Cik bieži Tev gadās paskatīties pulkstenī, ielikt telefonu atpakaļ kabatā vai novērsties no pulksteņa un secināt, ka tu neatceries, cik ir laiks? (Jautāju tiem, kam SEKOJU)
Mūsdienās, liela daļa jauniešu ir depresīvi, atņem sev dzīvību dēļ divu nedēļu ilgām "attiecībām", daudzi lieto alkoholu, smēķē un nespēj priecāties bez apreibinošām vielām. Sabiedrība mēģina atrast risinājumu šai problēmai, bet kas ir šīs problēmas cēlonis? Kāda iemesla dēļ, viss tā izmainījās?
Kā, tavuprāt, mainītos pasaule, ja alkoholam un cigaretēm, tiktu noņemts iegādes/lietošanas vecuma ierobežojums? (Varbūt vari iztekt domas par to kā viss mainītos īstermiņā un ilgetrmiņā)
Mums apkārt viss mainās. Daba, apkārtējie cilvēki, mēs paši un viss pārējais. Vai tu spēj sajust izmaiņas, kas notiek tev apkārt un tevī pašā? Varbūt vari paskaidrot, kā tu to sajūti(ja sajūti)?
Cik bieži tu melo pati/pats sev, sakot, 'viss būs labi','viņš/viņa ir savādāka/savādāks;','viss ir kārtībā', u.c.? Kāpēc, tavuprāt, cilvēki mēdz tā darīt?
Atskatoties pagātnē, uz veiktajām izvēlēm un pieņemtajiem lēmumiem. Kādus lēmumus/izvēles ,pārsvarā, esi pieņēmusi/pieņēmis tu? Pareizus vai nepareizus? (Neskatoties uz to, ka viss ir noticis tā kā tam jānotiek un blablabla.)