Nu tad sinjorita esmu tevi tur manijis ,bet pielāgojos tev kā ēna, tpc nevari noteikt manu personību.
Trausla dvēsele, tevī mīt, kas pelnijusi vairāk ka gadijumu,bet gan kvēlu mīlu
ja spētu, es tevi sildītu savās skavās ,savā azotē
tevi ir kas īpašs, kas mani no apkārtesošā izolē
saulei rietot
Tu mani pacel kā garāmgājējs zemē guļošu banknoti
Manas domas par tevi plūst kā upē šaltais ūdentiņš
ja vien spētu es sniegt tev kaislīgu skūpstu
mūsu sirdis nodzīvotu ilgāk ka vienu mūžu