Agri no rīta braucu uz Rīgu atpakaļ no Talsiem , mājās izkrāmēju mantas un pārējo dienu vienkārši nogulēju , vismaz beidzot tā riktīgi varēju neko nedarīt , atpūsties un izgulēties :) :D
tagad par nometni vien domāju , no kuras šodien atgriezos , tie foršie cilvēki ar , kuriem iepazinos , pavadītais laiks un tik daudz atmiņu , kā arī daudzas svarīgas lietas , kuras uzzināju lekcijās :))
Zini,ja nu reiz ievāru reālus mēslus, n nav iespējas vairs neko bilst. Turies. Cīnies. Tie kas apliek un gudri čakarē...neizliec nervus..pasēdi un ar smaidu sagaidi,kad dzīve slānīs viņus tā kā to darījis nav neviens. Turies būs labi,ir jābūt,kamēr Tev ir motivācija un spēj cīnīties būs ok! ;*** Nu
Manas sekas apmēram 60 griezumu...mazāk kā 9mēnešu laikā. Riebums pret sevi. Katra no viņām ir nolādēti dziļa...prātīgās strīpiņas pazudīs...dziļās...ne. Lai nu kā mēģini,cīnies...var atrast citu izeju. Kamēr tā nav atkarība tikmēr var. ;// by the way jāiet turpināt iesākto. Pasmaidi šodien,jo agrāk
Riebums man ir pret sevi , bet ļoti labi visu apzinos un saprotu , ka tā nebūs labi , lai gan gribētos . . . Bet nu pats labāk cīnies un nedari muļķības ! ;)
Domāju , ka varu paturēt citu noslēpumus un man arī patīk citus uzklausīt un ir patīkami apzināties , ka cilvēkus man uzticās , taču pati es nemēdzu citiem tā uzticēties , jo apkārt arī nav tādu cilvēku , par kuriem būtu droša , ja nu vienīgi Lāsmai tikai kko pastāstu , kad viss jau sakrājies , jo visu vienmēr paturu pie sevis un bieži esmu noslēgta tikai sevī , viņa ir vienīgā , kurai kko uzticu . :))