Maz ir kā tāda, ko gribētu teikt vairumam un, iespējams, ka nav nekā ievērojama, ko būtu gribējis teikt VIENMĒR. Esmu mainīgs tāpat kā pasaule visapkārt. Mainīgs ir arī sakāmais. ja nu vienīgi tas, ka viss ir relatīvs un nav nekā absolūta. Bet ja teikšu, ka relativitāte ir absolūta, tad esam jau nonākuši pretrunās :)
Tā kā apgūstu grieķu alfabētu, tad varbūt izmantot kādu citu burtu. Ja ne pirmie, tad varbūt kādi vidēji būtu oke :)
Kam man viņus ienīst?!
:))
Pēdējais, ko atceros, bija piektdien, kad pārvilkos mājās nedaudz pirms pusnakts un saklausīju paskaļus trokšņus, mūzīku un uzdzīvi. Taču tiklīdz iegāju pa savām durvīm, tā par viņiem aizmirsu. Netraucē.
Viņi gan mani jūt, pat pretējais kaimiņš izteicās, ka man skaļi skanot mūzika, kaut pats to nejūtu, jo reizēm kā ieslēdzu, tā tikai nākamajā rītā izslēdzu, mierīgi pa nakti izguļoties un vēl pamostoties no modinātāja. Nez, kas viņus lai zin un saprot ;)
Tad būtu redzams spoguļattēls, kas rādītu reversētus skatus vēsturē
Reizēm gadās, ka upe tek atpakaļ ;) gluži kā kādā Līvu dziesmā
Līdzsvars it visā.
Runā, ka krēsls uz trim kājām esot stabilāks nekā uz četrām. Un tamdēļ trim vaļiem vajadzīgs tikai kopsaucējs kā svaru bulta starp diviem kausiem, no kuriem vienā varam iesvērt cilvēces alkatību, kamēr otrā - pašu bailes
Savā laikā viņš bija pirmais čalis ciemā. Šodien viņš ir simbols cilvēkmīlestībai un sirdsdomāšanai
Ceru, ka neaizvainoju ar savu atbildi, tač anonīms jautātājs saņem bezpersonisku atbildi :))
Vēl varu piebilst, ka par Jēzu iedomājos samērā reti, taču tas saistībā ar zsv notika arīdzan vakardien, kad kādas dziesmas iespaidā domāju, kā tad Jēzus var dzimt katru gadu no jauna? Tad taču viņi būtu savairojušies kā tādi Smitiņi Matrix filmā. Taču tad atcerējos, ka mēs tak arī katru gadu svinam savu dzimumdienu, kurā piedzimstam kaut vecums tāds, ka smiltis birst no visiem pakšiem. Tātad mums ir vajadzīgs piedzimt ikgadu no jauna. un kāpēc gan, lai Jēzus nedzimtu ikkatros zsv-kos?! Atkal un atkal tiem, kam viņš ir vajadzīgs
Nebija vēja, kas iepūstu :)) Kupenas ar manīju vien pie Biķernieku mežmalas. Viss pārējais bija tikvien kā sniega sanesumi, kuri, tiesa, nebija visai jauki
Vēl nav beigusies,taču gana traka, jo šorīt pamodos sēžot pie galda ar galvu uz spilvenu. Tā biju nogulējis kādu pusotru stundu no pieciem rītā līdz pusseptiņiem. Pēc tam posos uz darbu un minos -13C grados 8km par Rīgas saputinātajām ielām. Tagad 'darba oficiālā daļa ir beigusies un miegojoties mēģinu sev iestāstīt, ka ir vēl daudz darāmā un mājās nedrīkstu braukt
Iedvesmojoši :)) ja?
garša - mirkļa bauda..
savdabīga garša ir kas vairāk kā ilūzija vai gaumes jautājums, kā tas būtu dzēriena gadījumā. Savdabīgākā nav viena vienīgā, tamdēļ minēšu pēdējo - karstā dzēriena garša, kas citiem visticamāk asociēsies ar karstvīnu. Pirms gada nogaršoju bezalkoholisko vīnu, kas nebūtu salīdzināms (ko patreiz laikam daru) ar bezalkoholisko alu
Pagaidām nav sanācis
