Vai tu esi devies/-usies ārpus mājas ar divām dažādām zeķēm kājās?
Ir gadījies uzvilkt vienādas krāsas dažādas zeķes.
Ko tev nozīmē patiesa draudzība?
Tad, kad otru var saniegt tad, kad vajag, kurš neatteiks palīdzību, būs saprotošs utml. Bet nu, mūsdienās patiesa draudzība drīz eksistēs tikai filmās.
Ar ko Tavs šī gada septembris atšķīrās no iepriekšējā gada septembra?
Pagājušajā septembrī mācījos, šajā nemācos, un man nav ne jausmas, ko darīt tālāk, wow... my life is going in the wrong direction, and the fact ,that I don't even care about all that., is even more scary.
Kam jānotiek, lai Tu pārtrauktu draudzību ar kādu?
Ja es jutīšu, ka cilvēks sāk mani necienīt, ar to pietiks. Kā jau minēju, līdzšinējā pieredze - sagšana un aiz muguras runāšana bija galvenie iemesli beigām, kaut gan līdz tam, kamēr to atklāju, pagāja kāds laiciņš, un pat par spīti tam, man bija skumji zaudēt šos "draugus". Ja no cita skatpunkta, tad draudzība var beigties vnk komunikācijas trūkuma un apstākļu dēļ - man bija forša paziņa, "draudzene", kad mācījos kursos un dzīvoju skolā - vakaros kopā sēdējām, runājāmies, bija forši, bet ārpus skolas, kad viss beidzās, sapratu, ka man īsti nekas ar šo cilvēku nesaista, gluži vienkārši vecuma starpības dēļ, un tas, ka cilvēkam ir ģimene un savas problēmas, un man tas vnk nav jādzird savos 25 gados
Cik bieži, Tavuprāt, draugiem būtu jākomunicē dzīvē, jākontaktējas virtuāli?
Viennozīmīgi, ka komunikācija dzīvē ir svarīgāka, un tai jābūt biežākai bet ja tas nav iespējams, tad vismaz virtuāli sazināties, lai nejustos aizmirsts, un lai zina, ka "sasniegt" to cilvēku jebkurā brīdī, vai, ka noteikti atbildēs, kad varēs.
Kāpēc mēs tik ļoti cenšamies citu cilvēku dēļ, bet viņi to nenovērtē?
Es vairs negribu neviena dēļ censties vispārībā - esi vai centies sev par spīti būt labs pret citu, bet tas cits to vnk izmanto un noslauka kājas pret tevi. Vai maz mūsdienās pastāv patiesi draugi, miers cilvēku starpā un savu kļūdu atzīšana...
Izsakot savu viedokli ask.fm , kas ir diezgan stulbs arguments, bet ok, vismaz esmu tādā veidā pilnveidojusi savu runas stilu. Dzīvē... man nav tik daudz pašpārliecinātības, nejūtos iederīga starp cilvēkiem, t.i. ar paziņām nekādu problēmu bet ar cilvēkiem vispār man ir kaut kāda iekšējā barjera, kas traucē atvērti komunicēt utt.
Die Antwoord koncerts probably. Bijām pieci cilvēki, besides vienīgie bijām ģērbušies kā "lohi", pat negribējām sākumā no mašīnas kāpt ārā, bija kauns, tad mums sanāca smiekli par sevi, pēctam pāris cilvēki gribēja nofotogrāfēties ar mums, prasīja, kur mēs dabūjām tik "foršas" drēbes, bet visa iepriekšējā nakts vnk pagāja melnajos marķieros un korektoros, jo mēs gribējām "iederēties", bet beigās bijām tie, uz kuriem visi atskatījās, lol.. that was fun.
Kā kuru reizi - citreiz apēdu pusšķēli "plikas" graudu maizes un izdzeru kafiju, citreiz cepta, vai biežāk, vārīta ola un sviestmaize, reti vnk aplietas ar karstu ūdeni auzupārslas ar ievārījumu.
Kāds būtu Tavs ieteikums kā pierast un ērti justies augstpapēžu kurpēs?
Nezinu, nevelku šādus apavus. Nu laikam vispirms jāpanēsā pa mājām pāris reizes, lai "ievalkātu" apavu. Laikam arī papēdis lai nebūtu augstāks par 10(?) cm ( tas lietišķajā vidē, bet var atcerēties arī ikdienai, lai ērtāk).
Jā, sākumā ar hennu, tad vienu reizi ar kkādu melno "Pallete"(?) un tagad ar basmu ik pa laikam.
Kur Tu gribētu doties?
Gribētu vēlreiz aizbraukt ciemos pie omas māsīcas Polijā. Man tur patika, tikai toreiz biju jauna un kinda muļķīgi, ka negribīgi tad braucu, tad bija citas intereses.
Situācija. Tavs labākais draugs/draudzene īpaši nestāsta par sevi, pat ne par mazsvarīgām lietām. Arī nesniedz atbildes uz pavisam ikdienišķiem jautājumiem. Kā Tu justos, kā rīkotos, ja būtu mēģinājis/usi runāt, bet saruna situāciju nebūtu mainījusi?
ad laikam to cilvēku neuzskatītu par līdz galam labāko draugu. Ja cilvēks tevi ir gatavs uzklausīt, dot kādus padomus, ir blakus tev grūtos brīžos, kā arī pats "izkrata sirdi" tad to var uzskatīt par labāko draugu, uzticēšanos tev, un tas norāda uz to, ka cilvēks ir spējīgs uz emocionālām sarunām, ja spēj izstāstīt tev viņa sāpi". Man ir bijušas "labākās draudzenes", vienīgie draugi, jo citu nebija, bet īsti nevarēju nevienai līdz galam uzticēties zināmu iemeslu dēļ, kā arī nekad līdz galam nevarēju dalīties savās domās tieši šī iemesla dēļ, tāpēc īsti par labākajām draudzenēm viņas saukt nevarēju. Vispār muļķīgi - labāk būt vienam, nekā ar neīstiem draugiem, bet tad es domāju savādāk, diemžēl, bet nu, daži konkrēti gadījumi, un dzīve pati izšķīra mūsu ceļus, par ko tagad priecājos.