es nesaprotu, kapēc tev visi tik ļoti cepjas par tavu personīgo dzīvi. reāli beidzat ārstēt viņu...gan jau, ja viņam kāda tiešām viņam patiks- viņš saņemsies un uzrakstīs...
Aij , čalīttt . Ļoti ietiepīgs esi . ;D laikam tagad saprotu ,kāda es esmu kad kāds cenšas man sniegt padomu, bet ar mani ir tā,kā ar Tevi-dot padomu ar cerību,ka uzklausīs ir kā pret sienu .:D
Neticu . Tā tas nevar būt . Uzraksti kādai ,kura Tev ir aiz sirsniņas aizķērusies un aiziet . Un,ja ir iespēja , izej ar viņu ārā un tā. Viss pats no sevis nenāks, arī Svētais Gars nepalīdzēs (;D) ,pašam vien kkas jādara lietas labā,jo,kā teicu-nekas pats no sevis nenāks .;))
Nu bet nav jēgas, nu. ;D no one cares. ;D man vienkārši ir lemts būt forever alone and thats all. ;D
Nevajag drosmi. Vajag uzdrīkstēšanos. Un nevajag jau uzreiz uzmācīgi un pašpārliecināti.
Viss jau ir darīts, labi, pietiks mani mācīt, es tā domāju. Tik daudz cik jūs esat pateikuši, es pats saprotu. Bet neviens to uzdrīkstēšanos man neiedos, tādēļ viss. :)