Papapateikt Tev, Cik daudz, Tu man noziimee. Nav vaardos izsakaams , Tavs reekjins ir samaksaats. Ziimees taalakaas, kaa telpaas tukshajaas, tava sirds, shoreiz nav maneejaa. Domaas skumjajaas, Tu zini, ka taas vnm paliks muuseejaas, Pat tad, kad buus taas maneejaas. Lai kur Tu buutu, Kaut taalajaas zilajaas, Kautvai uz zvaigzjnju celja, neredzamaa, Tu zini, es vienmeer buushu Tev klat, lai arii kaa Tu teiktu, ka saap. Bet kad sirds Tev saap. Tad pienaakshu Tev klaat, Pat tad, kad veejsh braazmot saak, Un putni jau lidot maak, Es buushu taa, kas mierinaat Tevi saak. Pat tad, kad runaa Tu aplinkus, Tu zini, speeju tavaa sirdii dzeest plankumus. Tu zini, ka Tev vajag mani, Taapat, kaa man Tevi. Man tikai mazliet pietruukst, ka neatbildi, Tikai mazliet pietruukst ka neatnaac. Tuuliit jau klaat buus riits, debesiis atkal saule spiid, Tu juuti, kaa vinjsh no tavaam rokam sliid, Tikpat atri, kaa debesiis zvaigzne kriit, Tu nezini, ko Tev dariit domaat, Tu tikai zini, ka veelies vinju sev vairaak. Tu veelies vinju veerot sev blakus, ar avaam aciim, Un pieskarties vinjam, ar savaam luuoaam, bet runa nav par sho, un arii ne pa rto. shoreiz runa, ir par mums. Paiet dienas, Paiet naktis, Cik zheel, ka nav vairaak muusu ritma taktis, Pietruukst dienas jaukaas, kuras mees deeveejaam par skaistaam, tikai shoreiz nav kaa agraak, jo toreiz bija labaak, Zheel ka attaalums muus shkjir, taa pat kaa laiks, kas tgd rit. Kaut arii asaras man kriit, Es zinu, ka buus riits, nebuus riit asara neviena, jo taa, jau buus naakoshaa diena.. Piekaast attaalumu, sirdiis vienmeer kopaa buusim, Un par neshkjiramaam kljuusim, iesim kopaa lietuu dejot, un pa nezinaamaam vietaam klejot, ak jel, Tu mani debesiis cel. Pat, ja visapkaart ir tukshums, Mums nekad nav bijis klusums, Tu zini es vnm buushu taa, kura Tevi atbalstiis, Un ar atplestaam rokaas, sagaidiis.. laikam shis. (: