notiek tas, ka cilveki pieaug pie datora un vai zinaji, ka - ZinÄtne (latÄ«Åu: scientia - zinÄÅ”anas, zinoÅ”s) ir cilvÄka darbÄ«bas nozare, kuras mÄrÄ·is ir iegÅ«t zinÄÅ”anas. SavukÄrt Ŕīs zinÄÅ”anas tiek iegÅ«tas mÄrÄ·tiecÄ«gi zinÄtniekiem apkopojot un analizÄjot datus, ko tie iegÅ«st, veicot novÄrojumus, pÄtÄ«jumus un eksperimentus. PÄc tam iegÅ«tÄs zinÄÅ”anas ļauj teorÄtiski izskaidrot, kÄ norisinÄs dažÄdi procesi un parÄdÄ«bas gan dabÄ, gan sabiedrÄ«bÄ. Par zinÄtni sauc arÄ« zinÄÅ”anu sistemÄtisku kopumu kÄdÄ noteiktÄ sfÄrÄ.
HipotÄzes, kuras tiek izvirzÄ«tas, lai izskaidrotu kÄdu parÄdÄ«bu, ir daļa no zinÄtnes. HipotÄžu pareizÄ«bu reizÄm var pÄrbaudÄ«t ar eksperimentu palÄ«dzÄ«bu. Lai hipotÄzi pierÄdÄ«tu, nepietiek veikt tikai vienu eksperimentu. Tie ir jÄveic atkÄrtoti, lai izslÄgtu kļūdas iespÄjamÄ«bu, jo eksperimenta rezultÄts var bÅ«t atkarÄ«gs no tÄ veikÅ”anas apstÄkļiem. Ne visas hipotÄzes var pÄrbaudÄ«t ar tieÅ”iem eksperimentiem. PiemÄram, hipotÄzes par Saules sistÄmas izcelÅ”anos nevar pÄrbaudÄ«t tieÅ”i, tomÄr to varÄtu darÄ«t, veicot apjomÄ«gu datormodelÄÅ”anu.
Teorija ir apgalvoju kopums. Teorijas patiesums var bÅ«t pierÄdÄ«ts, piemÄram, relativitÄtes teorija, taÄu tas var arÄ« nebÅ«t lÄ«dz galam pierÄdÄ«ts, piemÄram, superstÄ«gu teorija. Nepareizas teorijas tiek atmestas, piemÄram, flogistona teorija.
ZinÄtnes attÄ«stÄ«ba ir ļoti cieÅ”i saistÄ«ta ar tehnoloÄ£ijÄm, jo zinÄÅ”anas, ko sniedz zinÄtne, tiek izmantotas dažÄdu tehnoloÄ£isku procesu izveidoÅ”anÄ un uzlaboÅ”anÄ. ZinÄtnes pretmets ir pseidozinÄtne.
View more