1. Man ļoti nepatīk savs vārds, ah. 2. Man ļoti patīk vieta kur dzīvoju, tik cilvēki dažreiz noriebjas, bet nuu, neko darīt. 3. Vairs nepatīk dikti ilgi gulēt, labāk paguļu līdz kādiem 10 vai 11 un jūtos labii. ;) 4. Mīlu Ziemassvētkus, gribu Ziemassvētkus aahhh ;/ <333 5. Man nāk miegs, eju paēst ;ddd
Hey ! : )) kā šodien jūties? ko labu sadarīji? :))
Es ceru, ka tu man seko, jo es tev sekoju un cerēšu, ka atsekosi! (Ja atsekosi, tad iedošu āboliņu!) ;D
Heey, jūtos labi. ;) Piecēlos, paēdu brokastis, tad mamma man nadziņus apstrādāja, taad sataisījos un gāju ar Lāsmu uz zāli, tad tur viskko darījām n jaa, tad ar zajku gājām uz autiņu un braucam mājās, mājas neko īpašu, pasūtīju no ebaya dažas lietas, paēdu vairākas reizes protams, paskatījos tv n jaaa, tikko no dušiņas iznācu.
Vai tā ir taisnība, ka, jo paliec vecāka/-s, jo vairāk saproti, ka galvenais nav, cik tev ir draugu, bet kādi viņi ir? Kāpēc tā ir un kāpēc vajag laiku, lai to saprastu?
Tā ir, jā. Jo bērnībā tev šķiet, ka viss ir skaisti un jauki, ka visi tevi mīl, visi ir tavi draugi un viss ir ideāli. Bet ar laiku cilvēki tevi pieviļ, notiek sliktas lietas, un tu sāc saprast, kāda dzīve ir patiesībā... Skaista, bet skarba.
Vai tā ir taisnība, ka, ja cilvēks grib kaut ko izdarīt, tad viņš izdarīs to jebkurā gadījumā, bet viss pārējais ir tikai atrunas? Daudzi cilvēki mums vienmēr saka - maz laika, nebija iespējas, bet iespēja vienmēr ir, ja ir vēlme?
TIEŠI TĀ, tā arī ir. Ja tu gribēsi, tu to izdarīsi, nevis meklēsi stulbas atrunas.