Reāli, ja es zinātu, kas raksta, tad varētu uzšaut pa muti, par to, ka liekam gruzīties dēļ vecas mīlestības nu jau pietiks par pagājušo vasaru///.....
es tā sīki.....kko kas atšķirās.... viena diena, kas atšķirās no pārējām dienām pagājušo vasar..... kr4... bij tāds viens vakars:D, kad mēs nedzērām The End
visi, kas tajā piedalījās. visi zin, kāda bija pagājušā vasara..... un visi ir pelnījuši un visi ir pelnījuši pateicību, ka padarījuši viņu tik interesantu.
Iedomājies, tu piedalies ļoti lielā pasaules šovā, kur ir sapulcējušies visi pasaules cilvēki, tev jāizdomā kāda lieta, vai tā ir dziedāšana vai kas cits, joks, vai teātris, pēc brīža tev paziņo, ka ir obligāti jāuzstājas, pedējā brīdī to paziņo, un tu nevari atteitkties. Ko tu rādīsi? ;)
Vai nav tā, ka bieži mēs nesakam to, ko domājam, jo ceram, ka otrs izlasīs mūsu domas vai uzminēs to, ko mēs paši negribam teikt skaļi? Kāpēc tā jādara?
Taisnība, tā ir :) Mums vienkārši labāk patīk, ja cilvēks pats saprotu ko mēs domājam vai vēlamies. Ja mēs paši pasakam, piemēram, lai pamaina kaut ko, tad mums visu laiku galvā sēž doma ( viņš tā dara, jo es viņam to pateicu)....... tāpēc ar mēs vēlamies atrast līdzīgas dvēseles, kas saprot, ko mēs domājam vien paskatoties acīs. tas ir tā....mans uzskats par to:)
kā pagāja?:D pus četros biju majās, bik dzēru, bik uz tava brāļa mašīnas kapota pabraukājos un beigās, kā tiku mājās tā visu paiku(vienkārši izriju:D:D:D un sestdien...... tagad vēl nezinu, bet svētdien vairs neatcerēšos:D