Pastaigas pēc aizgājām uz slūžām, bija ļooti karsts, pasēdējām mazliet pie dzirnavu kantora, vai, kas tas bija, jo nespēju paiet, bet viņš mani mocīja, taisījāmies iet uz slūžām, bet iztraucēja mūs kurlmēms onkulīts, un ļooti dzīļi klausījāmies ko viņš mums stāstija, bija ļooti patīikami un varēja just līdz onkulim, viņš mēģināja pastāstīt par karu, kas notika tur pat netālu no slūžām, ļooti aizskustinoš dzīves stāsts, kgan viņš nespēja runāt, bet centās iskaidrot ar zīmēm, vēlāk viņš devās prom un gāju viņu mocīt uz slūžām, mazliet ļauna biju pret viņu, bet viņš spēj piedot. Un tā patīkami pavadījām laiku slūžās un patīkami roku rokā devāmies uz māju pusi, pa ceļam viņš bija tik jauks un man tika vairāk ķirsīši puncī, nekā viņam, mm patīkama dieniņa kopā ar viņu. sīkumu sīkumos negribu iedziļināties, bet bija ļooti patīkami mirkļi pie akas, kas izrādijās nav aka un viss pārējais, bet bija jauki. :)
Drošvien to pašu ko parasti. Neko īpašu, iešu ārā, satikšos ar draugiem, patusēšos mazliet, bet ne pārāk daudz, tas neko nemaina, ka viņa nav, mani tāpat pieskata no visām malām, hehe. Tas pilnīgi neko nemaina vai viņa ir Latvijā vai arī nav. :)