Mana dzīve .

Aizgāju gulēt ar tām pašām drēbēm, pat nenomazgājos.
No rīta pamodos ar nelielàm galvas sāpēm. Nogāju lejā iedzert Ibumetīnu. Mamma nebija pamodusies un tētis vēl nebija mājās. Viņam bija jāved krava kaut kur uz Latvijas otru galu. Šodien viņam vajadzēja būt atpakaļ.
Uztaisīju sev ātri maizītes un devos atpakaļ uz istabu. Uzgāju un ieslēdzu datoru. Iegāju draugiem.lv, twitter utt. Paskatìjos, kas draugiem.lv ir onlainā, Svens. Un tikai tad es sapratu, ka kopš notikušās avārijas viņš par mani vispār nav interesējies. Kāpēc? Kad viņam noticis? Varbūt pajautāt? Saņēmos un sāku rakstīt :
E : Sveiks. Ko dari?
Kad uzrakstīju vēl reiz paskatījos, kas ir onlainā un viņa tur vairs nebija. Paskatījos vai ir izlasījis vēstuli, ir. Tad kāpēc neatbildēja, bet izgàja? Es nesapratu, kas notiek. Kāpēc tā?
Ak šie jautājumi, uz kuriem man nav atbildes. Bet kāpēc es uztraucos par to, ka viņš man neatbild? Man takš viņš nemaz nepatika. Bet... varbūt.... nē, nedrīkst pieļaut.
Izgāju ārā no visiem portāliem, aizvēru datoru un pārģērbos, protams, pirms tam nomazgājos. Man vajadzēja svaigu gaisu un garu pastaigu. Gāju lejā pa trepēm, mamma bija pamodusies, negribēju ar viņu runāt, taču kaut ko vajadzēja vērst par labu.
E : Labrīt.
Teicu mammai vienaldzīgi it kà man nerūpētu, taču man nebija gluži vienalga.
M : Labrīt, kaut kur dosies?
E : Jā, ārā.
M : Un tu domā, ka vari?
E : Bet mammu, man tiešām vajag šo pastaigu.
M : Nu labi.
Kedas biju jau uzvilkusi, tāpēc gāju ārā. Pirms durvju atvēršanas teicu :
E : Piedod par vakardienu.
Mamma tikai pasmaidīja un es nevarēju nociesties, tāpēc pasmaidīju pretī.
Pēc tāda strīda bija laba sajūta redzam mammu pasmaidam. Atvēru durvis un skatīdamās uz mammu gāju ārā pa durvīm, aizvèru, griezus uz ielas pusi un tad ......

View more

"Mana dzīve"
10.daļa.

---

Beidzot biju klāt, pie slimnīcas ieejas durvīm man aizrāvās elpa. Es biju daudz par daudz satraukusies par to, ko man varētu pateikt. Ar trīcošu roku atvēru slimnīcas ieejas durvis. Gāju jautāt , kur atrodas meitene, kura cietusi avārijā. Aprakstīju apmēram kā viņa izskatījās. Pateica palātu un devos turp. Ja jau pateica palātu, tad jau viņai viss ir kārtībā vai ne? Pie palātas durvīm apstājos tā pat kā pie ieejas durvīm. Es biju nenormāli satraukusies. Atvēru durvis, bet neko neredzēju. Visapkārt bija ārsti ar visādiem aparātiem un un tā skaņa, man sāka sāpēt ausis, viu laiku pīkstēja. Tā skaņa man nepatika pati no sevis, bet arī tāpēc, ka zināju ko tā vēsta. Man notecēja asara, iešņukstējos un kāda māsiņa mani pamanīja un izstūma no palātas. Man nepatika tas, ko redzēju, tas ko izdarīju, tas ko izdarīju. Es gāju mājās. Mājās mamma jau mani sagaidīja ar bārieniem, lekcijām utt. Es vis noklausījos, atvainojos un gāju uz savu istabu. Es uzreiz iekritu gultā un aizmigu. Man vairs nebija spēku. Aizgāju gulēt ar tām pašām drēbēm, pat nenomazgājos.

View more

"Mana dzīve"
9.daļa

---

Tā kā tuvumā ir tikai viena slimnīca skrēju lejā pie mammas ar paziņojumu :
E : Mammu braucam!!!
M : Kur?
E : Kur, kur! Uz slimnīcu.
M : Ko tur tu pazaudēji?
E : To maziņo meitenīti.
M : Ah. Luīze, beidz takš domāt par viņu.
E : Nevaru!!! Un braucam!!!
M : Bišķi mierīgāk, ja? Nebrauksim.
E : Es jau esmu mierīga. Bet mammu!!
M : Beidz mammoties.
E : Māāām!
M : Nē.
E : Bet lūdzu.
M : Es jau teicu, nē!
E : Ej takš tu zini kur!?
M : Par šito izrunāšanos nekur netiksi!!!
Es to vairs nevarēju izturēt un gāju uz savu istabu liekot smagus, skaļus soļus. Viņa mani vispār nesaprot. Kā viņa var būt tik vienaldzīga? Es jau nelūdzu, lai viņa iet apskatīties kas un kā ar to meitenīti, es tikai palūdzu aizvest līdz slimnīcai. Tas tiešām ir tik grūti?
Es zināju ka nevarēšu beigt domāt tāpēc rīkojos pārgalvīgi. Es paņēmu mazo somiņu, pārliku pār lecu un soļoju lejā pa kāpnēm. Centos nepievērst sev lieku uzmanību, bet laikam neizdevās. Mamma vienmēr visu pamana?
M : Jaunkundz, kurp tu dodies.
Es neko neatbildēju, negribēju ar viņu runāt, ja jau dēļ manis nevar izkustēties no mājas.
M : Hallo?! Tu pēkšņi kurla paliki? Eu!!? Tu vari vienreiz kaut ko atbildēt? Prasu pēdējo reizi....... kur tu dodies?
Kamēr mamma centās sev pievērst uzmanību uzvilku kedas un paņēmu jaku ja nu paliek vēss. Izgāju ārā no mājas durvīm un uzreiz gāju raitā tempā. Dzirdēju kā mamma sauc mani, protams, ka ignorēju un sāku skriet.
Slimnīca bija kādas pusstundas gājienā. Ilgi neskrēju, jo piekusu. Aizskrēju līdz ielas galam un sāku iet mierīgā tempā.
Gāju apraudzīt meitenīti. Viņa mani mocīja nebūdama klāt. Tas man nelika mieru. Tāpēc man viņa bija jāredz vai vismaz jāuzzina, kas ar viņu noticis.
Beidzot biju klāt, pie slimnīcas ieejas durvīm man aizrāvās elpa...........
____________________________________________________________________________________________
Jauku lasīšanu. :) :*

View more

Nu nav, nav man žēl. :D :)
__________________________________________
"Mana dzīve"
8. daļa.

---

Pirms iemigšanas uz naktsgaldiņa atstāju zīmīti mammai ar uzrakstu :
"Lùdzu sameklē man psihiatru.!!!"
Kad pamodos sapratu, ka mamma ir izlasījusi, jo lapiņas vairs nebija. Sapratu, ka viņa saprata, jo dzirdèju kādu sievieti sakām :
S : Es aprunāšos ar viņu, mēs izrunāsimies un aizmirsīsim.
M : Tas būtu pavisam jauki, jo viņa izskatījās tāda dīvaina un.....
S : Es sapratu. Viss bùs labi.
M : Paldies.
Tad dzirdēju, ka kàpj pa trepēm augšā, tāpēc izlecu no gultas, ieskrēju vanasistabà. Galu, galā es takš izskatījos briesmīgi!!! Cik vien ātri iespējams novilku pidžamu un ieslēdzu dušu. Mm, bija tik labi. Es pilnīgi jutu, ka palieku tīra gan iekšēji, gan ārēji. Taču tā sirdsapziņa. Viņa mani mocīja un nelika mieru. Tā kā kosmētiku bieži nelietoju, neuzskatìju, ka tagad vajadzētu likt kosmētiku, mocīt ādu dēļ psihiatra. Bet varbūt tomēr? Nē, nav vērts!!
Mamma ar psihiatri bija jau istabā, biju pārģērbusies un sakopusies, taču nedzirdēju, ka viņas ienāca.
Mēs sasveicinàjāmies un izrunājāmies. Tas tiešām palìdzēja, taču to meitenīti aizmirst nevarēju. Es tiešām gribēju zināt kas ar viņu ir noticis. Gribēju viņu apraudzīt. Tā kā tuvumā ir tikai viena slimnìca skrēju lejā pie mammas ar paziņojumu : ....

---

__________________________________________
Nàkamà par 8 like. :) ;*

View more

Jauki, ka kādam patīk. :)
__________________________________________

---

"Mana dzīve"
7. daļa.

---

Tad pēkšņi BAMM!!! Mašīnu taures, bļāvieni, izmisums, drūzma. Bija viens cietušais, kurš gulēja ceļa vidū nekustīgs. Tas nebija labs skats. Es vèlos kaut nebūtu to redzējusi, taču esmu laimìga par to, ka tā nebiju ne es, ne Svens. Visi cilvēki, kas tajā brìdī bija tuvumā saskrēja ap to cilvēku. Es biju šokēta un pārbijusies. Svens aizgāja apskatīties, kas notiek pie tā cilvēka. Cik paspēju saskatīt tā bija maza meitenīte vismaz 7 gadus veca. Viņa skrēja pāri gājēju pàrejai, tā laikam bija viņas mamma, kas bija otrā pusē. Tad viņu notrieca, un viņa aizlidoja kādus 3m tālāk. Meitenīte bija ļoti skaista, bet šis notikums man lika pārdomàt visu dzìvi, jo arī es gribēju skriet pāri. Svens atnāca atpakaļ pie manis un pēkšņi no stùra lielā ātrumā traucas ātrā palīdzības mašīna. Pūlis tiek pašķirts, un meitenīti aiznes uz mašīnu ar nestuvēm. Tā sieviete, kas bija otrà pusē tiešām izrādās, ka ir viņas mamma un arī iekāpa mašīnā. Cilvēki sadalìjās, aizgàja katrs uz savu pusi it kā nekas nebūtu noticis, taču es vēl aiz vien stāvēju tur pat, biju kā piekalta zemei. Svens mani knapi izkustināja, kad viņam tas izdevās es saļimu viņa skavās. Viņa apskāviens un mierināšana mani tiešām nomierināja. Viņš mani aizveda mājàs mamma bija mājās un ieraugot mani uzreiz skrēja mani apskaut un iztaujāt. Es nevarēju vai drīzāk negribēju par to runāt. Tāpēc Svens viņai visu izstāstija. Viņa izskatījās noreizējusies par mani, taču es visu laiku domāju par to meitenīti. Es gribēju zinàt vai viņa atmodās. Vai viņa ir starp dzìvajiem un cik ilgi būs. Vai arī viņa jau ir tur augšā un vēro mūs, taču šo ideju nevēlējos pieļaut.
Svens jau bija aizgājis mājās. Mamma man palīdzēja uziet augšā. Es apgùlos gultā un visu laiku domàju par to meitenīti.
Es viņai neuzbraucu virsū, es viņu uz ceļu neuzgrūdu, viņa nav mans radinieks. Kāpēc es par viņu uztraucos? Laikam sirdsapziņa.
Es aizmigu iespējams pēc kàdām 2-3 stundām. Pirms iemigšanas uz naktsgaldiņa atstāju zīmīti mammai ar uzrakstu........
__________________________________________
Vēlreiz ļoti atvainojos, taču vasara kkā ir jāizbauda. :)
Nākošā daļa par 7like. :) :*

View more

"Mana dzīve"
6. daļa.

---

E : Kas par jaunumiem?
M : Mēs lidosim uz Norvēģiju!!
E : Ne jau šodien?!
M : Nu ja, šodien.
E : Nopietni?
M: Takš nē.
E : Mamm!
M : Labi nomierinies. Šodien ārā neiesi?
E : Nē.
M : Ar Sv...
E : Nē!!!
M : Nu labi, labi.
E : Es drīkstu palikt viena?
Mamma iziet no istabas.
Es domāju par Svenu. Par to kāds būs lidojums.Par to kā mēs lidosim un kur paliksim. Meklēju visādus Norvēģijas attēlus. Tie kalni , mm.
Visu dienu nosēdēju mājās pie datora. Vakarā aizgāju ātri gulēt, jo sāpēja acis.
No rīta pamodos un iegāju draugiem.lv, ieeju spēlītes dabūt dienas balvu. Pēkši jauna vēstule no Svena. Domāju, ko viņam atkal vajag!. Atvēru :
S : Čau. Tad iesim šodien ārā
E : Čau. Biju pavisam aizmirsusi. Nu labi.
S : Labi tad es 11:00 iešu tev pakaļ.
E : Mh.
Man bija 2 stundas laika. lai sataisītos. Ātri nomazgājos, saģērbos un gāju ēst brokastis. Biju gatava un bija vēl stunda laiks. Atkal sēdēju pie datora.Stunda pagāja ļoti ātri, kad dzirdēju zvanu pie durvīm ātri visu izslēdzu ārā un skrēju lejā. Mamma jau bija atvērusi durvis. Sasveicinājos, uzvilku savas kedas un gājām pastaigāties.Es jutos laimīga, tikai nezin kāpēc. Mēs runājām par visu, man bija tāda sajūta,ka varu viņam uzticēties. Tad pēkšņi...
____________________________________________________________________________________
Nākošā par 10 like.:)

View more

"Mana dzīve"
5. daļa

---

Pēkšņi jauna vēstule draugiem.lv no, protams, ka Svena.
S : Čau.
Negribēju atbildēt bet, tomēr to izdarīju.
E : Čau.
S : Ko šodien darīsi?
E : Em, neko. A kas?
S : Tikai gribēju paprasīt vai negribi iznākt ārā ar mani. Galu galā vakar man apkārtne netika izrādīta.
E : Es nezinu. Ā un tā tagad ir mana vaina?
S : Lūdzu? Nu nē, nē tā es nebiju domājis.
E : Nelūdzies. Kā tad?
S : Bet es gribu ar tevi iziet ārā. Ai nekā, aizmirsti.
E : Ne šodien. Varbūt rīt. Nu pasaki.
S : Nu labi tad atā.
E : Atā un viss? Nepaskaidrosi?
Bet viņš jau bija izgājis. Vai tiešām ir tik grūti paskaidrot? Es biju dusmīga uz viņu, taču pati īsti nesapratu par ko.
Ir pagājušas 3 stundas un es nožēloju, ka neizgāju ar Svenu ārā :
1. Jo man tagad ir garlaicīgi
2. Jo es pati nezinu kāpēc gribu ar viņu tagad iet ārā.
Varbūt aiziet pie viņa un pasaukt? Bet, ja nu viņš nav mājās? Ja nu tur notiek kaut kas tāds, kas man nav jāredz? Domas šaudījās pa galvu, tas apgrūtināja izvēlēšanos.
Es tomēr aizgāju, taču neviena nebija mājās.Uzgāju uz savu istabu un iegrimu domās kā būtu, ja būtu. Tad laikam biju iemigusi, jo mamma uzmodināja man virsū uzlejot glāzi ar aukstu ūdeni.
Biju nesaprašanu, kāpēc man neļāva gulēt. Atvēru acis. Mamma bija pārlaimīga. Kas ir noticis?
E : Kā pēc es nevarēju gulēt? Un kāpēc tev tik liels smaids uz sejas?
M : Jo man tev bija jāpaziņo jaunumi. A vot.
E: Kas par jaunumiem?
M .............
____________________________________________________________________________________________
Atvainojos, ka tik īsa.
Nākoša būs tad, kad tikšu pie datora. :)

View more

"Mana dzīve ."
4. daļa.

---

S : Klau, tu esi diezgan simpātiska.
Jūtu kā nosarkstu, taču man viņš tā neinteresēja.
E : Am, paldies. Tu arī esi diez gan glīts, taču tu mani nepiesaisti.
S : Nu žēl. Gribējās kaut ko vairāk par parastu draudzību.
E : Hah. Sagribēji.
Šokēts.
S : Nu jā laikam gan.
E : Ai labi nepievērs man uzmanību, skaties filmu.
S : Tas ir seriāls. / smejas /
Izgāzos, nu forši. Atkal nosarku.
E : Kāda starpība? Viens un tas pats!
Nedaudz dusmīgi pateicu.
S : Nu labi, labi, skatamies.
Pabeidzām skatīties un lìdz ar seriāla beigām ieradās vecāki.
M : Kāpēc tu nezvanīji un necēli?
E : Man telefons mājās palicis.
T : Ā, mēs jau domājām, ka kaut ko neatļautu te darāt.
Visi smējās izņemot mani un Svenu. Skatījos uz tētibar iznīcinošu skatienu.
T : Nu labi, labi tikai joks.
E : Slikts joks.
Atvadījos ar vienu skaļu
E : UZREDZI!!!!!
Un aizgāju uz mājām. Paldies Dievam, ka vismaz atslēga man bija. Atslēdzu māju, novilku kurpes un skrēju uz savu istabu. Ielecu gultā un aizmigu ar tām paš drēbēm.
Pamodos no rīta ar nelielām galvas sāpēm. Nogāju lejā pakaļ Ibumetīnam.
M : Labrīt. Ja kaut kur ej matus jau varēji izķemmēt.
E : Es aizmigu ar šitām drēbēm
M : Ā. Ā, nu labi.
Paēdu brokastis. Uzgāju augšā un izmazgāju zobus. Ieslēdzu datoru, iegāju draugiem.lv, ask.fm, twitter.com un facebook.com. Kā jau ierasts nekur nekādu jaunu ziņu.
Taču draugiem.lv - ielūgums, ask.fm - jautājums, ka seko , twitter.com - jauns sekotājs un facebook.com arī uzaicinājums un tas viss no Svena. Kā viņš mani atrada, ja nepateicu viņam savu vārdu.
Pēkšņi jauna vēstule draugiem.lv no.......
________________________________________________________
Nākoša būs tad, kad būs iedvesma. :)

View more

"Mana dzīve"
3. daļa.

---

E : Ā nu labi , kāds tev pārsteiguma plāns?
M : Nu tā kā šodien ir arī viņa dzimšanas dien...
E : Dzimšanas diena? Es skrienu uz veikalu. Plānu pastāstīsi vēlāk.
M : Bet.....
Man nauda jau bija kabatā, biju domājusi ar Ričardu iebraukt veikalā, bet nesanāca. Biju paņēmusi diez gan tādai izbraukšanai. Skrēju uz tuvāko veikalu, iegāju. Dāvanu meklēju diez gan ilgi, kādu pusstundu. Nopirku tēta mīļāko šampūnu, Old spice un tās pašas firmas ražoto dezodorantu. Skrēju mājās cik ātri vien varēju, iegāzos mājās ar lielu būkšķi, mamma sabijās un iespiedzās. Iegāju viesistabā redzēju, ka Ričards ar mammu jau rotā istabu.Es viņiem pievienojos. Kad pabeidzām rotāšanu visi gājām taisīties, tētim jābūt pēc pusstundas un 18:00 jāiet pie jaunajiem kaimiņiem. Bijām gatavi un pēkšņi atvērās durvis, tētis. Mēs ar brāli skrējām pie viņa, apskāvāmies un atļāvām arī mammai samīļoties. Tētim bija mazāk kā pusstunda lai sagatavotos iešanai ciemos. Kad visi bijām gatavi, gājām.
Mamma piespieda zvanu. Atvēra zēns. Tas laikam bija tā vīrieša dēls. Iegājām, sasveicinājāmies, iepazināmies un sēdāmies pie galda. Pieaugušie par kaut ko visu laiku runāja, nevēlējos iesaistīties. Man jau kopš iznākšanas no mājām gribējās uz tualeti, vairs nenoturējos un pajautāju...
E : Es atvainojos, kur jums ir tualete?
V : Sven, parādi meitenei, kur ir tualete.
Zēns, tas ir Svens, piecēlās un pēc viņa skatiena sapratu, ka jāceļas. Viņš parādīja, kur ir tualete..
S : Zināsi kā tikt atpakaļ?
Viņa tekstā dzirdēju smieklus.
E : Gan jau.
Atbildēju smejoties.
Kad biju nokārtojusi visas savas darīšanas gāju atpakaļ uz virtuvi un tur bija tikai Svens...
E : Kur visi pārējie?
S : Tavi vecāki izrāda apkārtni.
E : Kāpēc tu negāji?
S : Nevarēju takš tevi te atstāt vienu.
E : Nu jā. Mums arī jāiet?
S : Am, tava mamma teica. lai tu viņai pazvanot.
E : Ā nu labi. /meklē savu telefonu mazajā somiņā/!!
E : Sasodīts!!!!
S : Kas ir?
E : Man nav līdzi telefona!!!
S : Un..
E : Nē es nezinu viņas nr. no galvas.
S : Ā nu labi.
S : Tad varbūt paskatāmies, kas pa televizoru iet?
E : Em, nu labi.
Ieslēdzām televizoru un skatījāmies kaut kādu filmu, tā laikam bija komēdijas, jo smējāmies daudz.
S : Klau .........
____________________________________________________
Turpinājums par 5♥

View more

"Mana dzīve"
2.daļa.

---

Sasveicinājāmies, viņš palīdzēja piecelt brāli, tad viņš pajautāja . . .
G : Am, tu nevēlies kādu reizi satikties?
E : Šaubos, man visu laiku jāpieskata brālis un ...
G : Bet tas jau nav šķērslis.
E : Kā kuram.
Uzsmaidīju un pateicu Ričardam
E : Braucam!
R : Nu labi, labi.
Mēs sākām braukt, neskatījos atpakaļ, jo negribēju Gustavu redzēt. Mēs braucām mājās. Pie mājām redzēju mammas mašīnu tāpēc biju nesaprašanā, Ričards arī likās izbrīnīts. Ātri nolikām riteņus un skrējām iekšā. Dzirdēju kaut kādu runāšanu, mamma nebija viena, tā bija kāda vīrieša balss, mamma izklausījās laimīga, tāpēc nospriedu, ka tētis atbraucis. Lēnām gāju iekšā virtuvē, tas nebija tētis...
M : Čau, nemaz nedzirdēju, ka jūs ienācāt.
E : Nu jā.
Ričard aizgāja, viņam nemaz neinteresēja. Piegāju pie mammas un iečukstēju ausi..
E : Kas tas tāds?
M : Tas ir mūsu jaunais kaimiņš.
E : Nu skaidrs. Labdien.
K : Labdien. Nu labi es laikam došos, tad tiksimies vēlāk.
M : Labi, kā norunāts. Uzredzīti.
Jaunais kaimiņš izgāja no mājas. Tomēr biju nesaprašanā par tikko dzirdēto sarunu.
E : Mammu kāda vēl tikšanās?
M : Ā nu jā, viņš mūs uzaicināja uz vakariņām, varēsi iepazīties ar viņa pārējiem ģimenes lodzekļiem. Un viņam ir dēls 16 gadīgs..
E : Nu un? Cikos jāiet?
M : 18:00
E : Labi, bet kāpēc tu ik agri mājās?
M : Es jau neteicu?
E : Un kā izskatās?
M : Labi. labi. Šodien tētis mājās beidzot atbrauks, domāju uztaisīt pārsteigumu.
E : Un tikai tāpēc esi agrāk mājās?
M : Tikai? Nē, man šodien nebija garā darba diena, es jau visu esmu sarakstījusi.
E : Ā nu labi , kāds tev pārsteiguma plāns?
M : ..........
____________________________________________________
Nākošais par 5♥

View more

"Mana dzīve . "
1 . daļa.

---

Pirmdiena.
Esmu mājās, tikko paēdu brokastis. Mazais brālis vēl guļ, viņam jūlijā uz bērnudārzu nav jāiet. Mamma jau ir darbā. Tētis vēl aizvien ir prom.
Šodienas plānos nekā nav, tikai jāpieskata brālis. Iespējams būs jāiziet ārā, bet tas tā.
Beidzot brālis arī augšā. Viņš nonāca lejā, jautāju ko viņš gribot brokastīs. Viņš teica, ka desumaizes 2. Uztaisīju. Viņš paēda un gribēja iet ārā. Nekas cits neatlika un gāju taisīties.
Izmazgāju matus. Satinu tos dvielu un aizgāju uz Ričarda istabu, sameklēju viņam drēbes, ko vilkt un aizgāju žāvēt matus. Izžāvēju, izķemēju, pārģērbos. Tā kā ārā bija sākusies karstā vasara uzvilku šortus, brīvu kreklu un saliku to šortos.
Pēc nepilnas stundas bijām abi gatavi.
R : Es gribu ar riteņiem.
E : Nē, ne šoreiz.
R : Bet es gribu!! /spiež asaras /
E : Nu labi, labi.
Iegājām garāžā un paņēmām riteņus.
Braucām uz parku, kādu laiku pabraukājāmies.
Tad es ieraudzīju kl.biedru, es viņam patiku jau kopš 1.klases. Jauki, taču neizturami. Cerēju, ka viņš mani nepamanīs, taču pamanīja, jo Ričards iebļāvās "Ātrāk!!!!"
Gustavs (kl.biedrs.) bļāva, lai es apstājoties, es negribēju un turpināju mīties. Apstājos tikai tāpēc, ka Ričards nokrita no riteņa. Gustavs pieskrēja pārlaimīgs.
Sasveicinājāmies, viņš palīdzēja piecelt brāli, tad viņš pajautāja . . .

---

______________________________________

---

Nākošā par 3 like. :)

View more