Nevis - kāda būtu - jo to nu gan es nezinu, bet kādu es to varu iedomāties.. Domāju, ka būtu traks, pārgalvīgs, man patiktu moči un mašīnas, bet, ko es studētu, to gan nezinu. Diez vai tā būtu māksla.. lai gan varbūt tieši to pašu ko tagad, tikai nevis "rotu" programmu, bet "mazā dizaina" programmu.
Ikdienā - ar auto, ar velo vasarā. Kad iemācīšos braukt ar moci - tas būs velo vietā.
Protams! Principā, liekas, ka nav tādas vietas, kur es negribētu aizbraukt. Šobrīd ļoti gribas uz Florenci par Indiju un Peru nemaz nerunājot.
Domāt domāju gan, bet, vai kaut kas tiek darīts, lai to uzlabotu, par to gan grūti spriest.
Laikam jau gadās, bet, man šķiet, tās ir diezgan paredzamas, tāpēc, es teiktu - pienāk nevis gadās. Tad es vai nu matus izmazgāju ar saviem milijons matu līdzekļiem, izfēnoju un izpannoju. Ja nav laiks - taisu copi.
Mēģinu atcerēties, ko klausījās mani vecāki. Viņiem ir laba gaume.
Nažpirkstis.. Vai varbūt Ameņmetis.
Biežāk nē, bet reizēm atceros.
Man vel nav bērnu.
Mani iedvesmo profesora Spārīša stila teorijas lekcijas, izstādes un filmas. Vel mani ļoti iedvesmo labs laiks un ceļojumi uz skaistām vietām. Mācos no saviem pasniedzējiem un draugiem.
BMW
