavēru "aizliegtās" durvis un ielavījos iekšā.
Būtu labi, ja es nevienu nepamodinātu un visi viņi nogulētu vēl dažas stundas.
Pa to laiku es paspēšu izmazgāt matus.. iedzert kafiju.. un, iespējams, pat aizskriet uz tikšanos ar Džefu..
Pacēlusi acis un aplūkojusi apkārtni, es satriekta sastingu.
Tā kretīna vannas istaba ir divas reizes lielāka.. pie tam iekārtota, kā karaliskai personai.
Nu, Rafael, nekas nenotiks, ja es vienu reizi izmēģināšu šīs labierīces.
Noģērbusies, es iekāpu dušas kabīnē.. Ieslēdzu ūdens padevi.. un izbaudīju.
Šeit bija iestrādātas visdažādākās masāžas stŗūkas..
Aizmirsusi par laiku, es nosēdēju tur nenosakāmi ilgi.
Beidzot aizgriezusi krānu, es nopurinājos, saņēmusi matus kopā, es pārliku tos pār plecu un sāku stumt vaļā kabīnes durvis.
Tikai tad, kad manas kājas piezemējās uz flīzēto gŗīdu, es pamanīju Rafaelu..
(Karmella.)
Ko viņa ar to grib panākt?! Mani neinteresē, ko tas pretīgais draņķis ir sastāstījis!
-Tev nepatīk to klausīties.- Lora pavisam mierīgi secināja.
Viņas tonis lika manām dusmāsm uzvilnīt ar vēl lielāku spēku.
Nepatīk?! MAN nepatīk?!
-Esmu vienaldzīga pret Rafaelu un visu pārējo, kas ar viņu ir saistīts.-
Ķermeni pārpildīja tik milzīgs naids.. Miesa dega.. Gribējās atvērt muti un kliegt pilnā rīklē.
-Man gan tā nešķiet.-
Es nesapratu! Vai tā bezkaunīgā zebiegste joprojām turpina runāt?!
Saturējusi sevi rāmjos un neļāvusi jūtām izvēlties pāri tiem, es pieveicu pēdējo pakāpienu. Aŗī Lora tulīt pat nostājās blakus.
-Kur atrodas Rafaela istaba?- pārlaidusi acis pāri durvju rindai, viņa ieinteresēti uzlūkoja mani ar savu pelēko skatienu.
"Kāda, pie velna, tev daļa?!" pie sevis lādējos.
-Tur.- norādīju ar pirkstu uz kreiso gaiteņa galu un asi attraucu.
-Un kur atrodas tava?-
Mana? Vai tā kuce ir kaut ko ieplānojusi?! Jau?!
-Šeit.- parādīju uz tumšām koka durvīm, kas atradās mums priekšā. Melot viņai ir bezjēdzīgi.
-Nu jā.. starp jūsu istabām ir pietiekams attālums.- viņa domīgi nomurmināja.
Manas pacietības mērs bija beidzies. Spērusi divus platus soļus uz priekšu, es atvēru durvis un, iegājusi, skaļi aizcirtu tās.
-Es negulēšu ar viņu. Kamēr.-
Tas bija pēdējais, ko es dzirdēju..
Ielēkusi gultā, es saķēru savu spilvenu un ierakos tajā ar seju.
Kā es neciešu šo māju!! Kā es neciešu Rafaelu!! Kā es neciešu Loru!!
Sasodīts, kā es neciešu savu dzīvi!!
***
Nākamajā rītā es pamodos diezgan agri. Visas vannas istabas ir brīvas, tāpēc ir jāizmanto izdevība.
Berzēdama acis, es izvilkos no savas migas un čāpoju uz gaiteni.
Kad manā priekšā pavērās skats uz pirmā stāva 'mazgāšanās telpu', mana mute riebumā atkārās.
Viss, pilnīgi viss bija noklāts ar sieviešu apakšveļu. Sākot no stringiem un beidzot ar pārāk erotiskām naktskleitām.. kuras pat par kleitām nevar nosaukt..
Sasodīts.
Aiztaisīju aiz sevis durvis un atkal pacēlos uz otro stāvu.
Rafaels bija izteicies, lai neapmeklēju "viņa" vannas istabu.
Šajā mājā viss ir kopīgs. Pie tam viņš guļ.
Pagājusi uz priekšu, es uzmanīgi pavēru "aizliegtās" durvis un ielavījos iekšā.
Būtu labi, ja es nevienu nepamodinātu un visi viņi nogulētu vēl dažas stundas.
Pa to laiku es paspēšu izmazgāt matus.. iedzert kafiju.. un, iespējams, pat aizskriet uz tikšanos ar Džefu..
Pacēlusi acis un aplūkojusi apkārtni, es satriekta sastingu.
Tā kretīna vannas istaba ir divas reizes lielāka.. pie tam iekārtota, kā karaliskai personai.
Nu, Rafael, nekas nenotiks, ja es vienu reizi izmēģināšu šīs labierīces.
Noģērbusies, es iekāpu dušas kabīnē.. Ieslēdzu ūdens padevi.. un izbaudīju.
Šeit bija iestrādātas visdažādākās masāžas stŗūkas..
Aizmirsusi par laiku, es nosēdēju tur nenosakāmi ilgi.
Beidzot aizgriezusi krānu, es nopurinājos, saņēmusi matus kopā, es pārliku tos pār plecu un sāku stumt vaļā kabīnes durvis.
Tikai tad, kad manas kājas piezemējās uz flīzēto gŗīdu, es pamanīju Rafaelu..
(Karmella.)
