Mīlēt nozīmē vēlēt otram to, ko tu pats uzskati par labu, un vēlēt to nevis sevis dēļ, bet gan tā cilvēka labā, kuru tu mīli, un censties, cik vien tev iespējams, sagādāt viņam šo labumu.
-
Dzīve - tā ir spēle, kurā neviens cilvēks nav kļuvis par uzvarētāju.
-
Divas lietas dzīvē ir jāver vaļā uzmanīgi - muti un naudas maku.
-
puisim ir jāmāk saprast savu meiteni , nevis atmest ar roku.
-
Sava meitene ir jāmīl tik stipri, lai pārējām meitenēm skaustu, ka viņām tā nav. (heart)
-
Domāju par tevi no rīta, pa dienu, vakarā, kad eju gulēt, sapņoju. Tu esi visur.
-
(kopets) Slēpjam asaras aiz brillēm. Sliktu garastāvokli aiz smaida. Salauztu sirdi aiz skaistas ārienes. Un visi tic, ka mums vienmēr viss ir labi.
(Kopets) Nevienu nevajag turēt , ja nepalaidīsi tagad, tad vēlāk , tas pats aizies
Ko Tev gribētos vairāk?
Var kliegt, neieredzēt otru, nesatikties nedēļām, mēnešiem, gadiem.... un tad ieraudzīt vienam otru un vienkārši sajukt prātā no laimes
Čau! Kā iet?
čau labi tev
kadu milu tekstinu :-D:-D:-*:-*:-*
Ir jauki ka tava otrā pusite tevi maiki samiļo un noskupsta bet miļi ir ka tava otra pusite pasaka jaukus un miļus vardiņus:)******** Mīļi manuprāt ir ka viņš ir tev vienmēr plakus var jepkurā laikā var palīdzet bet ja kas notiek viņš piem samiļo utt man liekas tas miļi:D) kAD SAŅEMU NO OTRAS PUSITES SMS UN REDZU KA RAKSTIC ES MĪLU TEVI MAN LIELS SMAIDIŅŠ UZNĀK kautkā mēķināju pati izdomāt nezinu kā sanāca tagat nokopeju(VARPUT VAR PADOMAT KA TO TEV SAKU :):D)-Tu man liec smaidīt, liec justies tā, kā es vienmēr esmu vēlējusies justies Tas prieks, kas ielīst sirdī, kad tu noskūpsti mani.Es dievinu cilvekus, kas liek man smaidit. Ja mili cilveku ,tad neslep savas jutas pret vinu. Ir cilvēki, kas padara tavus smieklus mazliet skaļākus, tavu smaidu mazliet gaišāku un dzīvi mazliet labāku. Tu saki ka mīli lietu,bet kad līst,Tu atver lietussargu.Tu saki ka mīli vēju,bet kad tas pūš,Tu pacel apkakli.Tu saki ka mīli sauli,bet kad tā spīd,Tu aizej ēnā,tieši tādēļ es baidos,jo tu taču saki ,ka mīli mani.. ;(
Derēs šis- Dzīves jēga Dzīve ir dīvaina, lai kā uz to skatītos. Pavisam dīvaina. Piemēram, ir skaidri zināms, ka mēs, tāpat kā visaugstāk attīstītās dzīvības formas visā izplatījumā, esam veidoti no vienas un tās pašas vielas. Un ne tikai. Tāda pati atomu struktūra veido gan mūs, gan arī visvarenākos kalnus uz mūsu planētas, un pat visspožākās zvaizgnes Galaktikā. Diemžēl tas pats gan sakāms arī par kartupeļiem, gliemežiem un pat par frikadeļu zupu. Varbūt tieši tapēc dažreiz par dzīvi neko īsti prātīgu pateikt nemaz nevar. Sāksim ar to, ka pajautāsim sevm, kāpēc mūs bieži vien tik ļoti aizgrābj iespaidīgu mērogu objekti vai sasniegumi, ja patiesībā tieši sīkās lietas, kopā saliktas, lielo dara iespējamu? Kapēc mēs tā tiecamies izveidot sev mazu, jauku pasaulīti un dzīvot ar pārliecību, ka pilnībā kontrolējam savu dzīvi, ja skaidri zinām, ka tā nemaz nav? Kāpēc mēs kā apsēsti daudzinām, ka tikai individualitāte nosaka mūsu vērtību, bet paši tik labrāt ļaujamies vispārpieņemtajam gandrīz vai visās dzīves jomās? Kapēc bērni tic rūķīšiem un fejām, bet pieaugušie ne? Un kāpēc mēs tik ļoti ņemam pie sirds to, ka mūsu viedokļi palaikam nesaskan, ja patiesībā tieši atšķirības padara dzīvi interesantāku? Beigu beigās - puse pasaules taču dzīvo ar kājām gaisā, tāpēc nav nekāda pamata cerēt, ka visi par visu būs vienisprātis. Pat tāds nesatricināms pamatpostulāts kā “nekošļā ēdienu ar vaļēju muti” nemaz nav tik plaši izplatīts, kā varētu domāt. Kāpēc mēs ikreiz, kad uzvirmo kaislības, metamies strīdā vai cīkstiņā, ja spriedzi tikpat efektīvi, toties daudz tīkamākā veidā noņem kārtīga izdejošanās? Kapēc mēs kā suga tā tiecamies cits pie cita un tajā pašā laikā savas dziļākās jūtas un ilgas slēpjam aiz tādām bruņām, ka neviens mums tā īsti tuvs nemaz nevar kļūt? Varbūt zināmu apjukumu rada tas, ka dzīve ne vienmēr viss ir tā, kā izskatās? Mums kā sugai ļoti svarīgs šķiet ārējais izskats. Vai mēs skatāmies uz pasauli ar atvērtām acīm? Nē, mēs redzam tikai to, ko vēlamies redzēt. Kad nu beidzot varam paskatīties pavisam brīvi, mēš nespējam vien noticēt, ka pasauli esam uztvēruši tik greizi. Tad ir īstā reize tuvāk ielūkoties arī sevī un uzdot sev dažu labu jautājumu par pasauli un savu vietu tajā. Citiem vārdiem - noskaidrot savas dzīves jēgu. Kas tad īsti ir dzīve? Dažreiz mēz teikt, ka dzīve ir ceļojums. Bet ceļojums uz kurieni? Daži apgalvo, ka dzīve ir nemitīga zināšanu apguve. Ja tā ir taisnība, tad kāpēc gudri cilvēki īsti nesaprot labi ģērbties? Vēl ir tādi, kas dziļdomīgi teic, ka dzīvošanai nav nekāda nolūka. Dzīvošana vienkārši notiek. Citi turpretī uzsver, ka cilvēki dzīvo tādēļ, lai radītu ģimeni. Bet šāda nepieciešamība atražot sevi taču ir iekodēta ikvienas dzīvas radīas ģenētiskajā kartē. Tad jau iznāk, ka visu mūsu eksistenci virza tikai un vienīgi primitīvas seksuālas dziņas. Tādās garākās brīvdienās - droši vien. Lai nu tā būtu. Bet ne jau nu visa mūža garumā. Labāk panāc drusku tuvāk, un es tev atklāšu mazu noslēpumu. Visas šīs idejas ir vai