Ja es spētu to redzēt,tad es pateiktu to. Kas ir mainijies ar zemi,ja tu salikt proti. Nav ko priecāties par lietām,kas apzagt spēj. Es nevienam neko nesaku,gribu atrast vēju. Ir pagājis daudz,tas ir aiz muguras šeit. Jo ir palikušas rētas,kas uzturēt beidz. Ja es mainītos,tad mainītos tie citi,kas apkārt. Vairs nav nozīmes vārdiem,ko ik dienu mēs sakām. Es esmu paslēpies no visa,lai es atrastu sevi. Tā pat kā mēģināt,cik spēka,lai apraktu zemi. Jā es pazaudējos atmiņās,kas nemaina neko. Ir cilvēki,kas ir apkārt,tevi negaida un prom. Kā lai saprot,kas ir patiesība apkārt mums? Ja to izlaiž no acīm..tad paliek tumšs. Sevi salauzīšu pats nevis kāds tur cits. Man vienalga,kur iet,jo tur es nēesmu ticis.piedz. Es spētu teikt,ka man nav raudāt vērts,raudāt vērts un stāvi! Jo vienmēr var būt labāk,stāvot par savu uz zemes tu esi,stāvi!Te ceļi ir daudz,bet tās nav pareizās durvis. Tāpēc eju uz priekšu,jo man bij' gaisma,kas nodzisa. Mēs esam vienādi uz zemes,bet ar dažādām līknēm. Kad tu atver tās acis,viss ir savādāk dzīvē. Tu man neliegsi tiekties pēc visa ko gribu. Lūdzu nerādi man lietas par kurām labāk es zinu. Tas ir stāts bez beigām,kas sen jau ir beidzies. Viss atlikušais lērums ko aiz muguras velciet. Šī ir dziesma..kuras beigsies pēc minūtes. Tu to aizmirsīsi,izslēgsi un paliksi vidū. Bet ir pareizi aizmirst no kā viss ir nācis. Liktenis un dzīve..viens otru ir krāpis. Es saucu pēc tā,kas man šeit pareizi liekas. Esmu viens ar sevi,visapkārt ir sienas. Tu to neredzēsi neļaujot sev novilkt masku. Pagriezies uz priekšu un noliec nastu.
domā ka esi baigais mūziķis? Nabags tu esi!!! neaudzināts pajols
Es neko nedomaaju,es daru to,kas man patiik un padodaas. Labi,ka tu mani ahujenna pazisti..un es esmu audzinitaats pietiekoshi labi,lai saprastu,kas ir kas un,lai kaut kaados suuda portaalos anoniimi nevirinaatu muti.