Tu saki, ja tava māte slīktu tev būtu absolūti pohuj?
Protams ka nē! Tu laikam nesaproti. Ģimene, radi, draugi tās ir lietas par ko nevienam nav pohuj nu un protams sava nākotne un savi mērķi. Pārējais ir kā kuram!
Totāla diršana. Vai tu tagad esi spējīgs uztaisīt cilpiņu un pakārties? Nodomāju vis.
Ja būtu tāda nepieciešamība ok uz priekšu. Bet nu pašlaik dzīvoju labi, ģimene par mani rūpējas un tā tālāk! Man pohujisma pēdējā pakāpe ir uz to kas notiek man apkārt!
pirmajiem 3-3q un 3like?
Es uzskatu, ka šie jautājumi ir jāuzdod atklāti, lai zināt kuram ir mazuma sajūta! :D
Ja mēs saderētu tad tev būtu jānokļūst tevis pieminētajā situācijā. Bet tas nebūt nav vajadzīgs. Un diezvai tu pats tādā gribētu nokļūt.
Kas man jādara? Ko es nevaru izdarīt bez ''citiem''? :D
Kā lai tev ieskaidro, ka tagad man viss ir pohujisma pēdējā pakāpē?