Hey! Šeit @meaningof_life! Zinu, ka daļas nav bijušas ĻOTI ilgi, bet tas ir tikai tāpēc, ka otra profila īpašniece uz laiku pārtrauca darbību šajā profilā un arī man vairs nebija vēlmes turpināt. Bet kad skatījos cik nenormāli daudz pieprasījumi, lai mēs turpinam, es nevarēju jums atteikt. Tādēļ, ja jūs tiešām vēlaties lai mēs turpinam stāstu, sakrājam šai atbildei 70 like un es noteikti likšu bieži daļiņas un turpināšu! :)
Deam, deam,deam... Vajag nākošu. Tiiiiik labs stāstiņš. Ļoti gribās uzzināt, kas tālāk un vai viss būs kārtībā. Nākošoooo lūdzu.!!!!!❤?
28. NODAĻA - Liam, nē.... - viņš paspēja nočukstēt pirms es saļimu uz zemes. *ĪTANA SKATAPUNKTS* Atskanēja šāviens, bet es sāpes nejutu. Pagriezos un ieraudzīju Liamu, kas vienās asinīs gulēja zālē. Lode bija trāpījusi gandrīz viņa sirdī, pat varbūt aizskārusi sirdi. Uzreiz mani pārņēma asaras un bailes. Es nespēju parunāt vai pakustēties, tikai domāt par to, ko esmu izdarījis. - Li..a..m, lūdz..lūdzu..t..turies! - es izspiedu un centos saglābāt mieru. - Izsauc..ātros! - viņa balss skanēja vāji un briesmīgi. Es nebiju spējīgs izvilkt telefonu, es tikai trīcēju un raudāju. Liama seja bija nežēlīgu sāpju pilna. Es viņu sašāvu. Es esmu pie visa vainīgs. Es sašāvu savu labāko draugu. Pēkšņi manā istabā iesteidzās tēvs. - Kas te notiek?! - viņš šokā iekliedzās, ieraugot asinīs Liamu un savu dēlu, kas raudāja un trīcēja. - Ess..es..Viņš gribēja..mani atturēt, bet..es izšāvu, lode trāpīja..viņam..nevis...man,- es metos tēva apskāvienā, joprojām trīcēdams. Gabriels uzreiz izvilka telefonu, un izsauca ātro palīdzību. Man bija tik grūti noskatīties. Apsēdos pie Liama un centos viņu uzmundrināt. - Liam, ātrā palīdzība jau brauc! Turies! - es saņēmu viņa roku, kas bija ar asinīm. - Dēls, tevi var arestēt, bet es to nepieļaušu! - Gabriels klusi nomurmināja. Liams visu laiku runāja par Melisu. Teica, ka mīl viņu. Teica, ka dievina viņu. Pēc brīža ieradās ātrā palīdzība, bet Liama spēki bija izsīkuši. Kaut neesmu ārsts, varēju nojaust, ka viņš neizdzīvos. Neizdzīvos, manas vainas dēļ! *MELISAS SKATAPUNKTS* - Pēc divām dienām - Šeit slimnīcā ir tik garlaicīgi. Neviens, izņemot mammu, nenāk mani apciemot. Bet patiesībā..Es pati esmu vainīga. Es nekad nenoliegšu, ka man ļoti patīk Liams, un kad es esmu šausmīgi iemīlējusies. Viņš man daudz nozīmē, nezinu ko darītu, ja viņš nomirtu. Bet to ko viņš man nodarīja ar Ītanu, nav piedodams. Te tiešām ir tik vientuļi un neciešami! Man sen vairs nesāp galva, nereibst un varu normāli pastaigāt. Ārsti tikai saka, ka vajag palikt vēl ''dažas'' dienas, lai mani novērotu. Te dod tikai zāles un putras. Katrs rīts sākas nevis ar smaidu sejā, bet ar māsiņu, kas vēlas man ievadīt kārtējo zāļu devu. Ienīstu šo vietu! Lai cik grūti to būtu atzīt, es pēdējās divas dienas gaidu, kad atnāks Liams. Liams ar Ītanu, jau divas dienas nav par sevi devuši ziņas. Varbūt Liams ir aizmirsis par mani? Mamma man bija atnesi jaunākās avīzes un žurnālus. Paņēmu pirmo avīzi, un sāku šķirstīt. Tad pamanīju pirmo lapu, un mana sirds gandrīz apstājās. Lapas virsraksts vēstīja: ''Notikusi liela traģēdija. Miris slavenā basketbolista Džeka Džonsona dēls - Liams Džonsons.'' *Nākamā no 100 like un 25 pieprasījumiem! :)*
čuku čuki,čēee....kā būtu ar jaunu daļu?♥♥♥♥♥
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
UN JA NEUZRAKSTĪSI, TA TEV BŪS PIPEC :d
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
LOVE ... ..YOUR .....STORYY....
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
♥♥♥♥♥♥♡♥♥♥♥♥♥
27.NODAĻA TURPINĀJUMS - Es sagandēju viņai dzīvi! Labāk nošauties nekā skatīties, kā viņa mokās, - Ītans uzkliedza un pielika pistoli pie deniņiem. - Ītan, nē! - es iekliedzos un paspēju paraut pistoli malā, pirms izšautā lode ietriecās viņa galvā. - Nekas, vēl viena lode palika, - viņš teica un pielika ieroci pie vēdera, bet šoreiz es parāvu to nost pirms viņš izšāva. Es centos izraut viņam to pistoli no rokām, bet viņš bija tai kā pielīmēts. - Atlaid vaļā! - es caur zobiem teicu. - Tikai tad, kad jau būšu miris, - viņš atbildēja. Pēkšņi izskanēja šāviens. Ītans šokā paskatījās uz mani. - Liam, nē.... - viņš paspēja nočukstēt pirms es saļimu uz zemes.
Jaunu lūdzu es bevaru vien sagaidīt turpinājumu es nolikšu karoti ja neuzināšu kas notika tālāk šausmīgi gribas zināt jūsu stāsts ir tik foršs, kad es to varētu pārlasīt 10000000000 reižu❤?
??
??
??? 27.NODAĻA *LIAMA SKATUPUNKTS* Ārsti izstūma mani ārā no palātas un lika gaidīt koridorī. Sirds dauzījās kā traka. Es sāku skatīties pa mazo palātas lodziņu, bet mani iztraucēja telefona zvans. Zvanīja Gabriels Pārkers. Dīvaini. Ko no manis grib Ītana tēvs? Es pacēlu. - Mister Pārker? - - Liam, kur tu esi? - Gabriels satraukti teica. - Es... Es esmu slimnīcā, kaut kas noticis? - es jautāju. - Jā, Ītans.... Viņš paņēma ieroci un ieslēdzās savā istabā. Viņš visu laiku sauc kaut kādu Melisu un draud nošauties! Tev jānāk šurp, ātri! - viņš nervozi teica. Es paskatījos pa lodziņu un redzēju, kā mazajos "televizoriņos" Melisas pulss ir iestājies ierastajā ritmā. - Labi, es tūlīt būšu, - es ātri atbildēju un noliku klausuli. Es izskrēju no slimnīcas un noķēru taksi. Cik vien ātri tas bija iespējams, es traucos pie Ītana. Pie Pārkeru villas durvīm mani sagaidīja Gabriels. - Paldies, ka atbrauci, - viņš ātri noteica un sāka iet iekšā. Es viņam sekoju pa pēdām un drīz vien nonācu viesistabā. - Ītans nelaiž mani iekšā. Varbūt tev izdosies, - viņš cerīgi paskatījās uz manu pusi. - Es pamēģināšu, - es klusi atbildēju un devos uz Ītana istabas pusi. Es parāvu durvis un tās patiešām bija aizslēgtas. - Gabriel, ej prom! - Ītans uzkliedza. - Ītan, te Liams. Atver durvis, - es teicu. Es izdzirdēju klusus soļus un klikšķi. Durvis nedaudz pavērās un es savā priekšā ieraudzīju Ītanu. Es nekad iepriekš nebiju redzējis viņu tādu. Viņa acis bija noraudātas un sarkanas un viņš pats smirdēja pēc alkohola. - Kur ir Melisa? - Ītans norija siekalas. - Slimnīcā, vai tad tu neatceries? - es ienācu viņa istabā. Tā bija izvandīta. Uz galda stāvēja divas tukšas viskija pudeles. Ītans apsēdās uz zemes. - Tā ir mana vaina... Mana vaina... - viņš saķēra galvu un sāka šūpoties. - Tā nav tava vaina, - es klusi teicu. Viņš bija krietni pārdzēris. - Mana... Mana vaina... - viņš vaidēja un sāka raudāt. - Ītan, nomierinies, - es pietupos viņam pretī. - Nomierināties?? - viņš pielēca kājās.
Reiz es domāju, ka līdz šim laikam dzīvē es jau būšu...
26. NODAĻA Pa tām iekšā ievēlās piedzēries Ītans. Melisas acis uzreiz šokā iepletās un piepildījās ar asarām. Kas noticis ar Ītanu?! - Melisiņ, lūdzu, lūdzu piedod! Es tevi negribēju izvarot, piedod lūdzu! - viņš knapi staigādam, pienāca pie Melisas un saņēma viņas roku. - Tu, pretīgais izdzimteni, vācies ārā! Tu man izbojāji visu dzīvi! Jau sākumā tevi ienīdu, bet tagad, es tevi ienīstu - no pašiem dziļākajiem sirds dziļumiem! Esi nolādēts, Ītan! -viņa iekliedzās un noslaucīja asaras. Neko nedomājot, piecēlos un paķēru Ītanu. Izvilku viņu ārā no Melisas palāta un kārtīgi iepļaukāju. Ītans bija pamatīgi piedzēries. - Ītan, kas ar tevi notiek?! - es viņu sapurināju. - Vecīt, a, kas tev ira, es gribēju atvainoties! - viņš izspieda, turotos pie sienas, lai nenokristu. Skats bija drausmīgs, bet visvairāk man ir žēl Melisas. - Ej izgulies! Tu esi galīgi piedzēries! Kad izgulēsies, tad prasīsi atvainošanos! - es noteicu un skumji nopūtos. - Aij, nu labi! - viņš bezrūpīgi nopūtās. - Nāc, es tev izsaukšu taksi. - uzliku viņa roku uz pleciem, un mēs lēnām gājām ārā. Kad bijām ārā no slimnīcas, mēģināju noķert taksi. Kad vienu noķēru, iedevu naudu un nosaucu Ītana adresi. Taksis aizbrauca, atstājot tikai dūmus. Nopūtos un gāju atpakaļ pie Melisas. Es tik ļoti vēlos, lai viņa man piedod. Šoreiz tiešām vēlos būt ar viņu kopā. Vairs nav nekādu spēļu, vai solījumu Ītanam. Ir tikai Melisa un es. *MELISAS SKATAPUNKTS* Es gulēju un raudāju. Viņi abi ir nelieši. Pretīgi, ļauni tipi, kas mani izvaroja! Dēļ viņiem, es visu mūžu baidīšos. Dēl viņiem, es nokļuvu slimnīcā ar traumām. Ītana ierašanās, mani satrieca. Es negaidīju, ka viņš TIK kretīniski, ieradīsies pie manis dzērumā..Dēļ avārijas, galva jorprojām sāpēja, bet Ītana ierašanās, lika tai sāpēt stiprāk. Pavisam drīz, durvis atkal atvērās. Pa tām ienāca Liams. - Piedod, Melisa. Es izvedu viņu ārā. - viņš pasmaidīja un pienāca tuvāk. Lai gan, jūtas pret Liamu nebija zudušas, dusmas bija pārākas. - Netuvojies man! Liekas, ka jūs nesaprotat, ko es esat man nodarījuši. Liam, tu vispār apjēdz cik ļoti man sāp?! Vēl stiprāk man sāp, ka es tevī iemīlējos. Iemīlējos maniakā. Es nerakstīšu iesniegumu policijai, bet vēlos, lai tev sāp tik pat, cik man! Tu izdarīji to, ko nekad tev nebūtu nodarījusi. Esi nolādēts, Liam! - es centos noturēt asaras un tēlot stipru, un spēcīgu meiteni. - Es zinu, ka tev sāp..- viņš klusi nomurmināja. - Liam, vācies prom! Mums vairs nav ko run..- es nepabeidzu teikumu. *LIAMA SKATAPUNKTS* Viņa nepabeidz teikumu, bet izslēdzās. Es nesapratu, kas īsti notiek, jo ārsts teica, ka traumas ir mazas. Redzēju, ka mazajos '''televīzoriņos'', Melisas pulss kļuva arvien mazāks. Panikā, es metos pie ārsta..Vienalga, kas notika, mīļais Dievs, palīdzi!
25.NODAĻA *LIAMA SKATUPUNKTS* /Pēc stundas/ Tā ir mana vaina. Mana. Es esmu sabojājis visu Melisas dzīvi. Man atlika tikai iemīlēties tajā meitenē un viss bija pagalam. Es salauzu viņas sirdi. Atļāvu viņu izvarot manam labākajam draugam, lai arī solīju palīdzēt viņai tikt vaļā no Ītana. Es sagrāvu visus viņas sapņus un ieceres. Un pateicoties man, Melisa iekļuva avārijā. Es nezinu, kā viņai ir, kāds ir viņas veselības stāvoklis. Ārsti tikai satraukti skraida apkārt un izliekas mani neredzam. Minūte pēc minūtes vilkās kā bezgalība. Man trūka pacietības un es piecēlos kājās. Nostājos priekšā pirmajam ārstam, kas gāja garām. - Kā es varu jums palīdzēt, jaunais cilvēk? - viņš nedaudz apjucis jautāja. - Melisa. Melisa Smita. Viņa nonāca te apmēram pirms stundas. Avārija. - es satraukti teicu. - Melisas stāvoklis ir stabils. Nekādu nopietnu traumu nav, tikai neliels smadzeņu satricinājums. Viņai ir krietni paveicies, jaunais cilvēk. Varat apciemot viņu, ja vēlaties. 64.palāta. - ārsts visai ātri atbildēja un devās prom. Es steidzos uz palātu pie viņas. Protams, bija patīkami uzzināt, ka viņas stāvoklis ir stabils, bet man vajadzēja par to pārliecināties paša acīm. Ieejot palātā ap sirdi palika daudz vieglāk, bet ne uz ilgu. - Liam, ej prom! Es negribu tevi redzēt, - Melisa vārgā balsī teica. - Melis, uzklausi mani, - es iesāku. - Es nedomāju, ka es gribu to dzirdēt. Es tev uzticējos kā akla muļke!!! Es ticēju katram tavam vārdiņam, bet tu izrādījies tāds pats kā visi citi, ka svarīga ir tikai gulta, - viņa mani pārtrauca. - Tā nav. Tici man, - es teicu. Viņa nopurināja galvu ar nozīmi "nē". - Tu man patīc. - es nočukstēju. Iestājās neliels klusums. - Es tam vairs neticu. - Melisa atbildēja. Es grasījos teikt kaut ko, bet palātas durvis atvērās. Pa tām iekšā ievēlās piedzēries Ītans.Rakstīja @never_be_forever_2 ?
24. NODAĻA LIAMS NAV UZ TO SPĒJĪGS! Dažas asaras notecēja uz maniem vaigiem. Es tam nespēju noticēt. Vai Liams ir tāds pats kā Ītans?! Vai tiešām viņš spēja, mani izvarot? Vissāpīgākais bija tas, ka es atkal paliku muļķes lomā. Cerēju, ka arī viņš ir manī iemīlējies, tik pat ļoti, cik es viņā. Bet bija velti cerēt..Kā bagātniekam patiktu tāda, kā es? Ar roku nobraucu par mazajiem zilumiem. Tie sāpēja, es jutos pretīgi. Pretīgi un nožēlojami, ka mani izmantoja. Ar asarainām acīm pagriezos, un ielūkojos Liama ļaunajās, bet skaistajās acīs. - Melisa, es varu paskaidrot..- viņš iesāka un piecēlās no dīvāna. - Tu jau esi pietiekami paskaidrojis, Liam. - centos saglabāt mieru. - Bet..- viņš nepaspēja pabeigt. - TU MANI NODEVI! Tu saproti, cik ļoti sāp, kad puisim kurā biji iemīlējusies, tu biji tikai tāda spēlīte, ar kuru pret manu gribu var parotaļāties? Tu piebēri manā kokteilī zāles, lai izvarotu mani. Liam, es tevi no sirds ienīstu! - es kliedzu viņam virsū, un manas asaras gāzās pār maniem vaigiem. Tas bija neizturami sāpīgi. It īpaši, ja tā ir tava pirmā mīlestība..Un es - Melisa Smita, biju tā naivā muļķe, kas uzticas visiem. - Nejau es to izdarīju! - Liams iekliedzās. Mazliet apjuku un mēģināju noslaucīt, notekušo skropstu tušu. - Liam, tu mani sāpināji! - es nerimos. - Tas bija Ītans, bet es viņu mēgināju apturēt! Viņš palūdza mani dabūt savā mājā, bet es teicu, lai viņš beidz, bet bija par vēlu! - Liams nopūtās. Es ilgi neaptvēru viņa sacīto. VAI TAS BIJA ĪTANS?! Tagad es jutos, vēl nožēlojamāk. Cilvēks, kuru es tik ļoti ienīstu, beidzot dabūja savu, pieskārās man un izvaroja?! Un Liams viņam palīdzēja?! Nejau man Liams gribēja palīdzēt tikt prom no Ītana, tas bija viņu plāns. Ak dievs, es vienkārši nespēju aptvert. - Piedod, es negribēju..- viņš vēlājās mani apķert. - Novāc rokas, kretīn! - es ar asarainām acīm, kliedzu. - Melisa..- viņš mēģināja vēlāk. Paskatījos uz viņu pēdējo reizi, jo vairāk - es viņu nekad dzīvē nesatikšu, nesatikšu to briesmoni! Izskrēju uz ielas un raudāju. Vienīgais, ko jutu, bija tumsa un aukstums, aukstums, kas ieskāva manas kleitas kailās rokas. Kad atcerējos visus mūsu skūpstus, acis aizmigloja liels asaru daudzums. Es nedomāju, ko es daru, es vienkārši skrēju. Man bija vienalga, es jutos pārdota un pretīga. Visu redzēju miglaini. Pēkšņi ieraudzīju siluetu, bet acis bija ar asarām, un es neko neredzēju. Kad sapratu, ka tā bija mašīna - bija par vēlu. Sajutu tikai spēcīgu triecinu, taures skaņas un kliedzienus. Nākamajā brīdī, es redzēju tikai tumsu.. *Nākamā no 95 like un 10 pieprasījumiem!* Rakstīja @meaningof_life :)
Nu tagd raksti jaunu! Es jau tik ilgi gaidu..... ❤
23. NODAĻA Uz to es netaisījos skatīties.. Kad biju gaitenī, uzvilku kreklu un apsēdos uz zemes. Kā es varēju būt tik nežēlīgs? Melisa bija manī bezgalīgi iemīlējusies, uzticējās man, bet es viņu gandrīz izvaroju un tagad ļauju to darīt Ītanam, kuru Melisa ienīst no visas sirds. Sirds mazliet sašņaudzās dēļ nožēlas, es esmu ļauns. ES to nedrīkstu pieļaut! Ātri metos atpakaļ istabā un vēlējos apturēt Ītanu, bet bija jau par vēlu. Viņš bija to izdarījis...Melisa tagad gulēja pilnīgi kaila un nekustīga. - Ītan, ko Tu izdarīji?! - es šokā iesaucos. - To ko vēlējos izdarīt divus gadus! - viņš pasmaidīja un noskūpstīja Melisu. - VISS, pietiek! Saģērbjam viņu un izliekamies, ka viņa pati aizmiga un tikai guļ, - es noteicu un paņēmu Melisas kleitu. Ītans arī uzvilka kreklu. Ātri uzrāvu viņai kleitu un kārtīgi apsedzu. - Viņai būtu jāpamostas pēc trīs stundām, - Ītans noteica un uzlika savas saulesbrilles. Es vienkārši vēlējos gulēt un nedomāt par neko. - Ītan, man nāk miegs. Atļausi pagulēt? - es nožāvājos. - Guli vien. Es jau tāpat braukšu mājās, - viņš vīna glāzē ielēja vīnu un ātri to izdzēra. Es biju atvieglots. Trīs stundas man nebūs nekādu problēmu.. *ĪTANA SKATAPUNKTS* Iesēdos mašīnā un vēlējos braukt uz mājām. Esmu puisis, kas domā tikai par meitenēm. Man likās, ka ar Melisu neesmu kaut ko pabeidzis. Pagriezos un tomēr devos uz klubu, gan dabūšu kādu meiteni. Pavisam drīz biju klāt un iegāju iekšā. Lai gan nebija vēls, te bija daudz skaistas meitenes. Paņēmu divas tekilas un gāju pie pirmās brunetes, man nepatīk blondīnes. - Čau, mazā. Vēlies iedzert? - es aplūkoju viņu, jāatzīst - viņa ir...ļoti skaista. - Varētu, bet ko pēc tam? - viņa virpināja savu matu šķipsnu. - Nū..Augšā ir istabiņas! - es iesmējos un arī viņa pasmaidīja. - Stefānija Johansone, - viņa pasniedza man roku. - Ītans Pārkers, - uzsmaidīju, atkal uzmetot acis viņas augšdaļai. Padevu Stefānijai dzērienus un pavisam drīz - es jau biju galīgi piedzēries, laikam arī Stefānija bija iedzērusi tik pat daudz.. *MELISAS SKATAPUNKTS* Es lēnām atvēru acis. Viss rādījās miglaini un es neko nesapratu. Pēc maza brīža, manas acis pierada, un es visu redzēju skaidri. Es atrados svešā gultā. Atceros tikai to, ka atnācu pie Liama un pārsteidzoši aizmigu. Mugurā man joprojām bija Sabellas kleita. Lēnām piecēlos un izkāpu no gultas. Klusiņām atvēru guļamistabas durvis un devos uz viesistabu. Ieraudzīju Liamu, kas saldi gulēja uz dīvāna. Gan jau aizmiga, tieši tā pat kā es. Viegli piebakstīju Liamam. - Liam, celies, Liam! - es čukstēju un Liams atvēra acis. - Melisa! - viņš pasmaidīja un mani apskāva, tas bija ļoti patīkami. - Kas notika pēc manas aizmigšanas? - es pacēlu vienu uzaci. - Em..Es tevi aiznesu uz gultu, - Liams stostījās. Es sapratu, ka kaut kas nav tīrs. Es ieraudzīju spoguli. Apskatīju sevi un ieraudzīju skūpstu zilumus uz sava kakla. Nē, Melisa, tā nedrīkst būt taisnība. Acīs sariesās asaras, nē..LIAMS NAV UZ TO SPĒJĪGS! Rakstīja @meaningof_life :) Nākamā pēc 85❤ un 10 pieprasījumiem
Nu pavisam negodīgi... kāds te pūlas rakstīt daļiņas, bet kāds atpūšas ? davai pietiek atpūsties! Trenējam pirkstiņus, lai uz vasaru ir skaistas rociņas! ?
?
21.NODAĻA *LIAMA SKATUPUNKTS* - Beidzot tas notiks! - Ītans priecīgi iesaucās. Viņš ienesa Melisu manā istabā un noguldīja gultā. Sirds sāka sisties straujāk. Ītans novilka savu kreklu, pieliecās pie viņas kakla un sāka to skūpstīt, pamazām uzsūcot uz viņas kakla mazus zilumiņus. Es arī novilku savu kreklu, nedaudz pacēlu Melisu un atvilku kleitas rāvējslēdzi. Abi kopā mēs novilkām no viņas kleitu. Viņa bija tik skaista. - Oho... - Ītans novilka un turpināja skūpstīt viņas kaklu. Es ķēros pie otrās kakla puses un lēnītēm sāku kustēties uz leju gar atslēgas kaulu. Kad biju nonācis pie viņas vēdera, kaut kas lika man apstāties un padomāt. Viņa taču uzticējās man. Bet es viņu sazāļoju un tagad cenšos.... Ak Dievs, ko es daru? Ītans grasījās atāķēt viņas krūšturi, bet es apturēju. - Ītan, pagaidi! - es iekliedzos. - Kas ir? - viņš nedaudz šoķēti jautāja. - Tas... Tas nav pareizi. Viņa ir sazāļota. Bezspēcīga. - - Bet tāds bija mērķis - sazāļot! Kā tad savādāk viņu dabūt gultā? - viņš bija nedaudz apmulsis. - Nu... Ītan, paskaties uz viņu. Viņa ir maza, naiva un pārlieku uzticīga meitene. Kā to var viņai vispār nodarīt? - es jautāju. - Tu gribi teikt, lai es tagad apstājos? - Ītans pacēla uzaci. - Jā. Jo es nevaru tā. - es uzmetu skatienu Melisas bālajam ķermenītim. - Ņem vērā to, ka es neesmu tu. Es šo brīdi gaidīju jau divus gadus, nevis divas dienas tā kā tu. - Ītans nošņāca. - Ītan, lūdzu. Nedari to. Manis dēļ. - - Es tev lūdzu palīdzēt, nevis iemīlēties viņā. Tagad būsim kviti. - viņš šķelmīgi uzsmaidīja un turpināja sūkt zilumiņus pa visu Melisas ķermeni. Es paķēru savu kreklu un izgāju no istabas. Uz to es netaisījos neskatīties. Rakstīja @never_be_forever_2 ?
Tātad, pirmkārt, mēs abas vēlamies atvainoties visām par tām profila bildēm un jautājumiem ar tekstu "Ata" - iespējams, kāds uzlauza mūsu profilu vai tamlīdzīgi, jo neviena no mums to nav sūtījusi ? Otrkārt, stāsts NETIEK beigts!!! Viņš tiks noteikti turpināts, tāpēc nesatraucieties! Nākošā daļa būs jau rīt! Bučas! ??❤ @never_be_forever_2 ?
Par to ta tik ilgi nebija daļiņas... varbūt varētu vel vienu? Lūdzu... ?
2O. NODAĻA Pagalmā ieraudzīju Liama balto Audi. Sajūtas bija neaprakstāmas. Vēlreiz ievilku elpu un piegāju pie mašīnas. Liams mani ieraudzījis, atvēra mašīnas durvis. - Tu izskaties burvīgi! - viņš nosaka un pievērš īpašu uzmanību kleitas dekoltē. - Paldies! Tu arī! - noteicu un aplūkoju Liamu. Viņam bija melns, glauns uzvelks, ar žēleju sataisīti mati un viņš smaržoja pēc dārgām vīriešu smaržām. - Tad dodamies? - viņš iesmējās. - Jā, - biju mazliet vīlusies, ka nesaņēmu skūpstu no Liama. Audi sāka braukt un es visu laiku domāju par Liamu. Pavisam drīz bijām klāt.. Viņa māja bija tik ļoti skaista un liela! Mājai bija milzīgs rožu dārzs, tie bija mani mīļākie ziedi. Māja no ārpuses izskatījās, tiešām - lieliski! - Tu nāksi? - Liams saņēma mani aiz rokas, un es sapratu, ka esmu aizsapņojusies. Mājas iekšiene izskatījās vēl labāk..Balti griesti, koka grīda, balti ādas dīvāni, kamīns, klubkrēsli, pūkains melns paklājs un lustra, kas karājās pie baltajiem griestiem. - Liam, tava māja ir TIK skaista! - es laimīgi iesaucos. Es par neko vairāk, kā divistabu dzīvokli ar nobružātām sienām un ledainu krāna ūdeni, nevarēju cerēt. Manai ģimenei nebija tik daudz naudas. - Seko man, - viņš ciešāk saņēma manu roku. Bija tik patīkami sajust, ka manu roku ir paņēmis Liams Klarksons. Viņš mani aizveda uz kādu istabu, kur stāvēja mazs galdiņš. Uz galdiņa atradās vīna pudele, vīnogas, zemenes, augļi, sveces un vīna glāzes. Es biju šokā..Un to visu Liams sarūpējis tikai MAN?! - Dzersi vīnu? - viņš jautāja, paņemot pudeli. - Tagad vēl nē, mazliet vēlāk. Tagad man kārotos apelsīnu sulu, - es nosaku un pasmaidu. - Labi, bet pirms mēs sākam, es vēlētos tevi noskūpstīt, - Liams noteica un pievilka mani aiz gurniem. Viņa karstās lūpas pieskārās manām un es sajutu patīkamas trīsas. Ātri atbildēju skūpstam un ar rokām iebrauca viņa brūnajos matos. Pēc maza brīža, viņš beidza un noteica : - Es aiziešu pēc sulas, - Liams noteica un pazuda virtuvē. *LIAMA SKATAPUNKTS* Beidzu viņu skūpstīt un aizgāju uz virtuvi. Paņēmu glāzi un ielēju apelsīnu sulu. No kabatas izvilku balto pulverīti un iebēru tā saturu glāzē, visu kārtīgi samaisot. Kad viss bija gatavs, nesu sulas glāzi Melisai. *MELISAS SKATAPUNKTS* Liams atnāca ar sulu rokā. - Lūdzu, - viņš pasniedza man glāzi ar oranžīgo šķidrumu. - Paldies! - nosaku un iedzeru malku sulas. Mēs ar Liamu sākām runāt par dažādām tēmām un sula jau bija izdzerta. Pēc brīža man uznāca šausmīgs miegs. Acis pašas lipa ciet un es nesapratu, kas notiek. - Es varu mazliet nosnau..- pat nepabeidzu teikumu un atslēdzos. Tumsa.. *LIAMA SKATAPUNKTS* Pavisam drīz Melisa aizmiga. - Melisa, tu mani dzirdi? - es iekliedzos, bet viņa nepakustējās un es sapratu, ka Melisa jau guļ dziļā miegā. - Ītan, viņa jau guļ! - uzsaucu un Ītans iznāca no tualetes. - Viņa ir mūsu rīcībā, - es pasmaidīju. - Nesam viņu uz guļamistabu, - Ītans pacēla Melisu līgaviņā un uznesa uz gultu. - Tas beidzot notiks! - ītans priecīgi iesaucās. Rakstīja @meaningof_life :)
19. NODAĻA -Labi, tā arī darīsim.- - Vēlies glāzi vīna? - Ītans nopietni vaicāja. -Jā, varētu, tikai es negribu pamosties Tavas mājas pagalmā..- es iesmējos, bet sapratu, ka Ītanam pa prātam nav joki. Viņš neko neatbildēja, tikai atvēra sekciju un no tās izņēma divas, diezgan palielas vīna glāzes. Ītans ielēja tajās vīnu. Tās izskatījās ļoti dārgas, tāpēc man bija nedaudz bail tām pieskarties. Tomēr paņēmu glāzi rokā un iemalkoju malku vīna. -Es iedošu Tev miega zāles..- viņš novilka un no bikšu kabatas izvilka mazu paciņu ar baltu pulverīti. Ar aizdomām uzlūkoju zāļu paciņu.. -Tev tās jāieber Melisas dzērienā un pēc dažām minūtēm, viņa jau gulēs dziļā miegā un būs mūsu rīcībā! - Ītans pasmaidīja un nolika vīna glāzi uz galda. Doma par to, ka redzēšu Melisu kailu, likās vilinoša. -Ītan, bet kas notiks pēc tās nakts? Mums abiem patīk Melisa..- es drosmīgi noteicu. -Es nezinu, Liam. Tiešām nezinu..- viņš nopūtās un palūkojās uz mani. -Liam, es jau 15:00 gaidīšu tevi tavās mājās, atved Melisu un piedāvā viņai kokteili, kurā būs miega zāles. - Ītans atkal paņēma vīna glāzi no galda. *MELISAS SKATAPUNKTS* Tikko biju ienākusi mājās un es jutos tik, tik labi! Es esmu ļoti iemīlējusies Liamā, mēs skūpstamies, viņš mani pavada uz mājām un tas ir tik mīļi! Noliku skolas somu un iegūlos gultā. Diezgan ilgi domāju par Liamu, bet tad saņēmu SMS un tā arī bija no Liama! Sāku to lasīt : "Čau, Melisa! Pa cik Tu rīt netiec uz balli, es iedomājos - vai Tu negribētu rītdien atnākt pie manis?" manā sejā uzreiz iedegās smaids un pati pie sevis uzgavilēju. "Protams, Liam! Es labprāt aizietu pie Tevis! " uzspiedu pogu sūtīt. "Labi, tad rīt 15:00 būšu pie Tevis!" Ak Dievs, es esmu tik laimīga! Tikai ko lai es velku? Izdomāju, ka vilkšu balles kleitu, ko man aizdeva Sabella. Pati nepamanīju, cik ātri paiet laiks un ir jau vakars. Nolēmu jau iet gulēt, jo ātrāk aizmigšu, jo ātrāk pienāks rītdiena. ** Piecēlos ar lielu smaidu sejā. Ar savu balto naktskreklu izkāpu no gultas un devos uz virtuvi, kautko nedaudz uzkost. Kad biju apēdusi dažas sviestmaizes un izdzērusi kafiju, es lēnām saku gatavoties. Paņēmu vienīgo kosmētiku, kas man ir - lūpuspīdums, skropstu tuša un maza tūbiņa ar tonālo krēmu, kā arī pūders. Devos uz vannasistabu. Uzliku nedaudz tonālo un pa virsu pūderi, uzliku skropstu tušu un tad lūpuspīdumu. Manuprāt, bija pietiekami! Uzpinu daudz mazas bizītes, jo vēlējos skruļļainus matus, bet manā ģimenē nelieto tādas dārgas lietas, kā - lokotāji vai taisnotāji. Kamēr bizītes stāvēja matos, es domāju ko lai es varētu vilkt kājās..Izvēlējos mammas vienīgās augstpapēžu kurpes, ceru, ka viņa nedusmosies. Kad tas bija izdarīts, bija jau 14:00. Ātri uzrāvu kleitu un augstpapēžu kurpes. Es izskatījos ideāli. Vienīgais, kas mani mazliet mulsināja, bija tas, ka kleitai ir diezgan paliels dekoltē. Pēkšņi saņēmu zvanu no Liama. -Es gaidu tevi ārā! Nāc lejā! - sadzirdēju Liama maigo balsi. Ievilku elpu un devos ārā no dzīvokļa.. Rakstīja @meaningof_life :)
Zaķīt ? raksti vien nākamo ? es jau sen gaidu.... sagaidīt nevaru ❤ lūdzu... esi apžēlo taču
18.NODAĻA *LIAMA SKATUPUNKTS* Viņa uzleca man virsū un noskūpstīja. Es atbildēju skūpstam un mēs turpinājām skūpstīties. Taču visnevajadzīgākajā brīdī man prātā ienāca Ītans. Ja viņš par šito uzzinās, viņš mani nogalinās šī vārda vistiešākajā nozīmē. - Pagaidi, Melisa, varbūt nesasteidzam visu? - es pārtraucu skūpstu. - Āa, jā, piedod, - viņa nosarka un nokāpa no manis. - Nē, viss ir kārtībā, vienkārši vajag arī atstāt kaut ko ballei, - es uzsmaidīju. - Es taču neiešu, - viņa iesmējās. - Ko? Kā neiesi? - es šokā iesaucos. - Aizmirsi par manu kāju? - Melisa pacēla uzaci. Prātā viss sabruka. Kāja.... Melisa nevar iet uz balli. Viss plāns pagalam. Tagad Ītans tiešām mani nogalinās. - Nē, kā par to var aizmirst, - es centos to pateikt pēc iespējas ticamāk. - Nu labi, - viņa uzsmaidīja. - Es labāk iešu mājās. - - Es tevi pavadīšu, tikai saki, kur jāiet, - es teicu un saķēru viņas roku. Kad biju pavadījis viņu līdz mājām un atvadījies, es paķēru telefonu un ātri atradu Ītana numuru. Uzspiedu pogu "zvanīt". Pēc pāris pīkstieniem viņš pacēla. - Es klausos. - viņš vienaldzīgi teica. - Ītan, ir baigās ziepes. Melisa ir satriekusi kāju un nevar iet uz balli. - es teicu. - KO? Es ceru, ka tas ir joks, Liam, - viņš skaļi atbildēja. - Arī es gribētu ticēt tam, ka tas ir joks, - es novilku. - Bļāviens! - Ītans nokliedzās. Fonā bija dzirdama plīstoša stikla skaņa. - Viss plāns pagalam. - - Tieši tāpēc arī zvanu, - es teicu. - Labi. Atnāc pie manis, domāsim, ko darīt, - viņš ātri nobēra un nometa klausuli. Es ieliku telefonu kabatā un devos pie Ītana. Pēc pāris minūtēm es biju klāt un bez klauvēšanas ienācu viņa villā. - Esmu klāt! - es nokliedzos. Ātri soļi noskrēja pa kāpnēm. - Ir idejas? - es jautāju. - Ir. Viņa taču nezina, kur mēs abi dzīvojam? - - Nu jā, nezin, - es novilku. - Tad darīsim tā - tu uzaicini viņu pie sevis, es jau gaidīšu tur. Tu iebaro viņai kādas miega zāles vai ko un viss, plāns gatavs! - viņš teica. - Labi, tā arī darīsim. - Rakstīja @never_be_forever_2 ?
17. NODAĻA Ītans atlaida mani un nostājās taisni. Es turpināju. - Tu neesi vienīgais, kuram patīk Melisa. - - Ko tu ar to gribi teikt? - viņš šokā iesaucās. - To, ka tā plāna dēļ, es arī esmu iemīlējies Melisā! - es novilku. - TAGAD TU MAN GRIBI VIŅU ATŅEMT?! - Ītans auroja. - Ītan, lūdzu, nomierinies! - es saķēru viņu aiz pleciem. - Mēs sarunājām, ka tu palīdzēsi man dabūt Melisu gultā nevis pats skūpstīsies ar viņu! - Ītans turpināja. - Tu gribi viņu ievilkt gultā, bet es arī gribu! - es mierīgi nopūtos. - Kretīns! - Ītans nošņācās un iekāpa mašīnā. Katrā ziņā, es ļoti negribēju sabojāt ar Ītanu attiecības, tādēļ uzrunāju viņu : - Saproti, viņa man jau uzticas! Ļauj sevi skūpstīt, tāpēc tas nozīmē, ka plāns izdosies! Balles vakarā abi dabūsim Melisu, pēctam viņa būs tavā rīcībā! - es priecīgi iesaucos. - Labi, bet lai vairāk nebūtu šitādu kaislību jeb skūpstu! - viņš norūca. - Protams! - mākslīgi pasmaidīju. Ītans iedarbināja mašīnu un sāka braukt. - Uz kurieni? - pacēlu vienu uzaci. - NAV TAVA DAĻA! - viņš lielā ātrumā izšāvās no skolas pagalma. Ītans ir tik ļoti greizsirdīgs. Vai tiešām cietsirdīgajam Ītanam būs iepatikos Melisa? Jā, arī man šī meitene ļoti patīk. Viņa ir skaista, uzticīga un mīļa. Iegāju atpakaļ skolā un sāku meklēt Melisu. Pamanīju viņu pie stundu sarakstiem, runājot ar Sabellu. Ātri piegāju viņām klāt. - Čau, saulīt! - es atkal viņu pievilku klāt un noskūpstīju.. *MELISAS SKATAPUNKTS* Kamēr runāju ar Sabellu, redzēju kā Liams nāk mūsu virzienā. - Čau, saulīt! - viņš mani maigi noskūpstīja, atkal. Mazliet apmulsu, bet atcerējos par ''kopā būšanu''. - Tātad, jūs tagad esat kopā? - Sabella aizdomīgi jautāja. - Jā! - Liams pārliecinoši pievilka mani sev klāt. - Mēs esam ļoti laimīgi! - es izspiedu, cik vien pārliecinoši varēju. - Nu tad, apsveicu! - Sabella iesmējās un mani apskāva. **** Stundas bija beigušās un es lēnā garā, gāju uz mājām. Pēkšņi sajutu, ka kāds mani apskauj no mugurpuses. Salēcos un apgriezos apkārt. Tas bija Liams. - Liam, te jau neviena nav, nevajag izlikties! - es iesmējos. - Es neizliekos.. - viņš iečukstēja man ausī un lēnām skūpstīja kaklu. Es jau pirms kāda brīža sapratu, ka esmu iemīlējusies Liamā. Tieši tāpēc, es ļāvu viņam sevi skūpstīt. Viņa lūpas aktīvi kustējās pa manu kaklu. Pēc kāda laika viņš apstājās un pasmaidīja. Es arī stāvēju, kā muļķe un smaidīju. - Liam, man šķiet, ka esmu tevī iemīlējusies.. - klusi nočukstēju. *LIAMA SKATAPUNKTS* - Liam, man šķiet, ka esmu tevī iemīlējusies..- Melisa klusi nočukstēja. - Es arī esmu iemīlējies, bezprātīgi. - nočukstēju, bet nezināju, vai tā ir taisnība. Varbūt es tiešām esmu iemīlējies, vai tā ir tikai vēlme pēc gultas? Es tiešām nezinu.. Bet es tiešām esmu labs aktieris, visu tik labi nospēlēju..Pēkšņi viņa man uzleca virsū un noskūpstīja. Es atbildēju skūpstam un mēs turpinājām skūpstīties.. *Nākamā no 5O like!* Rakstīja @meaningof_life :)
Ir jau pāri 100❤, es zinu, ka varbūt jums nav laika, bet vai varētu jaunu daļiņu?? Jūsu stāsts ir ļoti ideāls, es nevaru dzīvot bez tā??. Visu laiku skatos jūsu profilu un pārbaudu vai neesat ielikušas jaunu daļiņu.
16.NODAĻA Ītans devās tieši pie mums. Es saķēru Liama roku, jo man tiešām bija bail. Ītans tuvojās arvien vairāk un vairāk, līdz apstājās tieši mums pretī. - Liam, uz skolas pagalmu, un ātrāk kā citām reizēm! Es netaisos te tagad skaidroties visu priekšā, bet sakāmā man tev ir daudz, - Ītans ātri un dusmīgi nobēra. Liams atlaida manu roku. - Liam, nevajag, - es lūdzos. - Melis, viss būs labi, paliec te, - Liams nobučoja mani uz pieres un devās prom. Sirdī valdīja uztraukums. Pēkšņi mani kāds saķēra aiz rokas. Tā kā tā bija tikai Sabella, es paklausīgi sekoju viņai, kamēr viņa mani vilka prom no ēdnīcas. *LIAMA SKATUPUNKTS* Es jau zināju, ka ar labu šitas nebeigsies, bet tomēr sekoju Ītanam. Kad mēs nonācām skolas pagalmā, Ītans saķēra mani aiz drēbēm un uzmeta uz mašīnas pārsega. - Ak tad tāda bija mūsu noruna? - Ītans kliedza. - Nomierinies, Ītan! - es kliedzu pretī. - Nomierināties? Liam, tu ņirgājies par mani? Es domāju, ka mēs esam draugi! - Ītans nerimās. - Mēs arī esam draugi, - es mierīgi novilku. - Tiešām? Vai tad draugi skūpsta meiteni, kura patīk otram un abi par to brīnišķīgi zina? - Ītans turpināja. - Redzi nu, Ītan, tagad mēs esam iekrituši vienā bedrē, - es novilku. Ītans atlaida mani un nostājās taisni. Es turpināju. - Tu neesi vienīgais, kuram patīk Melisa. - Rakstīja @never_be_forever_2 ?
15. NODAĻA - Lai visi noticētu tam, ka mēs esam kopā, mums vajag skūpstīties visu priekšā. - - Liam, es nezinu. Es nezinu, vai tas ir pareizi. Maldināt citus, ka esam kopā. Nedod Dievs, es vēl tevī iemīlēšos un tad man būs ļoti sāpīgi. - es drūmi noteicu. - Melis, tu gribi lai visi notic, ka esam kopā? - viņš ieskatījās man acīs. - Jā..- es centos mierīgi atbildēt. - Tad vienkārši uzticies man! - viņš paņēma mani aiz rokas. - Kur mēs tagad ejam? - es aizdomīgi jautāju. - Uz skolas ēdnīcu, tur ir visvairāk cilvēku un mums ir jāpārliecina viņi, ka esam kopā! - viņš turpināja mani vilkt uz ēdnīcu. Vēljoprojām domāju, vai tas ir pareizi. Varbūt man nevajag skūpstīties ar Liamu? Es negribu strīdēties ar Džosiju..Tikko viņas dēļ, es gandrīz salauzu kāju..Pavisam drīz bijām klāt. Ēdnīcā tiešām bija daudz skolēnu. 1/2 no visas skolas. Liams mani pavilka mazliet malā. - Klausies, tagad izliekamies, ka kautko runājam un tad es tevi pievilkšu un noskūpstīšu, labi? - viņš iečukstēja man ausī. - Labi..- nepārliecinoši izspiedu. Mēs uzsākām sarunu par ikdienišķām lietām. Es baidījos no momenta, kad Liams mani noskūpstīs. Bet tas notika. Viņš maigi paņēma mani aiz vidukļa un pievilka sev klāt. Mūsu lūpas saskārās. Lēnām iebraucu ar roku Liama matos, lai izskatītos pārliecinošāk un Liams mūs liktu mierā..Pēkšņi sajutu, ka Liams pieskarās manai mugurai. Mazliet salecos, bet ignorēju, jo sapratu, ka tas ir vajadzīgs. Es jutu, ka VISU skolēnu skatieni tika pievērsti mums. Citi gavilēja, citi ūjināja, citi smējās, bet citi visu fotogrāfēja un filmēja. Tas mani mazliet iepriecināja, jo šodien tas viss nonāks sociālajos tīklos un to redzēs visi, tā skaitā arī Ītans! Liams ir pavisam savādāks nekā Ītans. Ītans ir ļauns, brutāls un nežēlīgs, bet Liams ir mīļš, izpalīdzīgs un maigs. Pēkšņi sajutu lielas sāpes galvas ādā. Kāds bija ieķēries manos matos. Pagriezos un ieraudzīju Džosiju. - Ko tu dari, nesaproti, ka viņš ir aizņemts?! Nesaprati ar to, kas notika no rīta?! - Džosija nelaida mani vaļā. Sāpēs ievaidējos, bet ierunājās Liams. - Džosij, paklausies! Tu esi pēdējā mauka! Tu mani izmantoji, lai varētu pārgulēt ar manu draugu, bet es - naivas muļķis, tevī bezprātīgi iemīlējos! Tas bija sen un tas sen ir pagājis! Tagad esmu kopā ar Melisu un mēs mīlam viens otru! - Liams atrāva Džosijas roku no maniem matiem. - Ar viņu?? Ar to nabadzīgo žurku? - viņas balss raustījās. - Jā, Džosij! Nevienmēr vērtība ir naudā vai lielās krūtīs, bet gan sirdī. Un vispār es nezinu, vai tev tāda sirds vispār pastāv..- Liams bļāva. Visi filmēja un man bija kauns. Kāpēc es atkal te iepinos? - Jūs to nožēlosiet! Rūgti nožēlosiet, es jums zvēru! - Džosija iekliedzās un izmetās pa ēdnīcas durvīm. Vai kādreiz būs diena, kad man paveiksies? Nē. Ēdnīcas durvis atvērās un pa tā ienāca Ītans. Visi jau uzreiz paspēja parādīt video.. Tajā brīdī, man nebija ne mazākas nojausmās, kur es esmu iepinusies.. Rakstīja @meaningof_life :) Nākamā no 100 like, es zinu, ka mēs to varam!
Nākamo ❤ satura ziņā stāsts ideāls ? riktīgi labi meitenes, tā tik turēt!!!
14.NODAĻA - DŽOSIJA? - Liams iekliedzās lielā šokā. Es pat nedaudz satrūkos. - Nu... Jā, - es bailīgi atbildēju. - Bļāviens, es cerēju, ka viņa liks mani mierā, - Liams nomurmināja un izbrauca ar roku caur matiem. - Kas viņa ir? - es klusi pajautāju. - Mana bijusī. Pēdējā mauka. Viņa izmantoja mani, lai tiktu pie viena no maniem draugiem, - viņš sāpīgi iesmējās. Iestājās neveikls klusums. - Bet ko man darīt? Man jau pietiek ar to, ka Ītans mani mūžīgi terorizē - ar Džosiju es vispār nojūgšos, - es satraukti teicu. - Turies man blakus un nekas nenotiks, - viņš man uzsmaidīja. - Kā? - es iesaucos. - Tēlojot, ka esam kopā, - Liams saņēma manu roku. Es to nerāvu ārā no satvēriena, jo sapratu, ka tā vajag. Citas izejas nav. - Ejam, - Liams nedaudz pavilka mani uz priekšu, bet iekliedzos sāpēs, jo kāja, uz kuras uzkāpa Džosija, mežonīgi smeldza. - Es nevaru paiet, kāja... - es novilku. - Tā nav problēma, - Liams novilka un pacēla mani uz rokām. - Tad pie medmāsiņas? - Es tikai pamāju ar galvu. Liams mani nesa uz skolu. Visi skatieni, protams, tika pievērsti mums. Es centos tos ignorēt, bet tas bija neiespējami. Kad mēs beidzot nonācām pie medmāsiņas, Liams palika pie manis. Medmāsiņa izpētīja manu kāju un secināja, ka tā nav lauzta, tikai spēcīgi satriekta un to vajadzēs paārstēt nedaudz vairāk par 2 nedēļām. Skaisti! Es tāpat uz balli netieku. Ardievu, sapņi par brīvību no Ītana. Visi mūsu plāni pa pieskari. Es saskumu un to pamanīja Liams. - Kas tad nu? - viņš ar pirkstiem paslēja manu zodu uz augšu. - Viss. Mūsu plāns ir pagalam. Es uz balli netieku. Un no Ītana vaļā arī netikšu, - es skumji novilku. - Nē, ne jau balle ir galvenais. Uzticies man. Viss izdosies. Es šodien visiem paziņošu, ka mēs esam kopā, - Liams uzsmaidīja. - Labi, - es atbildēju un pieslējos kājās. - Bet ir viens bet... - Liams saķēra mani aiz rokas. - Kas? - es pacēlu uzaci. - Lai visi noticētu tam, ka mēs esam kopā, mums vajag skūpstīties visu priekšā. - Rakstīja @never_be_forever_2 ?
13. NODAĻA Pa ceļam es gāju lēni un nesteidzīgi. No tāluma es izdzirdēju mašīnu. Es nedaudz sabijos. Tā piestāja pie manis.. No tās izkāpa divas, tik blondas blondīnes ar gucci saulesbrillēm un Dolce Gabbanna rokassomām. Mazliet apstulbu, jo nesapratu, ko viņas no manis grib. -Tu esi Melisa Smita? - viena sašķiebusi seju noteica un pievērsa skatienu manam pelēkajam, noplukušam džemperim un maniem zabākiem. -Jā! Tikai nesaprotu, kāpēc jūs ar mani runājat? - nesaprašanā jautāju. - Džosij, viņa izliekas, ka nezin par ko ir runa..- otra ļauni iesmējās un noņēma savas saulesbrilles. Tajā brīdī ieraudzīju viņas zilās acis. Es nevarēju noliegt, ka šīs iedomīgās meitenes ir ļoti skaistas, kā no žurnāla vāka. - Klausies, tu, nabadzīgā žurka! Tev nav NEKĀDAS tiesības iet uz balli kopā ar Liamu un kur nu vēl piesieties Ītanam. Viņi ir mūsu! - pirmā pieliecās man klāt un uzšņāca. - Tieši tā! Tādai kā tu, pat varde virsū neskatītos! - viņa abas ļauni sāka smieties. Manas dusmas uzliesmoja. Jā, man nav tik daudz līdzekļu kā viņām, lai varētu pirkt firmas somas un vēl dažādus mēslus, bet tādēļ viņām nav nekādu tiesību, mani apsaukāt par nabadzīgu žurku! Ienīstu tādus cilvēkus. -Paklausieties, tas, ka es neesmu tik izlutināta kā jūs un netērēju naudu dārgās, firmas drēbēs un neaprunāju citus, nenozīmē, ka esmu sliktāka par jums, vai jums ir kautkādas tiesības mani saukt par žurku! - es skaļi uzbļāvu. Blondīnes laikam abas apstulba, jo nebija gaidījušas, ka uzdrošināšos kautko tādu pateikt. Arī pirmā noņēma saulesbrilles, tikai viņai es ieraudzīju - mirdzoši zaļas acis. -Cik viņa droša! - pirmā iešņācās un speciāli uzkāpa man uz kājas ar visu savu svaru augstpapēžu kurpēm. Sāpēs sarāvos un nokritu uz zemes. -Ejam, Melānij! Tā viņa būs mācība..- pirmā uzsauca un abas aizgāja skolas virzienā. Tātad pirmo sauc Džosija, bet otro Melānija..Kā viņām nebija kauna?! Es centos piecelties, jo es tiešām vēlējos aizskriet pie Džosijas un izplūkāt viņas blondos matus. Tagad kāja tiešām sāka šausmīgi sāpēt un dēļ sāpēm, acīs sariesās asaras. Kāja visticamāk ir lauzta un es netikšu uz balli. Es netikšu uz balli, plāns neizdosies un Ītans turpinās mani terorizēt. Saspiedu kāju ciešāk un mēģināju izturēt sāpes. Tās bija neizturasmas. Tiešām neizturamas. Man bija jācenšas tikt līdz skolas medmāsiņai, bet līdz tam vēl bija vesels gabals, es pat nevarēju pakustēties. Pēkšni sajutu elpu sev aiz muguras. Tas bija Liams. -Melis, kas tev noticis? - viņš jautāja. - KAS?! Varbūt pirms domā kautkādus plānus, padomā lai tavas meitenes nesienas man klāt, jo Džosija man tikko salauza kāju! - es centos neraudāt, bet sāpes darīja savu. Tas tik nežēlīgi sāpēja! - DŽOSIJA?! - Liams tik lielā šokā iekliedzās. Rakstīja @meaningof_life :) Mīļie, šodien esam labas un palutinam jūs veselām trīs daļām dienā!! Nākamā no 15 pieprasījumiem!
NAakamo naakamo man tik loti patiik jusu stasts un es nevaru sagaidiit naakamo
P.S trekna buca no manis ???
12.NODAĻA Tas bija tikai sapnis. Mani vecāki ir sveiki un veseli. Ir pienākusi vēl viena mocību pilna diena. Un rīt jau būs balle, no kuras man ir mazliet bail. Taču es ļoti ceru, ka ar Liama palīdzību man izdosies tikt vaļā no Ītana un es varēšu dzīvot pilnīgi normālu dzīvi bez jebkādām bailēm, ka tevi jebkurā brīdī atradīs Ītans, ievilks kaut kur, kur neviens neredz un izvaros. Tā kā bija apmēram 5.30 no rīta, es nolēmu lēnā garā celties. Uzvilku savu sporta tērpu un devos ikrīta skrējienā. Pa mežu es vairs neskrēju - Ītanam virsū uzskriet negribētos. It īpaši pēc vakardienas, kad es knapi izglābos no viņa. Atskrējusi mājās es novilku sporta tērpu un iemetu to veļas mašīnā. Ātri noskalojos dušā un saģērbos skolas drēbēs. Virtuvē jau rosījās mamma. - Labrīt! - es klusi noteicu. - Labrīt, meitiņ! - mamma atbildēja. Es pievērsu uzmanību galdam. Tēva pie tā nebija. - Kur tēvs? - es pajautāju. - Vēl guļ, - viņa teica un nolika manā priekšā manu mīļāko tēju. - Kāpēc tu vakar biji tik satraukta? - mamma apsēdās man pretī. - Par ko tu runā, mamm? - es nesaprašanā pacēlu uzaci. - Nu kā, tu vakar man zvanīji un teici, lai es atrodu tēvu un ātri nāku mājās, - mamma paskaidroja. Es paskatījos uz viņu ar bailīgu skatienu. Tas taču bija tikai sapnis. Vai arī es jūku prātā? Es ātri paņēmu savu telefonu un atvēru zvanu vēsturi. - Mīlulīt, vai viss kārtībā? - mamma nervozi pajautāja. Zvanu vēsture mani šokēja. Man tiešām bija zvanījis nepazīstams numurs un pēc tam es uzreiz biju zvanījusi mammai vienu reizi. Es vairs neko nesaprotu. Kura daļa bija sapnis? Un kāpēc es neatceros to, kā un kad es aizmigu? - Melisiņ? - mamma atgrieza mani realitātē. - Jā, mammu, man viss ir kārtībā, - es centos uzsmaidīt pēc iespējas ticamāk. Es ātri pabrokastoju un aizskrēju paņemt savu somu. Noskūpstījusi mammu uz vaiga es devos uz skolu. Pa ceļam es gāju lēni un nesteidzīgi. No tāluma es izdzirdēju mašīnu. Es nedaudz sabijos. Tā piestāja pie manis.Rakstīja @never_be_forever_2 ?