Ienākot ask.fm un izlasot Tevis uzdotos jautājumus, congrats, Tu jau to izdarīji. Ja varu tā lūgt, lūdzu neuzdod man neko, vai arī ievēro kaut cik gramatikas likumus, nesauc nevienu par pūkainīti vai arī pārtrauc man sekot. Paldies!
Neitrāls, nevis skaists, jo skaists tur esmu kā jau minēju - es. Un ja neiebrauca kāds, tas ir tīrs sarkasms. Par fonu es neko neteicu, un kāpēc tu nepajautāji vai tā durvju eņģe fonā nav skaistāka par mani?
Iedomājies, ka 24 stundas visa pasaule ir sastingusi un tikai tu vari kustēties. Ko tu darīsi?
Pirms laba laika jau domāju par šo. Vienmēr likās, ka apzagšu lielveikalus cik ļoti vien iespējams, un ka novilkšu sievietēm drēbes lielveikalos, uz ielām, vai salikšu cilvēku ķermeņus pilnīgi muļķīgās situācijās, kaut vai guļus uz ceļa, un tad pats skatītos haosu kas iestāsies pēc 24h. Tagad domājot, visticamāk apzagtu banku, savāktu sev izcilu mašīnu, parakstītu kādu papīru par jaunu māju un apprecētu Meganu Foksu.
Šoreiz jautājums par seksisko pusi??
Kā tev šķiet attiecības sekss ir kā pienākums/vajadzība vai tas vienkārši notiek??
(nav nozīmes vai tu to esi kādreiz darijis/usi vai ne, vienkārši izsaki savas domas)
Darbs var būt pienākums, nejau sekss. Ja vien neesi sutiners. Sekss ir lieta, kas papildina attiecības, piešķir tām vairāk kaislīguma, vairāk vienam otru ļauj iepazīt. Sasniedzot pieņemamu vecumu, protams, ar abpusēju vēlmi padarīt jūtas arī fiziski baudāmas.
Tēma, kas ir pilna ar stereotipiem un viedokļiem, kuri visdrīzāk atšķirās ikvienam. Zinu cilvēkus kas ir kopā, lai gan vēl nav tikušies. Viņiem nav 14, pieredzējuši dzīvē gana lai teiktu ka 'nezin ko dara'. Un tās interneta attiecības nedod neko sliktu. Sarakstoties, apmainoties ar bildēm viņi iepatīkas viens otram, iemīlās. Ar tiem uzrakstītajiem vārdiem jūt tās emocijas, kuras citiem ir jāpasaka un jāpierāda, lai tās sajustu. Manuprāt šis pat varētu būt sāpīgs temats daudziem, kuri laiku pavada internetā vairāk, kā ārpus tā kontaktējoties ar cilvēkiem. Jo nu sakat ko gribat, pastāv tās jūtas un viņas ir īstas arī caur internetu. Ne visiem. Būs kas izmantos to, krāps un spēlēsies tikai ar to ko ieguvis, bet būs tie kas ticēs, veidos kaut ko pamazām lai tas pārraugtu kaut kā neiedomājami skaistā. Es negribu ticēt ka internetā nevar iepazīties un te nevar izveidoties jūtas, ka te nevar atrast īsto cilvēku. Mēs visi te esam. Izmantojam sasodītos datus lai sazinātos viens ar otru. Un nezinam kurš ir īstais, kurš tikai izmantos. Tā kā manas domas par attiecībām internetā nav nosodošas, kamēr vien abiem ir labi.
Man ir 12 gadi. Man ir draugs, kaut gan es viņu neesmu redzējusi. Mēs rakstām viens otram sms, un tur viņš raksta tikai par vienu lietu - seksu! Mēs domājam jau pirmajā satikšanās reizē nodarboties ar TO, bet es baidos un kautrējos ar viņu satikties. Es nezinu, vai es viņam patikšu!!! Vai man iet?
Protams ka jāiet, Tev jau ir 12, nepalaid garām iespēju palikt stāvoklī vai dabūt sts, its such fun, iesaki visiem
Neskatoties uz to ka agri vai vēlu tas tāpat ir cauri, jo kādam uzrodas lielā mīlestība, vai arī kāds sāk uztvert lietas par nopietnu un ir pēc tam puņķi un asaras, friends with benefits.. kāpēc gan ne, ja esi viens un nevar savādāk pateikt - gribošs, bet ne pēc kā nopietna? Atbalstu.
Nē, ne seksīgs. Vienkārši pieņemu sevi tādu, kāds esmu, pieņemu ka simpātisks varētu būt īstais vārds. Nesapņoju par kaut kā izmainīšanu, neesmu nekāds meiteņu magnēts. Parasts puisis.
Kā lai neredz tikai krūtis un dibenu, ja tas ir vienīgais ko mūsdienu meitenes rāda? Galu galā jebkuru interesē tas, kas ir viegli pieejams. Arī meitene.
Man ir vienalga kas man atrodas blakus, cik biezs ir viņa/viņas naudas maks, cik skaisti uzkrāsota seja un cik no apģērba ir no jaunākās kolekcijas. Pieņemu visus, jebkuru.. Galvenais lai cilvēks iekšēji man ir patīkams. Ja mani izbesī, tur nepalīdzēs ne skaista seja, ne neglīta seja.