I was born in a thunderstorm|2

Elizabete Rebeka Heila /16/

---

Hey! Mani sauc Beta. Nu vispār mans pilnais vārds ir Elizabete Rebeka Heila, bet mani draugi, cik nu man viņi ir, mani sauc par Betu. Es jau 6 gadus dzīvoju un mācos LA. Es šeit dzīvoju kopā ar mammu, tēti un brāli Ričardu. Pēc tautības īstenībā esmu latviete, jo esmu tur dzimusi un es tur nodzīvoju savus pirmos 10 gadus, bet mēs pārvācāmies uz LA, jo vecāki bija uz šejieni atbraukuši ceļojumā un viņiem te iepatikās tāpēc viņi izdomāja pārvākties. Mēs arī vismaz divas reizes gadā lidojam uz Latviju apciemot vecvecākus. Bet jāa… turpinam par mani. Mana dabiskā matu krāsa ir brūna, bet nu jau apmēram gadu esmu blondīne. Manas vājības ir skeitošana un šoppings. Šīs divas lietas es parasti daru kopā ar savu labāko draudzeni Amandu. Viņa arī uz šejieni ir pārvākusies no Latvijas.

View more

*1.daļa*
Pamodos no saules stariem, kas spīdēja manā sejā. Jau kārtējo reizi vakarā biju aizmirsusi aizvilkt žalūzijas. Paņēmu telefonu un apskatījos cik ir pulkstens. Tas rādīja 9:03 am. Ideāli! Atkal neesmu kārtīgi izgulējusies. Kādu brīdi vēl vārtījos pa gultu un mēģināju aizmigt, bet jau zināju, ka tas neizdosies. Atkal paņēmu telefonu un iegāju instagram. Apskatījos jaunākās bildes un dažām arī uzspiedu like. Noliku telefonu uz naktsgaldiņa un izkāpu no gultas. Uzvilku čības un gāju uz vannas istabu. Piegāju pie izlietnes un ieskatījos spogulī. Es izskatījos pēc mošķa, jo mani mati bija izspūruši. Ātri sataisīju tos copē un nomazgāju seju. Noslaucīju seju un izmazgāju zobus. Iegāju atpakaļ istabā un ieslēdzu datoru. Iegāju facebook, apskatījos kas jauns un izgāju no tā. Ātri apskatījos kādu laiku šodien sola, lai zinātu ko darīt. Internetā rādīja, ka šodien sola saulainu un karstu laiku. Lai gan tādu sola katru dienu, izdomāju, ka šodien varētu aizbraukt uz jūru, tāpēc paņēmu telefonu un zvanīju Amandai.

View more

*** Lai gan tādu sola katru dienu, izdomāju, ka šodien varētu aizbraukt uz jūru, tāpēc paņēmu telefonu un zvanīju Amandai. ***

---

Pirmās 3 reizes, kad zvanīju, viņa necēla, bet kad zvanīju ceturto reizi, viņa beidzot pacēla.
* telefonsaruna*
- Hey! Tu vēl gulēji? – jautāju uzreiz kā draudzene pacēla.
- Mhm… Ko vēl es varētu darīt pa vasaru pulkstens 10:00 no rīta? – Amanda miegaini noteica.
- Piedod, ka pamodināju. Bet jāa…. Braucam šodien uz pludmali? – jautāju un apsēdos gultā.
- Ammm… jā, labi, bet cikos? – viņa jautāja un nožāvājās.
- Es nezinu. Esi pie manis ap pus12, 12. – teicu un piecēlos kājās.
- Kā mēs uz turieni? Ar bordiem, riteņiem vai vēl kaut kā? – Amanda jautāja un varēja dzirdēt, ka viņa kāpj ārā no gultas.
- Es domāju, ka es paprasīšu Ričam, lai aizved mūs un tad mēs atpakaļ varētu ar bordiem. – teicu un izgāju uz sava balkona.
- Āaaa… labi. Ap 12 būšu pie tevis. Gaidi. Bučas. Atā. – Amis teica un jau taisījās nolikt.
- Bučas. Čau. – iebļāvos pirms Amanda paspēja nomest.
* Telefonsarunas beigas *
Iegāju atpakaļ savā istabā, iemetu telefonu gultā un gāju uz virtuvi uztaisīt sev brokastis. Iegāju virtuvē, no plauktiņa izņēmu bļodiņu, šķīvi un glāzi, no ledusskapja izņēmu pienu, apelsīnu sulu, nutellu un zemenes, no augļu trauka paņēmu banānu, no plauktiņa paņēmu pārslu paku, maizi un zemesriekstu sviestu un no atvilktnes izņēmu dēlīti un nazi. Noliku visu uz letes, no maizes maisiņa izņēmu 4 maizes šķēles. Uz 2 es uzsmērēju nutellu un uz otrām 2 uzsmērēju zemesriekstu sviestu. Sagriezu dažas zemenes un banānu. Zemenes uzliku uz nutellas maizītēm, bet uz zemesriekstu sviesta maizītēm banānu un uzliku visas maizītes uz šķīvja. Bļodā ielēju pienu un piebēru klāt pārslas. Noliku šķīvi un bļodiņu uz galda, ieliku dēlīti un nazi izlietnē un ielēju glāzē sulu un saliku atpakaļ ledusskapī pienu, sulu un palikušās zemenes. Noliku pārslu paku un maizi atpakaļ tur, kur tiem jāstāv, paņēmu karoti, aizgāju apsēsties pie galda, ieslēdzu Tv un sāku ēst savas brokastis. Apēdu visu, ieliku traukus izlietnē un gāju uz savu istabu. Ieejot istabā aizgāju līdz gultai un paņēmu telefonu, lai apskatīties vai man nav nekas jauns. Nekā nebija, tāpēc noliku to uz naktsgaldiņa un aizgāju līdz skapim, lai izņemtu drēbes, kuras šodien vilkšu. Es izņēmu pelēku crop topu un džinsa šortus. Noliku drēbes uz gultas, iegāju vannas istabā, aizslēdzu durvis un iegāju dušā. Ātri nomazgājos, noslaucījos, ietinos dvielī, atslēdzu durvis, piegāju pie kumodes, sameklēju peldkostīmu, uzvilku to un pa virsu uzvilku drēbes, uzkrāsoju tušu un lūpu balzāmu, iesēju matos melnu lakatiņu un biju gandrīz gatava. Iemetu somā dvieli, paņēmu savu penny board un saulenes un aiznesu visu uz koridoru. Aizgāju vēl uz virtuvi padzerties un paskatījos pulkstenī. Tas rādīja 11:20 am, tāpēc izdomāju, ka vajadzētu aiziet pamodināt Ričardu. Atstāju glāzi uz letes un gāju uz brāļa istabu.

---

Elizabetes izskats - http://www.polyvore.com/cgi/set?id=171664237

View more

Prieks, ka patīk. : ) : D
_________
*** Nobraucām lejā, izgājām no treptelpas, piegājām pie Riča baltā Nissan Jeep un iekāpām tajā. ***

---

Ričs iedarbināja mašīnu un mēs uzsākām ceļu.
- Eu, vari lūdzu piestāt pie veikala? Es nepaņēmu neko dzeramu un ēdamu un es negribu nomirt badā. – teicu un pagriezu galvu pret brāli.
- Mhm… labi. – viņš noteica un nopūtās.
- Paldies.- noteicu un paliecos, lai uzspiestu buču brālim uz vaiga. Uzspiedu buču, apsēdos atpakaļ normāli savā vietā un turpināju skatīties uz ceļu. Mēs beidzot piestājām pie veikala, es izņēmu maku no somas un abas ar Amandu izkāpām no brāļa mašīnas. Ātri iegājām veikalā, paņēmām dzeramos, paņēmām končas, augļus un katrai pa saldējumam. Piegājām pie kases un es par visu samaksāju. Salikām pārtiku maisiņā un devāmies ārā no veikala. Ejot ārā no veikala es netīšām uzskrēju virsū kādam čalim.
- Piedod, es tā negribēju. – es mazliet nokautrējusies noteicu un paskatījos uz to čali.
- Nekas, es pats neskatījos kur eju un biju ieurbies telefonā. – viņš noteica un pasmaidīja. Es atsmaidīju pretī. Viņš gribēja kaut ko teikt, bet Amanda viņu iztraucēja.
- Beta, ejam, Ričs mūs gaida. – Amanda noteica un vilka mani aiz rokas prom, es paskatījos uz čali, kam uzskrēju virsū un mēs abi iesmējāmies. Kad bijām gandrīz pie mašīnas, es sāku Amandu lamāt.
- Kur tu galvu atsiti, kad sāki mani vilkt prom? – es jautāju un dusmīgi paskatījos uz draudzeni.
- Ammm… laikam jau pret durvīm, bet mums tiešām vajadzēja nākt uz mašīnu, jo Ričs mūs gaidīja. – meitene teica un atvēra mašīnas durvis.
- Nu bļin, Ričards varēja vēl minūti pagaidīt. Viņam roka nebūtu nokritusi. – teicu iesēžoties mašīnā un dusmīgi aizcērtot durvis.
- Tu vari pateikt par ko tu tagad dusmojies? – Amanda teica un piesprādzējās.
- Es dusmojos par to, ka tu man neļāvi sadraudzēties ar čali, kurš nebūtu tu vai kāds no klases un skolas. – teicu un saliku rokas krusteniski uz krūtīm.
- Nu gan jau vēl satiksi viņu. – Amanda teica un nopūtās.
- Mhm… Cerams. – es noburkšķēju zem deguna un turpināju skatīties uz ceļu. Mēs vēl braucām kādu laiciņu, bet tad beidzot bijām pludmales tuvumā. Brālis noparkoja mašīnu stāvlaukumā un abas ar Amandu izkāpām no mašīnas.
- Paldies. – teicu un pasmaidīju brālim.
- Ludzu. Ja kas, tad zvani. – Ričards noteica un es aiztaisīju mašīnas durvis. Līdzko es aiztaisīju mašīnas durvis, brālis sāka braukt prom.
- Iedosi lūdzu man manu saldējumu? – Amanda jautāja un paskatījās uz mani.
- Mhm… - es noburkšķēju un izņēmu no maisiņa gan savu, gan Amandas saldējumu.
- Klau, piedod, ka aizvilku tevi prom. – draudzene noteica un apskāva mani.
- Viss labi. – es arī apskāvu drudzeni un pasmaidīju. Iedevu Amandai viņas saldējumu un mēs devāmies tuvāk jūrai, lai izklātu dvieļus.

View more

*** Iedevu Amandai viņas saldējumu un mēs devāmies tuvāk jūrai, lai izklātu dvieļus. ***
Noklājām dvieļus, novilkām drēbes, izņēmām no matiem lakatiņus, apēdām saldējumus un devāmies peldēt. Mēs ūdenī bijām diezgan ilgu laiku, bet pēc tam gājām sauļoties. Lielāko dienas daļu mēs pavadījām pie jūras sauļojoties, bet ik pa laikam arī iegājām nopeldēties. Kad jau kārtējo reizi bijām iznākušas no ūdens, es paņēmu telefonu, lai apskatītos cik ir pulkstens. Uzspiedu uz kādu no pogām, lai telefona ekrāns ieslēgtos un paskatījos pulkstenī. Tas rādīja 5:53 pm.
- Eu, varbūt nožūstam un braucam mājās? Ir jau gandrīz 6 pm. – teicu Amandai un ieliku telefonu atpakaļ somā.
- Jā, labi. – draudzene atbildēja un apgūlās uz sava dvieļa. Mēs mazliet nožuvām un gājām uz kabīnītēm pārģērbties. Kad es biju saģērbusies, es pamanīju, ka man no labās acs ir izkritusi lēca.
- Njamm… es laicīgi pamanīju, ka man ir izkritusi lēca. – es teicu mēģinot izņemt lēcu no kreisās acs.
- Ļoti laicīgi. Kā tu pirms tam nepamanīji to? – draudzene jautāja un iesmējās.
- Man nav ne jausmas. Un es tieši nepaņēmu līdzi brilles. Malacis, Elizabet, malacis. – teicu un arī iesmējos.
- Nu gan jau vēl kādā neiebuktēsies. – Amanda teica un jau sāka kārtīgi smieties.
- Es tā ceru. – noteicu un arī sāku smieties.
- Nu, braucam? – Amanda jautāja un nolika uz zemes savu bordu.
- Aha. – es tikai noteicu un sāku braukt. Es braucu pa priekšu, jo Amanda mazliet atpalika. Es pagriezu galvu uz atpakaļu, lai pārliecinātos, ka Amanda man seko. Es jau griezu galvu uz priekšu, bet es kādā iebraucu.

View more

*** Biju tik tikko sākusi skatīties kaut kādu raidīju, kad dzīvokļa durvis slēdzās vaļā. ***

---

Es pagriezu galvu pret durvīm un pa tām ienāca Amanda.
- Čau! Esmu klāt! – Amanda noteica, kad ieraudzīja, kad skatos uz viņu.
- Vari vēlreiz man atgādināt kāpēc es tev iedevu atslēgu? – jautāju mazliet smejoties un piecēlos kājās no dīvāna.
- Lai es tiktu pie tevis un man nebūtu lejā jāzvana tev un lai tev nav jālaiž mani iekšā. – draudzene teica un novilkusi savus vansus nāca man tuvāk.
- Nu mēs tā kā sarunājušas. Abām pelēki krekli, džinsa šorti, svītraina soma un matos lakati. – teicu un iesmējos. (Amandas izskats - http://www.polyvore.com/cgi/set?id=171737535 ) Draudzene tikai iesmējās un apķēra mani. Mēs apsēdāmies dīvānā un skatījāmies Tv. Mēs jau bijām mazliet iegrimušas raidījumā, kad mūs iztraucēja Ričards.
- Pa kuru laiku tu te uzradies? – Ričs jautāja skatīdamies uz Amandu.
- Ammm… kamēr tu taisījies? – Amanda jautājoši noteica.
- Bet es nedzirdēju, ka tu zvanīji. – Ričards apstulbis teica.
- Tu to nedzirdēji, jo es nezvanīju. – draudzene noteica un mazliet iesmējās.
- Tad kā tu tiki iekšā? – brālis teica un pacēla vienu uzaci.
- Man ir atslēga. – Amanda teica un parādīja savu atslēgu.
- Āaaa…. Skaidrs. Ammm… es padzeršos un braucam? – Ričards teica un iegāja tālāk virtuvē.
- Jā, labi. Es ātri tikai ieiešu istabā pēc maka. – teicu, piecēlu savu pakaļu no dīvāna, ieskrēju savā istabā, paņēmu maku un gāju uz koridoru vilkt savus vansus. Kamēr Amanda un Ričards vilka savus apavus, es ieliku somā maku un paņēmu savas atslēgas. Attaisīju dzīvokļa durvis un gaidīju kad brālis un Amanda izies no dzīvokļa, lai arī es varētu iziet no dzīvokļa un aizslēgt durvis. Kad aizslēdzu durvis, iemetu atslēgas somā un devos uz liftu, kurā mani jau gaidīja Ričs un Ama. Iekāpu liftā un Amanda nospieda pirmā stāva pogu. Nobraucām lejā, izgājām no treptelpas, piegājām pie Riča baltā Nissan Jeep un iekāpām tajā.

---

Piedodiet, ka arī šis ir īss, bet apsolu, ka nākamais būs garāks. :)

View more

Paldies. :)
________________
*** Atstāju glāzi uz letes un gāju uz brāļa istabu. ***

---

Iegāju brāļa istabā un piegāju pie viņa gultas. Lēnām un klusām pieliecos pie Ričarda auss un iebļāvos. Ričards uzreiz pacēla galvu un atvēra acis. Kad viņš ieraudzīja, ka tā biju es, kas iebļāvās, viņš nolika galvu atpakaļ uz spilvena un aizvēra acis.
- Es tev par šito vēl atriebšos, sīkā! – Ričs nomurmināja un paskatījās uz mani.
- Tev tas nekad vēl nav izdevies! – teicu un parādīju mēli.
- Mhm…… Cik ir pulkstens? – brālis jautāja un mēģināja atrast savu telefonu.
- Ir 20 pāri 11. Bet jā… es tevi modināju, jo es gribēju paprasīt vai tu mani un Amandu varēsi aizvest uz pludmali. – teicu un apsēdos brāļa gultā.
- Vai tad man ir variantu? Mamma un tētis ir darbā, bet tev vēl nav mašīna. – Ričards teica un piecēlās sēdus.
- Tieši tā – nav. Amanda būs klāt ap 12, tā kā sāc taisīties. – teicu, uzsmaidīju Ričam, piecēlos kājās, izgāju no brāļa istabas un iegāju savējā. Ieslēdzu MTV HITS, paslēdzu skaļāk un izgāju uz balkona. Kādas 5 min pagulēju uz sauļošanās krēsla, bet tad atcerējos, ka es neesmu ielikusi lēcas. Iegāju atpakaļ istabā, piegāju pie sava make up galdiņa, no atvilktnes izņēmu trauciņu ar lēcām. Kādu brīdi pamocījos ar lēcām, bet tad abas lēcas bija acīs. Paskatījos pulkstenī un tas rādīja 11:37 am, tātad Amandai drīz ir jābūt klāt. Izslēdzu Tv, izgāju no istabas un iegāju virtuvē. Izdzēru ūdeni, kas man bija palicis glāzē un noliku glāzi atpakaļ plauktiņā. Aizgāju uz dzīvojamo istabu, apsēdos dīvānā, uzliku kājas uz mazā galdiņa un ieslēdzu Tv. Biju tik tikko sākusi skatīties kaut kādu raidījumu, kad dzīvokļa durvis slēdzās vaļā.

---

Piedodiet, ka īss. :)

View more

*** Abas apsēdāmies manā gultā un pieplakām pie saviem datoriem. ***
Kādu stundu sēdējām pie datoriem, bet tad mājās atbrauca mamma un tētis.
- Čāaū! Esam mājās! -–dzirdēju, kā mamma iebļaujas un aizver dzīvokļa durvis.
- Čāaaūuuuu!! – iebļāvos, noliku malā datoru un gāju pie mammas. Amanda man sekoja. Mēs aizgājām līdz koridoram, es samīļoju mammu un tēti un palīdzēju viņiem aiznest iepirkumu maisiņus uz virtuvi. Abas ar Amandu salikām produktus tur, kur tiem vajadzēja stāvēt un gājām atpakaļ uz manu istabu. Vēl brīdi pasēdējām pie datoriem, bet tad izdomājām skatīties kādu filmu.
- Ko tad skatāmies? – Amanda jautāja un skatījās uz mani.
- Ammm… Vai nu Teds 2 vai Minionus. Teicu un mazliet iesmējos.
- Es laikam labāk gribu skatīties Minionus. – draudzene atbildēja un arī iesmējās.
- Labi. Būsim mazi bērni un skatīsimies multenes. – teicu un sameklēju multeni internetā. Kad biju atradusi Minionus pieslēdzu datoru pie Tv un mēs sākām skatīties. Skatījāmies multeni tikai pus stundu, kad manā istabā ienāca tētis.
- Meitenes, nākat vakariņās. Mēs ar mammu uztaisījām ēst. – tētis teica, pasmaidīja un pazuda no manas istabas. Es uzliku filmu uz pauzi un abas ar Amandu gājām uz virtuvi / ēdamistabu. Šodien vakariņās bija rīsi ar karijā apceptiem vistas filejas gabaliņiem un dārzeņu salātiem. Apsēdāmies pie galda, paēdām vakariņas un gājām atpakaļ uz manu istabu. Uzslēdzu, lai multene turpina iet un apgūlos gultā. Paņēmu rokās telefonu un iegāju Facebook, lai apskatītos vai nav kaut kas jauns. Man bija 2 jauni draudzības uzaicinājumi. Viens bija no Greisona un otrs no Ītana. Abus apstiprināju, noliku telefonu malā un turpināju skatīties multeni.

View more

*** Es jau griezu galvu uz priekšu, bet es kādā iebraucu. ***
Es paskatījos uz cilvēku, kurā iebraucu un tas bija tas pats čalis, kuram es uzskrēju virsū veikalā.
- Piedod, es tā negribēju. Atkal. Šodien vienkārši nav mana diena. – teicu un iesmējos.
- Tas nekas. Viņš noteica un arī iesmējās. Es griezu galvu, lai apskatītos, kur Amanda palikusi, bet viņa tieši piebrauca pie mums.
- Atkal tu viņā iebuktējies. – Amanda teica skatoties uz mums un iesmējās.
- Jā, šodien nav mana laimīgā diena. – teicu un atkal iesmējos.
- Ammm… Starp citu, mani sauc Greisons. Un tas ir mans dvīņu brālis Ītans. – Greisons teica un norādīja uz čali, kas nāca uz mūsu pusi. Viņš bija pilnīga kopija Greisonam.
- Mani sauc Elizabete, bet pārsvarā mani sauc par Betu un tā ir mana draudzene Amanda. – es noteicu un pagriezu galvu pret Amandu. Greisons tikai pasmaidīja. Es pagriezu galvu atpakaļ uz Greisona pusi. Pie mums pienāca Ītans un pasmaidīja.
- Šitā ir tā meitene, kurai tu uzskrēji virsū un nevarēji visu dienu beigt par viņu sapņot? – Ītans jautāja un iesmējās. Es paskatījos uz Greisonu un pēc viņa sejas varēja noprast, ka viņš ir gatavs Ītanu nosist.
- Ammm… jā… - Greisons klusi noteica un varēja redzēt, kā viņa vaigi paliek mazliet rozīgi. Es tikai pasmaidīju un paskatījos uz Ītanu.
- Nu labi, gan jau vēl kādu reizi saskriesimies. – es noteicu skatoties uz Greisonu un pasmaidīju.
- Gan jau. – Greisons noteica un arī pasmaidīja. Mēs abas ar Amandu uzkāpām uz dēļiem un atsākām ceļu. Kad bijām mazliet pabraukušas uz priekšu, es pagriezu galvu uz atpakaļu , lai paskatītos uz Greisonu. Kad pagriezu galvu uz atpakaļu, redzēju ka arī Greisons ir pagriezis galvu uz atpakaļu un skatās uz mani. Es pasmaidīju un pagriezu galvu atpakaļ uz priekšu un turpināju ceļu uz mājām. Kamēr braucām, abas ar Amandu izlēmām, ka Amanda šonakt paliks pie manis. Mēs aizbraucām pie manis, izkarinājām dvieļus un peldkostīmus un abas pārģērbāmies. Es uzvilku melnu crop topu ar Starbucks logo, svītrainus legingus, zilu jaku un čības, bet Amandai es iedevu oranži svītrainu crop topu, pelēkus legus, melnu jaku un zilas čības. Es vēl uzliku gredzenu, ko mamma man uzdāvināja pagājušajā dzimšanas dienā un ķēdīti, kas mums abām ar Amandu ir vienāda. Arī Amanda izvilks no somas savu ķēdīti un uzlika to. Es Amandai arī iedevu savu veco MacBook datoru un sev paņēmu savu tagadējo. Abas apsēdāmies manā gultā un pieplakām pie saviem datoriem.
Elizabetes izskats : http://www.polyvore.com/cgi/set?id=171796174
Amandas izskats : http://www.polyvore.com/cgi/set?id=171873561

View more

*** Uzliku modinātāju, uzliku lādēties telefonu, noliku to uz naktsgaldiņa, noliku galvu uz spilvena un mēģināju aizmigt. ***
No rīta pamodos no modinātāja skaņas. Noslēdzu modinātāju un paskatījos uz Amandu. Izskatījās, ka viņa nav dzirdējusi modinātāju. Pie sevis iesmējos un izdomāju pamodināt draudzeni.
- Amanda, celies! Ītans un Greisons jau ir pie mums un viņi gaida uz mums! – teicu un sāku smieties.
- Ko? Viņi nevar mani šitādu redzēt! – viņa iesaucās un piecēlās sēdus.
- Okey… Es nebiju domājusi ka šis nostrādās. – teicu smejoties un uzliku brilles.
- Tu esi ļauna. – Amanda teica un atkrita atpakaļ gultā.
- Es zinu, bet celies. – teicu un paņēmu rokās telefonu. Iegāju Instagram, apskatījos jaunākās bildes, atkal dažām uzspiedu like, iegāju Facebook, lai apskatītos, kas jauns. Atkal bija vēstule no Greisona.
„Protams, ka malacis. :D Jēj!!! Ejam ārā jau šodien? (: ”
Izlasīju, pasmaidīju un uzreiz atbildēju.
„Tas jau ir iedomīgi. :D Bet jāaa… Var jau. Mums ar Amandu tā pat šodien nav ko darīt. (: ”
Atbildēju, izgāju no Facebook, noliku telefonu malā un paskatījos uz Amandu. Viņa bija pagriezusi galvu uz manu pusi un aiztaisījusi acis.
- Eu, celies, ejam ēst. – teicu un izlīdu no gultas.
- Labi, labi. Jau ceļos. – draudzene noteica un arī izlīda no gultas. Abas aizgājām līdz virtuvei. No ledusskapja izņēmu grieķu jogurtu, no saldētavas izņēmu ogas, no plauktiņa izņēmu auzu pārslas un kafijas sīrupu, no atvilktnes izņēmu 2 karotes un no trauku skapīša izņēmu 2 bļodas. Ieliku bļodiņās jogurtu, pa virsu uzbēru sauju ar auzu pārslām, uzliku ogas un pa virsu mazliet pārlēju sīrupu. Noliku bļodas uz galda un uztaisīju 2 krūzītes ar kafiju. Abas ar Amandu piesēdāmies pie galda un sākām ēst. Kamēr ēdām, pateicu Amandai, ka jau šodien ejam ārā ar Greisonu un Ītanu.
- A kur mēs iesim, ko darīsim un kur tiksimies? – draudzene jautāja un padzērās kafiju.
- Man nav ne jausmas. Gan jau ar Greisonu visu sarunāsim. – teicu un arī padzēros kafiju.
- Nu labi. – Amanda teica un pasmaidīja. Es atsmaidīju draudzenei pretī un piecēlos, lai ieliktu savu bļodiņu un krūzīti trauku mazgājamajā mašīnā. Ieliku traukus iekšā un Amanda sekoja manam piemēram.

View more

*** Abus apstiprināju, noliku telefonu malā un turpināju skatīties multeni. ***
Bijām beigušas skatīties Minionus un izdomājām, ka varētu noskatīties vēl vienu filmu. Šoreiz skatījāmies Unfriended. Sameklēju filmu internetā un uzliku, lai iet. Skatoties filmu bija vairākas vietas, kurās abas ar Amandu pat paslēpāmies zem segas, jo negribējām redzēt dažus briesmīgos skatus. Noskatījāmies Unfriended un pārģērbāmies pidžamās. Pat uzvilku pelēku kreklu ar maziem picas zīmējumiem un uzrakstu No Drama, to pašu zilo jaku, kas man bija pirms tam un tumši pelēkas trenuškas, bet Amandai iedevu pelēku kreklu ar maziem zīmējumiem, gaiši pelēkas trenuškas un viņa arī uzvilka jaku, ko viņai iedevu pirms tam. Uzvilkām drēbes un izdomājām, ka iziesim mazliet uz mana balkona. Ejot uz balkona paņēmu līdzi arī savu telefonu. Izgājām uz balkona un apsēdāmies uz dīvāna. Kādu bīdi sēdējām klusumā un skatījāmies uz pilsētu, bet tad sākām runāt par visdažādākajām lietām. Sēdējām uz balkona līdz brīdim, kad mums abām palika auksts un iegājām iekšā. Par cik pulkstens tuvojās pusnaktij, izdomājām, ka jau līdīsim gultā un iesim gulēt. Abas novilkām jakas un palīdām zem segas. Kad palīdu zem segas, es izdomāju atkal ieiet Facebook. Šoreiz man bija vēstule no Greisona.
„ Hey! Ilgi meklēju un atradu tevi te. (: Negribi kādu dienu iziet ārā ar mani, Ītanu un Amandu? (: ”
Izdomāju, ka jau tagad atbildēšu.
„ Hey! Malacis, ka atradi. (: Ammm… Jā, man nekas nebūtu pret. (: ”
Pateicu Amandai, ka mums kādu dienu vajadzētu iziet ārā ar puišiem un viņa piekrita. Izgāju no Facebook un iegāju Instagram. Izšķirstīju jaunākās šodienas bildes, dažām uzspiedu like, sameklēju Ītanu un Greisonu un sāku viņiem sekot. Izgāju no Instagram un izdomāju, ka vajadzētu uzlikt modinātāju.
- Ammm… Cikos ceļamies no rīta? – jautāju Amandai, kas jau bija nolikusi telefonu malā un nolikusi galvu uz spilvena.
- Es domāju, ka uz kādiem 10:15 am. – Amanda teica un es piekrītoši pamāju ar galvu. Uzliku modinātāju, uzliku lādēties telefonu, noliku to uz naktsgaldiņa, noliku galvu uz spilvena un mēģināju aizmigt.
Elizabetes apģērbs - http://www.polyvore.com/cgi/set?id=171935057
Amandas apģērbs - http://www.polyvore.com/cgi/set?id=171935161

View more

*** Vēl kādu brīdi parunājām un tad beidzot dabūjām savus ēdienus. ***
Mēs sākām ēst un pa vidu gan runājām, gan smējāmies pa visu kafejnīcu.
- Eu, davaj uzvedamies klusāk savādāk mūs tūlīt izmetīs no šejienes un mēs vēl neesam paēdušas. – teicu un iesmējos. Pārējie tikai pamāja ar galvu, ka labi un mēs turpinājām ēst, runāt un smieties, bet mazliet klusāk. Bijām paēduši un mums atnesa rēķinu. Es jau taisījos ņemt no somas maku, bet Greisons mani apturēja.
- Tu vari neņemt ārā savu maku. Es samaksāšu. – viņš teica ņemot ārā no kabatas maku.
- Nevajag. Es pati varu samaksāt un man ir neērti. Es tevi pazīstu knapi dienu. – teicu un paskatījos uz Greisonu ar Šreka kaķēna actiņām.
- Ja tu pati samaksāsi, tad es apvainošos un ar tevi vairs nekur neiešu. – viņš teica un tēloja, ka apvainojās. Es tikai par viņu iesmējos.
- Un? Man tas baigi interesē? Es jau varu iet tikai ar Ītanu arī. – teicu un sāku smieties.
- Nē. Viņš arī ar tevi nekur neies. – Greisons teica, iesmējās un nolika naudu uz šķīvīša, kas bija paredzēts naudai. Es paskatījos uz šķīvīša un sapratu, ka arī Ītans ir samaksājis Amandas vietā.
- Jūs vēl neesat precējušies, bet jau strīdaties, kā precēts pāris. – Ītans noteica un viņam sākās smieklu lēkme.
- Un kurš vispār teica, ka mēs precēsimies? – es teicu un paskatījos uz Ītanu ar tādu kā „excuse me?” skatienu.
- Es tā teicu un Greisons arī, un Amanda arī, un tu arī. – Ītans teica un turpināja smieties.
- Es neko tādu neesmu teikusi un cik es zinu, Amanda arī nē. Nu par Greisonu es neko nezinu. – es teicu, iesmējos un pašķielēju uz Greisona pusi. Es redzēju, ka viņš ir mazliet noskumis, bet mēģina to izrādīt. Vēl vienu reizi iesmējos un tad piecēlos kājās.
- Ejam uz pludmali? – jautāju un paņēmu rokās somu. Neviens neatbildēja, tikai piecēlās kājās un mēs izgājām no kafejnīcas. Tā kā kafejnīca neatrodas pārāk tālu no pludmales, līdz tai mēs gājām tikai kādas 5 minūtes. Pagājām tuvāk ūdenim un vienkārši runājoties un smejoties staigājām gar jūras malu. Tā nostaigājam apmēram pus stundu un tad izdomājām, ka iesim visi mājās un rīt atkal iesim ārā.

View more

Liliputiņ, Nekaitini mani! :D ❤
__________________________________________________________
*** Aizgājām līdz tuvākajai autobusa pieturai, kas iet uz kino pusi, sagaidījām busu un braucām uz kino. ***
Līdz kino braucām vismaz 20 minūtes, jo bija mazliet sastrēgumi un šoferis vēl piestāja pie pieturām, kas bija pa ceļam. Kāds beidzot bijām kino tuvumā, izkāpām no busa un devāmies uz kino pusi. Iegājām kino un izdomājām ka iesim uz filmu „ Labirinta skrējējs : Ugunskristības”. Nopirkām biļetes, nopirkām ēdamo un dzeramo un gājām uz zāli, kur rādīs filmu. Apsēdāmies savās vietās un gaidījām, kad sāksies filma. Līdz brīdim, kad sākās filmas, visi 4 runājām un smējāmies. Filmas laikā Greisons aplika man ap pleciem roku un es paskatījos uz Amandu un viņa tieši tajā laikā paskatījās uz mani un mēs sākām smieties, jo Ītans bija aplicis roku ap Amandas pleciem. Kad filma beidzās, mēs visi izdomājām aiziet atpakaļ uz jūru. Pa ceļam bijām pārsmējušies viens par otru, jo mēs mēdījāmies un visi apkārtējie cilvēki uz mums dīvaini skatījās.
- Eu, es gribu ēst. Ieejam kādā kafejnīcā paēst un tad ejam tālāk? – jautāju un turpināju smieties par Greisonu.
- Tu vēl pirms pus stundas ēdi popkornu, bet tu jau atkal gribi ēst? Bet jā… labi. Es pati arī gribu ēst. – Amanda teica caur smiekliem. Paskatījāmies apkārt un ieraudzījām ka mūsu tuvumā ir kāda kafejnīca. Iegājām tajā un apsēdāmies pie viena galdiņiem. Oficiante mums atnesa ēdienkartes un mēs sākām domāt, ko katrs ņemsim. Bijām tikko kā izlēmuši ko katrs ņemsim, kad pie mums pienāca oficiante.
- Ko pasūtīsiet? - viņa jautāja un paskatījās uz mani.
- Man būs frī kartupeļi ar kečupu, sviestmaize ar šķiņķi un sieru, salāti ar vistu, āboliem un rukolu un vēl būs apelsīnu sula. – teicu un pacēlu galvu no ēdienkartes, lai paskatītos uz oficianti un pasmaidīju.
- Man būs tieši tas pats. – Amanda teica un arī pasmaidīja oficiantei.
- Tā… Man būs frī ar karbonādi, salātiem un kečupu. Āaa… un klāt vēl kola. – Greisons noteica bez emocijām.
- Man būs tas pats, kas manam brālim. – Ītans teica un iedeva oficiantei mūsu ēdienkartes. Viņa tās paņēma un aizgāja.
- Jūs nu gan būsiet rīmas. – Greisons teica un viņam jau atkal sākās smieklu lēkme.
- Es taču teicu ka es gribu ēst. – teicu un tēloju, ka apvainojos, bet neviens neticēja manam tēlojumam, tāpēc sāku smieties. Vēl kādu brīdi parunājām un tad beidzot dabūjām savus ēdienus.

View more

*** Es izgāju no Ričarda istabas, aizgāju atpakaļ uz dzīvojamo istabu, pateicu Amandai, ka Ričards mūs aizvedīs un pievērsos televizoram. ***
Kādu brīdi skatījāmies Tv, bet tad mūs iztraucēja Ričards.
- Amm… es varu jūs jau tagad aizvest? Es vienkārši atcerējos, ka man pēc pus stundas ir sarunāts ar čomiem. – viņš teica un skatījās uz mums.
- Vari, bet es nezinu ko mēs tur pus stundu darīsim. – teicu, paņēmu pulti un izslēdzu Tv. Abas ar Amandu piecēlāmies no dīvāna un gājām uz koridoru vilkt apavus. Es uzvilku savas laiviņas, paņēmu rokās somu un biju gatava. Mēs izgājām no dzīvokļa, es aizslēdzu durvis, iemetu atslēgas atpakaļ somā un mēs devāmies uz liftu. Nobraucām lejā, aizgājām uz brāļa mašīnu, iesēdāmies mašīnā un uzsākām ceļu. Ceļā pavadījām tikai dažās minūtes un bijām jau klāt.
- Labi, čau, sīkā. Pakaļ atbraukt nevarēšu, tā kā tev būs jāiet ar kājām. – Ričards teica, kad kāpu ārā no mašīnas.
- Es esmu tikai 6 gadus jaunāka un tas nedod tev tiesības mani saukt pa sīko. – teicu rādot mēli. Es jau taisījos griezties apkārt, bet es jau atkal kādā iebuktējos.
- Nu ne jau atkal! Man ir jāsāk būt uzmanīgākai. Es ļoti atvainojos. – es teicu un paskatījos uz cilvēku, kurā ieskrēju. Jau atkal tas bija Greisons.
- Mēs tagad tikai tā satiksimies? – Greisons jautāja un smējās.
- Ammm… Laikam jau ka jā. – teicu un iesmējos. Es pagriezu galvu, lai paskatītos uz Ričardu, bet viņš jau bija prom.
- Tātad. Kur ejam? – jautāju skatoties uz Greisonu un Ītanu.
- Varbūt ieejam kādā kafejnīcā nopirkt saldējuma kokteili vai kaut ko citu? – Ītans ierosināja un paskatījās uz mani un Amandu.
- Jā. Nav slikta doma. Ieejam tajā pašā „Starbucks”. – Amanda teica un mēs iegājām „Starbucks”. Iegājām iekšā, pasūtījām to, ko vēlējāmies un gaidījām savus pasūtījumus. Sagaidījām un gājām apsēsties pie kāda no galdiņiem. Apsēdāmies pie galda un sākām runāt un iepazīt viens otru tuvāk.

View more

*** Uzlikām make up, uzlikām aksesuārus, salikām somās visu vajadzīgo un bijām gatavas. ***
Aiznesām somas uz koridoru un aizgājām apsēsties dzīvojamās istabas dīvānā. Es ieslēdzu Tv un uzslēdzu kaut kādu kanālu, kur gāja multenes.
- Eu, atstāj! – Amanda iesaucās un sāka smieties.
- labi, bērns, labi. – teicu, noliku pulti uz galda un paņēmu rokās telefonu. Atkal iegāju Facebook un man atkal bija ziņa no Greisona.
„ Njamm…. Laikam. :D Okey. Tiekamies ap 1.30 pm pie „Starbucks” kas ir pie pludmales? (: ”
Izlasīju, paskatījos pulkstenī. Šobrīd tas rādīja 12.16 pm un atbildēju Greisonam.
„ Labi. (: Ja nu kas, raksti man caur sms. Mans tf nr : +1-213-***-*** (: ”
Atbildēju, noliku telefonu malā un pieslēdzos mazliet multenei, kas gāja pa Tv.
- Eu, mums jātiekas ar Greisonu un Ītanu pēc bišk vairāk kā pēc stundas pie pludmales „Starbucks” – teicu un pagriezu galvu uz draudzenes pusi.
- Āaa… Kā mēs uz turieni? Ar kājām, ar Ričardu vai ar dēļiem? – Amanda jautāja un paskatījās uz mani.
- Es domāju, ka varētu paprasīt brālim, ja viņš ir mājās, ja nē, tad ar kājām. – teicu un piecēlos kājās.
- Labi. Kur tu? – draudzene jautāja un pagrieza galvu atpakaļ uz Tv pusi.
- Uz Ričarda istabu. Paskatīties vai viņš ir mājās. – teicu, sāku iet un iesmējos. Es aizgāju līdz Ričarda istabai un iegāju tajā. Par laimi viņš bija mājās un viņš jau bija pamodies.
- Hey! Tu varēsi mani un Amandu aizvest uz pludmales „Starbucks” ? – jautāju un iegāju tālāk brāļa istabā.
- Jā. Kad? – viņš jautāja un apsēdās normāli gultā.
- Pēc kādas stundas. – teicu un skatoties uz brāli pasmaidīju.
- Ok. – brālis teica un pasmaidīja man pretī. Es izgāju no Ričarda istabas, aizgāju atpakaļ uz dzīvojamo istabu, pateicu Amandai, ka Ričards mūs aizvedīs un pievērsos televizoram.

View more

*** Ieliku traukus iekšā un Amanda sekoja manam piemēram. ***
Abas aizgājām uz manu istabu un sākām domāt, ko varētu padarīt.
- Ammm… Es ātri ieiešu dušā, bet tu pa to laiku apskaties kādu laiku sola un droši vari parakņājies pa manu skapi un sameklē ko vilksi šodien. – teicu un piecēlos no dīvāna, kurā sēdēju.
- Mhm… Labi. – Amanda teica ierakusies savā telefonā. Es paņēmu tīru apakšveļu un iegāju vannas istabā. Noliku veļu blakus izlietnei un novilku pidžamu. Nometu to uz zemes un iegāju dušā. Ātri izmazgāju matus un arī pati nomazgājos. Izlīdu no dušas, noslaucījos, ietinu matus dvielī, uzvilku apakšveļu, ko biju paņēmusi līdzi un izgāju no vannas istabas.
- Nu? Kādu laiku sola? – jautāju Amandai un piegāju pie skapja.
- Apmākušos un vējainu. – Amanda teica un izkāpa no gultas.
- Okey… Jau izvēlējies ko vilksi? – jautāju un meklēju, ko gribu vilkt.
- Nē. Sameklēšu, kad iznākšu no dušas. – viņa noteica un gāja uz vannas istabas pusi.
- Āaaa… Labi. – teicu un izņēmu no skapja baltu crop topu ar zīmētām acīm, pelēku jaku un melnas džinsenes. Uzvilku drēbes un apsēdos pie make up galdiņa, lai izžāvētu matus. Kad biju beigusi žāvēt matus, no vannas istabas iznāca Amanda. Viņa piegāja pie mana skapja, izņēma baltu blūzi, boyfriend tipa džinsus un melnu žaketi. Viņa apģērbās, piesēdās pie mana make up galdiņa un sāka žāvēt matus. Viņa izžāvēja matus un mēs abas sākām likt make up. Uzlikām make up, uzlikām aksesuārus, salikām somās visu vajadzīgo un bijām gatavas.
Elizabetes izskats: http://www.polyvore.com/cgi/set?id=172067143
Amandas izskats: http://www.polyvore.com/cgi/set?id=172067158

View more

*** Tā nostaigājam apmēram pus stundu un tad izdomājām, ka iesim visi mājās un rīt atkal iesim ārā. ***
Kad biju mājās, paskatījos pulkstenī un tas rādīja 6.30 pm. Izdomāju ka tagad kādu brīdi pasēdēšu pie datora, bet tad iešu mazliet paskariet. Iegāju virtuvē, paņēmu glāzi, apelsīnu sulas paku un gāju uz savu istabu. Ieslēdzu PC un ielēju glāzē sulu. Kad dators ieslēdzās, iegāju sociālajos tīklos un pārbaudīju, kas jauns. No telefona iegāju Instagramā, apskatījos, kas tajā jauns un noliku telefonu malā. Izdomāju, ka pārģērbšos un iešu skriet. Novilku drēbes, kas man bija mugurā, piegāju pie skapja, izņēmu drēbes un iemetu tās gultā. Iegāju vannas istabā un sataisīju matus copē un iegāju atpakaļ istabā. Uzvilku raibus airus, sporta krūšturi, pelēku sporta maiku un zeķītes. Uz rokas uzliku to sūdiņu, ko liek uz rokas, kad skrien, telefonā iespraudu austiņas, uzliku lai man jau skan mūzika, uzsmērēju eos lūpu balzāmu un noņēmu ķēdīti. Aizgāju uz koridoru, uzvilku kedas un biju gatava. Paņēmu atslēgas, izgāju no dzīvokļa, aizslēdzu durvis, ieliku atslēgas bikšu kabatā un lai iesildītos gāju lejā pa trepēm, nevis braucu ar liftu. Kamēr gāju lejā, tikmēr izdomāju, ka skriešu uz pludmali. Biju netālu no pludmales, kad kāds skrienot man garām mani pagrūda.
- C’mon…. Skaties, kur skrien! – es teicu un paskatījos uz cilvēku, kas mani pagrūda, apstājos un izņēmu 1 austiņu. Apstājās arī tas cilvēks un mēs abi sākām smieties.
- Piedod, es tā negribēju. – Greisons teica elsojot un pasmaidīja.
- Nekas. Mums abiem jābeidz tā satikties. – teicu arī elsojot un iesmējos.
- Pilnīgi tev piekrītu. – arī puisis iesmējās. Tā mēs turpinājām runāt un Greisons mani pavadīja līdz mājām.
- Paldies, ka pavadīji, bet es gribēju vēl paskriet un es arī pāri varēju atnākt līdz mājām. – teicu, kad mēs stāvējām pie manas mājas galvenajām durvīm.
- A es tevi gribēju pavadīt. – Greisons noteica un pasmaidīja.
- Laikam ja tu kaut ko ieņem galvā, tad to ārā nedabūt. Bet jā.. Atā. Tad jau rīt. – teicu un pasmaidīju pretī.
- Aha. Tieši tā. Atā. – puisis teica, pienāca man tuvāk un samīļoja mani. Es viņu samīļoju pretī, iesmējos un atlaidu. Paskatījos atkal uz Greisonu un pasmaidīju. Viņš arī pasmaidīja, bet tad pagriezās un gāja prom.
Elizabetes izskats : http://www.polyvore.com/cgi/set?id=175715391

View more

* 19.daļa *
No rīta pamodos no tā, ka man kāds zvanīja.
- Jā? – jautāju ar miegainu balsi.
- Tu gulēji? – man jautāja un pēc balss varēja pateikt, ka tas ir Greisons.
- Mhm…. Cik ir pulkstens? – jautāju un atvēru acis.
- 9.43 am. Amm… Es tev zvanīju, lai paprasītu cikos un kur šodien tiekamies? – Greisons jautāja un varēja just, ka viņš pasmaida.
- Amm….. varbūt tiekamies ap 12 pie karuseļiem? – jautāju, izberzēju acis un piecēlos sēdus gultā.
- Nav slikta doma… Un jāa…. Piedod, ka pamodināju. – viņš jautāja un es pašai nemanot pasmaidīju.
- Nekas. Man tā pat vajadzētu celties. – teicu un sāku staipīties.
- Es pateikšu par karuseļiem Ītanam un tu pateiksi Amandai?- Greisons sākumā iesmējās, bet pēc tam jautāja.
- Aha. – nomurmināju un nosedzu segu no kājām.
- Okey… Tad līdz vēlākam. Atā. – Greisons teica un es jau atkal jutu, ka viņš pasmaida.
- Atā. – teicu, beidzu zvanu, noliku telefonu uz naktsgaldiņa un izkāpu no gultas. Piegāju pie balkona durvīm un attaisīju tās. Tālāk gāju uz virtuvi. No plauktiņa paņēmu ūdens pudeli, ielēju tajā ūdeni un gāju atpakaļ uz savu istabu. Iekāpu atpakaļ gultā, paņēmu telefonu un iegāju instagramā, snapchat’ā, Facebook un vēl citās sociālajās vietnēs. Kopā kādas 20 min pavadīju pie telefona. Pēc tam noliku malā telefonu, ieslēdzu Tv, uzslēdzu MTV un pagriezu to tik skaļi, ka es pat virtuvē varētu dzirdēt. Aizgāju līdz virtuvei un uztaisīju brokastis. Šodien brokastīs taisīju musli ar jogurtu un apelsīnu sulu. Apēdu savas brokastis, ieliku traukus trauku mazgājamajā mašīnā, ieliku iekšā tableti, uzliku, lai trauki mazgājas un gāju uz savu istabu. Izgāju uz sava balkona un sapratu, ka ārā nav īpaši silts. Iegāju istabā, piegāju pie skapja un no tā izņēmu melnas plēstās bikses, tumši sarkanu, mežģīņotu crop topu un haki krāsas krekli, ko bieži izmantoju kā jaku. Uzvilku drēbes, aizgāju uz vannas istabu izmazgāt zobus, piesēdos pie make up galdiņa, uzliku tādu pašu make up kā vakar, uzkrāsoju tumši sarkanas lūpas, sataisīju matus un uzliku aksesuārus, kas šodien bija mammas dāvinātais gredzens, mana un Amandas kopīgā ķēdīte, melnas rokassprādzes uz kreisās rokas un uz labās rokas pulkstenis. Paņēmu telefonu un tas rādīja, ka tagad ir 10.21 am. Izdomāju, ka vajadzētu uzzvanīt Amandai un pamodināt viņu. Uzspiedu draudzenes numuru un zvanīju viņai.
Elizabetes izskats : http://www.polyvore.com/cgi/set?id=178221897

View more

Pamodos no modinātāja skaņas. Kā es neciešu to skaņu! Nospiedu modinātāju un lēnām atvēru acis un pēc tam tās izberzēju. Ieslēdzu Tv un paņēmu rokās telefonu. Pasēdēju visos sociālajos tīklos, līdz biju kārtīgi pamodusies. Es izlīdu no gultas, attaisīju balkona durvis, apskatījos kāds ārā laiks un gāju uz virtuvi taisīt brokastis. Šodien nolēmu brokastīs taisīt maizītes ar avokado un olu kulteni. Bļodiņā sakūlu olas un uzlēju tās cepties. Ieliku tosterī cepties maizītēm un apmaisīju olas. Kamēr viss cepās no ledusskapja izņēmu avokado un pārgriezu to uz pusēm. Uz maizītēm uzsmērēju avokado, pa virsu uzliku kulteni un glāzē ielēju apelsīnu sulu. Piesēdos pie galda un sāku ēst savas brokastis. Apēdu visu, nomazgāju traukus un gāju uz savu istabu. Ieejot istabā pagriezu skaļāk mūziku un apskatījos cik ir pulkstens. Tas rādīja 10.24am. Pēc tam piegāju pie skapja un izdomāju, ko vilkšu. Tā kā ārā bija silts, izdomāju, ka šodien vilkšu tumši zilu kleitiņu. Noliku kleitu uz gultas, no kumodes atvilktnes izņēmu apakšveļu un gāju mazgāties. Šodien izmazgāju arī matus. Nomazgājos, noslaucījos, uzvilku apakšveļu un pa virsu uzvilku halātu. Piesēdos pie sava make up galdiņa, izžāvēju matus, ieliku lēcas, uzliku kosmētiku un iztaisnoju matus. Es uzvilku kleitu, uz rokas uzliku pulksteni. Tā kā man bija apnicis mana telefona maciņš, es to nomainīju uz parastu rozā, silikona gumiju. Somā saliku visu vajadzīgo un biju gatava. Paskatījos pulkstenī un sapratu, ka man ir laiks iet, jo ir jau 12.23 pm. Aizgāju uz koridoru, uzvilku melnas laiviņas un izgāju no dzīvokļa aizslēdzot aiz sevis durvis, nobraucu lejā, uzliku saulesbrilles un uzsāku savu ceļu uz pludmali.
Elizabetes izskats : http://www.polyvore.com/15/set?id=187942324

View more

Bijām jau nogājuši diezgan lielu gabalu un nu jau Amanda skrēja pa priekšu un Ītans viņai pakaļ, jo Amanda apšļakstīja Ītanu. Mēs ar Greisonu gājām no aizmugures, runājām un ik pa laikam pasmējāmies par viņa brāli un manu labāko draudzeni, jo viņi uzvedās kā mazi bērni, kuriem ir simpātijas vienam pret otru.
- Tad, kad tu viņu noķer, iemet ūdenī, bet pēc tam tev nāksies bēgt! – es iebļāvos tik skaļi, lai Ītans dzird.
- Nodevēja tu tāda! Un mani nevar mest ūdenī! Man ir soma uz muguras un telefons kabatā. – es dzirdēju kā Amanda bļāva man atpakaļ.
- Nekas, gan jau būs labi. No noņemsim tev somu un atņemsim telefonu! - atbļāvu atpakaļ un gaidīju atbildi no Amandas, bet viņa neatbildēja.
- Un kas būs, ja es tevi iemetīšu ūdenī? – Greisons jautāja un iesmējās.
- Tad zini, ka es ar tevi nerunāšu, neiešu ārā un vispār nedraudzēšos! – es teicu, sakrustoju rokas uz krūtīm un tēloju, ka apvainojos, bet atkal neveiksmīgi, jo jau atkal iesmējos.
- Nu labi, labi. Nebūšu ļauns. – puisis teica un pasmaidīja. Es pasmaidīju pretī un novērsos. Es jutu, ka viņš grib man kaut ko teikt vai jautāt, bet viņam bija mazliet kauns.
- Klau, rīt varbūt izejam ārā divi vien? Vienkārši Ītans ies ārā ar Amandu un es negribu viens pats sēdēt mājās. – Greisons noteica, iesmējās un pasmaidīja.
- Labi. Cikos un kur tiekamies? Un kur iesim? – es jautāju un arī iesmējos.
- Ammm…. Tepat, kaut kur pie jūras ap 1 pm? A tas lai paliek manā ziņā. – Greisons noteica un atkal pasmaidīja. Es atsmaidīju pretī, bet knapi noturējos, lai paliktu normālā, cietā agregātstāvoklī, nevis šķidrā.
- Labi. – teicu un atkal paskatījos uz Amandu un Ītanu, kas nu jau nāca uz mūsu pusi galīgi mērkā.
- Kas ar jums notika? – es jautāju abiem jauniešiem, kad viņi pienāca man tuvāk.
- Es viņu iegrūdu ūdenī un viņš mani ievilka līdzi. – Amanda teica un iesmējās.
- Nu ritīgi trīsgadnieki! – Greisons noteica un mēs abi iesmējāmies.
- Nu tad tev arī ir trīs gadi. – Ītans teica un paskatījās uz savu brāli.
- Es atšķirībā no tevis negrūžu meitenes jūrā. – viņš teica un mēs pagriezāmies, lai ietu uz mājām. Puiši mūs ar Amandu pavadīja līdz veikalam, kurā mēs ar Greisonu pirmo reizi saskrējāmies un tālāk mēs ar Amandu braucām ar penijiem.
- Eu, tu rīt ej ārā ar Ītanu? – es jautāju Amandai.
- Amm… jā. Es ceru, ka tev nav iebildumu, ka es ar tevi neiešu. – viņa teica un pasmaidīja.
- Ne tač. Es pati rīt iešu ārā ar Greisonu. – es teicu un iesmējos.
- Opāa… - draudzene noteica un iesmējās. Mēs vēl kādu brīdi braucām kopā, bet pēc tam atvadījāmies un braucām katra uz savām mājām.

View more

Pagāja apmēram pus stunda, līdz tikām līdz karuseļiem. Tiklīdz tur tikām, abas ar Amandu gājām nopirkt cukurvati. Nopirkām cukurvati, pagājām malā no stenda un sākām ar Amandu runāt par mazsvarīgām meiteņu lietām. Bijām knapi sākušas runāt, kad mūs sabiedēja.
- Jūs idioti! Es savu cukurvati gandrīz nometu! – iebļāvos un pagrūdu Greisonu un Ītanu malā.
- Nu pasaules gals jau tad nebūtu. Es tev nopirktu jaunu. – Greisons noteica smaidot un jau taisījās nākt man tuvāk, lai samīļotu mani.
- Pat nedomā man tuvoties! Es esmu uz jums dusmīga! – es teicu un paskatījos uz Amandu. Viņa knapi valdījās, lai nesmietos.
- Jūs tiešām vēl neesat precējušies? – Amanda jautāja un nu jau viņai sākās smieklu lēkme.
- Kā tu zini un redzi, vēl nē. – teicu mazliet neapmierināti un parādīju draudzenei mēli.
- Labi, visi nomierināmies un ejam uz karuseļiem! – Ītans teica un pasmaidīja.
- Mums ar Betu vēl nav nopirktas biļetes. Jums vajadzēs mazliet pagaidīt. – Amanda teica un ņēma nost no saviem pleciem savu somu.
- Nevajadzēs gan, jo mēs par to jau parūpējāmies. - Ītans teica un no bikšu kabatas izņēma 4 biļetes, kas ir domātas visiem karuseļiem uz visu dienu.
- Nevajadzēja pirkt. Mēs pašas arī varam nopirkt biļetes. – es teicu un paskatījos uz Ītanu.
- Vajadzēja, jo mēs esam pieklājīgi džentlmeņi. – Greisons teica un abi ar Ītanu paklanījās. Mēs ar Amandu saskatījāmies un sākām smieties.
- Paldies jums, kungi! – es noteicu un abas ar Amandu paklanījāmies. Visi sākām smieties, puiši mums iedeva biļetes un mēs gājām uz pirmo karuseli, kas bija amerikāņu kalniņi. Nometām somas malā, iesēdāmies un sākām vizināties ar karuseļiem.

View more

* 20.daļa *
Noskanēja tikai daži pīkstieni, kad Amanda jau pacēla.
- Nu, ko gribi? – draudzene jautāja un varēja dzirdēt, ka viņa ir tikko kā modusies.
- Labrīt arī tev. Es tevi vienkārši ceļu, jo mēs 12 tiekamies pie karuseļiem ar Ītanu un Greisonu. – teicu un iesmējos.
- Aaahhh…. Cik tagad pulkstenis? – Amanda jautāja.
- Tagad ir…. 10.22 am. – teicu un apsēdos dīvānā, kas atradās manā istabā.
- Kāpēc tu mani tikai tagad modini? Tu taču zini, ka man ir vēl jātaisās, ko es parasti lēni daru, kad esmu tikko kā modusies! – draudzene teica un es dzirdēju, kā viņa izlec no gultas.
- Amand, nomierinies. Mēs varam arī mazliet nokavēt un šodien es braukšu pie tevis un mēs varēsim ar penijiem braukt uz karuseļiem. Un jāa…. Tev ir apmēram stunda lai sataisītos. Es šodien sataisījos 40 minūšu laikā, tā kā tu to spēsi. – teicu un beidzu zvanu neatvadoties no draudzenes. Aizbloķēju telefonu un noliku telefonu malā. Izdomāju, ka varētu paskatīties youtube video. Sāku ar to, ka apskatījos vai kādas no tiem youtuberiem, ko skatos nav video. Ja bija, es tos noskatījos, ja nebija, tad turpināju meklēt. Pēc kārtējā video, pārmaiņas pēc izdomāju apskatīties kādus video man izmet pēc video noskatīšanās. Vienā no lodziņiem redzēju Ītana un Greisona sejas. Uzspiedu uz tā un sapratu, ka Greisons un Ītans ir youtuberi. Noskatījos 2 video, bet tad mani iztraucēja kāds, kas atnāca mājās. Piecēlos no dīvāna, noliku datoru malā un gāju uz koridoru skatīties, kas atnāca. Redzēju, ka tas ir Ričards.
- Kur tad tu biji? – teicu atspiežoties pret sienu un skatoties uz brāli.
- Man bija mazliet jāizbrauc. – brālis teic velkot nost savas kedas.
- Vakardienas drēbēs? – jautāju un pacēlu vienu uzaci.
- Nu labi, labi… paliku es pie drauga pa nakti. – viņš teica un sāka iet uz savu istabu.
- Un viņš tev uzsūca zilumu uz kakla? – teicu nu jau smejoties.
- Nu labi…. Es biju pie savas draudzenes, par kuru es tev neesmu stāstījis. – viņš teica jau stāvot pie savas istabas durvīm.
- Ūuuuu!!!! Amm… Tu mani varēsi aizvest pie Amandas? –jautāju stāvot pie savas istabas durvīm.
- Jā, varēšu, tikai ļauj man ieiet dušā un pārģērbties. – brālis teica un pazuda savā istabā.
- Jā, labi, mhm… paldies, ka sagaidīji manu atbildi un ka es tagad runāju pati ar sevi. – teicu runājot pati ar sevi un ejot savā istabā. Iesēdos atpakaļ dīvānā, paņēmu klēpī datoru un turpināju skatītes Greisona un Ītana video. Bija pagājušas apmēram 25 minūtes un beidzot Ričards bija gatavs un mēs braucām pie Amandas.

View more

Es iegāju treptelpā, iekāpu liftā un braucu augšā. Piegāju pie dzīvokļa durvīm atslēdzu tās un iegāju iekšā. Aiztaisīju durvis, aizslēdzu tās, novilku kedas un gāju uz savu vannas istabu, lai varētu nomazgāties. Novilku sporta drēbes un iemetu tās netīrās veļas grozā. Iegāju dušā, nomazgājos, izkāpu no tās un ietinos dvielī. Iegāju atpakaļ savā istabā pie skapja un izņēmu pelēkas nike trenūzenes un palielu lielu melnu kreklu. No kumodes izņēmu veļu, uzvilku veļu un drēbes, izlaidu matus, uzvilku čības un uzliku kakla ķēdīti. Aizgāju uz virtuvi ieliet pudelē ūdeni un gāju atpakaļ uz savu istabu. Iegūlos gultā, paņēmu klēpī datoru un kādu brīdi pie tā pasēdēju, līdz brīdim, kad mājās atbrauca mamma un tētis. Palīdzēju viņiem pagatavot vakariņas un gāju uz savu istabu ēst. Apēdu visu, kas bija man uz šķīvja, aiznesu šķīvi uz virtuvi un gāju atpakaļ uz istabu. Vēl kādu brīdi paskatījos video, bet tad sāku ar Amandu runāt pa skype.
- Hey! – iesaucos, kad draudzene pacēla.
- Hey! Mēs neesam baigi ilgi tikušās, ka mums tagad jārunā. – draudzene teica un sāka mazliet smieties.
- Jūuuu… Bet man ir kaut kas tāds, kas notika, kad biju skriet un tev tas jāzina. Man vienkārši slinkums rakstīt, tāpēc es tev zvanīju. – teicu un iesmējos.
- Nu, nu? Kas tad tāds notika, ka man tas obligāti jāzina? – Amanda jautāja un iekārtojās ērtāk.
- Nu kā… Es biju jau aizskrējusi līdz pludmalei un skrēju gar pludmali, bet tad kaut kāds čalis skrienot man garām mani pagrūda. Es, kā jau es viņam uzbraucu augumā un… - es jau gribēju turpināt, bet Amanda mani pārtrauca.
- Tikai nesaki, ka atkal Greisons! – viņa teica un iesmējās.
- Tieši tā! Tas bija Greisons. Un jāa…. Viņš mani pavadīja līdz manām mājām un kad mēs atvadījāmies un es gribēju jau iet iekšā trepenē, viņš mani samīļoja, bet pēc tam pagriezās un aizgāja prom. – es beidzu stāstīt un sāku smieties.
- What in the hell? Tā normāli čaļi nerīkojas! – viņa teica un arī sāka smieties. Tā mēs norunājām vismaz stundu, līdz Amandai gāja mazgāties. Es atstāju datoru gultā, paņēmu telefonu un izgāju uz balkona. Aizgāju līdz dīvānam un apsēdos tajā. No telefona iegāju sociālajos tīklos, apskatījos, kas jauns un tad noliku telefonu blakus un sāku skatīties uz pilsētu. Uz balkona kopumā nosēdēju kādu stundu, bet tad iegāju iekšā, jo man sāka palikt auksts un sāka mazliet nākt miegs. Iegāju istabā, uzvilku to pašu pidžamu, kad man bija iepriekšējā vakarā, palīdu zem segas, izslēdzu datoru, noliku to uz zemes, pieliku lādēties telefonu, ieslēdzu Tv paskatījos to un kad man sāka kārtīgi nākt miegs, uzliku taimeri un aizmigu.
Elizabetes izskats : http://www.polyvore.com/cgi/set?id=177015332

View more

*** Apsēdāmies pie galda un sākām runāt un iepazīt viens otru tuvāk. ***
Tā mēs norunājām apmēram 20 minūtes, bet tad izdomājām aiziet pastaigāties gar pludmali.
- Ejam nopeldēties? – Ītans jautāja, iesmējās un paskatījās uz mani un Amandu.
- Mums nav līdzi dvieļi un peldkostīmi. – teicu un iesmējos.
- Ej ar visām drēbēm! – Greisons ieteica un sāka smieties.
- Un pēc tam staigāt ar slapjām drēbēm? Paldies nē. – es teicu un mēs visi iesmējāmies.
- Nu tad ej pa pliko! – Greisons teica un viņam sākās smieklu lēkme.
- Aha… tu jau sacerējies! – teicu ar nopietnu sejas izteiksmi, bet pēc tam sāku smieties.
- Ejam peldēt apenēs un krūšturī. – Amanda teica mazliet smejoties.
- Labi… pierunāji. – teicu, iesmējos un sāku ģērbties nost. Amanda, Greisons un Ītans sekoja manam piemēram. Abas ar Amandu ātri sataisījām matus copē un gājām ūdenī. Kamēr bijām ūdenī, puiši sāka šļakstīties, līdz ar to abas ar draudzeni no ūdens izgājām kā pandas. Pagaidījām, kamēr mazliet nožūstam un uzvilkām atpakaļ drēbes. No somas izņēmu paciņu ar mitrajām salvetēm un spogulīti. Notīrīju acis, lai cilvēki no manis nenobītos un iedevu arī Amandai spogulīti un salveti. Pagaidījām, kamēr viņa notīra acis un atkal gājām uz „Starbucks”. Aizgājām uz kafejnīcu, paņēmām katrs pa vienai vaniļas močiatto karameļu lattei un izdomājām, ka varētu aiziet uz kino. Aizgājām līdz tuvākajai autobusa pieturai, kas iet uz kino pusi, sagaidījām busu un braucām uz kino.

View more

Dejojām jau diezgan ilgu brīdi, bet tad izlēmām paiet mazliet malā un atpūsties.Aizgājām līdz bāriņam, pasūtījām dzērienus, pagājām malā un runājām savā starpā, līdz mūs iztraucēja mūsu bariņa puiši.
-Sveikas meitenes, kā jums klājas?-Roberts jautāja un nostājās blakus Rebekai.
-Robert, tu smirdi!-Rebeka iesaucās un nogrūda Robertu nost no sevis.
-Sveika, Beta.-Greisons teica un apķēra mani.
-Greison lūdzu novācies no manis. Tu esi piedzēries un nesaproti, ko tu dari!-teicu un mēģināju atāķēties no puiša apskāviena, bet neveiksmīgi.
-Kas tad nu? Vairs nepatīk apskāvieni?-viņš jautāja un uzsita man pa dibenu.
-Greison, atšujies! Tad, kad būsi skaidrā, tad arī parunāsim, bet tagad turies no manis pa gabalu!-iebļāvos un uzsitu Greisonam pļauku.
-Eu, nu nederi tā! Es taču tev patīku!-Greisons teica un atkal nāca man tuvāk.
-Labi, jā... tu man patiki līdz brīdim, kad piedzēries.-uzbļāvu viņam un paskatījos uz pārējiem. Izskatījās, ka viņi ir pārsteigti.
-Nu tad viss ir ideāli!-viņš teica un nāca tuvāk.
-Es tev tev teicu, lai nenāc man klāt un atšujies! Kā arī neraksti man vairāk!-uzbļāvu puisim, uzšļācu viņam virsū savu dzērienu un pagriezos, lai ietu prom. Dzirdēju, ka Greisons grib man nāk līdzi, bet pārējie viņam saka, lai nenāk man līdzi. Es aizgāju līdz pašai jūrai un apsēdos smiltīs. Kādu brīdi pasēdēju viena pati, bet tad jau kāds man pievienojās. Tas kāds bija Amanda un Ītans.
-Lūdzu ejiet abi prom. Es gribu pabūt viena pati.-teicu un paskatījos uz savām laiviņām, kuras turēju rokās.
-Es tevi neatstāšu vienu pašu.-Amanda teica, apsēdās man blakus un samīļoja mani.
-Un es neesmu dzēris pat pilīti alkohola. Es viņiem teicu, ka tas nebeigsies labi, bet viņi mani neklausīja.-Ītans teica un apsēdās blakus Amandai.
-Paldies, ka vismaz jūs man esat.-noteicu un uzsmaidīju abiem jauniešiem.
-Priekš tam jau draugi domāti. Nāksi ar mums padejot?-draudzene jautāja un paskatījās uz mani.
-Vēl nē. Es vēl bišķin te pasēdēšu un tad gan jau pievienošos jums.-atbildēju un uzsmaidīju.
-Nu labi. Bet lai tā arī būtu!-draudzene teica, piecēlās kājās, paskatījās uz mani, sažmiedz acis un parādīja uz mani ar pirkstu.
-Labi, šef.-atbildēju un iesmējos. Viņi abi aizgāja un nepagāja pat piecas minūtes, kad kāds jau atkal nāca pie manis.
-Es taču jums teicu, ka pievienošos jums, bet mazliet vēlāk!-teicu un pagriezu galvu uz tā cilvēka pusi, kas nāca pie manis. Bet tad apklusu, jo sapratu, ka tā nav Amanda, bet gan Brendons.
-Kāpēc tu te sēdi viena pati?-puisis jautāja un apsēdās man blakus.
-Greisons piedzērās, uzmācās man un tad es viņam uzlēju virsū savu dzērienu un atnācu te.-teicu un ieskatījos puiša acīs.
-Ja godīgi, tad neizklausās nemaz pēc Greisona.-Brendons teica un paskatījās uz mani. -Njāa...-tas bija vienīgais, ko es pašlaik varēju viņam atbildēt.
-Tev nav auksts?-viņš jautāja un pamazām sāka vilkt nost savu jaku.
-Nē, nav.-atbildēju un uzsmaidīju. Vēl diezgan ilgu laiciņu pasēdējām smiltīs un parunājām, bet pēc tam abi gājām meklēt savus bariņus.

View more