Negribu zināt. Vienu brīdi man neizgāja no prāta kaut kad izmēģināt šo kombināciju - man bija sakrājusies tāda kaudzīte ar neizlietotiem antidepresantiem, kurus reāli saliku maisiņā, lai nestu uz aptieku, bet es viņus vnk noliku plauktā, un ik pa laikam metu acis virsū, domājot, ka "varbūt noderēs", bet pēc laika vnk saņēmos un aiznesu izmest, lai izdzēstu tās stulbās domas no prāta ārā. Ir grūti nedomāt par tādām lietām, bet kaut kā tā dzīve tomēr iet uz priekšu. Es vnk cenšos par to nedomāt, un kaut ko darīt, lai nebūtu jādomā - klausos mūziku, zīmēju, skatos kaut kādas filmas, video, piehaltūrēju. Tas nepazūd, bet kaut kā mēģinu apslāpēt to visu. Ir grūti, jo es zinu, ka man trūkst drosmes, tai pat laikā man negribās šeit būt. Es vnk nezinu, kā justies un ko ar to visu iesākt, bet jā, kaut kā eju uz priekšu.

View more