bērniņus, kuri ir slimi, kuriem nav vecāku. tik ļoti žēl tādu mazu cilvēciņu, kuriem galīgi nekā neiet pa dzīvi. man bija ekskursija un tur bija mazi ķipari, un protams no 6.klases visi viņus apsmēja, zini, es nevienam nenovēlu ne tādu dzīvi neko! arī viņiem pašiem būs bērni, redzēsim kā būs! un pirms tu apsmej citu, paskaties uz sevi, varbūt Tu nemaz neesi nepatiesi labāks, iejuties viņa ādā, saproti kāda viņiem dzīve! man ir liels prieks, ka es sapratu to, ka nevienu nevajag apsmiet, trūcīgos un tos, kuriem nav tādas dzīves kā man! jo vienkārši, es arī pabiju apsmieklu barā, mani visi apsaukāja par resnu, bet pienāca diena, kad piegāju klāt tam cilvēkam un iesitu pa seju, un tagad viņš neko man nevar pateikt! dzīvo pats savu dzīvi, nelien cita dzīvē, vienīgi, ja vēlies palīdzēt kaut ar to pašu draudzību, pasaki tam cilvēkam kuri visi mūždien apsmej ''čau'' un viņš jau jutīsies ļoti labi! /Marta K/