@vilkate2

ROXY

Ask @vilkate2

Sort by:

LatestTop

ES GRIBU, LAI ROXY UN TOMASSVIR KOPĀ, TEV MANI IR JĀKLAUSA!!!

04.06(Turpinājums)
Klauvētājs bija Tomass.Nu bet protams kurš gan cits?Lai arī viņam ir tikai 21, viņš lieliski saglabā formu.Tie muskuļi , un presīte , kas specifiski ir redzama caur balto pieguļošo kreklu, tās sārtās lūpas .Ak ,Roxij, beidz tā domāt tev pat viņš nemaz nepatīk! Nolamāju sevi.Sapratusi ka pārāk ilgi blenžu uz viņu , iznācu ārā un iebubinājos :"Ko gribi? "
"Tikai parunāt,Rūgumpod!"Viņš zobgalīgi pasmīkņāja.
Akjā , es tač viņam vēl neesmu atriebusies , par to rītu.Un man ir plāns kā!Jo daudziem zināms ka es viņam patīku , tapēc izmantošu to savā labā!
Tēlodama smagi nopūtos :"Labi, pēc 6 minūtēm -sporta zālē!"
Žigli iegāju atpakaļ istabā ,lai vismaz uzvilktu tīras drēbes, jo pat es , dēmons, nevēlos staigāt netīrās un smirdīgās drēbēs, taču tiku apkrauta ar jautājumiem!Bet viss ko tai brīdī atbildēju bija:"Apklustat , kad atgriezīšos istāstīšu!"Tikmēr ātri sameklēju ko vilkt !Melni legingi ar krustiem, asinssārtas kedas , čokeri ar sudraba vienradzi, un melnu maiku!Es laikam esmu vienīgā meitene , kurai nav nekā puķaina vai rozā, izņemot dienasgrāmatu un vienradžus!Bet nu kā gan bez prašnāšanas ? Abas aitas uztaisija kucēna ačeles un jautāja :"Kas viņš ir?"
"Ja jūs divas nebūtu aizņemtas ar to nolādēto balli , tad būtu manijušas, bet nu es tikšos ar Tomasu , lamīgas? "Eša un Aleks saskatijās un sāka smaidīt kā debīlas !"Labi , līdz vēlākam, losenes!"un smiedamās izskrēju ārā , pirms mani nosita ar pašas vienradzi!Un kā jau parasti es kādā ieskrēju, kas atnācējam lika novelties gar zemi!
"Tu, es pateikšu tētiņam , ka mani tīšām nogrūdi !"Annika smīnot sāka feiki žēloties.
Lai arī apsoliju tēvam ,ka mainīšos, šis kārdinājums ņēma virsroku!
"Liecinieku nav, tavu pakaļskrējēju te nav, tapēc ja negribi lauztu degunu , un pāris liekus zilumus, tad atšujies Bārbij!" To pateikdama apmetos riņķī un jozu uz sporta zāli, kur jau uz matrača sēdēja Tomass!Nu ko varam sākt atriebību!
"Piedod mazais, ka uzbubināju , bet ko tu gribēji? Saldi nodūdināju.

View more

Kad būs jauna daļinja? ❤

Laurita
04.06
Stingri aizvērusi istabas durvis,piegāju pie spoguļa, un sāku sevi aplūkot!Pretī man vērās jauna vidējas miesasbūves meitene,ar vajadzīgiem mīkstumiem,ar ogļmelniem matiem!Pretī vērās zilas acis , kas nebija apslēptas zem melnām vai sarkanām kontaktlēcām !Bāla āda, un viegli sārtas lūpas,ka tā vien gribējās sajust uz tām Kameronu vai Emetu! Bļāviens,Roxij,ko tu šobrīd muldi, kādi zēni,kad apkārt klīst viņš , dēmons kurš tevi vajā!Domās sevi nolamāju.Vēl mirkli aplūkoju būtni spogulī, kad istabiņā ielidoja , Eša un Aleksa!Smagi nopūtos, jo protams viņas bija ,kā apburtas ar balli , un apģērbu,tapēc biju atvieglota , kad kāds pieklauvēja pie durvīm !

Related users

Tavs stāsts ir lielisks. Mūsdienās heito lielākā daļa pusauģu. Tas viss ir jāignorē. Man personīgi ļoti patīk tavs stāsts. Tu esi malace!!

Mīļu4is
Sveiki vēlreiz...šo stāstu kopā intensīvi sāksim rakstīt augustā un ceru, ka jums patiks.
Kā jau es teicu, iesāku rakstīt jaunu stāstu @vilkate_3 , tā kā ja ir vēlēšanās - palasiet!
💜💜💜💜💜💜💜💜💜💜💜💜💜💜💜

☁☁☁☁☁☁☁ ☁🎀🎀☁🎀🎀☁ 🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀 🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀 🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀 ☁🎀🎀🎀🎀🎀☁ ☁☁🎀🎀🎀☁☁ ☁☁☁🎀☁☁☁ ☁☁☁☁☁☁☁ Jaunu ☁☁☁☁☁☁☁ ☁🎀🎀☁🎀🎀☁ 🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀 🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀 🎀🎀🎀🎀🎀🎀🎀 ☁🎀🎀🎀🎀🎀☁ ☁☁🎀🎀🎀☁☁ ☁☁☁🎀☁☁☁ ☁☁☁☁☁☁☁ Jaunu Jaunu Jaunu Jaunu Jaunu Jaunu Jaunu Jaunu Jaunu Jaunu 😘😘😘😘😘😘😘😘😘😘😘

Mīļu4is
11.nodaļa...bedzot:)
Paldies, par jaukajiem vārdiem😄
---------------------
Nākamā diena:
Ir 11:00 no rīta. Dabūjusi un uzstīvējusi savas drēbes devos laukā no slimnīcas. Sajūtas bija lieliskas! Putni čivināja, viss zaļoja un pirmo reizi, kopš atbraukšanas, es nejutu naidu pret pasauli. Dīvains smaids rotāja manu seju, bet sajūsmas brīdi patraucēja..
- Č-a-u! - pilnā balsī kliedzot man pieskrēja un apķēra Ešlija. Viņa nesa daudz, patiešām daudz hēlija balonu un lielo HARIBO konfekšu paku. Sārtie, neparastie vaigi un lielās acis papildināja viņas izkatu, kuplie, melnie mati nokrita pār pleciem un pirmo reizi, es sapratu, ka man ir draudzene.
Sasveicinoties, mēs lēnām pļāpājot devāmies uz kopmītnēm un es viņu izjautāju, par jaunumiem, kuri notikuši bez manis.
- Nu, stāsti, kas noticis, kamēr es gulēju kā baļķis un neko nedarīju? - pati pasmejoties, par tiko teikto vaicāju.
- Atceries to Emetu? -
- Jā, kā viņu var aizmirst? -
- Tātad, viņš ir nenormāli bagāts tipiņš un viņa tēvs noslēdza darījumu par vairākiem miljardiem, un viņš....- kā vienmēr pārtraucu Ešu pusvārdā...
- Pag, kāds sakars vispār?- nesaprašanā jautāju un gaidīju atbildi.
- Nu, klausies! Viņa tēvs ir mūsu skolas padomes līderis, un viņš rīko tās sacensības nākošnedēļ. Pēc sacensībām būs arī balle, kur visiem jāierodas ar partneri. Mani jau uzaicināja Džo.- Eša ātri visu nobēra un itkā kaut ko gaidīsamā skatījās manī.
- U-n......?- es lēnām noteicu.
- Un? Tu vispār dzirdēji? BŪS BALLE! - viņa laimīgi spiedza.
- Neesmu kurla, bet uz ballēm neeju, kur nu vēl ar puisi! - vienaldzīgi, bet ieinteresēti noteicu.
Ešlija uz mani skatījās, kā uz 7 pasaules brīnumu. Vienu brīdi manīju, ka mute paveras.
- K-o? T-u n-e-e-j u-z b-a-l-l-ē-m? - viņa šokā izspieda.
Nepaspējusi atbildēt, jo bijām pie ēkas, iegāju iekšā un droši soļoju, uz savu istabu atstājot Ešu vienu. Zinu, nebija labi, bet neesmu nekāts muzeja eksponāts, kuru var aplūkot, vai gids, kuram uzdot jautājumus.
Nākamā 15❤ Zinu jūs to varat!

View more

tavs stāsts ir ļoooti interesants, un, man vajag tavu daļu, lūdzu. paziņosi par daļām? 😋😋😋

Ok😊
Nezinu pēc cik ilga laika pamodos, bet galva sāpēja tā, kā trīs āmuri pa to sistu. Mani pārņēma vienaldzība un es centos neatcerēties brīdi ar manu "jauko" draugu. No pārdomām mani iztraucēja 2 māsiņas. Vienai bija apsaitētas rokas un galva, bet otrai bija milzīga rēta un naids sejā. Tās laikam bija tās māsiņas, kuras es piekāvu:) Abas rokās turēja šļirces laikam atkal miega zāles. Viņas nepiegājušas tuvāk sacīja:
- Roxy! Pie tevis ciemiņi.-
Varēja redzēt, ka viņām no manis bail un tuvāk par metru tās nenāks man klāt.
Cik ātri viņas atnāca tik ātri aizgāja un durvīs parādījās 4 cilvēki.
Tur bija Eša, Aleksa (nu protams), Kamerons un vēl viens nepazīstams puisis.
- Akdievs, Roxy! Tu zini kā mēs par tevi uztraucāmies! Tev viss labi? Galva nesāp? Kas notika?- Abas meitenes burtiski pieskrēja pie manis un apbēra mani ar jautājumiem. Mārcis malā stāvēja ar apelsīniem un mazliet smējās par manu sejas izteiksmi, bet nepazīstamais centās kautko paprasīt smējējam, bet viņš neklausījās.
Beidzot, kad meitenes nomierinājās klāt pienāca zēni un tā kautrīgi sasveicinājās.
- Čau Kameron! Bet kas tuuuu tāds? - Es lēnām no vilku.
- Čauuu! Tas ir Emets. Mans draugs no citas nometnes. Viņa komanda pēc nedēļas brauks uz mūsu skolu sacensībās.- Ātri nobēra Kamerons.
Emets izskatījās tiiiiik labi. Viņa muskuļi, lūpas, mati un acis. Jāāā...acis bija tik dzidri zilas, ka bija grūti novērsties un tad viņš pasmaidīja. Awwwww......tik perfekti. Sapratu, ka skatos uz viņu pārāk ilgi un nu bija laiks atgriezties realitātē.
Mēs parunājāmies un visi smējās, par gadījumu, kad es piekāvu medmāsiņas;) Kopā bija tik labi un laiks paskrēja vēja spārniem. Es negribēju lai viņi iet projām, bet viņi apsolīja atnākt pēc manis rīt, kad mani izrakstiiiiiiis. Yessss! Beidzot tikšu prom. Šodiena bija tik laba un man būs grūti aizmirst Emetu.
NĀKAMĀ DAĻA 15❤👍👍👍👍👍

View more

kad būs? kāpēc tik reti liec daļas, tavs stāsts ir ĻOTI piprasīts un ir ĻOOOTI LABS. Nerakstot ilgi daļas, tu vari ātrāk pazaudēt savus lasītājus. Lūfzu uzraksti jaunu, ļoti gaidām.

Man prieks, ka jums patīk😄😄😄
Pamodos baltā telpā, kura oda pēc tīrības. Peee.....esmu slimnīcā!!! Ceru, ka nometnes. Nezinu cik ilgi te esmu.
Man sāpēja galva un roka, kurā laikam bija iedurta šļirce bija apsaitēta. Viss vēl joprojām reiba un baltā palāta man neļāva skaidri domāt. Viss bija atslēdzies.
Es biju mierīga līdz atcerējos, ka vakar atkal salūzu tā ķēma priekšā. Pēdējo reizi solījos sev, ka tas vairs nenotiks. Solos katru reizi, ka būšu stiprāka. Man atkal tas neizdevās. Es sev nevaru pierādīt pretējo. Esmu bijusi pie DAUDZIEM psihologiem, bet neviens man netic. Visi domā ka man ir bagāta fantāzija. Tad man ir jautājums. Kas tu esi par psihologu ja netici upurim? Es domāju un ciešu katru dienu, bet viņš mani vajā, neklē un neliek mieru. Gribēju paprasīt ko viņam no manis vajag, bet iestājas šoks. Šoks, kas mani pārņem un liek sastingt.
Atpakaļ pie realitātes:
Es paliku neiedomājami dusmīga un sāku spirināties. Visi vadi, kuri bija pie manis pieslēgti noplīsa un trīs aparāti sāka skaļi gaudot un pīkstēt. Es spirinājos un lecu ārā no gultas. Kliedzu un dauzīju spilvenu. Apgāzu ierīces un tad palātā ieskrēja 2 māsiņas un ārsts.
- Ātri paņemiet viņu un noguldiet! -Ārsts kliedza, kamēr pats paņēma mazu ampulu un šļircē ielaida šķidrumu. Medmāsiņas mani aizķēra aiz rokām un mēğināja noguldīt, bet (visi zin ka es māku boksēties un labi situ😊) es vienu medmāsiņu triecu pret skapi viņa mani atlaiž un noslīd lejā. Otru ar stipru triecienu vēderā nogrūžu pret aparātiem, ka viņa atslēdzas. Jau gribēju bēgt, bet tas stulbais ārsts injecēja miegazāles(laikam jo aizmigu)
Tumsa.....
Nākamā daļa 12 like❤❤❤❤☝👍👍👍

View more

Stāsts ir ideāls, izlasīju vien to pāris minūtēs, atrauties, nav iespējams. Tā tik turpini, jo reti lasu ask.fm stāstus. Dieva dēļ, nepārstāj rakstīt, Tev ir gudra galva un daudz ko vari izdomāt.

Daļas turpinājums.....
Es atkal ieraudziju viņu. Melno stāvu, kurš ar savām sakanajām acīm izurbās cauri manām. Sirds sāka sisties straujāk. Nē tā drīzāk auļoja sacensībās uz sekretariāta. Es nezināj ko darīt. Bēgt nav jēgas, jo viņš mani tāpat atradīs. Viņš man seko visur. Man nav miera nekur. Dēmons man seko visur. Nav izejas. Viņš parādās kā melni dūmi. Viesulis visapkārt. Es nevienu neredzēju un nedzirdēju. Kad viņš ir klāt visa pasaule apstājas. Ir tikai viņš un es. Melns un balts. Siltais un aukstais gaiss kurš sajaucies kopā un sāk zibens un pērkona karu. Viņš nebeigs mani vajāt!
Viņš riņķoja man apkārt un gaidīja kamēr es salūzīšu. Gaida kamēr man nebūs spēka ieskatīties viņam acīs.
Es joprojām ar vāju, bet niknuma pilnu skatienu skatījos viņa elles skatienā, kurš grauza mani. Vēl brīdis un kā vienmēr būtu salūzusi, bet atskrēja Aleksa un Eša rūpju pilnu skatienu kliekdamas. Es tupēju uz ceļiem blenžot vienā punktā, bet abas meitenes raustīja un gandīz kliedza.
- Roxy!!!!! Roxy kas notiek? Roxiju izsauc zeme! Mierīgi - sauca abas reizē.
Esmu tuvu asarām. Meitenes cenšas man palīdzēt, bet viņš neatkāpjas. Jūtu, ka man paliek viegli. Viegli, jo noğību. Es atkal salūzu!
Ceru, ka patiks😁😁 SPIEDIET "LIKE"❤

View more

Būs jauna daļiņa? 😊💘

Alissz
03.06.
Kad BEIDZOT Tomass bija beidzis runāt. Es aizskrēju uz parku un ar akmeņiem nomētāju lapseņu pūzni. Es nezinu kāpēc bet lapsenes satrakojās pilnīgi visas. Man laikam tagad bija jābēg bet es to nedarīju. Atlidoja bars un sāka dzelt. Sāpīgi viena pēc otras. Pēc 6 dzēlieniem izdzirdēju smieklus un vairs nejutu sāpes. Es nejutu neko. Viss griezās ap mani un redzēju kādu tuvojamies. Visur bija lapsenes un dzēlienu vietas sāka nepatīkami niezēt un sāpēt. Man nebija nekas uzpampis vai dzēliena pēdas tas bija savādii. Man ļoti sareiba galva, bet es nekritu zemē.
- Auuuu....- sajutu sāpes vienā rokas vietā. Pagriezusies redzēju roku, kura turēja šļirci iedurtu manā rokā. Es gribu gulēt un pasaule ap mani griežas. Pirms atslēdzos izdzirdēju saucienus, manu vārdu un atkal redzēju VIŅU.
Piedodiet, ka tik īsa, bet man nāk miegs. Rīt būs vēl😊✌

View more

Mīlu Tavu stāstu!!! Tāaālāāak!!!👌❤❤❤👌 Roxijaas 😏↔ fane!!!! 😘

Laurita
10. DAĻA
Es biju tik dusmīga, bet laiks man vairs neļāva palikt sporta zālē. Tikai 10 un sāksies nodarbība pie Tomasa. Tā paša trakā puiša kurš mani puspliku aiznesa un ēdnīcu. Sviests kautkāds. Es varētu palikt šeit veselu mūžību. Pa ceļam uz savu istabiņu apagāzu dažus solu un sasitu divus puķu podus. Fuuuuu....tagad man palika labāk. Skriešus ieskrēju istabiņā, bet ar pārğērbšanos nesteidzos. Lai gan nodarbība bija sākusies lēnā garā devos uz klasi. Ejot klausījos mūziku līdz kāds man izrāva no ausīm austiņas un acu priekšā man pavērās roze. Maigi rozā. Jāatzīst diezgan skaista! Atžirbusi no šoka es apsviedos apkārt un tur stāvēja Mārcis. Kurš gan cits?
-Es ceru, ka tev patīk! Ilgi domāju kas tev varētu patikt un tad atcerējos, ka tavas klades vāku rotā pašzīmēta maigi rozā roze. Tāpēc lūdzu! - Viņš neveikli pateica.
Manu kladi tiešām rotāja šāds zieds un tas man patika. Es nezināju ko darīt. Salauzt rozi un iet tālāk vai....
Es izvēlējos. Piegāju pie Mārča un samīļoju. Viņš smaržoja ļoti labi. Apskāviens ilga veselu mūžību un tad atcerējos stunda!!!! Man negribējās uz viņu iet, bet es apsolīju tētim mainīties. Un es turu savu vārdu.
Izrāvusies no apkāviena ar rozi rokā sāku iet uz klasi, bet viņš ieminējās.
- Kur tu tā skrien? -
- Uz stundu.- Es domīga noteicu un turpināju iet. Dīvaini, ka viņš gribēja ieet ar mani vienā klasē. Pirms viņš to izdarīja:
- Ko tu te dari? Tev stunda nav citā kabinetā????? -
- Mazā, mēs ejam vienā klasē.😂😂 - Viņš smejoties un abi smaidot iegājām klasē.
Ieejot tur stāvēja Tomass un visi pārējie bērni kuru diskusiju biju iztraucējusi es. Kāds pārsteigums!?
- Tu kavē! - nedaudz aizkaitināts, bet ne dusmīgs ieteicās Tomass.
Pārmetu skatienu pāri klasei. Tur bija Aleksa, Eša, Annika (kura veltīja man niknus skatienus) 5 nepazīstami cilvēki un viens dīvainītis. Daudz nedomājot abi apsēdāmies vienā solā un Tomass kurš uz mums diviem dīvaini skatījās iesāka runāt.
SPIEDIET LIKE👍👍👍👍👍❤❤❤❤
JA GRIBAT LAI TURPINU STĀSTU.😊

View more

Tratrara, where are you now? Es gaidu jauno daļiņu,lūdzu pasteidzies? ♡♡♡ Mīlu, bučas iz abiem vaidziņiem!♡♡♡♡

BUMBLEBEE-PRINCESSSS
Zinu, ka ilgi nebiju rakstījusi, bet vainīga skola. Jūs man esat tik daudz pieprasījumus pēc stāstiņa sūtījuši, tāpēc šovakar saņēmos un uzrakstīju daļu.
Ceru, ka jums patiks.😄😄😄😄 Centos.😉
03.06. (5)
Es ieraudzīju Mārci bez kreklaa. Tik muskuļots un spēcīgs. Viņš iesildījās un pamanot mani:
- Nāc Roxy, nekautrējies - Viņš nosmejas. Es ienāku iekšā. Mēs esam vienīgie sporta zālē..Es un apbusošais Mārcis, tikai es to sev negribēju atzīt. Kautkas mani pievilka pie viņa kā magnēts un es nevarēju no tā tikt vaļā.
Iegājusi sporta zālē pamanīju boksa cimdus un uzreiz sāku viņus ğērbt. Negaidot mani apķēra Mārcis es pie sevis noteicu:
- Wtf? - bet lai dara ko grib. Maigi viņu atgrūdu un turpināju sprādzēt cimdus. Biju uzvilkusi sporta augšiņu (melnu) un sporta legingus ar melnbaltām botām. Viņš tomēr neatkāpās un saķēra mani stiprāk un šoreiz es viņu ar cimdiem sāku dauzīt. Ne ilgi jo drīz viņš jau padevās:)
- Eu eu eu..mierīgāk. Labi es tevi nemācīšu, bet palīdzi piecelties. - Viņš izsmejoši pateica. Es domāju kas tur tāds? Aizgāju un iedevu viņam roku. Sāku celt, bet viņš mani parāva un es uzkritu viņam virsū.
- Piedot! Sorry! Es negribēju....- Es turpināju stomstīties, bet viņš paņēma un mani noskūpstija! Es to nebiju gaidījusi. Ātri piecēlos un nelikdamās ne zinis sāku dauzīt boksa maisu. Ar acs kaktiņu paskatījos. Viņš dīvaini uz mani skatījās.Itkā nesaprazdams, kas notiek. Tas nebija ilgi. Viņš vienkārši ņēma un aizgāja projām.
Bļļāviens! Roxy! Ko tu atkal izdarīji. Biju tik dusmīga uz sevi un centos izdauzīt visas dusmas sporta zālē.
---------------------------------------------------------------

View more

Čau , čau sauliš!♡♥♡Uzrakstīsi jaunu daļiņu?♡♥♡ Dievinu tavu stāstiņu!Tu ir viens awesome meitēns , bučukī!♡♥♡

BUMBLEBEE-PRINCESSSS
03.06(4)
- Ouuuu...manam sauļukam ir tik daudz spēka! - Pasmīkņājis teica Mārcis.
- Kopš kura laika esmu tavs sauļuks? - Es neziņā paskatījos uz viņu.
- Tev nepatīk? - viņš maigi teica un mūsu ķermeņi jau saskārās. Es jau zināju ko viņš grib darīt jo jau lēnām liecās man klāt, bet es, es atkal biju muļķe. Kāpēc? Izvairījos no satvēriena un prasīju:
- Šajā nožēlojamajā vietā ir kaut viens boksa maiss??? - Kamdēļ es to prasīju nezinu, bet laikam gribējās no sevis izsist ārā visas dusmas neievainojot kādu.
- Redz kā. Manai meitenei savajadzējās boksa maisu. Interesanti. Nu jāpadomā varbūt ir, bet man vajag tavu skūpstu un tu gribi boksēties. Esam kviti. Ko darīsim? - Viņš vēl ilgu būtu mani ķircinājis, bet tad es neizturēju un izgriezu viņa roku. Man liekas, ka viņam sāpēja, jo nevaru raksturot ko viņš tik te nedarīja. Lēkāja, lamājās bez skaņas, veltīja niknus skatienus utt...
- Skaidrs kāpēc tev vajag boksu. Ejam es tev pamācīšu - Viņš attapies no sāpēm mani aicināja.
- Redzēsim kurš te kuru mācīs😂😂😂 -
es noteicu pie sevis un sekoju Mārcim.
Šodien mums pēc brokastīm bija 1 h brīvais laiks, tāpēc to laiku gāju nosist sporta zālē.
Ieejot sporta zālē es ieraudzīju....
Spiediet LIKE ja gribat vēl lai turpinu. Es jūs mīlu un dzrīz paziņošu cik jūs man jau esat.😍😍😍😍😍😍😍😍😍😍😍😍😍😍😍

View more

jaunu. lūdzu.

03.06 (3)
Es jau domāju, ka Tomass joko. Lai viņš mani netīru nestu ēdnīcā? Nē. Man par lielu brīnumu viņš mani ienesa ēdnīcā un nosēdināja uz krēsla.
- Es taču teicu, iesi tāda uz ēdnīcu. Ar mani nejoko. - Tomass zobgalīgi noteica.
Visi skatījās un smējas un es jau atkal nosarku. Uz reiz metos viņam virsū un sāku viņu klapēt, bet viņš mierīgi saķer manas rokas un aizvelk mani pie galda. Saprotot, ka es viņu nepiesitīšu samierinājos un uzbļāvu visiem lai neskatās. Visi vēl joprojām smaidot aizgriezās un atsāka iesākto.
- Jā, nedomāju, ka viņš to domāja nopietni -
es dusmīgi noteicu.
- Labi, ka es apğērbos - smejoties pateica Aleksa.
- Izskatās, ka ar viņu joki mazi - saka Eša.
- Nekas, nekas es viņam vēl atriebšos - ar viltīgu smaidu sejā pasaku draudzenēm un aizeju pēc ēdiena.
Brokastīs bija bieza putra ar nenosakāmu sastāvu, pušsapuvis ābols un pārcukurota tēja. Nodomāju "lieliski!" nevarēja vismaz ievārijumu iedot. Tējā cukuru nav žēl likt, bet kā tik putrā, tad taupīgi.
Īgna aizeju pie mūsu galdiņa un sāku ar karoti aiztikt putru. Kautko tādu man nu dien negribējās. Nepatikā iebāzu putru mutē. Pēēē........nav labi.
Prātā visu laiku maisījās Mārcis. Nezināju ko darīt ko teikt un vispār viņu negribēju satikt.
Vienā brīdī man apnika aiztikt putru. Piecēlos ātri augšā, aiznesu paplāti, nosviedu to un paņēmu ābolu.
Neko nepaskaidrojot meitenēm izskrēju gaiteni un gabaliņu paejot metu ābolu pret sienu, ka tas izšķīda. To visu redzēja Mārcis, kurš bija jau neparasti tuvu man.
*Bildē Aleksa*

View more

Fiksi nākamo daļu!

Ok...😃
03.06
Kamēr durvis lēnām vērās es biju stipri iekrampējusies savā vienradzī un lai nenosmaktu mans degungals bija izlīdis laukā no segas. Kad durvis atvērās es ieraudzīju zēnu. Caur plāno kreklu varēja redzēt cik viņš ir muskuļots. Viņš neveikli smaidīja man virsū un beidzot sāka runāt
- Meitenes! Celieties tulīt ir brokastis -
Mēs visas izdvesām skaņas - āāāā, Nē, tulīt un vēl tikai 5 minūtes, puisi tas neinteresēja. Viņš aizgāja un norāva segu Aleksai( bija tikai t-kreklā), Ar visu segu izmeta no gultas Ešliju, bet tad viņš paņēma manu gultu vienā galā un to pacēla, ka gribot negribot es izslīdēju no gultas.
Es - Ko tu dari? Tu galvu esi saspiedis? -
- Es palgšu tevi tā nerunāt. Esmu tavs skolotājs Tomass un mācīšu tikt galā ar savām emocijām -
- Man neko nevajag mācīt ar mani viss ir kārtībā.- Piecēlos un gribēju viņam iesist, bet viņš atvairija manu sitienu un man nekas nesanāca.
- Tik tiešām? - Viņš neķītri smaidot vaicāja.
- Tiešām. Un tagad lasies ārā no istabas jo man vajag pārğērbties.-
- Labi, pēc 5 minūtēm atnākšu. Ja nebūsi sağērbusies iesi ar to ko esi uzğērbusi- viņš nosaka un aiziet.
- Ķēms - pasaku un parādu mēli, bet viņš jau ir aiz durvīm.
- Nu tā. Mums ir 5 minūtes, jo es negribu iet uz ēdnīcu vienā kreklā - Saka Aleksa un sāk meklēt drēbes skapī.
- Viņš neuzdrošināsies - Mierīgi nosaku un apsēžos uz gultas.
Pēc 5 minūtēm Aleksa un Ešlija ir gatavas bet es joprojām sēžu netīros legingos, T-kreklā un man ir izspūruši. Kā saukts ierodas klāt Tomass.
- Nu redzu Aleksa un Ešlija ir gatavas, bet tu Roxy laikam gribi iet uz ēdnīcu šādā paskatā. -
- Kā tad es netaisos te nevienu klausīt - to pateikdama Tomass mani pārmet pār plecu un nosaka
- Pati gribēji. -
Es kliedzu lai viņš laiž mani vaļā, bet tas bijs veltīgi. Meitenes ejot nopakaļ smīkņā, bet es nosaku
- Ļoti smieklīgi -
*Bildē Ešlija*

View more

Labrīt, saulīt būs jauna daļiņa? Pieliksi vēl kāda varoņa bildīti? Tu esi the best!♡♡♡ Ar nepacietību gaidu nākamo daļu!♡♥♡

BUMBLEBEE-PRINCESSSS
03.06
Trrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr skan modināājs, kuru es šodien negeibēju dzirdēt. Tā skaņa nāk no Aleksas telefona. Jau gribēju iet un telefonu mest pret sienu, bet man nebija spēka. Manā gultā vēljoprojām bija Mārča jaka, un tad es atcerējos par nakti.
Es pie sevis klusām - Man jāaiziet un jāpaprasa mārcim vai tas nebija sapnis. Nu nē ja tas bija sapnis es izskatīšos pēc pēdējās muļķes. Un vispār es sev teicu lai neiemīlos. Jā! Es izlikšos, ka nekas nav bijis un nesatikšos vairs ar viņu. Esmu ğeniāls dēmons. Vairāk vai mazāk.
Manu sarunu ar sevi izdzirdēja Ešlija un pusaizmigušā lēnā balsī man prasīja
- Kas ir ğeniāls? Ar ko tu nesatiksies??????
Es sāku smieties līdz asarām, viņa tikai skatījās uz mani kā uz jukušo. Mani smiekli pielipa arī Ešlijai un kopā mēs netīšām pamodinājām Aleksu, kura bija vēl apstulbušāka.
- Ko jūs rēcat, ka visa skola skan? - viņa nikni jo mēs istraucējām viņas miegu teica.
Mēs sākām vēl skaļāk rēkt kad pie mūsu istabiņas durvīm kāds pieklauvēja. Mēs sabijāmies un apklusušas palīdām zem segām, kuras uzrāvām virs galvām.
Durvis lēmām pavērās un tur parādījās zēns.
*Bildē Mārcis*

View more

Jaunuuu. Raksti no Roxsijas skatpunkta😉😙

03.06 2:37
*Roxy*
Bet pamanīju baisu ēnu no kura man pārskrēja aukstas trīsas. Es sāku svīsts vēsus sviedrus. Tā tuvojās. Ieritinājos dziļāk segā un centos aizmigt, bet man nesanāca.
Pēkšņi pavērās durvis un tur ar basām kājām un vārgu lukturi bija Mārcis. Viņa rādītājpirksts bija pielikts pie lūpām lai es būtu klusa.
- Sveika, ātri apğērbies un nāc man līdzi.-
Ātri apğērbu T-kreklu un legingus. Protams visu melnu. Devos pie viņa ar basām kājām uz pirkstu galiem. Viņš iedeva man savu roku un mani kautkur veda. pabijām 3 gaiteņos un tad mēs sākām kāpt pa kāpnēm kuras veda uz augšu.
Pēkšņi viņš aizsēja manas acis un teica
- Uzticies man! -
Es protams paklausīju gāju uz priekšu. Man sāka palikt vēsi, bet es to neizrādīju. Negaidot viņš nonēma man apsēju un man pavērās brīnišķīgs skats. Zvaigžņu pilnas debesis un dilstošs mēness sirpis.
- Wauuu...tik skaistii. - neko citu es nevarēju pateikt un blenzu te uz debesīm, te uz viņu. Un tā ilgu laiku līdz es sāku drebināties. Nakts bija vēsa un man bija tikai t-krekls. Par laimi Mārcis man uz pleciem uzlika savu sporta jaku un man palika silti.
Mārcis - Kā tu šeit nokļuvi?-
Es negribēju stāstīt, bet..
- Es redzēju Dēmonu un kopš tā laika es uzvedos kā viņš. Situ visiem. Esmu piekāvusi daudzus un lamājos. Var teikt, ka man par visu ir nospļauties. Bet ko tu šeit dari-
- To es tev pastāstīšu citreiz. Negribu izjaukt šo vakaru.-
Biju apjukusi kāpēc lai viņš man to nestāstītu ja es pastāstīju? Pēkšņi es neko vairs neatceros. Man izdzisa bilde. Nākamajā rītā es pamodos savā gultā.
Vai tas kas notika naktī bija tikai sapnis?

View more

Es domāju ka esi the best cilvēciņš un uzrakstīsi jaunu daļiņu, vie kārši jā tavs stāsts ir kā narkotikas!

BUMBLEBEE-PRINCESSSS
Šīs narkotikas es tev došu par velti😄
02.06
Kāpēc Roxy tu vispirms dari, bet pēctam domā? Nu kāpēc???? Es ne par stulbo bārbiju, bet par to zēnu. Kāpēc es nepaliku? Viņš mani vēl sauca. Es esmu traka. Nekas varbūt vēlāk viņu uzmeklēšu, bet tagad man ir jāatrod sava istabiņa. Par laimi es ārpusē satiku Aleksu in viņa mani aizveda pie manas gultas. Beidzot:)
Jau laimē pilna skrēju istabiņā un kritu gultā, bet tad es neko nesapratu. Blakus man bija divi puiši. Viens no tiem bija tas, ar kuru es saskrējos. Aleksa jau vārtījās pa zemi rēcot. Es atkal nosarkuuuuu. Nu vismaz nebija viņš jāmeklē.
Puisis smaidot - Sveika! Es jau gribēju tevi iet meklēt, bet pati atskrēji pie manis-
- Jā..tas netīšām. Es jau eju prom.
- Nē nekas, bet pasaki kā tevi sauc?-
- Roxija.
Es ātri izkāpu no gultas savācu savas mantas un izskrēju ārā no istabiņas.
Jau sākot smieklos lamāties un Aleksu un tad sapratu. Muļķe! Man bija jāpaliek ar viņu izrunāties. Tagad viņš zin manu vārdu, bet es nezinu viņa. Rrrrrrr.....kāda velna pēc es to neizdarīju????
Dusmīga "mīļi palūdzu" Aleksai aizvest mani uz mūsu istabiņu un ieejot pareizajā es atviegloti uzelpoju. Beidzot esmu pareizajā istabiņā😂
Istabiņā: Tur bija 3 gultas. Viena Aleksas, otra mana, bet trešajā tiešām sēdēja meitene kura izskatījās pēc gota. Viņa pienāca man klāt un neitrāli sacīja
- Čau! Mani sauc Ešlija. Tu gadījumā neesi gots?
- Esmu Dēmons, bet var teikt arī gots.-
- Un tavs vāāārds???
- aaaa...Roxija.
- Kas jauns ko jau esi sadarījusi. Man Aleksa teica, ka tu pārsiti degunu Annikai. Drosmīgi. - Ešlija interesanti stāstīja.
Es - Paldies.
Aleks, kā sauc to puisi? - es beidzot ierunājos.
- Mārcis, bet viņam ir bijušas neizdevušās attiecības tāpēc viņš neipinas es meičām.-
- Nekas, es tāpat vien. Man jau viņš nepatīk.(es meloju un meitenes to nojauta, bet neteica)
Nezinādama ko teikt, pateicu klusu Arlabunakti un centos aizmigt. Bet.....

View more

Tavs stāstiņš ir perfekts. Es nezinu pat ko man tev pateikt kas ir sliktāk vai labāk jo viss ir 👌🏻 Tavs stāsts ir dievinošs un visi par to līksmo. Tavs stāsts ir perfekts Tavam stāstam nav vārdu Ja uzzini ko jaunu Tad uzraksti to kā ļaunu Jaunu daļiņu ,dūd? ♡♥♡

BUMBLEBEE-PRINCESSSS
Paldiesss!!!
Daļa priekš tevis😄😄😄
Meiteni kurai es pārsitu degunu sauca Annika un viņa ir šis nometnes komitejas vadītāja meita. upssss.....:) To man pastāstīja Aleksa kura vēl joprojām bija šokā par notiekošo.
Garām mums gāja trīs ļoti izskatīgi puiši un sāka saukt- ūūūū un svilpt. Viens no viņiem man pat ļoti iepatikas. Tas tā nedrīkt notikt. -Roxy! Beidz būt iemīlējusies muļķe!- es pati pie sevis to domāju.
Es gandrīz nosarku, bet nepaspēju jo man pretī nāca nopietns vīrietis(laikam tās bārbijas tētis). Viņš izskatījās, ka tulīt spļautu liesmas, lamātos un lasītu lekcijas par uzvedību, bet tā vietā pateica:
- Tu laikam esi Roxija. Jauniņā. Mani sauc Edgars Lokovskis un esmu meites tēvs ar kuru tev bija izcēlies konflikts. Nāc man līdzi!- Es nopietni paskatījos uz puišiem kuriem bija izbrīns un uz Aleksu kura bez vārdiem mani mudināja sekot vīrietim citādi man būs beigas.
Edgars mani ieveda kabinetā, kurš bija sarkanos toņos ar melnām ādas mēbelēm. Tur jau sēdēja Bārbijas kundze ar salveti degunā un nicinošu skatienu un laikam nometnes direktors. Viņš nebīja īpaši sajūsmināts par notiekošo.
- Pirmā diena šajā pāraudzināšanas nometnē un tu jaunkundzīt jau esi direktora kabinetā. Izskatās, ka tu gribi problēmas un ar tevi būs grūti. Es ceru tu atvainosies Annikai un viss atrisināsies mierīgā ceļā.- viņš man mēğināja kautko ieskaidrot, bet mani bija par to nospļauties.
Es vilcinājos klusējot.
Edgars - Nu? Atvainojies! -
- Es neatvainošos šitai kazai! - nokliedzu un aizskrēju prom. Pēkši gaitenī saskrējos ar to puisi, kurš man patīk un šoreiz es nosarku pasmaidīju un aizgāju tālāk ietkā nekas nebūtu bijis..
- Pagaidi! - sauca zēns, bet es jau biju prom.
*bildē Roxija*

View more

Jaunu?

Tumšajā pusē♥
02.06
Dusmīga sāku iet iekšā pa grezniem metāla vārtiem kuri bija rotāti ar metāla lapām. Pirms iegāju man pavērās burvīgs skats- aleja, kuru veidoja ziedoši koki un puķes. Es staigāju pa oļiem kuri bija līdzīgi akmeņiem. Es biju domājusi, ka šeit izskatīsies kā cietumā. Betona ēka ar maziem logiem, restes un žogs.
Vis tas ko es tagad redzēju, pilnīgi manīja manas domas par šo vietu. Pagaidām jo atcerējos kāpēc esmu šeit ieradusies. Atkal paliku īgna un ievilkos iekšā pa vārtiem.
Man pretī skrēja meitene mana vecuma un sauca manu vārdu. Kā viņa vispār to zināja?
- Roxy! - viņa pieskrēja man klāt un elsodama mēğināja man kaut ko pateikt.
- Nomierinies un atkārto vēlreiz! - es aizkaitināta pateicu jo nebija garastāvokļa ar kādu runāt.
- Roxy, es esmu tava istabas biedrene Aleksa. Ja tu vēlies es tev varētu parādīt apkārtni. Ar mums dzīvos vēl viena meitene. Tu esi gots? Vispār viņa arī tāda ir. Zini.....-
Man apnika ka viņa nepārtraukti runāja tāpēc sāku iet prom. Protams viņa man gāja līdzi un turpināja par kaut ko runāt, bet es neklausījos. Man nebija intereses klausīties ko mēs darīsim un kad ir ēdienreizes, grafiks utt.... Es gribēju vienkārši iesist Aleksai lai viņa aizveras un iet uz savu istabiņu, bet es nezināju kurp tā ir. Protams!
- Aleksa, kur ir mūsu istabiņa? - es prasīju kaitgan negribēju runāt.
- Ak jā. Nāc līdzi.- viņa bez emocijām saka.
Ejot es domāju tikai par iekriššanu gultā un dienasgrāmatas rakstīšanu. Jā, jūs nepārklausījāties. Arī dēmoniem ir kas tāds
Pagājām garām meiteņu bariņam kuras izskatījās pēc bārbijām un sāku domāt kāpēc viņas ir šeit, bet lai paliek. Viņas sāka par kautko smieties un pēc brīža man pieleca, ka viņas smejas par manu vienradzi.
Viena no meitenēm - Paskatieties, atnāca zīdainis ar vienradzi. Bēbīt, tu nogriezies nepareizi. Bērnu dārzs ir izejot ārā pa taisni un pa labi.- Visas viņas pavadones sāka smieties, bet es kā vienmēr. Izlecējai sadevu pa degunu (kurš tagad asiņoja) un mierīgi devos tālāk.

View more

Interesants ievads!!!!

Paldies!!!
02.06.
Esam klāt! sacīja tētis.(man nav mammas)
Nu turies māšel. Tur var būt kriminālie:)
ieteicās brālis- Džims. Jauks vecākais brālis kuram ir 23 gadi.
Neļauj sevi aiztikt un galvenais nedari nevienam pāri!- tētis.
Vēsi nosaku"Labi" jo vēl neesmu piedevusi viņam visu šo.
Lēnām izkāpju no mašīnas un paņemu savu koferi un vienradzi.
Liekas dumji 17 gados un vēl staigā ar mantiņu, bet es esmu es. Mīlu vienradžus:*
Džims izsmejoši: Cilvēkam tulīt būs 18, bet viņš vēl staigā ar mantiņu, kura ir gandrīz liekāka par mani!
Es jau savilku rokas dūrēs un stipri iesitu viņam pa roku. Viņš uzreiz savilkās sāpēs, bet tētis atskrēja, izšķīra mūs un sāka bļaut: Roxī, es tiko tevi atvedu laboties un tu jau sit pašas brālim! Tev kauns ir? Ja nemainīsies paliksi te uz visu gadu. Tev ir sevi jāsavalda! Saprati? Uz es to domāju nopietni.
Tētis nekad tik ļoti nav bļāvis uz manis izņemot to reizi, kad piekāvu klasesbiedru.
Šoreiz viss ir nopietni. Man ir jāmainās!
Es: Piedot tēt!
tētis: Neatvainojies man, bet gan brālim!
Es: Piedot Džim!
Džims: Viss labi. Paliks kā piemiņa no tevis.
Es sāku smieties, kautgan jau redzēju, ka uz viņa rokas sāk parādīties zilums.
Tētis; Labi, mums ir laiks doties lai nenokavētu hokeja spēli. Atā susuriņ!
Es: Atā tēt, atā Džim!- noteicu, paņēmu mantas un noskatījos, kā mašina aiz līkuma jau pazūd. Ir laiks doties iekšā.

View more

-

IEVADS
Sveiki!Mani sauc Roxija un mani ir 17 gadi....nu pēc nedēļas paliek 18:) Neesmu diez ko paklausīga jo uz visu vasaru esmu ieslodzīta pāraudzināšanas nometnē..jauki!
Vasara tiko ir sākusies. Visi iet ārā ar draugiem, peldās un izbauda vasaru, bet es- esmu sasodītā nometnē! Mani vecāki cer, ka es mainīšo, bet nekā.
Man ļoti bieži rādās halucinācijas un es varu zvērēt, ka esmu redzējusi dēmonu.
Visi tāpat netic, bet domā, ka tieši tāpēc esmu agresīva😈
Es visu atrisinu ar dūru palīdzību un nevienā neklausos. Daži (nu labi lielākā daļa) no manis baidās, bet es par to nesatraucos. Esmu dēmons:D
Man ir gotisks stils, bet es mīlu vienradžus, tāpēc redzēs, kas no tā visa sanāks.
Varbūt atradīšu kādu, kurš spēj mani manīt.
Bet tas ir mazs ticams😉

Language: English