Ja es teikšu, ka neuztrauc vispār - melošu. Mani uztrauc tuvu cilvēku viedoklis, jo ticu tam, ka dažreiz no malas cilvēki redz labāk, dažreiz citu cilvēku viedoklis ir pārdomātāks un tiešāks. Ja par kādu savu ne tik labo īpašību varu pateikt, ka tā man netraucē, tad varbūt tā traucē citiem un sāpina citus, bet es to neredzu un nejūtu, jo mēģinu šo īpašību padarīt tīrāku un baltāku. Mani nekad neuztrauc tas, ko saka par manām nodarbēm, jo tā ir mana izvēle - ja man patīk, es daru visu to, ko gribu.
Vai tevi uztrauc tas ko citi par tevi domā? Un cik lielā mērā tas ir iemesls tam ,ka nedari lietas kuras ļoti vēlies darīt?
nē, nekad arī nav uztraucis
nē, man jau no bērnības nav interesējis ko citi domā par mani jo man neinteresē citi.
kamdēļ man vajadzētu uztraukt ko citi domā, īpaši tie kuri man nekad neko neizsaka.
Mani uztrauc vecāku/radinieku domas, un tas ir iemesls kāpēc pašlaik esmu apjukusi un pazudusi sevī😬
Es ienīstu sevi par to ka nedaru to ko vēlos, bet tajā pašā laikā baidos rīkoties tā kā vēlos, jo saņemšu nosodījumu. 😕
Man ir vienalga par svešiem cilvēkiem, bet man ir bail pievilt savus vecākus
I don’t care
galīgi neuztrauc, vienmēr dari pati ko gribu un dēļ sevis nevis dēļ citiem. tas būtu nožēlojami tā darīt.
man vapše poh ko citu domā, nepiedzimu priekš citiem.
Kādreiz uztrauca, nu vairs nē, es dzīvoju sev, daru to, ko uzskatu par vajadzīgu darīt, nevienam atļauju neprasu, tā ir mana dzīve, kā gribu tā arī to čakarēju
Neuztrauc. Daru ko gribu.
Grūti jau atbildēt uz šo jautājumu 🤏🏼