Atceries ka mēs pirmo reiz satikāmies ? Atceries ka mēs pavadijām Oļeg līdz viesnīcai ? Atceries ka mēs pa nakt gājām laukā ? Atceries ka mēs gājām ar pelmen laukā ? 😁 Atceries ka mēs bijām pie autenes n ņirdzām pa Niciņ. ? 😁👌 Atceries ka mēs mocijām tav brāl , jo viš mums neļāv gulēt ? 😁 Atceries ka mēs no paš rīt gājām laukā ? Atceries ka mēs vazājāmies pa mež ? ; D Atceries ka mēs spārdijām akmeņus ? ; D Atceries ka mēs tajā bērn laukumiņā bijām , pa lietu , bet pārēkušās . /ceru kad atceries dēļ ko/. ; D Atceries ka mēs gājām uz picērij pirmajā reizē ? Atceries ka mēs arī pirmajā reizē satikām Ričiņ ? Atceries ka mēs sastrīdējāmies ? Atceries ka mēs lamāj tās divas kuces. /nu tās kuras vilkās līdz Oļegam u.t.t / ; D Atceries ka mēs pirkām vislaik tikai tos čipšus ? /vien veid . / tu zin. ; D Atceries ka mēs gājām meklēt Niciņ ? ; D Atceries ka mēs gājām uz ezer ? /gāšhh , tieš viņi bij priekšā/ ; D Es neko vairs nevar izdomāt. ; D 👌
Bieži vien ir tā, ka mēs neprotam novērtēt tos, kuri mums ir apkārt, taču, kad šis cilvēks "pazūd", tad sākam saprast to, cik svarīgs viņā patiesībā bija. Tev ir bijusi līdzīga situācija?