godīgi sakot, jā. Jo nu šobrīd viss ir tik dziļā dirsā, ka esmu zaudējis jebkādu iemeslu, pārdzīvot par jebko, vai vispār par kko satraukties. Ar mani pašlaik notiek ļoti nelāgas lietas.
Heyyy, slikti, no rīta braucot ar velo anormāli izliju, tad 6h nosēdēju Juglas poliklīnikā, kur nenormāli izbesījos, ka visi dakteri ir ar kreivu akcentu un 70% no teiktā nesapratu, bet nu beigās viss sagāja un tagad esmu hatonāa
Es domāju, ka nē, nekas dižš nemainītos, jo sapņi ir ilūzijas, fantāzijas upe, kas veido visneticamākās lietas. Sapņoju jā, bet nu es to kopā ar realitāti necenšos jaukt, jo tās ir kā divas pasaules, realitāte un personīgā brīnumzeme.