11dalu tik ļoti gribas zināt kas notiks tālāk ?
11. NODAĻA
Nolēmu uztaisīt kaut ko ēst, bet mani iztraucēja telefona zvans. Tur zvanīja nepazīstams numurs... Ja godīgi, man bija bail celt. Bet mani nedaudz nomierināja tas, ka tas nebija Ītana telefonnumurs, bet tikpat labi, viņš var piezvanīt no kāda cita telefonu. Nedroši pacēlu un ar trīcošām rokām pieliku telefonu pie auss.
-Kas zvana?- trīcoši jautāju.
-Mazulīt, neuztraucies, tik daudz. - viņš ļauni iesmējās. Balss bija ļoti dīvaina un baismīga. Vienu brīdi tā izklausījās pēc Ītana balss, otrā mirklī pēc veca vīra balss.
-Ko jūs no manis gribat?!- gandrīz vai iebļāvu klausulē.
-Atnāc šodien 1:00 uz veco parku, ja tu to neizdarīsi, es tev apsolu, ka tava māte un tēvs - šodien vairs neatgriezīsies.- viņš skarbi noteica, bet es neklausījos. Es noliku galvu uz spilvena un raudāju. Tikko kad izglābos no Ītana, tagad man draud nogalināt vienīgo, kas man ir. Manu ģimeni..Es netaisījos iet uz to parku! Es aiziešu, viņš mani izvarosim, nogalinās?! Ātri uzspiedu mammas numuru.
-Čau, saulīt!- es biju tik ļoti atvieglota, kad mamma pacēla.
-Mammu, ātri nāc mājās! Un pamēģini pasaukt arī tēti! - es ar asarām acīs iesaucos.
-Kas noticis?!- viņas balsī varēja dzirdēt uztraukumu.
-Mājās pastāstīšu! Mammu, lūdzu nāc ātri mājās!- es iekliedzu klausulī.
Es novisas sirds ceru, ka tā bija tikai iebiedēšana, jo ja es zaudētu savu mammu vai tēti, es arī mirtu kopā ar viņiem. Mamma ilgi neieradās. Es sāku nervozēt.
Zvanīju gan mammai, gan tētim - neviens necēla. Izplūdu asarās. Vai viņi tiešām ir viņus nogalinājuši?! Ilgi raudāju un stresoju, arī numurs, kas man zvanīja, vairs necēla. Pēkšni sadzirdēju ārdurvju zvanu. Es tik ļoti sapriecājos, jo zināju, ka tā būs mamma ar tēti. Priecīgi attaisīju durvis, bet kad es to ieraudzīju, es gandrīz nomiru.
Mani vecāki gulēja pie durvīm vienās asinīs un es skaidri zināju, viņi bija miruši..
Pie durvīm bija pielikta zīmīte : Es tevi brīdināju..
Pamodos no skaļā kliedziena, kas nāca no manas mutes. Es visa biju nosvīdusi un mans naktskrekls lipa klāt pie ādas. Tas bija tikai sapnis..TIKAI sapnis..
Rakstīja @meaningof_life :)
Nolēmu uztaisīt kaut ko ēst, bet mani iztraucēja telefona zvans. Tur zvanīja nepazīstams numurs... Ja godīgi, man bija bail celt. Bet mani nedaudz nomierināja tas, ka tas nebija Ītana telefonnumurs, bet tikpat labi, viņš var piezvanīt no kāda cita telefonu. Nedroši pacēlu un ar trīcošām rokām pieliku telefonu pie auss.
-Kas zvana?- trīcoši jautāju.
-Mazulīt, neuztraucies, tik daudz. - viņš ļauni iesmējās. Balss bija ļoti dīvaina un baismīga. Vienu brīdi tā izklausījās pēc Ītana balss, otrā mirklī pēc veca vīra balss.
-Ko jūs no manis gribat?!- gandrīz vai iebļāvu klausulē.
-Atnāc šodien 1:00 uz veco parku, ja tu to neizdarīsi, es tev apsolu, ka tava māte un tēvs - šodien vairs neatgriezīsies.- viņš skarbi noteica, bet es neklausījos. Es noliku galvu uz spilvena un raudāju. Tikko kad izglābos no Ītana, tagad man draud nogalināt vienīgo, kas man ir. Manu ģimeni..Es netaisījos iet uz to parku! Es aiziešu, viņš mani izvarosim, nogalinās?! Ātri uzspiedu mammas numuru.
-Čau, saulīt!- es biju tik ļoti atvieglota, kad mamma pacēla.
-Mammu, ātri nāc mājās! Un pamēģini pasaukt arī tēti! - es ar asarām acīs iesaucos.
-Kas noticis?!- viņas balsī varēja dzirdēt uztraukumu.
-Mājās pastāstīšu! Mammu, lūdzu nāc ātri mājās!- es iekliedzu klausulī.
Es novisas sirds ceru, ka tā bija tikai iebiedēšana, jo ja es zaudētu savu mammu vai tēti, es arī mirtu kopā ar viņiem. Mamma ilgi neieradās. Es sāku nervozēt.
Zvanīju gan mammai, gan tētim - neviens necēla. Izplūdu asarās. Vai viņi tiešām ir viņus nogalinājuši?! Ilgi raudāju un stresoju, arī numurs, kas man zvanīja, vairs necēla. Pēkšni sadzirdēju ārdurvju zvanu. Es tik ļoti sapriecājos, jo zināju, ka tā būs mamma ar tēti. Priecīgi attaisīju durvis, bet kad es to ieraudzīju, es gandrīz nomiru.
Mani vecāki gulēja pie durvīm vienās asinīs un es skaidri zināju, viņi bija miruši..
Pie durvīm bija pielikta zīmīte : Es tevi brīdināju..
Pamodos no skaļā kliedziena, kas nāca no manas mutes. Es visa biju nosvīdusi un mans naktskrekls lipa klāt pie ādas. Tas bija tikai sapnis..TIKAI sapnis..
Rakstīja @meaningof_life :)