6.daļa
Es jutu, ka kāds zēns man nedaudz tā kā uzgrūžas virsū. Es to vienkārši ignorēju, es vienkārši turpināju skriet, mēs skrējām, kad skolotāja nošvilpās.
Skolotāja: Labi kā jau iepriekšējā stundā es jums teicu, ka būs orientēšanās, tāpēc es ceru, ka visiem līdz ir garais sporta tērps.
Visiem it kā bija, kad visi bija pārģērbušies mums bija jāiet ārā kur mēs tikām sadalīti 2 grupās, es biju kopā komandā manuprāt ar ļoti jaukiem cilvēkiem, tad kad bijām sadalīti skolotāja deva norādes un viss sākās, mēs sakām skriet līdz es jutu, ka man sāk sapēt sāns.
Es: Skrieniet, es ganjau jūs panākšu.
Kāds zēns: Nē, mums visai komandai ir jābūt kopš, ja tu nevari paskriet, es tevi nesīšu pičpaunā.
Es: Tu skaidri zini?? Es viegla neesmu.
Zēns: Nekas, nāc pēc virsū.
Es uzlecu viņam pičpaunā.
Zēns: Ja kas mani sauc Klāss.
Es: Prieks iepazīties, manu vārdu cik es saprotu tu zini.
Kāda meitene, vārdā Gabija: Viss mums jāskrien!!
Tā mēs mācību stundas garumā pabeidzām, mūsu komanda knapi uzvarēja, Mēs ar Klāsu sadraudzejamies, kā arī ar citiem komandas biedriem, stundas beigās skolotāja paziņoja, ka viņa gribētu lai mēs braucam uz orientēšanās sacensībām, mēs piekrītam.
Pārējā skolas diena pagāja ļoti garlaicīgi, kad noskanēja zvans no pēdējās stundas, visi izskrēja ārā no klases. Taču es savā flegmas tempā izgāju tikai tad, kad Kāra bija pie manis un teica, lai kustos ātrāk, jo viņa ir sarunajusi cilvēkus un, ka mēs visi kopā iesim uz kino, es sāku pasteigties, kad izgāju no klases, tur stāvēja vēl 3 cilvēki. Es pārlaidu skatienu pāri visiem un tad Kāra mūs iepazīstināja, mēs visi sapazinamies, tad Kāra pateica, ka ar mums nāks vēl viens cilvēks.
Es:Labi, man nav iebildumu.
Kāra:Lūk viņš jau arī nāk.
Kad es pagriezos es ieraudzīju....
Skolotāja: Labi kā jau iepriekšējā stundā es jums teicu, ka būs orientēšanās, tāpēc es ceru, ka visiem līdz ir garais sporta tērps.
Visiem it kā bija, kad visi bija pārģērbušies mums bija jāiet ārā kur mēs tikām sadalīti 2 grupās, es biju kopā komandā manuprāt ar ļoti jaukiem cilvēkiem, tad kad bijām sadalīti skolotāja deva norādes un viss sākās, mēs sakām skriet līdz es jutu, ka man sāk sapēt sāns.
Es: Skrieniet, es ganjau jūs panākšu.
Kāds zēns: Nē, mums visai komandai ir jābūt kopš, ja tu nevari paskriet, es tevi nesīšu pičpaunā.
Es: Tu skaidri zini?? Es viegla neesmu.
Zēns: Nekas, nāc pēc virsū.
Es uzlecu viņam pičpaunā.
Zēns: Ja kas mani sauc Klāss.
Es: Prieks iepazīties, manu vārdu cik es saprotu tu zini.
Kāda meitene, vārdā Gabija: Viss mums jāskrien!!
Tā mēs mācību stundas garumā pabeidzām, mūsu komanda knapi uzvarēja, Mēs ar Klāsu sadraudzejamies, kā arī ar citiem komandas biedriem, stundas beigās skolotāja paziņoja, ka viņa gribētu lai mēs braucam uz orientēšanās sacensībām, mēs piekrītam.
Pārējā skolas diena pagāja ļoti garlaicīgi, kad noskanēja zvans no pēdējās stundas, visi izskrēja ārā no klases. Taču es savā flegmas tempā izgāju tikai tad, kad Kāra bija pie manis un teica, lai kustos ātrāk, jo viņa ir sarunajusi cilvēkus un, ka mēs visi kopā iesim uz kino, es sāku pasteigties, kad izgāju no klases, tur stāvēja vēl 3 cilvēki. Es pārlaidu skatienu pāri visiem un tad Kāra mūs iepazīstināja, mēs visi sapazinamies, tad Kāra pateica, ka ar mums nāks vēl viens cilvēks.
Es:Labi, man nav iebildumu.
Kāra:Lūk viņš jau arī nāk.
Kad es pagriezos es ieraudzīju....
Liked by:
JoshDaBoss710
fenreus
JennyTheHusky2
Aneettee
Līgush.
