Caf :3 Rakstu šo visiem...444
Ja Tu domā,ka palūdzot Tev mani uzaicinat draugos -Es Sev ka4āju stateni tad Tu kkļūdies !! Vienkāŗši gribēju ,lai Jūs man visi esat draugos... (Visiem kuriem sekoju)
Tas viss vairāk attiecas uz tiem kas rupki atbildēja)
Lai Jums jauks un foršš šis vakars LOVA
Čau ! Man caur telefonu čakars Gribās vienas nakts sakars Esmu visam sen jau gatavs Lai nu strādā laimes pakavs Ja nē jutīšos es sakauts Man būs totāls knockouts Pliks zem eglīti es ieskauts Bet drīz jau armijā tiks iesaukts. Un ja draugos būtu abi Domā vai tas būtu labi Ja runātu ar mani krabi Vēl es dzeru dzidru šnabi Lai jau skalojas tie vadi Salocīti telefonu stabi Tādi visi mani radi Tā nu pagājuši gadi Ka mēs nezināmi abi.
Iepazinu vienu minku Matos daudz skaitu pinku Nebiju es par slinku Pajautāju draugos linku Viņa mani nesaprata Stāv savu galvu krata Mugurā man ādas jaka No kuras izdalās jau sviedru smaka Ķeros klāt pie sava maka Virzot domas uz citām takām Tā nu viņa stāv man blakām Domāju nu kas par kakām Runāt es vairs nemācēju Kas es nu par iesācēju Vai es vairs vēl kaut ko spēju No bāra soli laukā spēru
sēžu viens es savā telpā Nobezdos, ka vairs nav elpa Domāju ko nu darīt Iešu laikam parīt Slīdu es pa grīdu viegli Ēdīšu es laikam bieti Veru skapja durvis vaļā Priekšā stāv man feja zaļā Doma man tik bija viena Šī būs labi pavadīta diena Kaut pudele man tik viena Biju pieradis jau pie piena Nu ir diena pagājusi Viena te caur sienu izgājusi Laikam diena bija traka Gar nāsīm paslīd līķu smaka
Salaužot manu mīļāko lietu Skrienu šim pakaļ ar sūdainu mietu Sūtu šo uz vienu vietu, neradis es mieru Tad pie velna visu Piedevu šim par vienu cisku Uzņēmos es šo risku Iztriecu viens es visu Nu jau trešo dienu kodē Jānis blakus puķu dobē.
Čau ! Diena samērā ok, bet šis made my day. Sēžu es pie kompja sava, Sāp man rokas locītava. Tomēr pulkstens nosit seši, Gaišāki kļūst padebeši. Beidzot varu izstaipīties, Monitorā neskatīties, Izslēgt kompi, aizvērt logu Un tad špegot prom uz krogu. Pirms es grasos laukā doties, Vajag drusku atviegloties. Rokā mīkstu papīriņu Steidzos es uz mazmājiņu. Bet, ak, šausmas, tualetē Apkopēja dvieļus pletē. Žēli lūdzu sirmo pani: "Palaidiet uz brīdi mani!" Reaģē tā pārāk gausi, Uz šo vaidu neceļ ausi. Tāpēc skaļāk lūdzu viņu: "Atbrīvojiet ķemertiņu!" Viņa kaut ko atņurd klusi, Varbūt ir pat iereibusi. Roka man gar biksēm taustās, Niknās spazmās zarnas raustās. Es jau brēcu balsī skaļā, Trīņādamies ģīmī zaļā: "Žigli projām, vecā Mīce! Sākusies ir zemestrīce!" Tante taisa izklupienu, Saķer sirdi, balsta sienu: "Nepametiet, lūdzu, mani, Skan jau pastardienas zvani!" Tveru to aiz svārka taukā, Ātri izšķūrēju laukā. Durvis cieši aizkrampēju, Biksēs juzdams stipru vēju, Eksprestempā, soli možu, Tūlīt es pie poda jožu, Paspēju tak tomēr laikus, Izlaižu no sevis tvaikus Un pēc minūtītēm dažām Projām dodos es bez bažām. Bet aiz durvīm briesmu lietas - Veča guļ uz grīdas cietas. Knapi elš un zilu ģīmi, It kā ostījusi līmi. Mute savelkas man šķība, Jāsauc ātrā palīdzība, Aptieciņa jāinspicē, Zāles tantei jāiespricē. Tomēr bēda nav tik traka, Nevēdī vēl līķa smaka, Apkopēja acis atver, Cieši manu kāju satver: "Nāves sūtni, esi žēlīgs, Manam skarbam mūžam vēlīgs, Neliec iet man elles mokās, Nodod eņģelīšu rokās." Nost no trakās kāju rauju, Viņai tieši virsū bļauju: "Dullā bāba, augšā slienies Un man vairāk nepiesienies! Tevis dēļ man sanāks ziepe, Jo tu kurla tā kā piepe." Ņemu tarbu, dodos ārā Prom no apkopējas vārās. Šodien slikta mēness fāze Ļaunais liktens mani āzē.