Ko tu gulēt neej, a? Tikko beidzām runāt. Es reāli gribu daudz par tevi uzrakstīt. Es mēğināšu.
Sāksim ar pašu sākumu- tu atnāci uz Odzienu 7.klasē. Mums tu nepatiki, mēs sacerējām romānu par tevi (cūkas un kazas piedzīvojumi). Tad mums tu iepatikies un mēs sajutāmies vainīgas. Nja, tad sākās dižā AMA's draudzība, visi mūsu piedzīvojumi. Protams, katru dienu,kad mēs tikāmies, tad smieklus nevarējām apvaldīt, tā ir vēl tagad. Tu esi vienīgā, ar kuru es varu iet pa ielu un pilnā balsī dziedāt par pussijiem. Tikai mēs varam sadomāt cept zefīrus uz kapu svecītēm. Tagad man baigi daudz atmiņu saskrēja galvā, centīšos nekļūt emocionāla. 😀 nu, tad mums ir kopīga tā seriālu štelle, ko gan es bez tevis darītu, jau sen būtu nosprāgusi kaut kur aiz garlaicības. Es ceru, ka 5dien tiksim ar vienu vilcienu mājās, jo man no tevis redzēšanas trūkuma jau sāk vājināties imūnsistēma. Es nevaru izdomāt kā, lai šito nobeidz. 😀 mana best soksa, kartupeļvecen', bratans, pussijs. Nu, tevi nav iespējams aizmirst un es ceru,ka tu mani ar neaizmirsīsi 😊😊😊