22.
Uzreiz tūlīt sajutu kā viņa žoklis saspringst. Viņš pacēla galvu un burtiski iznīcināja mani ar savu nāvējošo skatienu. Redzēju, cik ļoti Rafaels vēlas kaut ko pateikt, taču nedara to.
Pat iedomāties nevaru, kas tagad šeit notiktu, ja šo divu vīriešu nebūtu klāt.
-Rafael, varbūt tu mūs iepazīstināsi ar šo brīnišķīgo būtni?- vienā no divu sejām atplauka smaids. Tumšmatainais vīrieties, gadus 40 vecs, lūkojās manī ar apbrīnas pilnu skatienu.
Es no visas sirds ceru, ka viņam ir sieva, kura spēj viņu saturēt rāmjos, jo šī dīvainā uzmanības apliecināšana man pavisam nepatika.
-Visu, ko vajadzēja mēs jau esam izdarījuši. Man liekas, ka jums ir laiks doties prom. Es jūs pavadīšu.- Rafaels nemierīgi piecēlās kājās.
Vārdiem nevaru izteikt, cik ļoti man patīk redzēt šo savaldīgo vīrieti tieši tādu..
-Beidz, mīļais, neizturies tik nepieklājīgi pret viesiem.- maigi saņēmu viņa apakšdelnu un vieglītēm parāvu uz leju, triumfējoši smaidot. Pēc mirkļa atkal saņēmu Rafaela naidīgo skatienu.
-Es, protams, nevēlos iejaukties jūsu privātajā dzīvē, taču pēc tās bildes parādīšanās internetā mana sieva tikai un vienīgi spēj runā par jums. Viņa jau sen pārdzīvo par to, ka tu, Rafael, vēl neesi atradis sev līgavu. Šodien no rīta, lai viņu apklusinātu man nācās apsolīt, ka iepazīstināšu ar šo brīnišķīgo meiteni. Tu taču pats saproti, cik apnicīga spēj būt Ella, kad viņai kaut ko vajag, un tagad es to nevarēju neizdarīt, jo tava mīļotā ir šeit, mūsu acu priekšā.- vīrietis atkal ierunājās un es izmisumā pārakmeņojos.
Vai tagad sava stulbā rakstura dēļ, man nāksies parādīties cilvēkos ar šo pretīgo kretīnu?! Nu, bļāviens! Ja es nebūtu nonākusi lejā, viņš nebūtu to patiecis un nebūtu neko piedāvājis!
Uzmanīgi pašķielēju uz Rafaela pusi un sapratu, ka viņš ir vēl vairāk izmisis nekā es. Gribējās apķert vēderu, nokrist uz grīdas un smieties tiklīdz spēki neizsīktu, jo viņa sejas izsteiksme pārspēja pilnīgi visus naida un dusmu rekordus, taču es nevarēju.. nevarēju, jo tai pašā laikā sapratu, kas mūs gaida priekšā..
-Viņas noteikti vēl paspēs iepazīties. Priekšā ir visa vasara, kuru mēs abi pavadīsim šeit.- Rafaels knapi savaldījies, nosvērti atteica.
-Diemžēl Ella pazīst tevi pārāk labi. Viņa jau iepriekš visu izlpānoja, jo zināja, ka tu nevēlēsies to darīt un jebkādā veidā izvairīsies no tikšanās. Ja tas nenotiks šodien, viņa piesolīja zvanu tavai mātei.- pretī sēdošais vīrietis klusi bilda, uzlūkojot te mani, te Rafaelu. Redzēju, ka šī nelieša roka savelkas dūrē zem galda.
-Labi, kāpēc gan nē? Izdarīsim to šodien.- viņš izmocija pārliecinošu smaidu.
-Ideāli! Es tulīt piezvanīšu šim nepacietīgajam sievišķim un pateikšu, lai gatavojas.
Aizbrauksim visi kopā uz mūsu villu piekrastē. Tā atrodas tikai 50 kilometru attālumā no šejienes.- vīrietis atvieglots nopūtās uz paņēmis mapes izgāja ārā, līdzi arī pasaukdams otru.
Un te mēs palikām ar Rafaelu divatā..
Laiku velti netērēdams viņš rupji saķēra mani aiz elkoņa un piecēla kājās..
-Ko tu esi izdarījusi, idiote?!- ..
(Rafaels.)
Pat iedomāties nevaru, kas tagad šeit notiktu, ja šo divu vīriešu nebūtu klāt.
-Rafael, varbūt tu mūs iepazīstināsi ar šo brīnišķīgo būtni?- vienā no divu sejām atplauka smaids. Tumšmatainais vīrieties, gadus 40 vecs, lūkojās manī ar apbrīnas pilnu skatienu.
Es no visas sirds ceru, ka viņam ir sieva, kura spēj viņu saturēt rāmjos, jo šī dīvainā uzmanības apliecināšana man pavisam nepatika.
-Visu, ko vajadzēja mēs jau esam izdarījuši. Man liekas, ka jums ir laiks doties prom. Es jūs pavadīšu.- Rafaels nemierīgi piecēlās kājās.
Vārdiem nevaru izteikt, cik ļoti man patīk redzēt šo savaldīgo vīrieti tieši tādu..
-Beidz, mīļais, neizturies tik nepieklājīgi pret viesiem.- maigi saņēmu viņa apakšdelnu un vieglītēm parāvu uz leju, triumfējoši smaidot. Pēc mirkļa atkal saņēmu Rafaela naidīgo skatienu.
-Es, protams, nevēlos iejaukties jūsu privātajā dzīvē, taču pēc tās bildes parādīšanās internetā mana sieva tikai un vienīgi spēj runā par jums. Viņa jau sen pārdzīvo par to, ka tu, Rafael, vēl neesi atradis sev līgavu. Šodien no rīta, lai viņu apklusinātu man nācās apsolīt, ka iepazīstināšu ar šo brīnišķīgo meiteni. Tu taču pats saproti, cik apnicīga spēj būt Ella, kad viņai kaut ko vajag, un tagad es to nevarēju neizdarīt, jo tava mīļotā ir šeit, mūsu acu priekšā.- vīrietis atkal ierunājās un es izmisumā pārakmeņojos.
Vai tagad sava stulbā rakstura dēļ, man nāksies parādīties cilvēkos ar šo pretīgo kretīnu?! Nu, bļāviens! Ja es nebūtu nonākusi lejā, viņš nebūtu to patiecis un nebūtu neko piedāvājis!
Uzmanīgi pašķielēju uz Rafaela pusi un sapratu, ka viņš ir vēl vairāk izmisis nekā es. Gribējās apķert vēderu, nokrist uz grīdas un smieties tiklīdz spēki neizsīktu, jo viņa sejas izsteiksme pārspēja pilnīgi visus naida un dusmu rekordus, taču es nevarēju.. nevarēju, jo tai pašā laikā sapratu, kas mūs gaida priekšā..
-Viņas noteikti vēl paspēs iepazīties. Priekšā ir visa vasara, kuru mēs abi pavadīsim šeit.- Rafaels knapi savaldījies, nosvērti atteica.
-Diemžēl Ella pazīst tevi pārāk labi. Viņa jau iepriekš visu izlpānoja, jo zināja, ka tu nevēlēsies to darīt un jebkādā veidā izvairīsies no tikšanās. Ja tas nenotiks šodien, viņa piesolīja zvanu tavai mātei.- pretī sēdošais vīrietis klusi bilda, uzlūkojot te mani, te Rafaelu. Redzēju, ka šī nelieša roka savelkas dūrē zem galda.
-Labi, kāpēc gan nē? Izdarīsim to šodien.- viņš izmocija pārliecinošu smaidu.
-Ideāli! Es tulīt piezvanīšu šim nepacietīgajam sievišķim un pateikšu, lai gatavojas.
Aizbrauksim visi kopā uz mūsu villu piekrastē. Tā atrodas tikai 50 kilometru attālumā no šejienes.- vīrietis atvieglots nopūtās uz paņēmis mapes izgāja ārā, līdzi arī pasaukdams otru.
Un te mēs palikām ar Rafaelu divatā..
Laiku velti netērēdams viņš rupji saķēra mani aiz elkoņa un piecēla kājās..
-Ko tu esi izdarījusi, idiote?!- ..
(Rafaels.)
