Naaaakamo pls ššš
30.
Es biju patÄ«kami pÄrsteigta par lielo tirdzniecÄ«bas centru, kas atradÄs nieka 20 minÅ«Å”u attÄlumÄ, braucot tik lielÄ ÄtrumÄ, ka vairÄkas reizes nÄcÄs uzsaukt Melisai, lai viÅa piebremzÄ. Lai gan tas bija aptuveni 3 reižu mazÄks, nekÄ tie universÄlveikali, pie kuros biju iepirkusies parasti, taÄu preÄu klÄsts bija tÄ«ri plaÅ”s un daudzveidÄ«gs.
PÄc aptuveni 2 ar pus stundÄm man jau ir vairÄk nekÄ 10 maisiÅi ar Å”ortiem, t-krekliem, parastajiem krekliem, un katram gadÄ«jumam arÄ« džinsiem un siltajam džemperim, kÄ arÄ« cik nu pÄrsteidzoÅ”i tas bÅ«tu - nopirku arÄ« pÄri ar melnÄm kedÄm.
-"VÄl tikai pÄdÄjo veikalu!" MelÄnija priecÄ«gi saka. AtŔķiru es meiteni tikai tÄpÄc, ka abÄm meitenÄm nopirku gumijas aprocÄ«tes - melnu MelÄnijai un baltu Melisai.
Es saprotu, ka dvÄ«nes vÄlas staigÄt pa veikaliem tikai tÄpÄc, ka tÄdÄ veidÄ kaut uz mirkli var novÄrst domas no Teda nÄves, un man arÄ« nekas nav pretÄ« pret iepirkÅ”anos, taÄu ÄŖtans mums ir zvanÄ«jis jau divas reizes.
-"PÄdÄjo!" piekrÄ«toÅ”i nosaku un mÄs ieejam mazÄ, jaukÄ veikaliÅÄ, no kura iznÄkam ar vÄl 2 maisu papildinÄjumiem - vÄl vienas kedas un vÄl vieni Å”orti ar augsto jostu.
-"MÄs jau braucam mÄjÄs!" MelÄnija iekliedz klausulÄ, kad tikko esam iekÄpuÅ”as maŔīnÄ.
ViÅa nomet klausuli, neklausoties, ko tur vÄl burkŔķ ÄŖtans vai Sems, un pievÄrÅ”as man, no priekÅ”ÄjÄ sÄdekļa pagriežot seju uz aizmuguri.
-"Vai tava kredÄ«tkarte vienmÄr ir tik..tik pilna?" meitene jautÄ, nespÄjot atrast Ä«sto vÄrdu.
-"Mamma katru nedÄļu ieskaita nedaudz naudas," atbildu.
-"Nedaudz.." viÅa iesmejas un pagriežas atpakaļ.
PÄrÄjo ceļu mÄs nobraucam klusumÄ, taÄu tikko mÄs esam piebraukuÅ”as pie tÄva mÄjas, pretÄ« izskrien Sems un uzguļas uz maŔīnas pÄrsega.
-"Mana mÄ«lulÄ«te," viÅÅ” iesmejas ,"nespÄju noticÄt, ka uzticÄju tevi briesmÄ«gajai Melisa.. zinot kÄ viÅa brauc," puisis itkÄ runÄ monologÄ, itkÄ dodot mÄjienu paÅ”ai Melisa.
-"Beidz, ja jau es dabÅ«ju tiesÄ«bas savos 17, tad braucu gana labi," meitene parÄda mÄli ,"turklÄt Džosija tÅ«lÄ«t vairs neizskatÄ«sies pÄc staigÄjoÅ”as modesskates. ViÅa izskatÄ«sies pÄc parastÄ mirstÄ«gÄ, tÄpat kÄ mÄs," viÅa uzspÄlÄti uzsmaida, taÄu uz vÄrda "mirstÄ«gÄ" nedaudz saraujas, itkÄ atminoties Tedu.
-"Ej pÄrÄ£Ärbies, tÅ«lÄ«t izbraucam," MelÄnija mudina un atsakoties no Sema palÄ«dzÄ«bas, paÄ·eru visus maisus, kas bija visai grÅ«ti, un uztipinu augÅ”Ä uz savu istabu.
Jutos diez gan dÄ«vaini un nepierasti staigÄjot parastÄs kedÄs. Uzvilku melnus džinsa Å”ortus un melnu kreklu bez piedurknÄm, jo ÄrÄ ir diez gan karsts un arÄ« tÄpÄc, lai pieskaÅotos dvÄ«Åu melnajam ietÄrpam.
Paskatos spogulÄ« un jÅ«tos tÄ, itkÄ skatÄ«tos uz citu cilvÄku. Neizskatos jau slikti, tomÄr nepierasti.
Melnie Å”orti un krekls izceļ manu vienmÄr gaiÅ”o Ädu, kas vienmÄr ir aristokrÄtiski porcelÄna bÄlajÄ tonÄ«. SaÅemu brÅ«nos, lokainos matus augstajÄ zirgastÄ un ieskatos spoguļattÄla zaļajÄs acÄ«s, kuras ieskrauj tumÅ”s skropstu vilnis.
Ievilkusi elpu izeju no istabas, zinot, ka tÅ«lÄ«t mÄs ieradÄ«simies tajÄ vietÄ, kas bija satricinÄjusi visu manu pasauli.
Es biju patÄ«kami pÄrsteigta par lielo tirdzniecÄ«bas centru, kas atradÄs nieka 20 minÅ«Å”u attÄlumÄ, braucot tik lielÄ ÄtrumÄ, ka vairÄkas reizes nÄcÄs uzsaukt Melisai, lai viÅa piebremzÄ. Lai gan tas bija aptuveni 3 reižu mazÄks, nekÄ tie universÄlveikali, pie kuros biju iepirkusies parasti, taÄu preÄu klÄsts bija tÄ«ri plaÅ”s un daudzveidÄ«gs.
PÄc aptuveni 2 ar pus stundÄm man jau ir vairÄk nekÄ 10 maisiÅi ar Å”ortiem, t-krekliem, parastajiem krekliem, un katram gadÄ«jumam arÄ« džinsiem un siltajam džemperim, kÄ arÄ« cik nu pÄrsteidzoÅ”i tas bÅ«tu - nopirku arÄ« pÄri ar melnÄm kedÄm.
-"VÄl tikai pÄdÄjo veikalu!" MelÄnija priecÄ«gi saka. AtŔķiru es meiteni tikai tÄpÄc, ka abÄm meitenÄm nopirku gumijas aprocÄ«tes - melnu MelÄnijai un baltu Melisai.
Es saprotu, ka dvÄ«nes vÄlas staigÄt pa veikaliem tikai tÄpÄc, ka tÄdÄ veidÄ kaut uz mirkli var novÄrst domas no Teda nÄves, un man arÄ« nekas nav pretÄ« pret iepirkÅ”anos, taÄu ÄŖtans mums ir zvanÄ«jis jau divas reizes.
-"PÄdÄjo!" piekrÄ«toÅ”i nosaku un mÄs ieejam mazÄ, jaukÄ veikaliÅÄ, no kura iznÄkam ar vÄl 2 maisu papildinÄjumiem - vÄl vienas kedas un vÄl vieni Å”orti ar augsto jostu.
-"MÄs jau braucam mÄjÄs!" MelÄnija iekliedz klausulÄ, kad tikko esam iekÄpuÅ”as maŔīnÄ.
ViÅa nomet klausuli, neklausoties, ko tur vÄl burkŔķ ÄŖtans vai Sems, un pievÄrÅ”as man, no priekÅ”ÄjÄ sÄdekļa pagriežot seju uz aizmuguri.
-"Vai tava kredÄ«tkarte vienmÄr ir tik..tik pilna?" meitene jautÄ, nespÄjot atrast Ä«sto vÄrdu.
-"Mamma katru nedÄļu ieskaita nedaudz naudas," atbildu.
-"Nedaudz.." viÅa iesmejas un pagriežas atpakaļ.
PÄrÄjo ceļu mÄs nobraucam klusumÄ, taÄu tikko mÄs esam piebraukuÅ”as pie tÄva mÄjas, pretÄ« izskrien Sems un uzguļas uz maŔīnas pÄrsega.
-"Mana mÄ«lulÄ«te," viÅÅ” iesmejas ,"nespÄju noticÄt, ka uzticÄju tevi briesmÄ«gajai Melisa.. zinot kÄ viÅa brauc," puisis itkÄ runÄ monologÄ, itkÄ dodot mÄjienu paÅ”ai Melisa.
-"Beidz, ja jau es dabÅ«ju tiesÄ«bas savos 17, tad braucu gana labi," meitene parÄda mÄli ,"turklÄt Džosija tÅ«lÄ«t vairs neizskatÄ«sies pÄc staigÄjoÅ”as modesskates. ViÅa izskatÄ«sies pÄc parastÄ mirstÄ«gÄ, tÄpat kÄ mÄs," viÅa uzspÄlÄti uzsmaida, taÄu uz vÄrda "mirstÄ«gÄ" nedaudz saraujas, itkÄ atminoties Tedu.
-"Ej pÄrÄ£Ärbies, tÅ«lÄ«t izbraucam," MelÄnija mudina un atsakoties no Sema palÄ«dzÄ«bas, paÄ·eru visus maisus, kas bija visai grÅ«ti, un uztipinu augÅ”Ä uz savu istabu.
Jutos diez gan dÄ«vaini un nepierasti staigÄjot parastÄs kedÄs. Uzvilku melnus džinsa Å”ortus un melnu kreklu bez piedurknÄm, jo ÄrÄ ir diez gan karsts un arÄ« tÄpÄc, lai pieskaÅotos dvÄ«Åu melnajam ietÄrpam.
Paskatos spogulÄ« un jÅ«tos tÄ, itkÄ skatÄ«tos uz citu cilvÄku. Neizskatos jau slikti, tomÄr nepierasti.
Melnie Å”orti un krekls izceļ manu vienmÄr gaiÅ”o Ädu, kas vienmÄr ir aristokrÄtiski porcelÄna bÄlajÄ tonÄ«. SaÅemu brÅ«nos, lokainos matus augstajÄ zirgastÄ un ieskatos spoguļattÄla zaļajÄs acÄ«s, kuras ieskrauj tumÅ”s skropstu vilnis.
Ievilkusi elpu izeju no istabas, zinot, ka tÅ«lÄ«t mÄs ieradÄ«simies tajÄ vietÄ, kas bija satricinÄjusi visu manu pasauli.