@K_Stasti

I was born in a thunderstorm|2

Ask me anything Follow

Hey, hey, hey! šŸ˜ŠšŸ˜Š PriecÄ«gus Jāņus un pagājuÅ”os LÄ«go! Vai Å”odien ir gaidāma jauna daļa?

I was born in a thunderstorm|2
Follow
[ 3.2. ] Atkal jaunas spējas?
Ieejot vēstures kabinetā apsēdos kādā no brīvajām vietām. Vienā pusē man palika brīva vieta, bet otrā pusē man sēdēja Adriana.
- Nu bļāviens! Kur ir tā nolādētā pildspalva?! - Adriana retoriski jautāja meklējot pildspalvu pa somu.
- Tu viņu atstāji mājās uz galda. - es teicu un paskatījos uz draudzeni.
- Kā tu zini? - viņa jautāja un uz brīdi beidza rakņāties pa somu.
- Es nezinu. Man vienkārÅ”i tā liekas. Tas vienkārÅ”i izklausās pēc tevis un aizejot mājās tu man pateiksi vai viņa tur bija. - teicu un iesmējos. Mēs turpinājām runāt lÄ«dz klasē ienāca Dilans un Tristans. Tristans apsēdās blakus tukÅ”ajai vietai, kas bija blakus manai brÄ«vajai vietai un lÄ«dz ar to sanāca, ka Dilans man sēdēs blakus. Dilans novērsās no runāŔanas ar Tristanu, lai apskatÄ«tos uz brÄ«vajām vietām. Es pacēlu galvu uz augÅ”u un paskatÄ«jos uz Dilanu. ViņŔ pamanÄ«ja, ka es te sēžu un uzreiz mēģināja atrast citu vietu, bet neveiksmÄ«gi, jo tā bija vienÄ«gā brÄ«vā vieta.
- Dilan, apsēdies. - skolotājs teica un norādīja ar roku uz brīvo vietu man blakus.
- Es pastāvÄ“Å”u kājās. - Dilans atbildēja un mēs visi iesmējāmies.
- Visu mācību gadu? - skolotājs Bārkers jsutāja un visi, ieskaitot mani paskatījās uz Dilanu.
- VarbÅ«t. - viņŔ teica un mēs visi atkal iesmējāmies.
- Dilan, vienkārÅ”i apsēdies! - skolotājs teica, Dilans beidzot apsēdās un stunda varēja sākties. Kādu brÄ«di jutu, kā Dilans uz mani skatÄ«jās, tāpēc paskatÄ«jos uz viņu un viņŔ izskatÄ«jās izbrÄ«nÄ«ts. Es tikai iesmējos un pievērsos skolotājam.
12
Liked by: DzÄ«voju pie AgnesÄ«tes. brunaciite Katarina ā¤ Mīļu4is M.V.P.ā¤ Queen Samantas stāsts[2] Dina BUMBLEBEE-PRINCESSSS
ā¤ļø Likes
show all

Latest answers from I was born in a thunderstorm|2

Vai Å”odien ir gaidāma jauna daļa? šŸ˜ŠšŸ˜ŠšŸ˜‹šŸ˜‹šŸ˜Œ

[ 3.5. ] Man tev tagad jāpalīdz?
Ir jau pagājusi nedēļa kopÅ” atsākās skola un pa Å”o laiku es vairākas reizes esmu paspējusi pazemot EmÄ«liju veidos, kā viņa to ir darÄ«jusi ar mani un viņa vēl joprojām mēģina man ieriebt par visu, ko es esmu izdarÄ«jusi, bet lÄ«dz Å”im neveiksmÄ«gi. PaÅ”laik sēdēju tribÄ«nēs un mācÄ«jos, kamēr Adriana sēdēja man blakus un siekalojās par puiÅ”iem, kas bez krekla spēlēja futbolu.
- Adrian, neaizmirsti noslaucīt to siekalu, kas tev tek! - noteicu paskatoties uz draudzeni un iesmējos.
- Hahaha... ļoti smieklÄ«gi, - viņa sarkastiski noteica un turpināja skatÄ«ties uz puiÅ”iem, - kā tev viņi var nepatikt? -
- Mani vienkārÅ”i paÅ”laik neinteresē attiecÄ«bas un puspliki puiÅ”i vēl jo mazāk. - teicu un pievērsos matemātikas mājas darbam. Kad puiÅ”i beidz trenēties, visi gāja uz ģērbtuvēm, izņemot Dilanu, kurÅ” bez krekla nāca uz manu pusi.
- Greisa, viņŔ nāk pie tevis! - Adriana man aiz muguras iesaucās un es pat nepaskatoties uz viņu sapratu, ka viņa smaida un iekŔēji lēkā no prieka.
- Čau. Amm... tu pēc skolas varēsi man palÄ«dzēt? - viņŔ jautāja stāvēdams man pretÄ«.
- Čau. AtŔķirÄ«bā kādā veidā. - teicu un sakrustoju rokas uz krÅ«tÄ«m.
- Man vajag, lai tu man palÄ«dzi atrast Tristanu. ViņŔ kopÅ” ceturtdienas neatbild uz sms un zvaniem un mājās arÄ« viņa nav. - viņŔ teica un viņa balsÄ« varēja sadzirdēt izmisumu.
- Un kā tieÅ”i es tev varu palÄ«dzēt? - es jau atkal uzdevu jautājumu.
- Es dzirdēju, ka tu vari noteikt kur kāds atrodas. - viņŔ teica un ieskatÄ«jās manās acÄ«s.
- Es varu mēģināt, bet neko nesolu. - teicu un veltīju puisim vieglu smaidu.
- Paldies. - Dilans tikai noteica, uzsmaidīja man un devās uz ģērbtuvi, lai pārģērbtos. Abas ar Adrianu tikai saskatījāmies, paraustījām plecus un devāmies uz franču valodas kabinetu.

View more

13

šŸŒŸšŸŒŸšŸŒŸšŸŒŸšŸ”„šŸ”„šŸ”„šŸ”„šŸ”„ Tu esi hot, hot, Tavs stāsts ir hot, hot. Ar nepacietÄ«bu gaidu jaunu Å«dens Å”alti šŸ’¦šŸ’¦šŸ’¦šŸ’§šŸ’§šŸ’§. Jaunu Å«dens dveÅ”u, jeb daļiņu. LÅ«dzu ārā ir ļoti karsts un man ir nepiecieÅ”ama Ŕī deva!!! šŸŸšŸŸšŸŸ JÅ«tos kā zivs uz sauszemes.

Mīļu4is
[ 3.4. ] Es neesmu ļauna. Es esmu atriebīga.
Stāvēju pie sava skapÄ«Å”a un liku tajā iekŔā grāmatas, kad man blakus nostājās Dilans.
- Čau! - noteicu puisim, uzsmaidīju viņam un turpināju likt somā vajadzīgo mājasdarbiem.
- Čau. Ko tu dari pie mana skapÄ«Å”a? - viņŔ jautāja.
- Šis ir mans skapītis. Tavs noteikti ir blakus. - es teicu aiztaisot savu skapīti.
- Āa... jā. Vispār kāpēc tu esi tik ļauna pret maniem draugiem? - viņŔ jautāja atverpt savu skapÄ«ti un paskatoties uz mani.
- Es neesmu ļauna. Es esmu atriebīga. Un kā jau teicu - man ir apnicis, ka jūs mani un Adrianu pazemojat. - teicu un izņēmu no somas telefonu.
- Vai tu arÄ« man kaut ko darÄ«si? - viņŔ jautāja skatoties uz mani.
- Ja tu darÄ«si kaut ko man vai Adrianai, tad jā. Ja tu kaut ko darÄ«si EmÄ«lijai, tad es tev pievienoÅ”os. - teicu uzsmaidÄ«ju puisim un pagriezos, lai ietu prom no skolas, jo Å”odienas stundas bija beiguŔās. Pa ceļam uz mājām saņēmu sms no Adrianas, ka man bija taisnÄ«ba par pildspalvu. Aizejot mājās paēdu, izpildÄ«ju mājas darbus, aizgāju uz dejām un pēc tam gāju mājās gulēt.
------------------------------------------------------------- Zinu, nav nekas Ä«paÅ”s, bet man nav iedvesmas. Un tieÅ”i tāpēc es paņemÅ”u pārtraukumu, lai varētu izdomāt, kas Å”ajā stāstā varētu notikt un parakstÄ«t nodaļas. : ) Kā arÄ«, ja es neesmu atpakaļ lÄ«dz 1.septembrim, tad - lsi jums veiksmÄ«gs Å”is mācÄ«bu gads! ā™” ceru, ka jÅ«s mani saprotat. ā™”
KƦ ā™”

View more

10

Lūdz, lūdz jaunu. 1 2 Jaunu ludz ludz ludz

Mīļu4is
[ 3.3. ] Man Ŕis viss ir apnicis!
Abas ar Adrianu sēdējām pie pusdienu galda un mierÄ«gi ēdām, lÄ«dz pie mums pienāca EmÄ«lija, Kima un Mia. Es uz viņām paskatÄ«jos un izskatÄ«jās, ka Kima un Mia Å”eit galÄ«gi negrib atrasties.
- Tu samaksāsi par to, ko tu pateici man no rÄ«ta visas skolas priekŔā! - EmÄ«lija savā dumjajā balsÄ« noteica un sniedzās pēc manas sulas glāzes, taču es to paspēju paņemt pirms viņas.
- Nemaz neceri, ka varēsi to uzliet man virsÅ«, taču ludzu, es to uzlieÅ”u tev virsÅ«. Man ir apnikusi tava stulbā pļurkstÄ“Å”ana! - noteicu pieceļoties un uzlēju viņai virsÅ« savu apelsÄ«nu sulu. TukÅ”o glāzi noliku atpakaļ uz galda, paņēmu savu somu un abas ar Adrianu gājām prom. Ejot ārā no ēdamzāles, es dzirdēju, kā daudzi sačukstas. Uzmetu skatienu uz atpakaļu un redzēju, kā daudzi skatās uz mani.
- Greisa, tev viss labi? Tu neuzvedies tā, kā tu parasti uzvedies. - Adriana teica, kad apstājāmies pie viņas skapÄ«Å”a.
- Jā. Man vienkārÅ”i ir apnicis, ka viņi visi mÅ«s pazemo un es to tā neatstāŔu. -teicu un uzsmaidÄ«ju draudzenei.
- Nu labi. Bet lÅ«dzu nekļūsti tāda kā EmÄ«lija un visi pārēji no tās grupas. - draudzene teica un izņēma no skapÄ«Å”a ārā grāmatas.
- Neuztraucies. Viss bÅ«s labi. Neviens no viņiem vairs neuzdroÅ”ināsies mums kaut ko teikt vai darÄ«t, jo ja viņi kaut ko izdarÄ«s, tad viņi to nožēlos. - teicu un abas sākām iet uz mana skapÄ«Å”a pusi.
- Ko es bez tevis darītu? - viņa jautāja un iesmējās.
- Tu iespējams pievienotos EmÄ«lijai un pārējiem loÅ”iem. - teicu un arÄ« iesmējos.
- Iespējams. - Adriana teica un arÄ« iesmejās. Mes apstājāmies pie mana skapÄ«Å”a, paņēmām vajadzÄ«go un gājām uz literatÅ«ru.

View more

9

Jaunu, jaunu, jaunu, jaunu, jaunu!

3. Jauns sākums
[3.1.] Jauns mācību gads - jauna es.
" Pēdējā reize, kad Å”eit kaut ko ierakstÄ«ju, bija tad, kad iepazinos ar Dilanu. Ir pagājuÅ”i jau vairāki mēneÅ”i un manas domas par viņu ir mainÄ«juŔās. Jau pēc mēneÅ”a, manas domas par viņu mainÄ«jās. Vienu dienu viņŔ vienkārÅ”i man sabļāva virsÅ« par to, ka es viņam neko nestāstÄ«ju par spējām. Jau nākamajā dienā viņŔ kopā ar pārējiem "populārajiem" pajoliem mani apsaukāja. TieÅ”i tas bija iemesls, kāpēc es viņam par to neko nestāstÄ«ju. Āaa.. kā arÄ« man ir jauns vÄ«ziju veids. Ja pa nakti sapņojot, es redzu sliktas lietas, kas notiks, tad pieskaroties es redzu visu labo. Å odiena ir tā diena, kad es uzsākÅ”u mācÄ«bas pēdējā klasē. Tātad man ir palicis tikai viens gads, kura laikā man bÅ«s jāpacieÅ” Dilans, EmÄ«lija, Tristans un visi pārējie. Taču es vairs nebÅ«Å”u tāda, kāda es esmu. Es vairs nestāvÄ“Å”u klusu par to, ko viņi ir darÄ«juÅ”i."
- Greisa, tu esi gatava? - Dominiks jautāja ienākot manā istabā un iztraucējot man rakstīt.
- Jā. Es tulÄ«t! - iesaucos paskatoties uz brāli. Ātri pārlasÄ«ju uzrakstÄ«to, aiztaisÄ«ju ciet dienasgrāmatu un noliku to zem gultas matrača. Paņēmu savu somu, ejot ārā no istabas apskatÄ«jos uz sevi spogulÄ« un uzsmaidÄ«ju savam atspulgam. Uzvilku apavus un gāju lejā uz maŔīnu, kurā mani jau gaidÄ«ja Dominiks un Amēlija. Viņi mani aizveda lÄ«dz skolai, es atvadÄ«jos un gāju uz manu un Adrianas vietu. Viņa jau stāvēja un gaidÄ«ja mani.
- Čau! Nu ko, vēl vienu, pedējo gadu? - viņa jautāja un ieķērās manā elkonī.
- Jap. Vēl vienu, pēdējo, gadu. - teicu un mēs iesoļojām skolā smaidÄ«damas. Bijām tikuÅ”as tikai lÄ«dz gaiteņa vidum, kad EmÄ«lija jau pavēra savu muti.
- Redz kā. Izrādās viņas ir lezbietes! - viņa savā ķērcoÅ”ajā balsÄ« iesaucās un visi uzreiz uz mums paskatÄ«jās. Es paskatÄ«jos uz Adrianu un viņa man veltÄ«ja žēlÄ«gu skatienu. Es tikai viņai uzmaidÄ«ju, apstājos un pagriezos ar seju pret EmÄ«liju.
- Aizver savu muti tu mauka! Labāk atver to tikai tad, kad kādam čalim tajā vajag iebāst savu peni! - teicu, apgriezos uz papēdi smaidīdama un turpināju savu ceļu uz vēstures kabinetu. Ejot līdz tam dzirdēju, kā liela daļa sačukstas, bet man par to bija pie vienas vietas.

View more

11

Hey! šŸŽƒ Sveicu tevi LÄ«gošŸ‘’šŸ‘‘ vai Å”odien bÅ«s gaidāma jauna daļa?

[2.7.] Negaiss nav tas labākais laiks priekŔ manis.
Pa nakti pamodos no tā, ka ārā ducināja pērkons. Ir tikai aprīļa vidus, bet jau ducina pērkons. Tā kā vaksrā biju aizmirsusi aiztaisÄ«t aizkarus, es piecēlos, aizgāju lÄ«dz logam un aiztaisÄ«ju aizkarus. Piegāju pie balkona durvÄ«m, lai tur aiztaisÄ«tu aizkarus, taču apstājos, lai mazliet paskatÄ«tos negaisu. Izdomāju atvērt balkona durvis un iziet uz tā. Tā kā mēs dzÄ«vojām augŔējā stāvā, sanāca tā, ka ja lija, tad izejot uz balkona mēs paliekam slapji, taču mani tas netrauca. Es apsēdos uz slapjā krēsla un turpināju skatÄ«ties tālumā. Es zināju, ka man labāk nevajadzētu Å”eit atrasties, taču es nevarēju piecelties un ieiet iekŔā. Es biju kā pielÄ«meta krēslam. No blakus pufa izņēmu pledu un apsedzos. Turpināju skatÄ«ties kā zibens zibeņo un pērkons dārdina, lÄ«dz es aizmigu tur pat. Pamodos no tā, ka atkal murgoju. Amēlija jau atkal pieskrēja pie manis.
- Greisa! Ko tu dari uz balokna negaisa laikā? Nāc Å”urp iekŔā! - viņa bļāva stāvot pie balkona durvÄ«m. Es neizkustējos no savas vietas, tāpēc Amēlija pasauca arÄ« Dominiku. Viņi pa abiem mani ievilka iekŔā, uzvilka man sausas drēbes un ielika gultā. Amēlija man iedeva zāles un es aizmigu. Pamodos no modinātāja, kas skanēja. Nospiedu to un mēģināju pamosties. Pamodusies izkāpu no gultas un paskatÄ«jos uz savām drēbēm. Sapratu, ka tās nav tās drēbes, kuras uzvilku pirms ieÅ”anas gulēt. Pārģērbos normālās drēbēs, sataisÄ«jos un izgāju noistabas. Ieejot virtuvē, redzēju, ka tur stāv Amēlija un Dominiks.
- Labrīt! - iesaucos un piegāju pie ledusskapja.
- Labrīt. Tu atceries, kas notika pa nakti? - Amēlija jautāja un pienāca man tuvāk.
- Nē. Kas notika? - jautāju un paskatījos uz māsu.
- Pa nakti bija negaiss un tu biji izgājusi uz balkona un aizmigi. Tu sāki murgot, tu pamodies, bet nenāci iekŔā. Mēs ar Amēliju tevi ievilkam iekŔā, pārģērbām tevi sausās drēbēs un iedevām zāles. - Dominiks stāstÄ«ja skatoties uz mani.
- Tad tāpēc man bija citas drēbes, kad pamodos! - teicu un turpināju taisīt savas brokastis. Paēdu brokastis un devos uz skolu.

View more

13

Tākā tagad ir svētki! šŸŒøšŸŒ¼ Jā, pareizi, tagad ir Jāņi!!!šŸŒ¼šŸŒ¼šŸŒ¼šŸŒ¼šŸŒ¼šŸŒ¼ Ar milzÄ«gu nepacietÄ«bu gaidu Jaunu daļiņu.šŸŒ¼šŸŒ¼šŸŒ¼šŸŒšŸŒžšŸŒ Atceries, tu man atteikt nedrÄ«ksti, jo visa nakts priekŔā un uzdrukā daļiņu!!šŸŒšŸŒŽā˜”ā˜”ā˜” Jaunu Jaunu JAUNU šŸŒŗšŸŒŗšŸŒŗšŸŒŗ

Mīļu4is
[ 2.6. ] Viss atkal mainās uz labo pusi?
Es jau sēdēju angļu valodas klasē un gaidÄ«ju, kad skolā ieradÄ«sies Adriana. Viņa beidzot ieradās un es apsēdos viņai blakus, lai pateiktu to, ka Dilanam manis dēļ ir sarkans vaigs. Vēl kādu brÄ«di parunājām, bet tad noskanēja zvans uz stundu un tad arÄ« klasē ienāca Dilans. ViņŔ apsēdās man blakus un paskatÄ«jās uz mani.
- Pēc skolas atnāc pie manis. Sarunāsim visu par bioloÄ£ijas projektu. - viņŔ noteica un pievērsās mācÄ«bām.
- Labi. - atteicu un arÄ« pievērsos mācÄ«bām. AtlikuÅ”o stundu Dilans nebilda ne vārda.visa diena pagāja bez jebkādiem starpatgadÄ«jumiem un par laimi neviens no 'populārās' grupas pat nemēģināja man kaut ko izdarÄ«t. Kad skola beidzās, es aizgāju mājās, noliku mantas un nogāju stāvu zemāk pie Dilana.
- Čau. Es sakarā par bioloģijas projektu. - teicu un paskatījos uz puisi.
- Čau. Jā. Nāc iekŔā. - Dilans noteica un pagāja malā no durvÄ«m. Es iegāju iekŔā, novilku apavus un gāju tālāk uz Dilana istabu.
- Tātad. Mums ir varianti : baktērijas, to veidi vai iedzimtās slimības. Kuru ņemam? - Dilans jautāja un apsēdās uz gultas.
- Nuu... es domāju labāk būs par iedzimtajām slimībām. Kā tu domā? -jautāju un apsēdos gultas otrā pusē.
- Labi. Tad sarunājam, kas ko dara un tad pa nedēļu mēģinam visu izdarÄ«t un tad saliksim visu kopā. - viņŔ teica un no somas izņēma bioloÄ£ijas grāmatu un kladi. Visu sarunājām un es gāju mājās. Aizgāju mājās, paņēmu visu vajadzÄ«go dejām un devos uz tām. Pēc tam pa taisno gāju mājās, izpildÄ«ju mājas darbus un gāju gulēt.

View more

12

2.5.

I was born in a thunderstorm|2
[ 2.5. ] ViņŔ vēl ilgi neliksies mierā?
Aizgāju uz vizuālās mākslas kabinetu un apsēdos savā vietā blakus Adrianai. Viņa mani izjautāja par to, ko Dilans man prasÄ«ja. Es visu pastāstÄ«ju un draudzene mani apsveica ar tik droÅ”u gājienu, jo es skolā parasti esmu bijusi tā klusā, pelēkā pele un vienmēr visu esmu pacietusi, bet tagad man tas viss ir apnicis un tie, kas darÄ«s pāri man, manai Ä£imenei vai Adrianai, nepaliks nesodÄ«ti. Kad stunda sākās, es pamanÄ«ju, ka Dilans nav ieradies. Es tikai iesmējos un turpināju zÄ«mēt darbu. Stunda beidzās, aizgāju uz matemātiku, arÄ« uz to Dilans neieradās un pēc matemātikas gāju mājās. Aizejot mājās, pastāstÄ«ju Amēlijai un Dominikam par visu, kas Å”odien notika, bet izskatÄ«jās, ka viņus paÅ”reiz interesē kaut kas cits. Es viņus pilnÄ«gi saprotu. Viņiem ir jāuzņemas atbildÄ«ba par mani un, ja es tā turpināŔu uzvesties, mani var izslēgt no skolas un tad bÅ«s problēmas. Ātri izpildÄ«ju dažus mājas darbus un gāju uz mÅ«zikas skolu spēlēt bungas. Pēc mÅ«zikas skolas gāju uz treniņiem. Å odien gribēju kārtÄ«gi izlādēties, tāpēc Å”odien prasÄ«ju trenerim, lai Å”odien ņemam kikboksu. Treniņa laikā kārtÄ«gi izlādējos un pēc treniņa izlēmu nepārģērbties. Pa ceļam uz mājām iegāju veikalā nopirkt augļus, pienu un sulu. Biju pie mājām, kad redzēju, ka treptelpā ieiet Dilans. Ideāli! VarÄ“Å”u braukt augŔā kopā ar viņu. Iegāju treptelpā un iekāpu liftā. Dilans sākumā nepamanÄ«ja, ka tā esmu es, tāpēc nepievērsa uzmanÄ«bu, bet kad piespiedu sava stāva pogu, Dilans pacēla galvu uz augÅ”u un es ieraudzÄ«ju viņa skaisto, sarkanÄ«gi zilo vaigu.
- AplÅ«ko kārtÄ«gi savu darbiņu. - viņŔ teica un uzmeta man nicinoÅ”u skatienu.
- Man nav vajadzīga tava atļauja, lai to darītu. - teicu un nostājos viņam blakus.
- Varbūt vēl nofotografēsi, uztaisīsi bildi un ieliksi rāmītī, lai atceries, kādu mākslas darbu uztaisīji? - Dilans jautāja, kad jau atkal skatījos uz viņa vaigu.
- Nevajag. Tā pat atcerÄ“Å”os. Bet tā pat tu pats esi vainÄ«gs pie tā. - teicu un izņēmu no sporta somas telefonu.
- Āaa.. nu ja. es jau biju tas, kurÅ” lika manai galvai gandrÄ«z eksplodēt. - viņŔ teica un paskatÄ«jās uz mani ar dusmÄ«gu skatienu.
- Kā es to varēju izdarÄ«t? Es labi, ja pareÄ£oju, kas notiks, kur nu vēl ietekmēt cilvēka veselÄ«bu! Vienalga ko tu domā, tā nebiju es. Bet ko mēs darām ar to projektu bioloÄ£ijā? Par ko mēs viņu taisām? - jautāju un mēs tieÅ”i apstājāmies Dilana stāvā.
- VarbÅ«t taisām par tādiem mutantiem kā tu? - viņŔ atbildēja ar pretjautājumu.
- Pievaldi muti, ja negribi lai arÄ« otrs vaigs ir zils! - teicu un uzspiedu pogu, lai aiztaisÄ«tu lifta durvis. Uzbraucu augŔā, paēdu, izpildÄ«ju atlikuÅ”os mājas darbus, nomazgājos un gāju gulēt.

View more

12

šŸ™ˆTu esi viena pasakaina rakstniece.šŸ™ˆVienmēr gaidÄ«Å”u jaunu daļiņu.šŸ™ˆRaksti, raksti, raksti!!!!šŸ™ˆ

Mīļu4is
[2.4.] Tu par to vēl samaksāsi!
Dilans pagriezās pret mani, paskatÄ«jās uz mani un jau cēlās, lai nāktu man tuvāk ar mani skaidroties, bet tieÅ”i tad skolotāja nostājās klases priekŔā un sāka runāt par projektu - kas un kā jādara. Kad stunda beidzās, pēc iespējas ātrāk mēģināju tikt ārā no bioloÄ£ijas kabineta, bet man tas neizdevās, jo Dilans mani saķēra aiz rokas.
- Kur tu skriesi? - viņŔ jautāja un ieskatÄ«jās man acÄ«s.
- Uz vizuālo mākslu, jo man vēl vajag aiziet līdz skapītim un es negribu nokavēt nākamo stundu. - teicu un mēģināju izraut savu roku no Dilana satvēriena, bet neveiksmīgi.
- Tu paspēsi visu izdarīt. Man vajag ar tevi parunāt zem četrām acīm. - puisis teica un raidīja skatienu Adrianas virzienā, kas nu jau man stāvēja man blakus.
- Adrian, viss bÅ«s labi. Ja nu kas, es tikÅ”u ar viņu galā. Tiekamies pie vizuālās mākslas kabineta. - pagriežoties noteicu tik skaļi, ka to dzirdēju tikai es un Adriana. Viņa tikai piekrÄ«toÅ”i pamāja ar galvu un izgāja no kabineta.
- Ko tev vajag no manis? - jautāju Dilanam un izrāvu savu roku no viņa rokas.
- Kāpēc tu izdarÄ«ji to, ko tu izdarÄ«ji? - viņŔ jautāja un sakrustoja rokas uz krÅ«tÄ«m.
- Ko es tagad izdarīju? - jautāju nesapraŔanā.
- Netēlo, ka nezini! Tu biji tā, kas lika manai galvai sāpēt tā, ka man likās, ka tā eksplodēs. - Dilans teica un ieskatījās man acīs.
- Vai tad tā būtu liela problēma, ja tava galva eksplodētu? Tev jau tā pat tur ir tikai putekļi. Un kāpēc tu uzreiz mani vaino? - noteicu visu un ieskatījos viņam acīs.
- Tu par saviem vārdiem samaksāsi! Es tevi vainoju, es zinu, ka tu vari likt arÄ« kaut kam sāpēt. - viņŔ naidÄ«gi pateica un pienāca man vēl tuvāk.
- Es tev neko neesmu darījusi! Un ja es būtu uz to spējīga, tad es ne tikai to izdarītu. - teicu, pagriezos un sāku iet ārā no klases.
- Tie bija draudi, ko es tikko dzirdēju? Tu arÄ« par Å”o samaksāsi! - puisis iesaucās un tieÅ”i kad biju pie klases durvÄ«m, viņŔ mani parāva aiz rokas tā, ka mÅ«su sejas Ŕķīra tikai daži centimetri. Es ieskatÄ«jos viņa acÄ«s un tajās varēja redzēt, ka viņŔ vēlas mani noskÅ«pstÄ«t. Izlēmu viņu pakaitināt un paliekties vēl tuvāk viņa sejai. Tā izdarÄ«ju un es jutu, kā sāk dauzÄ«ties viņa sirds un tajā brÄ«dÄ«, kad viņŔ pieliecās vēl tuvāk, lai mani noskÅ«pstÄ«tu, es atvēzējos un iesitu viņam pļauku.
- Es neesmu nekāda palaistuve, kas ar tevi gulēs. Tam ir domāta Emīlija. Negribu tevi sarūgtināt, bet tu nebūsi ne viņas pirmais, ne arī pēdējais. - noteicu, pagriezos un izgāju no klases. Uz brīdi uzmetu skatu atpakaļ un redzēju, ka Dilans stāv apmulsis un ar vaļā muti, taču pārējie skolēni skatījās gan uz mani, gan Dilanu ar dažādām sejas izteiksmēm.

View more

13

Es esmu iecienÄ«jusi tavu stāstu . Nepadodies un turpini iesākto . Ar nepacietÄ«bu gaidu jaunu daļiņu . Esmu starā par tavu stāstu . Nepadodies un turpini . Bučas . šŸ˜˜šŸ˜˜ā¤

Jį“€É“ÉŖį“Šį“€ . āœŒ
Akdievs... JÅ«s pat nevarat iedomāties, kā JÅ«su mīļie un labie vārdi mani motivē! MÄ«lu! šŸ’‹
[2.3.] Ko lūri, ragana?
Ir pagājusi vēl viena nedēļa un Ŕīs nedēļas laikā viss ir tikai pasliktinājies. Tā kā Dilans skaitās pie populārās grupas un viss tās grupas sastāvs zina, ka mēs ar Dilanu sastrÄ«dējāmies, tad viņi vēl jo vairāk mani pazemo un apsmej, kā arÄ« tēvs ir atsācis dzert un lÄ«dz ar to Dominikam un Amēlijai ir jāuzņemas pilnÄ«ga atbildÄ«ba par mani. PaÅ”laik sēdēju skolas ēdamzālē un, cik nu iespējamā klusumā, ēdu. Adriana jau no rÄ«ta saprata, ka Å”odien nebÅ«Å”u baigā runātāja, tāpēc viņa pat necenÅ”as mani piespiest runāt. Paēdām un gājām uz bioloÄ£ijas kabinetu. Abas ar Adrianu apsēdāmies savās vietās un gaidÄ«jām stundas sākumu. Kad sākās stunda, skolotāja sāka stāstÄ«t par projektu, kas bÅ«s jāpilda pa pāriem un tas bÅ«Å”ot jāpilda veselu mēnesi.
- JÅ«su partneris Å”ajā projektā bÅ«s tas, kurÅ” jums sēž priekŔā. - skolotāja teica un tieÅ”i tad Dilans pagriezās uz manu pusi, jo viņŔ man sēdēja priekŔā. Lielākā klases daļa bija apmierināti ar saviem partneriem, izņemot mÅ«s abus un vēl dažus cilvēkus.
- Skolotāj, drīkst, es taisīŔu Ŕo projektu viena pati vai ar Adrianu? - jautāju pieejot pie skolotājas.
- Kāpēc? Vai tev ir pretenzijas pret savu partneri? - skolotāja jautāja un paskatījās uz Dilanu, kas nu jau man stāvēja blakus.
- Jā. Mums nav tās labākās attiecības. - Dilans atbildēja un paskatījās uz mani ar naidpilnu skatienu.
- Tā nav mana darÄ«Å”ana, tāpēc jums nāksies salabt un veikt Å”o projektu kopā. - viņa atbildēja un piegāja pie citiem pāriem. Es paskatÄ«jos uz Dilanu un Dilans paskatÄ«jās uz mani.
- Ko lÅ«ri, ragana? Neesi jau pietiekami atbolÄ«jusies uz manu seju? - viņŔ jautāja un pagāja man garām.
- Pirmkārt, es neesmu ragana, otrkārt, ja tu paklausÄ«tos, kāpēc tā ir, tu saprastu, ka man tā jau nav viegla dzÄ«ve un, treÅ”kārt, tu pats uz mani bolÄ«jies, tāpēc, pats beidz bolÄ«ties uz mani un aizver savu muti! - teicu mēģinot savaldÄ«t savu balss toni.
- Es raganās, vai arÄ« vienalga, par ko tu sevi uzskati, neklausos un tu man nepavēlēsi, ko darÄ«t! - viņŔ dusmÄ«gi teica un apsēdās savā vietā. Es savaldÄ«jos, apklusu un apsēdos savā vietā.
- Viss labi? - Adriana jautāja un paskatījās uz mums abiem.
- Jā. Viss ir ideāli! - sarkastiski iesaucos un ar skatienu dedzināju Dilana mugurā caurumu. PēkŔņi Dilans sāpēs saķēra galvu. Es uzreiz novērsos no Dilana un iegrimu bioloÄ£ijas grāmatā.

View more

13

Lūdzu nākamo daļiņu. Tavs stāsts ir ļoti interesants, tāpēc tur ir odziņa, kas mani aizķēra. Davai raksti, lai iepriecinātu mani!!!

Mīļu4is
Prieks, ka patÄ«k. šŸ˜Š
[ 2.2.] Es tevi necieŔu!
Jau atkal pamodos no modinātāja skaņas. Sataisījos un devos uz skolu. Šodien gāju viena pati, jo Dilans laikam vairs ar mani nerunās. Aizgāju uz skolu un apsēdos savā vietā angļu valodas kabinetā. Adriana atnāca uz skolu un redzēja, ka kaut kas nav labi.
- Kas noticis? - Adriana jautāja un apsēdās man blakus, Dilana vietā.
- Dilans vakar man sabļāva virsū par to, ka es viņam nepateicu par spējām. - teicu paskatoties uz savām rokām, kurās knibināju pildspalvu.
- A tu esi redzējusi vēl kādu vīziju ar viņu? - draudzene jautāja un paskatījas uz mani.
- Jā man Ŕonakt atkal bija kaut kāda vīzija. - teicu un paskatījos uz klases durvīm, pa kurām ienāca Dilans.
- Adriana, tu vari sēdēt pie Greisas. Es ieÅ”u sēdēt tavā vietā. - Dilans teica un pagāja garām manam solam.
- Nē. Es sēdÄ“Å”u savā vietā. Tas, ka tu ar viņu negribi runāt, nenozÄ«mē, ka es tagad atļauÅ”u tev no viņas izvairÄ«ties. - Adriana stingri noteica, piecēlās un gāja apsēsties savā vietā. Dilans tikai apgrieza acis un nāca apsēsties man blakus. ViņŔ neko nesakot apsēdas man blakus un ieurbās telefonā. Stunda sākās un mēs pārrunājām mājas darbu, bet kad sākas darbs pa pāriem, abi ar Dilanu kaut ko darÄ«jām atseviŔķi.
- Eu, varbūt pārrunājam Ŕito visu, lai nav tā, ka mums nav vienota atbilde? - jautāju un paskatījos uz puisi.
- Mhm. - viņŔ tikai nomurmināja un mēs sākām pārrunāt uzdevumu. Vienā brÄ«dÄ« es viņam pieskāros un man jau atkal parādÄ«jās vÄ«zija. Å oreiz tas, kā Dilans mani bildina.
- Kas ir? Tev atkal parādÄ«jās vÄ«zija, kurā es esmu iesaistÄ«ts? - viņŔ jautāja ar smÄ«nu uz sejas.
- Jā, bet ne ar tevi. - sameloju Dilanam un parāvu savu roku nost no viņa rokas.
- Pieņemsim. - Dilans noburbināja zem deguna. Mēs turpinājām pārbaudīt un tad arī beidzās stunda. Abas ar Adrianu izgājām no angļu valodas kabineta un gājām uz bioloģijas kabinetu. Pa ceļam pastastīju draudzenei par vīziju.

View more

14

Language: English

4.1

1,266,418 reviews
© Ask.fm 2024