@bagata_milestiba

Bagātā Mīlestība❤️

Ask @bagata_milestiba

Sort by:

LatestTop

Kad būs jauna?! ❤ dievinu stāstu.... lūdzu!

24. NODAĻA
LIAMS NAV UZ TO SPĒJĪGS!
Dažas asaras notecēja uz maniem vaigiem. Es tam nespēju noticēt. Vai Liams ir tāds pats kā Ītans?! Vai tiešām viņš spēja, mani izvarot? Vissāpīgākais bija tas, ka es atkal paliku muļķes lomā. Cerēju, ka arī viņš ir manī iemīlējies, tik pat ļoti, cik es viņā. Bet bija velti cerēt..Kā bagātniekam patiktu tāda, kā es? Ar roku nobraucu par mazajiem zilumiem. Tie sāpēja, es jutos pretīgi. Pretīgi un nožēlojami, ka mani izmantoja.
Ar asarainām acīm pagriezos, un ielūkojos Liama ļaunajās, bet skaistajās acīs.
- Melisa, es varu paskaidrot..- viņš iesāka un piecēlās no dīvāna.
- Tu jau esi pietiekami paskaidrojis, Liam. - centos saglabāt mieru.
- Bet..- viņš nepaspēja pabeigt.
- TU MANI NODEVI! Tu saproti, cik ļoti sāp, kad puisim kurā biji iemīlējusies, tu biji tikai tāda spēlīte, ar kuru pret manu gribu var parotaļāties? Tu piebēri manā kokteilī zāles, lai izvarotu mani. Liam, es tevi no sirds ienīstu! - es kliedzu viņam virsū, un manas asaras gāzās pār maniem vaigiem. Tas bija neizturami sāpīgi. It īpaši, ja tā ir tava pirmā mīlestība..Un es - Melisa Smita, biju tā naivā muļķe, kas uzticas visiem.
- Nejau es to izdarīju! - Liams iekliedzās.
Mazliet apjuku un mēģināju noslaucīt, notekušo skropstu tušu.
- Liam, tu mani sāpināji! - es nerimos.
- Tas bija Ītans, bet es viņu mēgināju apturēt! Viņš palūdza mani dabūt savā mājā, bet es teicu, lai viņš beidz, bet bija par vēlu! - Liams nopūtās.
Es ilgi neaptvēru viņa sacīto. VAI TAS BIJA ĪTANS?! Tagad es jutos, vēl nožēlojamāk. Cilvēks, kuru es tik ļoti ienīstu, beidzot dabūja savu, pieskārās man un izvaroja?! Un Liams viņam palīdzēja?! Nejau man Liams gribēja palīdzēt tikt prom no Ītana, tas bija viņu plāns. Ak dievs, es vienkārši nespēju aptvert.
- Piedod, es negribēju..- viņš vēlājās mani apķert.
- Novāc rokas, kretīn! - es ar asarainām acīm, kliedzu.
- Melisa..- viņš mēģināja vēlāk.
Paskatījos uz viņu pēdējo reizi, jo vairāk - es viņu nekad dzīvē nesatikšu, nesatikšu to briesmoni! Izskrēju uz ielas un raudāju. Vienīgais, ko jutu, bija tumsa un aukstums, aukstums, kas ieskāva manas kleitas kailās rokas. Kad atcerējos visus mūsu skūpstus, acis aizmigloja liels asaru daudzums. Es nedomāju, ko es daru, es vienkārši skrēju. Man bija vienalga, es jutos pārdota un pretīga. Visu redzēju miglaini. Pēkšņi ieraudzīju siluetu, bet acis bija ar asarām, un es neko neredzēju. Kad sapratu, ka tā bija mašīna - bija par vēlu. Sajutu tikai spēcīgu triecinu, taures skaņas un kliedzienus. Nākamajā brīdī, es redzēju tikai tumsu..
*Nākamā no 95 like un 10 pieprasījumiem!*
Rakstīja @meaningof_life :)

View more

Uzrakstāt kada pedejo šdien

15. NODAĻA
- Lai visi noticētu tam, ka mēs esam kopā, mums vajag skūpstīties visu priekšā. -
- Liam, es nezinu. Es nezinu, vai tas ir pareizi. Maldināt citus, ka esam kopā. Nedod Dievs, es vēl tevī iemīlēšos un tad man būs ļoti sāpīgi. - es drūmi noteicu.
- Melis, tu gribi lai visi notic, ka esam kopā? - viņš ieskatījās man acīs.
- Jā..- es centos mierīgi atbildēt.
- Tad vienkārši uzticies man! - viņš paņēma mani aiz rokas.
- Kur mēs tagad ejam? - es aizdomīgi jautāju.
- Uz skolas ēdnīcu, tur ir visvairāk cilvēku un mums ir jāpārliecina viņi, ka esam kopā! - viņš turpināja mani vilkt uz ēdnīcu. Vēljoprojām domāju, vai tas ir pareizi. Varbūt man nevajag skūpstīties ar Liamu? Es negribu strīdēties ar Džosiju..Tikko viņas dēļ, es gandrīz salauzu kāju..Pavisam drīz bijām klāt. Ēdnīcā tiešām bija daudz skolēnu.
1/2 no visas skolas. Liams mani pavilka mazliet malā.
- Klausies, tagad izliekamies, ka kautko runājam un tad es tevi pievilkšu un noskūpstīšu, labi? - viņš iečukstēja man ausī.
- Labi..- nepārliecinoši izspiedu.
Mēs uzsākām sarunu par ikdienišķām lietām. Es baidījos no momenta, kad Liams mani noskūpstīs. Bet tas notika. Viņš maigi paņēma mani aiz vidukļa un pievilka sev klāt. Mūsu lūpas saskārās. Lēnām iebraucu ar roku Liama matos, lai izskatītos pārliecinošāk un Liams mūs liktu mierā..Pēkšņi sajutu, ka Liams pieskarās manai mugurai. Mazliet salecos, bet ignorēju, jo sapratu, ka tas ir vajadzīgs. Es jutu, ka VISU skolēnu skatieni tika pievērsti mums. Citi gavilēja, citi ūjināja, citi smējās, bet citi visu fotogrāfēja un filmēja. Tas mani mazliet iepriecināja, jo šodien tas viss nonāks sociālajos tīklos un to redzēs visi, tā skaitā arī Ītans! Liams ir pavisam savādāks nekā Ītans. Ītans ir ļauns, brutāls un nežēlīgs, bet Liams ir mīļš, izpalīdzīgs un maigs. Pēkšņi sajutu lielas sāpes galvas ādā. Kāds bija ieķēries manos matos. Pagriezos un ieraudzīju Džosiju.
- Ko tu dari, nesaproti, ka viņš ir aizņemts?! Nesaprati ar to, kas notika no rīta?! - Džosija nelaida mani vaļā. Sāpēs ievaidējos, bet ierunājās Liams.
- Džosij, paklausies! Tu esi pēdējā mauka! Tu mani izmantoji, lai varētu pārgulēt ar manu draugu, bet es - naivas muļķis, tevī bezprātīgi iemīlējos! Tas bija sen un tas sen ir pagājis! Tagad esmu kopā ar Melisu un mēs mīlam viens otru! - Liams atrāva Džosijas roku no maniem matiem.
- Ar viņu?? Ar to nabadzīgo žurku? - viņas balss raustījās.
- Jā, Džosij! Nevienmēr vērtība ir naudā vai lielās krūtīs, bet gan sirdī. Un vispār es nezinu, vai tev tāda sirds vispār pastāv..- Liams bļāva.
Visi filmēja un man bija kauns. Kāpēc es atkal te iepinos?
- Jūs to nožēlosiet! Rūgti nožēlosiet, es jums zvēru! - Džosija iekliedzās un izmetās pa ēdnīcas durvīm. Vai kādreiz būs diena, kad man paveiksies? Nē. Ēdnīcas durvis atvērās un pa tā ienāca Ītans. Visi jau uzreiz paspēja parādīt video..
Tajā brīdī, man nebija ne mazākas nojausmās, kur es esmu iepinusies..
Rakstīja @meaningof_life :)
Nākamā no 100 like, es zinu, ka mēs to varam!

View more

Deam, deam,deam... Vajag nākošu. Tiiiiik labs stāstiņš. Ļoti gribās uzzināt, kas tālāk un vai viss būs kārtībā. Nākošoooo lūdzu.!!!!!❤?

28. NODAĻA
- Liam, nē.... - viņš paspēja nočukstēt pirms es saļimu uz zemes.
*ĪTANA SKATAPUNKTS*
Atskanēja šāviens, bet es sāpes nejutu. Pagriezos un ieraudzīju Liamu, kas vienās asinīs gulēja zālē. Lode bija trāpījusi gandrīz viņa sirdī, pat varbūt aizskārusi sirdi. Uzreiz mani pārņēma asaras un bailes. Es nespēju parunāt vai pakustēties, tikai domāt par to, ko esmu izdarījis.
- Li..a..m, lūdz..lūdzu..t..turies! - es izspiedu un centos saglābāt mieru.
- Izsauc..ātros! - viņa balss skanēja vāji un briesmīgi.
Es nebiju spējīgs izvilkt telefonu, es tikai trīcēju un raudāju.
Liama seja bija nežēlīgu sāpju pilna. Es viņu sašāvu. Es esmu pie visa vainīgs. Es sašāvu savu labāko draugu. Pēkšņi manā istabā iesteidzās tēvs.
- Kas te notiek?! - viņš šokā iekliedzās, ieraugot asinīs Liamu un savu dēlu, kas raudāja un trīcēja.
- Ess..es..Viņš gribēja..mani atturēt, bet..es izšāvu, lode trāpīja..viņam..nevis...man,- es metos tēva apskāvienā, joprojām trīcēdams.
Gabriels uzreiz izvilka telefonu, un izsauca ātro palīdzību. Man bija tik grūti noskatīties. Apsēdos pie Liama un centos viņu uzmundrināt.
- Liam, ātrā palīdzība jau brauc! Turies! - es saņēmu viņa roku, kas bija ar asinīm.
- Dēls, tevi var arestēt, bet es to nepieļaušu! - Gabriels klusi nomurmināja.
Liams visu laiku runāja par Melisu. Teica, ka mīl viņu. Teica, ka dievina viņu. Pēc brīža ieradās ātrā palīdzība, bet Liama spēki bija izsīkuši. Kaut neesmu ārsts, varēju nojaust, ka viņš neizdzīvos. Neizdzīvos, manas vainas dēļ!
*MELISAS SKATAPUNKTS*
- Pēc divām dienām -
Šeit slimnīcā ir tik garlaicīgi. Neviens, izņemot mammu, nenāk mani apciemot. Bet patiesībā..Es pati esmu vainīga. Es nekad nenoliegšu, ka man ļoti patīk Liams, un kad es esmu šausmīgi iemīlējusies. Viņš man daudz nozīmē, nezinu ko darītu, ja viņš nomirtu. Bet to ko viņš man nodarīja ar Ītanu, nav piedodams. Te tiešām ir tik vientuļi un neciešami! Man sen vairs nesāp galva, nereibst un varu normāli pastaigāt. Ārsti tikai saka, ka vajag palikt vēl ''dažas'' dienas, lai mani novērotu. Te dod tikai zāles un putras. Katrs rīts sākas nevis ar smaidu sejā, bet ar māsiņu, kas vēlas man ievadīt kārtējo zāļu devu. Ienīstu šo vietu! Lai cik grūti to būtu atzīt, es pēdējās divas dienas gaidu, kad atnāks Liams. Liams ar Ītanu, jau divas dienas nav par sevi devuši ziņas. Varbūt Liams ir aizmirsis par mani? Mamma man bija atnesi jaunākās avīzes un žurnālus. Paņēmu pirmo avīzi, un sāku šķirstīt. Tad pamanīju pirmo lapu, un mana sirds gandrīz apstājās. Lapas virsraksts vēstīja: ''Notikusi liela traģēdija. Miris slavenā basketbolista Džeka Džonsona dēls - Liams Džonsons.''
*Nākamā no 100 like un 25 pieprasījumiem! :)*

View more

Related users

Es zinu, ka tu spēj uzrakstīt vēl daļiņu, pleease

17. NODAĻA
Ītans atlaida mani un nostājās taisni. Es turpināju.
- Tu neesi vienīgais, kuram patīk Melisa. -
- Ko tu ar to gribi teikt? - viņš šokā iesaucās.
- To, ka tā plāna dēļ, es arī esmu iemīlējies Melisā! - es novilku.
- TAGAD TU MAN GRIBI VIŅU ATŅEMT?! - Ītans auroja.
- Ītan, lūdzu, nomierinies! - es saķēru viņu aiz pleciem.
- Mēs sarunājām, ka tu palīdzēsi man dabūt Melisu gultā nevis pats skūpstīsies ar viņu! - Ītans turpināja.
- Tu gribi viņu ievilkt gultā, bet es arī gribu! - es mierīgi nopūtos.
- Kretīns! - Ītans nošņācās un iekāpa mašīnā.
Katrā ziņā, es ļoti negribēju sabojāt ar Ītanu attiecības, tādēļ uzrunāju viņu :
- Saproti, viņa man jau uzticas! Ļauj sevi skūpstīt, tāpēc tas nozīmē, ka plāns izdosies!
Balles vakarā abi dabūsim Melisu, pēctam viņa būs tavā rīcībā! - es priecīgi iesaucos.
- Labi, bet lai vairāk nebūtu šitādu kaislību jeb skūpstu! - viņš norūca.
- Protams! - mākslīgi pasmaidīju.
Ītans iedarbināja mašīnu un sāka braukt.
- Uz kurieni? - pacēlu vienu uzaci.
- NAV TAVA DAĻA! - viņš lielā ātrumā izšāvās no skolas pagalma.
Ītans ir tik ļoti greizsirdīgs. Vai tiešām cietsirdīgajam Ītanam būs iepatikos Melisa?
Jā, arī man šī meitene ļoti patīk. Viņa ir skaista, uzticīga un mīļa.
Iegāju atpakaļ skolā un sāku meklēt Melisu. Pamanīju viņu pie stundu sarakstiem, runājot ar Sabellu. Ātri piegāju viņām klāt.
- Čau, saulīt! - es atkal viņu pievilku klāt un noskūpstīju..
*MELISAS SKATAPUNKTS*
Kamēr runāju ar Sabellu, redzēju kā Liams nāk mūsu virzienā.
- Čau, saulīt! - viņš mani maigi noskūpstīja, atkal. Mazliet apmulsu, bet atcerējos par ''kopā būšanu''.
- Tātad, jūs tagad esat kopā? - Sabella aizdomīgi jautāja.
- Jā! - Liams pārliecinoši pievilka mani sev klāt.
- Mēs esam ļoti laimīgi! - es izspiedu, cik vien pārliecinoši varēju.
- Nu tad, apsveicu! - Sabella iesmējās un mani apskāva.
****
Stundas bija beigušās un es lēnā garā, gāju uz mājām. Pēkšņi sajutu, ka kāds mani apskauj no mugurpuses. Salēcos un apgriezos apkārt. Tas bija Liams.
- Liam, te jau neviena nav, nevajag izlikties! - es iesmējos.
- Es neizliekos.. - viņš iečukstēja man ausī un lēnām skūpstīja kaklu.
Es jau pirms kāda brīža sapratu, ka esmu iemīlējusies Liamā. Tieši tāpēc, es ļāvu viņam sevi skūpstīt. Viņa lūpas aktīvi kustējās pa manu kaklu. Pēc kāda laika viņš apstājās un pasmaidīja. Es arī stāvēju, kā muļķe un smaidīju.
- Liam, man šķiet, ka esmu tevī iemīlējusies.. - klusi nočukstēju.
*LIAMA SKATAPUNKTS*
- Liam, man šķiet, ka esmu tevī iemīlējusies..- Melisa klusi nočukstēja.
- Es arī esmu iemīlējies, bezprātīgi. - nočukstēju, bet nezināju, vai tā ir taisnība. Varbūt es tiešām esmu iemīlējies, vai tā ir tikai vēlme pēc gultas? Es tiešām nezinu..
Bet es tiešām esmu labs aktieris, visu tik labi nospēlēju..Pēkšņi viņa man uzleca virsū un noskūpstīja. Es atbildēju skūpstam un mēs turpinājām skūpstīties..
*Nākamā no 5O like!*
Rakstīja @meaningof_life :)

View more

Zaķīt ? raksti vien nākamo ? es jau sen gaidu.... sagaidīt nevaru ❤ lūdzu... esi apžēlo taču

18.NODAĻA
*LIAMA SKATUPUNKTS*
Viņa uzleca man virsū un noskūpstīja. Es atbildēju skūpstam un mēs turpinājām skūpstīties. Taču visnevajadzīgākajā brīdī man prātā ienāca Ītans. Ja viņš par šito uzzinās, viņš mani nogalinās šī vārda vistiešākajā nozīmē.
- Pagaidi, Melisa, varbūt nesasteidzam visu? - es pārtraucu skūpstu.
- Āa, jā, piedod, - viņa nosarka un nokāpa no manis.
- Nē, viss ir kārtībā, vienkārši vajag arī atstāt kaut ko ballei, - es uzsmaidīju.
- Es taču neiešu, - viņa iesmējās.
- Ko? Kā neiesi? - es šokā iesaucos.
- Aizmirsi par manu kāju? - Melisa pacēla uzaci.
Prātā viss sabruka. Kāja.... Melisa nevar iet uz balli. Viss plāns pagalam. Tagad Ītans tiešām mani nogalinās.
- Nē, kā par to var aizmirst, - es centos to pateikt pēc iespējas ticamāk.
- Nu labi, - viņa uzsmaidīja. - Es labāk iešu mājās. -
- Es tevi pavadīšu, tikai saki, kur jāiet, - es teicu un saķēru viņas roku.
Kad biju pavadījis viņu līdz mājām un atvadījies, es paķēru telefonu un ātri atradu Ītana numuru. Uzspiedu pogu "zvanīt". Pēc pāris pīkstieniem viņš pacēla.
- Es klausos. - viņš vienaldzīgi teica.
- Ītan, ir baigās ziepes. Melisa ir satriekusi kāju un nevar iet uz balli. - es teicu.
- KO? Es ceru, ka tas ir joks, Liam, - viņš skaļi atbildēja.
- Arī es gribētu ticēt tam, ka tas ir joks, - es novilku.
- Bļāviens! - Ītans nokliedzās. Fonā bija dzirdama plīstoša stikla skaņa.
- Viss plāns pagalam. -
- Tieši tāpēc arī zvanu, - es teicu.
- Labi. Atnāc pie manis, domāsim, ko darīt, - viņš ātri nobēra un nometa klausuli.
Es ieliku telefonu kabatā un devos pie Ītana. Pēc pāris minūtēm es biju klāt un bez klauvēšanas ienācu viņa villā.
- Esmu klāt! - es nokliedzos.
Ātri soļi noskrēja pa kāpnēm.
- Ir idejas? - es jautāju.
- Ir. Viņa taču nezina, kur mēs abi dzīvojam? -
- Nu jā, nezin, - es novilku.
- Tad darīsim tā - tu uzaicini viņu pie sevis, es jau gaidīšu tur. Tu iebaro viņai kādas miega zāles vai ko un viss, plāns gatavs! - viņš teica.
- Labi, tā arī darīsim. -
Rakstīja @never_be_forever_2 ?

View more

Nu tagd raksti jaunu! Es jau tik ilgi gaidu..... ❤

23. NODAĻA
Uz to es netaisījos skatīties..
Kad biju gaitenī, uzvilku kreklu un apsēdos uz zemes. Kā es varēju būt tik nežēlīgs? Melisa bija manī bezgalīgi iemīlējusies, uzticējās man, bet es viņu gandrīz izvaroju un tagad ļauju to darīt Ītanam, kuru Melisa ienīst no visas sirds. Sirds mazliet sašņaudzās dēļ nožēlas, es esmu ļauns.
ES to nedrīkstu pieļaut! Ātri metos atpakaļ istabā un vēlējos apturēt Ītanu, bet bija jau par vēlu. Viņš bija to izdarījis...Melisa tagad gulēja pilnīgi kaila un nekustīga.
- Ītan, ko Tu izdarīji?! - es šokā iesaucos.
- To ko vēlējos izdarīt divus gadus! - viņš pasmaidīja un noskūpstīja Melisu.
- VISS, pietiek! Saģērbjam viņu un izliekamies, ka viņa pati aizmiga un tikai guļ, - es noteicu un paņēmu Melisas kleitu. Ītans arī uzvilka kreklu.
Ātri uzrāvu viņai kleitu un kārtīgi apsedzu.
- Viņai būtu jāpamostas pēc trīs stundām, - Ītans noteica un uzlika savas saulesbrilles.
Es vienkārši vēlējos gulēt un nedomāt par neko.
- Ītan, man nāk miegs. Atļausi pagulēt? - es nožāvājos.
- Guli vien. Es jau tāpat braukšu mājās, - viņš vīna glāzē ielēja vīnu un ātri to izdzēra. Es biju atvieglots. Trīs stundas man nebūs nekādu problēmu..
*ĪTANA SKATAPUNKTS*
Iesēdos mašīnā un vēlējos braukt uz mājām. Esmu puisis, kas domā tikai par meitenēm. Man likās, ka ar Melisu neesmu kaut ko pabeidzis. Pagriezos un tomēr devos uz klubu, gan dabūšu kādu meiteni. Pavisam drīz biju klāt un iegāju iekšā. Lai gan nebija vēls, te bija daudz skaistas meitenes. Paņēmu divas tekilas un gāju pie pirmās brunetes, man nepatīk blondīnes.
- Čau, mazā. Vēlies iedzert? - es aplūkoju viņu, jāatzīst - viņa ir...ļoti skaista.
- Varētu, bet ko pēc tam? - viņa virpināja savu matu šķipsnu.
- Nū..Augšā ir istabiņas! - es iesmējos un arī viņa pasmaidīja.
- Stefānija Johansone, - viņa pasniedza man roku.
- Ītans Pārkers, - uzsmaidīju, atkal uzmetot acis viņas augšdaļai.
Padevu Stefānijai dzērienus un pavisam drīz - es jau biju galīgi piedzēries, laikam arī Stefānija bija iedzērusi tik pat daudz..
*MELISAS SKATAPUNKTS*
Es lēnām atvēru acis. Viss rādījās miglaini un es neko nesapratu. Pēc maza brīža, manas acis pierada, un es visu redzēju skaidri. Es atrados svešā gultā. Atceros tikai to, ka atnācu pie Liama un pārsteidzoši aizmigu. Mugurā man joprojām bija Sabellas kleita. Lēnām piecēlos un izkāpu no gultas. Klusiņām atvēru guļamistabas durvis un devos uz viesistabu. Ieraudzīju Liamu, kas saldi gulēja uz dīvāna. Gan jau aizmiga, tieši tā pat kā es. Viegli piebakstīju Liamam.
- Liam, celies, Liam! - es čukstēju un Liams atvēra acis.
- Melisa! - viņš pasmaidīja un mani apskāva, tas bija ļoti patīkami.
- Kas notika pēc manas aizmigšanas? - es pacēlu vienu uzaci.
- Em..Es tevi aiznesu uz gultu, - Liams stostījās.
Es sapratu, ka kaut kas nav tīrs. Es ieraudzīju spoguli. Apskatīju sevi un ieraudzīju skūpstu zilumus uz sava kakla. Nē, Melisa, tā nedrīkst būt taisnība. Acīs sariesās asaras, nē..LIAMS NAV UZ TO SPĒJĪGS!
Rakstīja @meaningof_life :)
Nākamā pēc 85❤ un 10 pieprasījumiem

View more

Davaj drukājat nākamo . Es ļoti gribu zināt kas notiks tālāk . Es mīlu Jūsu stāstu un viņš ir mans mīļākais .. !!!!

Stāsts par Mariannu
19. NODAĻA
-Labi, tā arī darīsim.-
- Vēlies glāzi vīna? - Ītans nopietni vaicāja.
-Jā, varētu, tikai es negribu pamosties Tavas mājas pagalmā..- es iesmējos, bet sapratu, ka Ītanam pa prātam nav joki. Viņš neko neatbildēja, tikai atvēra sekciju un no tās izņēma divas, diezgan palielas vīna glāzes. Ītans ielēja tajās vīnu. Tās izskatījās ļoti dārgas, tāpēc man bija nedaudz bail tām pieskarties. Tomēr paņēmu glāzi rokā un iemalkoju malku vīna.
-Es iedošu Tev miega zāles..- viņš novilka un no bikšu kabatas izvilka mazu paciņu ar baltu pulverīti.
Ar aizdomām uzlūkoju zāļu paciņu..
-Tev tās jāieber Melisas dzērienā un pēc dažām minūtēm, viņa jau gulēs dziļā miegā un būs mūsu rīcībā! - Ītans pasmaidīja un nolika vīna glāzi uz galda.
Doma par to, ka redzēšu Melisu kailu, likās vilinoša.
-Ītan, bet kas notiks pēc tās nakts?
Mums abiem patīk Melisa..- es drosmīgi noteicu.
-Es nezinu, Liam. Tiešām nezinu..- viņš nopūtās un palūkojās uz mani.
-Liam, es jau 15:00 gaidīšu tevi tavās mājās, atved Melisu un piedāvā viņai kokteili, kurā būs miega zāles. - Ītans atkal paņēma vīna glāzi no galda.
*MELISAS SKATAPUNKTS*
Tikko biju ienākusi mājās un es jutos tik, tik labi! Es esmu ļoti iemīlējusies Liamā, mēs skūpstamies, viņš mani pavada uz mājām un tas ir tik mīļi! Noliku skolas somu un iegūlos gultā. Diezgan ilgi domāju par Liamu, bet tad saņēmu SMS un tā arī bija no Liama! Sāku to lasīt :
"Čau, Melisa! Pa cik Tu rīt netiec uz balli, es iedomājos - vai Tu negribētu rītdien atnākt pie manis?" manā sejā uzreiz iedegās smaids un pati pie sevis uzgavilēju.
"Protams, Liam! Es labprāt aizietu pie Tevis! " uzspiedu pogu sūtīt.
"Labi, tad rīt 15:00 būšu pie Tevis!" Ak Dievs, es esmu tik laimīga! Tikai ko lai es velku? Izdomāju, ka vilkšu balles kleitu, ko man aizdeva Sabella. Pati nepamanīju, cik ātri paiet laiks un ir jau vakars. Nolēmu jau iet gulēt, jo ātrāk aizmigšu, jo ātrāk pienāks rītdiena.
**
Piecēlos ar lielu smaidu sejā. Ar savu balto naktskreklu izkāpu no gultas un devos uz virtuvi, kautko nedaudz uzkost. Kad biju apēdusi dažas sviestmaizes un izdzērusi kafiju, es lēnām saku gatavoties. Paņēmu vienīgo kosmētiku, kas man ir - lūpuspīdums, skropstu tuša un maza tūbiņa ar tonālo krēmu, kā arī pūders. Devos uz vannasistabu. Uzliku nedaudz tonālo un pa virsu pūderi, uzliku skropstu tušu un tad lūpuspīdumu. Manuprāt, bija pietiekami! Uzpinu daudz mazas bizītes, jo vēlējos skruļļainus matus, bet manā ģimenē nelieto tādas dārgas lietas, kā - lokotāji vai taisnotāji. Kamēr bizītes stāvēja matos, es domāju ko lai es varētu vilkt kājās..Izvēlējos mammas vienīgās augstpapēžu kurpes, ceru, ka viņa nedusmosies.
Kad tas bija izdarīts, bija jau 14:00.
Ātri uzrāvu kleitu un augstpapēžu kurpes. Es izskatījos ideāli. Vienīgais, kas mani mazliet mulsināja, bija tas, ka kleitai ir diezgan paliels dekoltē. Pēkšņi saņēmu zvanu no Liama.
-Es gaidu tevi ārā! Nāc lejā! - sadzirdēju Liama maigo balsi. Ievilku elpu un devos ārā no dzīvokļa..
Rakstīja @meaningof_life :)

View more

Haay, davaj vēl .Trenē pirkstus : D

Ananass_11’s Profile PhotoA. P
7.NODAĻA
Es paskatījos pulkstenī. Līdz stundas beigām bija nedaudz vairāk par 10 minūtēm. Es vēl joprojām mocīju sevi ar domām par Ītanu. Ko tas kretīns atradis manī tādu, ka mūžīgi man jāuzmācas un jāterorizē? Pēkšņi es izdzirdēju soļus pavisam netālu no tualetes. Es ātri ieskrēju kabīnē, aizslēdzos un sacēlu kājas uz augšu. Durvis atvērās.
- Melisiņ, tu te? - Ītans teica.
Sirds gandrīz izleca ārā pa muti. Es taču esmu šeit viena pati. Kā viņam izdodas mani atrast brīžos, kad to vismazāk vajag?
- Ja tu esi te, es tevi tāpat atradīšu, tev nav pat jēgas slēpties, - viņš turpināja. Es dzirdēju, kā viņš piegāja pie pirmās kabīnes un atvēra durvis. Tad viņš lēni pienāca pie nākošās un izdarīja to pašu. Es aizturēju elpu. Es biju ceturtajā kabīnē. Viņš pavēra trešās kabīnes durvis un pienāca pie manējās. Pēkšņi atvērās tualetes durvis.
- Ko jūs te darat, jaunais cilvēk? - apkopējas skaļā balss atbalsojās visā tualetē.
Es atviegloti uzelpoju un pieliku roku priekšā mutei. Tas iznāca nedaudz par skaļu. Cerams, ka Ītans to nesadzirdēja. Viņa soļi sāka attālināties un viņš pazuda aiz tualetes durvīm. Es turpināju sēdēt tikpat klusi, cik iepriekš un laiku pa laikam noslaucīju asaras. Pēc apmēram piecām minūtēm es izdzirdēju apkopējas čukstus.
- Mazās velnēnes, atkal visi papīra dvieļi iztērēti. Tu tik liec jaunus, - viņa klusi puktoja un pazuda aiz durvīm. Es klusiņām atslēdzu durvis un nolēmu, ka ir laiks doties prom. Ātri sakārtojusies pie spoguļa es atvēru tualetes durvis un paspērusi pāris soļus paskatījos apkārt. Nevienas dzīvas dvēseles. Es nedaudz drošāk sāku iet uz priekšu, bet kāds mani saķēra no mugurpuses, pielika mutei priekšā roku, lai es nepaspētu iekliegties un ievilka tukšā klasē.

View more

11dalu tik ļoti gribas zināt kas notiks tālāk ?

11. NODAĻA
Nolēmu uztaisīt kaut ko ēst, bet mani iztraucēja telefona zvans. Tur zvanīja nepazīstams numurs... Ja godīgi, man bija bail celt. Bet mani nedaudz nomierināja tas, ka tas nebija Ītana telefonnumurs, bet tikpat labi, viņš var piezvanīt no kāda cita telefonu. Nedroši pacēlu un ar trīcošām rokām pieliku telefonu pie auss.
-Kas zvana?- trīcoši jautāju.
-Mazulīt, neuztraucies, tik daudz. - viņš ļauni iesmējās. Balss bija ļoti dīvaina un baismīga. Vienu brīdi tā izklausījās pēc Ītana balss, otrā mirklī pēc veca vīra balss.
-Ko jūs no manis gribat?!- gandrīz vai iebļāvu klausulē.
-Atnāc šodien 1:00 uz veco parku, ja tu to neizdarīsi, es tev apsolu, ka tava māte un tēvs - šodien vairs neatgriezīsies.- viņš skarbi noteica, bet es neklausījos. Es noliku galvu uz spilvena un raudāju. Tikko kad izglābos no Ītana, tagad man draud nogalināt vienīgo, kas man ir. Manu ģimeni..Es netaisījos iet uz to parku! Es aiziešu, viņš mani izvarosim, nogalinās?! Ātri uzspiedu mammas numuru.
-Čau, saulīt!- es biju tik ļoti atvieglota, kad mamma pacēla.
-Mammu, ātri nāc mājās! Un pamēģini pasaukt arī tēti! - es ar asarām acīs iesaucos.
-Kas noticis?!- viņas balsī varēja dzirdēt uztraukumu.
-Mājās pastāstīšu! Mammu, lūdzu nāc ātri mājās!- es iekliedzu klausulī.
Es novisas sirds ceru, ka tā bija tikai iebiedēšana, jo ja es zaudētu savu mammu vai tēti, es arī mirtu kopā ar viņiem. Mamma ilgi neieradās. Es sāku nervozēt.
Zvanīju gan mammai, gan tētim - neviens necēla. Izplūdu asarās. Vai viņi tiešām ir viņus nogalinājuši?! Ilgi raudāju un stresoju, arī numurs, kas man zvanīja, vairs necēla. Pēkšni sadzirdēju ārdurvju zvanu. Es tik ļoti sapriecājos, jo zināju, ka tā būs mamma ar tēti. Priecīgi attaisīju durvis, bet kad es to ieraudzīju, es gandrīz nomiru.
Mani vecāki gulēja pie durvīm vienās asinīs un es skaidri zināju, viņi bija miruši..
Pie durvīm bija pielikta zīmīte : Es tevi brīdināju..
Pamodos no skaļā kliedziena, kas nāca no manas mutes. Es visa biju nosvīdusi un mans naktskrekls lipa klāt pie ādas. Tas bija tikai sapnis..TIKAI sapnis..
Rakstīja @meaningof_life :)

View more

Nākošoooo??❤??????❤??????????❤???????????❤????????????✌?✌

Sintija
25.NODAĻA
*LIAMA SKATUPUNKTS*
/Pēc stundas/
Tā ir mana vaina. Mana. Es esmu sabojājis visu Melisas dzīvi. Man atlika tikai iemīlēties tajā meitenē un viss bija pagalam. Es salauzu viņas sirdi. Atļāvu viņu izvarot manam labākajam draugam, lai arī solīju palīdzēt viņai tikt vaļā no Ītana. Es sagrāvu visus viņas sapņus un ieceres. Un pateicoties man, Melisa iekļuva avārijā. Es nezinu, kā viņai ir, kāds ir viņas veselības stāvoklis. Ārsti tikai satraukti skraida apkārt un izliekas mani neredzam. Minūte pēc minūtes vilkās kā bezgalība. Man trūka pacietības un es piecēlos kājās. Nostājos priekšā pirmajam ārstam, kas gāja garām.
- Kā es varu jums palīdzēt, jaunais cilvēk? - viņš nedaudz apjucis jautāja.
- Melisa. Melisa Smita. Viņa nonāca te apmēram pirms stundas. Avārija. - es satraukti teicu.
- Melisas stāvoklis ir stabils. Nekādu nopietnu traumu nav, tikai neliels smadzeņu satricinājums. Viņai ir krietni paveicies, jaunais cilvēk. Varat apciemot viņu, ja vēlaties. 64.palāta. - ārsts visai ātri atbildēja un devās prom.
Es steidzos uz palātu pie viņas. Protams, bija patīkami uzzināt, ka viņas stāvoklis ir stabils, bet man vajadzēja par to pārliecināties paša acīm. Ieejot palātā ap sirdi palika daudz vieglāk, bet ne uz ilgu.
- Liam, ej prom! Es negribu tevi redzēt, - Melisa vārgā balsī teica.
- Melis, uzklausi mani, - es iesāku.
- Es nedomāju, ka es gribu to dzirdēt. Es tev uzticējos kā akla muļke!!! Es ticēju katram tavam vārdiņam, bet tu izrādījies tāds pats kā visi citi, ka svarīga ir tikai gulta, - viņa mani pārtrauca.
- Tā nav. Tici man, - es teicu.
Viņa nopurināja galvu ar nozīmi "nē".
- Tu man patīc. - es nočukstēju. Iestājās neliels klusums.
- Es tam vairs neticu. - Melisa atbildēja.
Es grasījos teikt kaut ko, bet palātas durvis atvērās. Pa tām iekšā ievēlās piedzēries Ītans.
Rakstīja @never_be_forever_2 ?

View more

Par to ta tik ilgi nebija daļiņas... varbūt varētu vel vienu? Lūdzu... ?

2O. NODAĻA
Pagalmā ieraudzīju Liama balto Audi. Sajūtas bija neaprakstāmas. Vēlreiz ievilku elpu un piegāju pie mašīnas. Liams mani ieraudzījis, atvēra mašīnas durvis.
- Tu izskaties burvīgi! - viņš nosaka un pievērš īpašu uzmanību kleitas dekoltē.
- Paldies! Tu arī! - noteicu un aplūkoju Liamu. Viņam bija melns, glauns uzvelks, ar žēleju sataisīti mati un viņš smaržoja pēc dārgām vīriešu smaržām.
- Tad dodamies? - viņš iesmējās.
- Jā, - biju mazliet vīlusies, ka nesaņēmu skūpstu no Liama.
Audi sāka braukt un es visu laiku domāju par Liamu. Pavisam drīz bijām klāt..
Viņa māja bija tik ļoti skaista un liela! Mājai bija milzīgs rožu dārzs, tie bija mani mīļākie ziedi. Māja no ārpuses izskatījās, tiešām - lieliski!
- Tu nāksi? - Liams saņēma mani aiz rokas, un es sapratu, ka esmu aizsapņojusies.
Mājas iekšiene izskatījās vēl labāk..Balti griesti, koka grīda, balti ādas dīvāni, kamīns, klubkrēsli, pūkains melns paklājs un lustra, kas karājās pie baltajiem griestiem.
- Liam, tava māja ir TIK skaista! - es laimīgi iesaucos.
Es par neko vairāk, kā divistabu dzīvokli ar nobružātām sienām un ledainu krāna ūdeni, nevarēju cerēt. Manai ģimenei nebija tik daudz naudas.
- Seko man, - viņš ciešāk saņēma manu roku. Bija tik patīkami sajust, ka manu roku ir paņēmis Liams Klarksons. Viņš mani aizveda uz kādu istabu, kur stāvēja mazs galdiņš.
Uz galdiņa atradās vīna pudele, vīnogas, zemenes, augļi, sveces un vīna glāzes. Es biju šokā..Un to visu Liams sarūpējis tikai MAN?!
- Dzersi vīnu? - viņš jautāja, paņemot pudeli.
- Tagad vēl nē, mazliet vēlāk. Tagad man kārotos apelsīnu sulu, - es nosaku un pasmaidu.
- Labi, bet pirms mēs sākam, es vēlētos tevi noskūpstīt, - Liams noteica un pievilka mani aiz gurniem. Viņa karstās lūpas pieskārās manām un es sajutu patīkamas trīsas.
Ātri atbildēju skūpstam un ar rokām iebrauca viņa brūnajos matos.
Pēc maza brīža, viņš beidza un noteica :
- Es aiziešu pēc sulas, - Liams noteica un pazuda virtuvē.
*LIAMA SKATAPUNKTS*
Beidzu viņu skūpstīt un aizgāju uz virtuvi. Paņēmu glāzi un ielēju apelsīnu sulu. No kabatas izvilku balto pulverīti un iebēru tā saturu glāzē, visu kārtīgi samaisot. Kad viss bija gatavs, nesu sulas glāzi Melisai.
*MELISAS SKATAPUNKTS*
Liams atnāca ar sulu rokā.
- Lūdzu, - viņš pasniedza man glāzi ar oranžīgo šķidrumu.
- Paldies! - nosaku un iedzeru malku sulas.
Mēs ar Liamu sākām runāt par dažādām tēmām un sula jau bija izdzerta. Pēc brīža man uznāca šausmīgs miegs. Acis pašas lipa ciet un es nesapratu, kas notiek.
- Es varu mazliet nosnau..- pat nepabeidzu teikumu un atslēdzos. Tumsa..
*LIAMA SKATAPUNKTS*
Pavisam drīz Melisa aizmiga.
- Melisa, tu mani dzirdi? - es iekliedzos, bet viņa nepakustējās un es sapratu, ka Melisa jau guļ dziļā miegā.
- Ītan, viņa jau guļ! - uzsaucu un Ītans iznāca no tualetes.
- Viņa ir mūsu rīcībā, - es pasmaidīju.
- Nesam viņu uz guļamistabu, - Ītans pacēla Melisu līgaviņā un uznesa uz gultu.
- Tas beidzot notiks! - ītans priecīgi iesaucās.
Rakstīja @meaningof_life :)

View more

Nu pavisam negodīgi... kāds te pūlas rakstīt daļiņas, bet kāds atpūšas ? davai pietiek atpūsties! Trenējam pirkstiņus, lai uz vasaru ir skaistas rociņas! ? ?

Neparastā mīla
21.NODAĻA
*LIAMA SKATUPUNKTS*
- Beidzot tas notiks! - Ītans priecīgi iesaucās.
Viņš ienesa Melisu manā istabā un noguldīja gultā. Sirds sāka sisties straujāk. Ītans novilka savu kreklu, pieliecās pie viņas kakla un sāka to skūpstīt, pamazām uzsūcot uz viņas kakla mazus zilumiņus. Es arī novilku savu kreklu, nedaudz pacēlu Melisu un atvilku kleitas rāvējslēdzi. Abi kopā mēs novilkām no viņas kleitu. Viņa bija tik skaista.
- Oho... - Ītans novilka un turpināja skūpstīt viņas kaklu.
Es ķēros pie otrās kakla puses un lēnītēm sāku kustēties uz leju gar atslēgas kaulu. Kad biju nonācis pie viņas vēdera, kaut kas lika man apstāties un padomāt. Viņa taču uzticējās man. Bet es viņu sazāļoju un tagad cenšos.... Ak Dievs, ko es daru? Ītans grasījās atāķēt viņas krūšturi, bet es apturēju.
- Ītan, pagaidi! - es iekliedzos.
- Kas ir? - viņš nedaudz šoķēti jautāja.
- Tas... Tas nav pareizi. Viņa ir sazāļota. Bezspēcīga. -
- Bet tāds bija mērķis - sazāļot! Kā tad savādāk viņu dabūt gultā? - viņš bija nedaudz apmulsis.
- Nu... Ītan, paskaties uz viņu. Viņa ir maza, naiva un pārlieku uzticīga meitene. Kā to var viņai vispār nodarīt? - es jautāju.
- Tu gribi teikt, lai es tagad apstājos? - Ītans pacēla uzaci.
- Jā. Jo es nevaru tā. - es uzmetu skatienu Melisas bālajam ķermenītim.
- Ņem vērā to, ka es neesmu tu. Es šo brīdi gaidīju jau divus gadus, nevis divas dienas tā kā tu. - Ītans nošņāca.
- Ītan, lūdzu. Nedari to. Manis dēļ. -
- Es tev lūdzu palīdzēt, nevis iemīlēties viņā. Tagad būsim kviti. - viņš šķelmīgi uzsmaidīja un turpināja sūkt zilumiņus pa visu Melisas ķermeni. Es paķēru savu kreklu un izgāju no istabas. Uz to es netaisījos neskatīties.
Rakstīja @never_be_forever_2 ?

View more

N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O. N.Ā.K.A.M.O.

6. NODAĻA
Pēkšņi man atnāca SMS. Tā bija no Ītana un tā mani šausmīgi satrieca..
''Melisiņ, Liams tevi neglābs. Es tāpat tevi atradīšu, tad kad tu to vismazāk gaidīsi vai kad tu būsi viena, gaidi mani.. ''
Es uzliku galvu uz ceļiem un atkal sāku raudāt. Kāpēc viņš vienkārši NEVAR likt man mieru?! Es būtu laimīgākais cilvēks uz pasaules! Es bedzot varētu dzīvot normāli, bez bailēm. Bet nu, protams, ka liktenis man to nav lēmis. Noslaucīju asaras džempera piedurknē un uzmanīgi izgāju no pagraba. Stunda jau bija sākusies un es kavēju.
Pieklauvēju un iegāju klasē. Visas klases, tai skaitā skolotājas skatieni, bija pievērsti man. Tas bija nepatīkami..
- Melisa Smita, kāpēc tu kavē stundu?! - viņa uzbrēca un skatieni vēl vairāk tika piekalti man.
- Es biju pie medmāsiņas. - es meloju.
- Labi, ej sēdies! - viņa novērsās no manis un pievērsās papīriem.
Klusi aizgāju un apsēdos solā.
- Tātad, man jums ir jaunumi. Šodien 12c klase bioloģiju mācīsies ar mums, jo viņu skolotājs ir smagi saslimis, tādēļ tā ir sanācis! - skolotāja ātri nobēra.
Sirds sašņaudzās. Ītana klase, ak dievs. Vienīgais, uz ko es tiešām cerēju, bija tas lai viņš neapsēžas pie manis, lūdzu! Daudzi skolēni pārkārtoja galdus un krēslus, lai visiem būtu vieglāk sasēsties. Es nekustējos ne no vietas, tikai lūdzu lai Ītans neapsēžas man blakus. Pēc brīža klases durvis atvērās un pa tām ienāca 12c klase. Mani ļoti izbrīnīja, tas, ka Ītans neiet visiem pa priekšu, jo bagātnieki parasti jau ir tie ''galvenie''. Es biju ļoti šokēta, neviens neapsēdās man blakus..Vienīgā brīvā vieta, bija blakus man. Tad durvīs ieraudzīju Ītanu, kurš lepni iegāja pa durvīm. Es sapratu, ka tā visticamāk bija Ītana pavēle. Pavēle, lai neviens neapsēžas blakus man. Noriju siekalas un sirds sāka sisties daudz straujāk. Manas acis bija piekaltas Ītanam, kas arvien ātrāk virzījās uz manu pusi.
- Sveika, Melisiņ. - viņš apsēdās man blakus.
- Nepieskaries man. - es nočukstēju un pabīdījos, pēc iespējas tālāk no Ītana.
- Melisiņas raksturs ieslēdzās! - viņš ļauni iesmējās.
- Visi atveram grāmatas 89 lpp! - uzķērca skolotāja, bet neviens neklausījās, jo klasē bija ap 60 skolēniem, visiem labāk interesēja sarunas nevis bioloģija.
Centos Ītanu ignorēt un skatījos laukā pa logu. Pēkšni sajutu siltu roku sev zem krekla. Ītans atkal bija no mugurpuses, palaidis savas rokas.
- Izbeidz! - es ātri izrāvu viņa roku.
- Es jau teicu, ka dievinu, kad tu pretojies. - viņš pabīdījās tuvāk.
- LIEC MAN MIERU! - es uzkliedzu viņam, bet viņš to ignorēja.
Viņš paliecās un sāka skūpstīt man kaklu, man atkal palika bail. Bail no Ītana.
Ātri nogrūdu viņu un iesaucos :
- Skolotāj, man atkal paliek slikti! Ej aiziešu vēlreiz pie medmāsiņas! - es ar asarām acīs noteicu un izmetos no klases. Kad biju tikusi ārā, es ātri ieskrēju tualetē un sāku raudāt. IENĪSTU TO BAGĀTO KRETĪNU! Vienīgais, ko es gribu - lai viņš liek mani mierā!
Es zināju, ka man būs jāatgriežas stundā, bet man bija ļoti bail. Bail no viņa..
Rakstīja @meaningof_life :)

View more

Ar nepacietību gaidu nākamo daļu, tavs stāsts ir ideāls.????

KatchaSmiltniece’s Profile PhotoKatrīna
13. NODAĻA
Pa ceļam es gāju lēni un nesteidzīgi. No tāluma es izdzirdēju mašīnu. Es nedaudz sabijos. Tā piestāja pie manis..
No tās izkāpa divas, tik blondas blondīnes ar gucci saulesbrillēm un Dolce Gabbanna rokassomām. Mazliet apstulbu, jo nesapratu, ko viņas no manis grib.
-Tu esi Melisa Smita? - viena sašķiebusi seju noteica un pievērsa skatienu manam pelēkajam, noplukušam džemperim un maniem zabākiem.
-Jā! Tikai nesaprotu, kāpēc jūs ar mani runājat? - nesaprašanā jautāju.
- Džosij, viņa izliekas, ka nezin par ko ir runa..- otra ļauni iesmējās un noņēma savas saulesbrilles. Tajā brīdī ieraudzīju viņas zilās acis. Es nevarēju noliegt, ka šīs iedomīgās meitenes ir ļoti skaistas, kā no žurnāla vāka.
- Klausies, tu, nabadzīgā žurka! Tev nav NEKĀDAS tiesības iet uz balli kopā ar Liamu un kur nu vēl piesieties Ītanam. Viņi ir mūsu! - pirmā pieliecās man klāt un uzšņāca.
- Tieši tā! Tādai kā tu, pat varde virsū neskatītos! - viņa abas ļauni sāka smieties.
Manas dusmas uzliesmoja. Jā, man nav tik daudz līdzekļu kā viņām, lai varētu pirkt firmas somas un vēl dažādus mēslus, bet tādēļ viņām nav nekādu tiesību, mani apsaukāt par nabadzīgu žurku! Ienīstu tādus cilvēkus.
-Paklausieties, tas, ka es neesmu tik izlutināta kā jūs un netērēju naudu dārgās, firmas drēbēs un neaprunāju citus, nenozīmē, ka esmu sliktāka par jums, vai jums ir kautkādas tiesības mani saukt par žurku! - es skaļi uzbļāvu.
Blondīnes laikam abas apstulba, jo nebija gaidījušas, ka uzdrošināšos kautko tādu pateikt. Arī pirmā noņēma saulesbrilles, tikai viņai es ieraudzīju - mirdzoši zaļas acis.
-Cik viņa droša! - pirmā iešņācās un speciāli uzkāpa man uz kājas ar visu savu svaru augstpapēžu kurpēm. Sāpēs sarāvos un nokritu uz zemes.
-Ejam, Melānij! Tā viņa būs mācība..- pirmā uzsauca un abas aizgāja skolas virzienā.
Tātad pirmo sauc Džosija, bet otro Melānija..Kā viņām nebija kauna?! Es centos piecelties, jo es tiešām vēlējos aizskriet pie Džosijas un izplūkāt viņas blondos matus.
Tagad kāja tiešām sāka šausmīgi sāpēt un dēļ sāpēm, acīs sariesās asaras. Kāja visticamāk ir lauzta un es netikšu uz balli. Es netikšu uz balli, plāns neizdosies un Ītans turpinās mani terorizēt. Saspiedu kāju ciešāk un mēģināju izturēt sāpes. Tās bija neizturasmas. Tiešām neizturamas. Man bija jācenšas tikt līdz skolas medmāsiņai, bet līdz tam vēl bija vesels gabals, es pat nevarēju pakustēties. Pēkšni sajutu elpu sev aiz muguras. Tas bija Liams.
-Melis, kas tev noticis? - viņš jautāja.
- KAS?! Varbūt pirms domā kautkādus plānus, padomā lai tavas meitenes nesienas man klāt, jo Džosija man tikko salauza kāju! - es centos neraudāt, bet sāpes darīja savu. Tas tik nežēlīgi sāpēja!
- DŽOSIJA?! - Liams tik lielā šokā iekliedzās.
Rakstīja @meaningof_life :)
Mīļie, šodien esam labas un palutinam jūs veselām trīs daļām dienā!!
Nākamā no 15 pieprasījumiem!

View more

Ir jau pāri 100❤, es zinu, ka varbūt jums nav laika, bet vai varētu jaunu daļiņu?? Jūsu stāsts ir ļoti ideāls, es nevaru dzīvot bez tā??. Visu laiku skatos jūsu profilu un pārbaudu vai neesat ielikušas jaunu daļiņu.

NEZINĀMĂ
16.NODAĻA
Ītans devās tieši pie mums. Es saķēru Liama roku, jo man tiešām bija bail. Ītans tuvojās arvien vairāk un vairāk, līdz apstājās tieši mums pretī.
- Liam, uz skolas pagalmu, un ātrāk kā citām reizēm! Es netaisos te tagad skaidroties visu priekšā, bet sakāmā man tev ir daudz, - Ītans ātri un dusmīgi nobēra. Liams atlaida manu roku.
- Liam, nevajag, - es lūdzos.
- Melis, viss būs labi, paliec te, - Liams nobučoja mani uz pieres un devās prom. Sirdī valdīja uztraukums. Pēkšņi mani kāds saķēra aiz rokas. Tā kā tā bija tikai Sabella, es paklausīgi sekoju viņai, kamēr viņa mani vilka prom no ēdnīcas.
*LIAMA SKATUPUNKTS*
Es jau zināju, ka ar labu šitas nebeigsies, bet tomēr sekoju Ītanam. Kad mēs nonācām skolas pagalmā, Ītans saķēra mani aiz drēbēm un uzmeta uz mašīnas pārsega.
- Ak tad tāda bija mūsu noruna? - Ītans kliedza.
- Nomierinies, Ītan! - es kliedzu pretī.
- Nomierināties? Liam, tu ņirgājies par mani? Es domāju, ka mēs esam draugi! - Ītans nerimās.
- Mēs arī esam draugi, - es mierīgi novilku.
- Tiešām? Vai tad draugi skūpsta meiteni, kura patīk otram un abi par to brīnišķīgi zina? - Ītans turpināja.
- Redzi nu, Ītan, tagad mēs esam iekrituši vienā bedrē, - es novilku. Ītans atlaida mani un nostājās taisni. Es turpināju.
- Tu neesi vienīgais, kuram patīk Melisa. -
Rakstīja @never_be_forever_2 ?

View more

Ohhh god nākamo nākamo es nevaru vairs sagaidīt tiešām labs stāsts tā turpināt!!!

9. NODAĻA
- Kāpēc Tu skūpstīji Melisu?! Tāda nebija noruna! - dzirdēju, kā Ītans bļauj un nākošajā brīdī - jau atvēzējas pret Liamu.
Kāda noruna? Vai viņi ir kautko sarunājuši par mani?
- Ītan, nomierinies! - Liams atkāpās turot savu asiņaino lūpu.
Ītans ir greizsirdīgs, par to, ka Liams mani noskūpstīja? Tāpēc, te tagad notiek kautkāds kautiņš? Vienalga, bet Ītans ir cilvēks, kuru ienīstu vairāk par visu - pasaulē! Nolēmu, ka vairs nevēlos skatīties uz viņu strīdu un devos atpakaļ uz skolu. Noģērbos un vēlējos sameklēt Sabellu. Es gribēju dabūt kleitu, jo man tomēr ir jāizraujas no sava asaru midzeņa un jāaiziet uz balli. Atradu Sabellu ēdnīcā, pļāpājot ar kādu puisi.
- Čau, Sabella! Es vēlējos ar tevi mazliet parunāt starp četrām acīm. - cerīgi novilku.
- Jā, protams! Eiden, lūdzu aiziesi uz mirklīti? - viņa palūkojās uz puiša pusi.
- Labi, mīļum. - puisis piecēlās un aizgāja.
- Kopš kura laika Tev ir puisis? - es pārsteigumā jautāju.
- No šī! Labi, ko Tu vēlējies? - viņa iesmējās.
- Es nolēmu tomēr iet uz balli. Un Tu teici, ka varētu man aizdod kleitu..- es kautrīgi noteicu.
- Kleitu? Ā, kleitu! Protams, pēc stundām atnāc pie manis! - Sabella pasmaidīja.
- Labi, tiekamies skolas pagalmā! - uzsmaidīju un devos pie kases. Par mātes mazo kabatas naudu, varēju atļauties tikai vienu ābolu.
***
Stundas bija beigušās un es gaidīju Sabellu, skolas pagalmā. Pēc brīža ieraudzīju viņu iznākot, kopā ar Eidenu jeb viņas puisi.
- Atā, saulīt! - Eidens noskūpstīja Sabellu un izgāja pa skolas vārtiem.
- Čau, esi gatava? - viņa iesmējās.
- Protams! - pasmaidīju un sekoju Sabellai.
- Klau, kas īsti notiek ar tevi un Ītanu? Skolā jau sāk baumot..- viņa ziņkārīgi jautāja.
- Aij, nekas. Lūdzu nerunājam par to! - skumīgi novilku.
- Labi! - viņa noteica un visu ceļu gājām klusējot. Mēs gājām gar, apmēram, 20 māju rindu. Interesanti, kura ir Sabellas māja? Pēkšņi apstājāmies pie pēdējās mājas. Tā bija lielākā māja un taisīta no dzeltenīga koka. Kaut man kādreiz būtu šāda māja, nevis 2istabu dzīvoklis ar nolupušu sienu un sabojātiem logiem.
- Esam klāt! - viņa priecīgi iesaucās. Sabella attaisīja durvis un mēs iegājām iekšā. Mājā smaržoja pēc lavandas. Arī iekšā viss bija no koka. Balti klubkrēsli, balti dīvaini, liela virtuve.
- Ejam augšā! - viņa uzsauca un es sekoju. Viņas istaba bija brīnišķīga!
- Man Tev ir divi varianti! Tu vari ņemt šo rozā kleitu, vai arī šo melno kleitu. - melnā kleita mani piesaistīja daudz vairāk..
- Vai drīkstu uzmērīt? - jautāju.
- Jā, protams! - iegāju vannasistabā un uzlaikoju abas kleitas. Protams, ka melnā izskatījās vēl labāk.
- Šī man patīk labāk! - norādīju uz melno kleitu.
- Tad droši ņem melno! Tu tagad iesi prom vai vari palikt uz tēju? - Sabella jautāja.
- Nu labi, nav nekur jāsteidzas! - iesmejos un eju uz virtuvi.
***
Pašlaik stāvu tumšā vakarā, līdz manam dzīvoklim ir jāiet 15 minūtes..Pēkšņi ieraudzīju puiša ēnu, kad to apspīdēja gaisma, es sapratu, ka tas Ītans..
Rakstīja @meaningof_life ?

View more

Reiz es domāju, ka līdz šim laikam dzīvē es jau būšu...

26. NODAĻA
Pa tām iekšā ievēlās piedzēries Ītans.
Melisas acis uzreiz šokā iepletās un piepildījās ar asarām. Kas noticis ar Ītanu?!
- Melisiņ, lūdzu, lūdzu piedod! Es tevi negribēju izvarot, piedod lūdzu! - viņš knapi staigādam, pienāca pie Melisas un saņēma viņas roku.
- Tu, pretīgais izdzimteni, vācies ārā! Tu man izbojāji visu dzīvi! Jau sākumā tevi ienīdu, bet tagad, es tevi ienīstu - no pašiem dziļākajiem sirds dziļumiem! Esi nolādēts, Ītan! -viņa iekliedzās un noslaucīja asaras.
Neko nedomājot, piecēlos un paķēru Ītanu. Izvilku viņu ārā no Melisas palāta un kārtīgi iepļaukāju. Ītans bija pamatīgi piedzēries.
- Ītan, kas ar tevi notiek?! - es viņu sapurināju.
- Vecīt, a, kas tev ira, es gribēju atvainoties! - viņš izspieda, turotos pie sienas, lai nenokristu. Skats bija drausmīgs, bet visvairāk man ir žēl Melisas.
- Ej izgulies! Tu esi galīgi piedzēries! Kad izgulēsies, tad prasīsi atvainošanos! - es noteicu un skumji nopūtos.
- Aij, nu labi! - viņš bezrūpīgi nopūtās.
- Nāc, es tev izsaukšu taksi. - uzliku viņa roku uz pleciem, un mēs lēnām gājām ārā.
Kad bijām ārā no slimnīcas, mēģināju noķert taksi. Kad vienu noķēru, iedevu naudu un nosaucu Ītana adresi. Taksis aizbrauca, atstājot tikai dūmus. Nopūtos un gāju atpakaļ pie Melisas. Es tik ļoti vēlos, lai viņa man piedod. Šoreiz tiešām vēlos būt ar viņu kopā. Vairs nav nekādu spēļu, vai solījumu Ītanam. Ir tikai Melisa un es.
*MELISAS SKATAPUNKTS*
Es gulēju un raudāju. Viņi abi ir nelieši. Pretīgi, ļauni tipi, kas mani izvaroja! Dēļ viņiem, es visu mūžu baidīšos. Dēl viņiem, es nokļuvu slimnīcā ar traumām. Ītana ierašanās, mani satrieca. Es negaidīju, ka viņš TIK kretīniski, ieradīsies pie manis dzērumā..Dēļ avārijas, galva jorprojām sāpēja, bet Ītana ierašanās, lika tai sāpēt stiprāk. Pavisam drīz, durvis atkal atvērās. Pa tām ienāca Liams.
- Piedod, Melisa. Es izvedu viņu ārā. - viņš pasmaidīja un pienāca tuvāk.
Lai gan, jūtas pret Liamu nebija zudušas, dusmas bija pārākas.
- Netuvojies man! Liekas, ka jūs nesaprotat, ko es esat man nodarījuši. Liam, tu vispār apjēdz cik ļoti man sāp?! Vēl stiprāk man sāp, ka es tevī iemīlējos. Iemīlējos maniakā. Es nerakstīšu iesniegumu policijai, bet vēlos, lai tev sāp tik pat, cik man! Tu izdarīji to, ko nekad tev nebūtu nodarījusi. Esi nolādēts, Liam! - es centos noturēt asaras un tēlot stipru, un spēcīgu meiteni.
- Es zinu, ka tev sāp..- viņš klusi nomurmināja.
- Liam, vācies prom! Mums vairs nav ko run..- es nepabeidzu teikumu.
*LIAMA SKATAPUNKTS*
Viņa nepabeidz teikumu, bet izslēdzās. Es nesapratu, kas īsti notiek, jo ārsts teica, ka traumas ir mazas. Redzēju, ka mazajos '''televīzoriņos'', Melisas pulss kļuva arvien mazāks. Panikā, es metos pie ārsta..Vienalga, kas notika, mīļais Dievs, palīdzi!

View more

1. NODAĻA

Kad ītans bija prom, es skrēju uz ģērbtuvēm. Ātri uzrāvu savus brūnos zābakus un melno mēteli. Es gribēju ātrāk nokļūt mājās, man šodien bija gana. Kaut gan man bija atlikušas vēl divas stundas, es netaisījos vairs te palikt.
Ītans Pārkers ir vislielākais briesmonis kādu esmu redzējusi! Viņš katru dienu man uzmācās, terorizē, apkauno un vienkārši bojā manu dzīvi. Viņš vēl nav paspējis mani izmantot, jo vienmēr kāds to izjauc, vai vienmēr es pati no tā izvairos.
Ītans ir cilvēks, kuram visas meitenes vajag tikai gultā, tālāk viņš viņas pamet. Es tiešām nesaprotu, kāpēc viņam vajag tieši mani? Nabadzīgu meiteni ar tumši brūniem matiem un brūnām acīm? Kāpēc viņam nevajag tās skolas ''skaistules'', ar blondiem matiem, zilām acīm un lielām krūtīm?! Kāpēc viņam vajag bezspēcīgu, nabadzīgu meiteni, kas nevar viņam pretoties? Pavisam drīz biju pie sava mazā dzīvokļa. Ar atplestām rokām mani jau sagaidīja māte.
- Sveika, Melisiņ! - mamma mani apskāva.
- Mammu, es tev teicu, lai tu mani tā nesauc! - es īgni norūcu un turpināju :
- Kur ir tēvs? -
- Bārā, es mēģināju viņu apturēt, bet viņš mani neklausīja. Tu zini, kāds ir tēvs.. - māte nopūtās.
- Mammu, neuztraucies! Mēs palīdzēsim tētim tikt vaļā no alkahola atkarības. - es viņu cieši apskāvu.
- Kā gāja skolā? - mamma jautāja.
- Normāli. - vienaldzīgi atbildēju.
Es nekad savai mātei neesmu stāstījusi par Ītanu.. Viņai tā jau ir tik daudz problēmas ar tēvu, jo viņš dzer. Kad viņš vakaros atnāk no bāra, viņš rīko scēnas un sit mums.
Es protams aizstāvu gan sevi, gan māti, bet tik un tā - daži zilumi ir redzami uz manām rokām un muguras. Iegāju savā istabā un klusi aizstaisīju durvis. Es mammai tik daudz reizes esmu lūgusi, lai viņa mani pārceļ uz citu skolu, bet mēs to nevaram atļauties. Mamma pazīst manas skolas direktoru, tādēļ viņa sarunāja, ka es mācos bez maksas..
Pēkšņi mans telefons nopīkstēja, īzziņa bija no Ītana. Viņa rakstītais, atkal lika man bailēs sarauties. -
''Sveika, Mel! Vai nevēlies atnākt pie manis? Mēs skolā kaut ko nepabeidzām..
Melisa es tik un tā tevi dabūšu, gribēsi to vai nē!'' ātri izdzēsu īzziņu, lai man par to nav jādomā. Kāpēc Ītanam ir jābojā mana dzīve, nu kādēļ?!
Pavisam drīz pienāca vakars. Bija jau 21:00, bet tēvs vēl nebija pārradies. Tas nav nekāds brīnums, dažreiz viņš vienkārši aizmieg uz ielas vai bārā. Ātri sakrāmēju somu rītdienai un gāju gulēt.
*Nākamais rīts*
Piecēlos jau 6:00 no rīta. Klusām uzvilku sporta tērpu un gāju skriet. Jā, es skrienu katru dienu, tas vienkārši man labāk palīdz iesākt rītu un novirzīt visas sliktās domas.
Paņēmu savu ūdenspudeli un jau biju pagalmā. Parasti es skrēju cauri parkam, bet šoreiz izdomāju skriet pa mežu. Tur ir kluss un neviens mani netraucēs. Mani brūnie mati, kas bija sasieti zirgastē - plīvoja vējā. Kad biju mežā, skrēju kādu gabaliņu un apstājos. Es redzēju viņu..Ītanu..Viņš ieraudzīja arī mani, ātri metos bēgt, bet viņš mani panāca. Man bija ļoti bail..
- Bildē Ītans -
Rakstīja - @meaningof_life

View more

lūuudzzuu nākamo . tiešām ideāls stāsts . < 3333

10.NODAĻA
Elpa aizsitās. Viņš mani izseko, vai kā? Kā viņš zināja, ka es esmu pie Sabellas? Es stiedzīgi pārgāju pāri ielai un gribēju uzlikt kapuci, bet tad atcerējos, ka mēteļiem nav kapuču. Kāpēc, Dievs? Kāpēc man tā neveicas? Es gāju tik klusi un ātri, cik vien varēju. Ītans mani nemanīja. Nevar būt! Neticami, bet arī šoreiz man paveiksies un es tikšu cauri sveikā! Bet es pati piesaucu sev nelaimi. Es aizķēros aiz kaut kā un skaļi uzgāzos virsū atkritumu tvertnei. Ar to pietika, lai Ītans pamanītu, ka es esmu tepat. Es sāku skriet, un viņš skrēja man pakaļ. Šoreiz es biju nedaudz ātrāka un paspēju ieskriet savā daudzstāvenē pirms viņš mani saķēra. Man sāk veikties arvien vairāk un vairāk! "Derētu sākt pirkt loterijas biļetes," es pie sevis nodomāju un pati sevī iesmējos. Atvēru dzīvokļa durvis ar savu atslēgu. Izskatās, ka neviena nav mājās. Ieejot iekšā es pārliecinājos, ka tieši tā arī bija. Mājās biju tikai es. Sirds nedaudz sažņaudzās. Tas nozīmē, ka tēvs atkal ir devies uz bāru. Nolēmu uztaisīt kaut ko ēst, bet mani iztraucēja telefona zvans. Tur zvanīja nepazīstams numurs.
Rakstīja @never_be_forever_2 ?

View more

OMMG JAUNUUUU.. I LOVE IT?❤❤❤❤????????????????????????

Tā kā man tagad ir brīvs brītiņš, uzrakstīšu jaunu daļu tagad! ?❤
3.NODAĻA
Es nedaudz sabijos - nezin kas var viņam ienākt prātā.
- Labrīt, Melisiņ! - mamma mīļi teica. Atmiņā uzausa Ītans.
- Mammu, cik reižu man tev jāsaka, lai tu mani tā vairs nesauktu?? - es dusmīgi teicu.
- Kā tu runā ar savu māti, ko? - tēvs nedaudz streipuļojot pielēca kājās.
- Tas nav nekas tāds, apsēdies atpakaļ vietā, - mamma bailīgi uzlika roku uz viņa pleca. Par brīnumu, viņš paklausīja.
- Mamm, vai drīkst neiet uz skolu? Es jūtos slikti, - es centos čukstēt pēc iespējas klusāk, lai tēvs nedzirdētu, bet tas neizdevās.
- Tev ir jāiet uz skolu un punkts! Es neļaušu savai meitai izaugt par analfabēti!! Ej apģērbies kā normāls cilvēks un ej! - tēvs nokliedzās.
" Tu par mani neesi licies ne zinis visus šos 17 gadus un tagad vēl regulē? " es nodomāju, bet neteicu to skaļi, jo zināju, ka tas beigsies ar kārtējo piekaušanu. Ievilkos savā istabā, apģērbu parastas zilas džinsas, džemperi, saņēmu matus astē un paņēmusi somu devos uz ārdurvju pusi.
- Lai tev veiksmīga diena, meitiņ! - mamma skaļi sauca no virtuves.
- Jā, ka tik ne tā, - es nomurmināju zem deguna un izgāju ārā pa durvīm. Es gāju tik lēni, cik vien varēju, lai skolā neuzskrietu virsū Ītanam. Es izdzirdēju mašīnu, kas brauca man pretī. Pacēlu galvu un gandrīz zaudēju samaņu. Uz manu pusi traucās Ītana BMW.....
Rakstīja @never_be_forever_2 ?

View more

Ievads

Bagātā Mīlestība❤️
Čau visiem!
Es (@never_be_forever_2) un @meaningof_life nolēmām rakstīt stāstiņu kopā!! Ceram, ka jums patiks! ❤
-Mani soļi klusi atbalsojās tukšajā skolas gaitenī. Visi sēdēja stundās, bet es bēgu prom no neizbēgamā. 2 neciešami gadi vidusskolā, kas ir pārvērtušies par elli. No šī murga es droši vien vairs nepamodīšos. Kāds pieskārās manam plecam un es satrūkos. Taču tā bija tikai palma, kas netraucēti un nemanāmi auga milzīgajā puķupodā. Lūk, ko tu esi panācis, Ītan Pārker. Es sāku baidīties no palmām. Tik pat klusi un nemanāmi es centos izlavīties līdz ģērbtuvēm, lai savāktu savu somu, bet uzskrēju virsū savam ļaunākajam murgam.
- Tad te tu esi. -
Ievilkusi dziļu elpu es gribēju skriet prom, bet jau bija par vēlu. Viņš mani saķēra aiz rokas, parāva atpakaļ un piespieda pie sienas.
- Melisa, ko tu tāda bailīga, ko? - viņš smīkņāja.
- Ītan, beidz, es tevi lūdzu! - manās acīs sariesās asaras. Viņš tikai pieliecās un noskūpstīja manu kaklu.
- Kāpēc lai es to darītu? - Ītans nočukstēja.
- Vai tiešām tu nevari to darīt ar kādu citu? - es lūdzos. Roku locītavas kliedza sāpēs no Ītana spēcīgā satvēriena. Es sāku pretoties.
- Es dievinu, kad tu tā dari, - viņš novilka un ieskatījās man acīs. Viņa caururbjošais, gandrīz melno acu skatiens lika bailēs notrīcēt. Noskanēja zvans no stundām un gaitenī sāka ieplūst skolēni.
- Tev paveicās, - Ītans novilka un atlaidis mani aizgāja prom.
Un tādās bailēs paiet katra mana skolas diena. Mana ģimene ir bezspēcīga šajā ziņā - mēs esam trūcīgi, bet Ītans ir izlutināts, iedomīgs un neciešams bagātnieku dēls.
Es esmu Melisa Smita un es dzīvoju 17 nožēlojamus gadus. Mana dzīve ir murgs, kuram nebūs lemts beigties, neskatoties uz neskaitāmajām žiļešu pēdām, kuras ir atstātas uz manām rokām. Nekad nav pieticis spēka to izdarīt līdz galam. Un Ītans... Viņš tikai visu pasliktina. Laipni lūgti manā briesmīgajā pasaulē.
Rakstīja @never_be_forever_2 ?

View more

NAakamo naakamo man tik loti patiik jusu stasts un es nevaru sagaidiit naakamo P.S trekna buca no manis ???

12.NODAĻA
Tas bija tikai sapnis. Mani vecāki ir sveiki un veseli. Ir pienākusi vēl viena mocību pilna diena. Un rīt jau būs balle, no kuras man ir mazliet bail. Taču es ļoti ceru, ka ar Liama palīdzību man izdosies tikt vaļā no Ītana un es varēšu dzīvot pilnīgi normālu dzīvi bez jebkādām bailēm, ka tevi jebkurā brīdī atradīs Ītans, ievilks kaut kur, kur neviens neredz un izvaros. Tā kā bija apmēram 5.30 no rīta, es nolēmu lēnā garā celties. Uzvilku savu sporta tērpu un devos ikrīta skrējienā. Pa mežu es vairs neskrēju - Ītanam virsū uzskriet negribētos. It īpaši pēc vakardienas, kad es knapi izglābos no viņa. Atskrējusi mājās es novilku sporta tērpu un iemetu to veļas mašīnā. Ātri noskalojos dušā un saģērbos skolas drēbēs. Virtuvē jau rosījās mamma.
- Labrīt! - es klusi noteicu.
- Labrīt, meitiņ! - mamma atbildēja.
Es pievērsu uzmanību galdam. Tēva pie tā nebija.
- Kur tēvs? - es pajautāju.
- Vēl guļ, - viņa teica un nolika manā priekšā manu mīļāko tēju.
- Kāpēc tu vakar biji tik satraukta? - mamma apsēdās man pretī.
- Par ko tu runā, mamm? - es nesaprašanā pacēlu uzaci.
- Nu kā, tu vakar man zvanīji un teici, lai es atrodu tēvu un ātri nāku mājās, - mamma paskaidroja.
Es paskatījos uz viņu ar bailīgu skatienu. Tas taču bija tikai sapnis. Vai arī es jūku prātā? Es ātri paņēmu savu telefonu un atvēru zvanu vēsturi.
- Mīlulīt, vai viss kārtībā? - mamma nervozi pajautāja.
Zvanu vēsture mani šokēja. Man tiešām bija zvanījis nepazīstams numurs un pēc tam es uzreiz biju zvanījusi mammai vienu reizi. Es vairs neko nesaprotu. Kura daļa bija sapnis? Un kāpēc es neatceros to, kā un kad es aizmigu?
- Melisiņ? - mamma atgrieza mani realitātē.
- Jā, mammu, man viss ir kārtībā, - es centos uzsmaidīt pēc iespējas ticamāk.
Es ātri pabrokastoju un aizskrēju paņemt savu somu. Noskūpstījusi mammu uz vaiga es devos uz skolu. Pa ceļam es gāju lēni un nesteidzīgi. No tāluma es izdzirdēju mašīnu. Es nedaudz sabijos. Tā piestāja pie manis.
Rakstīja @never_be_forever_2 ?

View more

Nākamo!!!!!! Apžēlojaties taču!!!!!!!!

8. NODAĻA
Atjēdzos tikai tad, kad jau biju klasē un redzēju Liama seju. Ieraugot, ka tas nav Ītans atviegloti nopūtos.
- Sveika, Melisa! - viņš pasmaidīja. Man patīk, ka Liams mani sauc par Melisu, nevis "Melisiņu"..
- Tu zini kā Tu mani nobiedēji? - es mazliet dusmīgā tonī noteicu.
- Labi, piedod. Nākošreiz pabrīdināšu. - viņš maigi nosaka.
- Ko Tu gribēji? - interesējošo jautāju.
- Ītans nav muļķis. Viņš sapratīs, ka mēs neesam kopā, tādēļ mums katra darbība ir jāsarunā. - viņš novilka.
- Ko Tu ar to gribi teikt? - man nebija priekšnojauta par šo visu..
- Mums arī jāskūpstās, bez tā Ītans neticēs. - viņš uztaisīja šķību smaidiņu.
- KO?! Jāskūpstās?! - es šokā iesaucos.
- Saproti, ka ja Tu tiešām gribi, lai viņš tevi liek mierā tad Tev tas ir jādara! - viņš palika dusmīgāks.
Vienalga, kas, bet es ar viņu neskūpstīšos! Nepaspēju neko atbildēt, kad Ītans mani pierāva sev klāt un sāka mani skūpstīt. Viņa lūpas bija siltas un ... Ahh! Es nevaru! Kad visu biju apjēgusi, ātri atrāvos un uzkliedzu :
- Ķēms! Jums visiem ir tikai viens mērķis! - es izmetos no tukšās klases un aizcirtu durvis. Es biju tik dusmīga! Kā viņiem abiem nav kauna, mani izmantot pret manu gribu?! Bet ja padomā.. Varbūt tiešām Ītans tad sapratīs, ka esmu "aizņemta" un liks mani mierā?
*ĪTANA SKATAPUNKTS*
Es stāvēju skolas pagalma nostūrī un gaidīju Liamu. Es ceru, ka viņš man pastāstīs visu, kā viņam gāja ar Melisiņu..Pēc brīža ieraudzīju viņu iznākam no skolas un dodoties šajā virzienā.
- Čau, vecais! - mēs uzsitām viens otram uz pleca.
- Čau! Tai Melisai gan ir raksturiņš..- viņš iesmējās.
- Aha! Domā, es nezinu? - es arī iesmējos.
- Tu esi viņu tik ļoti nobiedējis, ka viņa tagad baidās pat no palmām.- viņš smējās vēl trakāk.
- Nu, ko Tu ar viņu sarunāji? - es jautāju.
- Protams! Uzreiz piekrita, kad uzzināja, ka visticimāk liksi viņu "mierā"! -
- Tu tagad biji pie viņas? - es mazliet greizsirdīgi jautāju.
- Mēs apspriedām katru detaļu, kas notiks ballē. - viņš lēni novilka.
- Piemēram? - es nobubināju.
- Piemēram, skūpstus! - viņš neķītri pasmaidīja. Dusmas manī uzliesmoja. Tāda nebija neruna! Nebija noruna, ka viņš uzdrošināsies viņu skūpstīt! Es devos pie Liama un spēcīgi atvēzējos.
* MELISAS SKATAPUNKTS*
Es vēlējos aiziet uz skolas pagalmu un visu apdomāt. Kad biju tikko izgājusi no skolas, redzēju 2 sioletus, kas bļāva viens uz otra. Piegāju tuvāk un uzmanīgi paslēpos aiz koka. Tikko pagriezusi galvu, es sapratu, ka tas ir Liams ar Ītanu. Viņi runāja par mani..
Rakstīja @meaningof_life ❤️

View more

Nākamo!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Nākamo!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Nākamo!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Nākamo!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Nākamo!!!!!! Nākamo!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Nākamo!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Nākamo!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Nākamo!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Nākamo!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

nikolasmirnova123’s Profile PhotoA
5. NODAĻA
Es tev ieteiktu aizdomāties par to, ko tev tā meitene īsti nozīmē. - Liams novilka.
- Klausies, Liam! Nejaucies manā dzīvē! Tā meitene ir nabadzīga, bet es esmu viens no bagātākajiem cilvēkiem skolā! Mans tēvs nekad nepieļautu mūsu attiecības. - es uzkliedzu, turot rokas dūrēs.
- Parīt skolā notiek balle, uzaicini viņu, taču! - Liams noteica.
- Tu vispār domā ar galvu? Viņa mani ienīst un nekad neies uz balli kopā ar mani! - es biju saniknots.
- Man ir ideja! Gribi viņu dabūt gultā? - viņš uzlika jakas kapuci.
- Nu..jā, gribu.. - es stostījos.
- Es viņu uzaicināšu uz balli. Lai ieriebtu tev, viņa noteikti piekritīs. Pēc tam izdomāsim kā to izdarīt - miega zāles, piedzirdīšana, jebkas! - viņš iesmējās.
- Vecīt, es ceru, ka tev izdosies! - es arī iesmējos un abi iekāpām atpakaļ BMW.
*MELISAS SKATAPUNKTS*
Es ātri atskrēju uz skolu. Ak dievs, es biju tik ļoti pateicīga Liamam! Viņš mani izglāba no tā kretīna! Ātri novilku mēteli un devos uz klasi. Stunda vēl nebija sākusies. Apsēdos savā solā un sakārtojos stundai. Es ļoti mēģināju nedomāt par Ītanu, es viņu IENĪSTU! Pēkšņi pie manis pienāca klases vecākā - Sabella.
- Čau, Melisa! Tu zināji, ka parīt notiek skolas lielā balle? - viņa nobēra.
- Em, nē. - es nesaprašanā noteicu, kaut gan uzreiz zināju, ka uz balli neiešu.
- Nāksi? - Sabella jautāja.
- Nē. Man nav ne pavadoņa, ne arī kleitas. - es nopūtos.
- Par kleitu, neuztraucies! Es tev varu iedod. - viņa pasmaidīja.
- Nu labi, es padomāšu. - es negribu viņu sarūgtināt, kaut vai 100% zināju, ka es uz to balli neiešu! Labāk sēdēšu mājās un lasīšu grāmatu.
Pavisam drīz ieradās skolotāja un sākās stunda. Visu stundu, skolotāja stāstīja tikai par balli, kur balle notiks, kā viņa notiks.. Tas ir tik apnicīgi! Nākamā stunda bija bioloģija.
Lai tiktu uz bioloģiju, ir jāiet gar skolas pagrabu, kas mani vienmēr ir biedējis. Tieši kad gāju garām, sajutu roku, kas spēcīgi mani iegrūda iekšā pagrabā. Skaļi iekliedzos, jo biju pārliecināta, ka tas ir Ītans, bet es kļūdījos. Es ieraudzīju Liamu. Ko viņam vajag no manis? Pār manu ķermeni pārskrēja baiļu skudriņas.
- Sveika. - viņš atlaida mani.
- Ko tev vajag? - es bailīgi nočukstēju.
- Melisa, es neesmu Ītans. Es tev pāri nedarīšu, es pilnībā neatbalstu viņa rīcību un vēlos tev palīdzēt. - viņš pārliecinoši noteica, bet gan jau tas ir kāds no Ītana plāniem..
- Kā tad tu man vari palīdzēt? - es sarkastiski novilku.
- Man ir ideja. Tu jau noteikti zini par skolas balli. Es tevi uzaicināšu uz skolas balli, mēs izliksimies, ka esam kopā..Ītans to ieraudzīs un viņam zudīs visas cerības, dabūt tevi! - viņš iesmējās. Es jau vēlējos atteikt, bet tad es sapratu. Ja tiešām Ītans mani liks mierā, kad uzzinās, ka esmu kopā ar Liamu? Ir vērts mēģināt.
- Es piekrītu, Liam. - es uzsmaidīju.
- Ļoti labi, tad parīt 20:00 būšu tev pakaļ! - viņš ielika rokas kabatās un izgāja.
Pēkšņi man atnāca SMS. Tā bija no Ītana un tā mani šausmīgi satrieca..
Rakstīja @meaningof_life :)

View more

Manuprāt, ja apvienojas divas vnk dievīgu stāstu autores, tad tas ir reāli pašsaprotami, ka stāsts ir perfekts! Jaunu daļuu! Gan šeit, gan jūsu abu profilos! <3

△ MAGIC . △
5.NODAĻA
Mašīna piestāja man blakus un no tās izleca Ītans. Es sāku skriet, jo no skolas mani šķīra labi ja 300 metri, bet Ītans mani saķēra aiz plaukstas locītavas un parāva atpakaļ. Viņš to izdarīja tik spēcīgi, ka es nenoturēju līdzsvaru un burtiski uzgāzos viņam virsū.
- Tu jau droši vien esi sākusi pierast pie manis, ka burtiski lec manos apskāvienos, - Ītans uzspieda savas lūpas uz manējām. Es ātri atrāvos.
- Beidz mani terorizēt, - es žēlīgi novilku.
- Aj Melisiņ, nevajadzēja izdarīt to, ko šodien no rīta izdarīji, - viņš smīnēdams pabāza roku zem manas džempera. Es centos to izraut ārā.
- Ītan, lūdzu laid mani! - es ar asarām acīs lūdzos.
- Laid tač to meiteni vaļā! - kāds smejoties teica. Es pagriezu galvu un ieraudzīju Ītana draugu Liamu. Brīnumainā kārtā Ītans paklausīja un es uzreiz aizskrēju prom.
*ĪTANA SKATUPUNKTS*
- Vai tā bija tā Melisa, par kuru tu visu laiku runā? - Liams salicis rokas kabatās jautāja.
- Jā, tā bija Melisa, - es dusmīgi novilku.
- Ko tu moki viņu, terorist? - Liams iesmējās. Es klusēju.
- Tev viņa patīk? - viņš pēkšņi jautāja.
- Ko? Nē! - es iesaucos.
-Labi, pajautāšu savādāk. Tu par viņu domā? - viņš novilka.
- Nūuuu, jā. -
- Bieži? -
- Diezgan. -
Liams iesmējās.
- Ko? - es izmetu.
- Esi iztēlojies viņu kailu? - Liams iesmējies jautāja. - Bet godīgi. -
- Nu... Jā, esmu, - es nolaidu galvu.
- Bieži? -
- Pat pārāk bieži. -
Liams sāka smieties kā traks.
- Un tu vēl saki, ka tev viņa nepatīk. Tu esi samīlējies līdz ausīm, terorist! - Liams teica.
- Beidz gvelzt muļķības! - es skaļi atbildēju.
- Tiešām? Tad es varu viņu aicināt iet uz balli kopā ar mani? - viņš pacēla uzaci. Es klusēju, bet dziļi sirdī sajutu naidu.
- Tad es viņu skūpstītu, apskautu un mīlētu,- viņš novilka. Es savilku rokas dūrēs un ievilku viņam pa žokli. Viņš nedaudz pastreipuļoja atpakaļ un trīdams žokli iesmējās.
- Greizsirdīgs nevar kļūt ne no kā. Es tev ieteiktu aizdomāties par to, ko tev tā meitene īsti nozīmē. -
Rakstīja @never_be_forever_2

View more

Next

Language: English