2017. gada ziema. Četri draugi vārdā Mieriņš, Rihards, Robis un es nopirkām biļetes uz Posituvsu. Beidzot saņēmāmies visi kopā aizbraukt uz kādu pasākumu, jo gandrīz gadu kā bijām kopā īrējuši dzīvokli un tā arī kopā neko sakarīgu nebijām sadarījušu. Runājām par pozīti katru nedēļu, "kā mēs nevaram sagaidīt un būs tiiiiiik LIT AF."
Tad pienāk pozitivus diena. Laiks ir lietains un pretīgs. Gatavojāmies tai kā traki - jau vairākas dienas iepriekš iepirkām nojumi, matračus, krēslus, alkoholu, pārtiku un citādus niekus, lai nekā netrūktu. Mēs vēl pat nebijām tikuši līdz Salacgrīvai... kad visi četri draugi ar 90km/h iestādījām grāvī ar nesen Rihardam uzdāvināto golfu. Paldies dievam, sekoja tikai viens kūlenis un lielākie zaudējumi bija neliela brūce manā galvā, visi apaukstējušies un pāris sašķīdušie aliņi, neskatoties uz to, ka es ar Robi aizmugurē nebijām sprādzējušies.
Par spīti avārijai, mēs aizbraucām uz to Positivusu, jo takš biļetes bijām nopirkuši un pasākumu tāaa gaidījām.
Lai neieslīgtu vairāk sīkumos, jo katra diena bija kā piedzīvojums. Mēs ceturtajā dienā attapāmies saulē pārdeguši. Mums kāds pa nakti bija salauzis nojumi, no kuras beigās uztaisījām augstāko karogu telšu pilsētiņā ar tektstu "Hektorfest 2017". Mums 3 no 4 beņķiem bija salauzti, un vēl pat trešā un trakākā nakts nebija pienākusi. Visiem veselība maigi izsakoties - pakaļā (Rihardam angīna). Mums otrajā naktī izzaga no telts gandrīz pusi alkohola, (maitas pie ieejas durvīm pat Mintuu korķīti bija atstājuši). Es visas naktis dabūju uz burtiski uz zemes gulēt, jo matracis bija caurs. Tik traki savā dzīvē vēl nebija gājis. Bet! Toties tikām tvnetā.
#Mieraielashatņiks
View more
