tev derēs

Kā es ripoju pa kalnu lejā, un raudāju jo nevarēju piecelties, pie manis pieskrēja Daniela ar kuru mēs tad kopā "skrituļojām" man bija bail. Daniela man palīdzēja piecelties,un manas brilles ar bija pagalam.Zvaniju mammai lai ātri mani ved uz slimnīcu. Mamma nesaprata kas noticis,es viņai izstāstiju, un viņa man atbrauca pakaļ. Mēs iegājām mājas jo biju netīra un man no maniem ceļiem reāli tecēja asinis. Man bija bail jau no paša sākuma. Mēs braucām uz slimnīcu,un man bija lauzta kreisā roka,nezinu kas bija ar labo,bet viņa arī sāpēja.Atbraucām mājās un pirmais kam es piezvaniju bija mana māsica Daniela. P.S. nejau tā ar kuru uz kalna bijām kopā.
Visa skola tā vien runāja ka par mani. Es mājas nogulēju 2 dienas, jo man bija bail. Un katru reizi vēl tgd kad eju gulēt es atceros tās sāpes,bailes, apjukumu, un tumsu.

View more