@stastinjs1

Staastinjs*

Ask @stastinjs1

Sort by:

LatestTop

Informācija !!

Staastinjs*
sveiki !
Vēlējos Jums paziņot , ka atsākšu savu stāstu . saprotu ka ilgu laiku nebiju neko rakstījusi , tomēr man radās jaunas idejas jaunam stāstam . Žēl ka daudzi cilvēki ir pārstājuši sekot. ;//
Tomēr ceru , ka jaunais stāsts Jums iepatiksies. ;))
/Rakstniece/

sveiki, tatad lasatAsk.fm/skarba_dzive raksta stāstu, iesaku palasīt un ja patiks, tad sekojat, spiežat <3 un ja nau gruti padodiet ari citiem lai. vinjus lasa

Iesāku lasīt, iepatikās:) turpini tādā pašā garā :)

Related users

Heyy vēlējos pajautāt vai seko man? ja nē piesekosi lūdzu? un ko vispār domā par manu stāstu?? p.k.s.

Tāda ir dzīve
Es sekoju visiem ,kuru seko man;)
Mīlu jūs mīlīši :* :*

3.nodaļa

Staastinjs*
Skolas pagalmā pie manis pieskrēja Krista, jeb informatore, kas pienes visu vajadzīgo ziņu.
-Tu neticēsi!-Kristas acis satraukumā bija paplēstas ļoti lielas-Pie mums klasē mācās jauns zēns.
-Un?-Ella paraustīja plecus-Bieži mūsu skolā nāk jauni skolēni
-Nē, ne jau tur tā lieta.Labāk vienkārši ieraugiet viņu, un tad sapratīsiet.-atvadījusies viņa devās uz skolu.
Neslēpšu, ka slepus doāju kāds varētu būt tas jauniņais, par kuru jūsmo visa skola, jo jau dzirdēju meiteņu sajūsmas par viņu.Bet es pārdomāju, kamēr gaitenī ieraudzīju viņu.
Kriss stāvēja gaitenī un runāja ar draugiem un es gāju garām, cerot ka viņš mani neieraudzīs.
-Beka!-Viņš man uzsauca manā iesaukā-Nāc šurp!-Es gāju pie viņa un uzsmaidīju viņam.
-Sveiks-viņš mani apskāva, un es biju priecīga, bet ne īsti priecīga.
Kriss ir mans draugs.Viņam ir zaļas acis, gaiši ati un viņš ir skolas futbola kapteinis, katras meitenes sapnis, bet kad mēs sagājā\m kopā, meitenēm nācās izvēl;eties citu zvaigzni par ko sapņot.
Citreiz es būtu lepna aiz tā, ka man pieder foršākais čalis skolā, bet šodien tā nebija. Likās,ka viņš nav man domāts, ka mēs būtu sveši.
Man bija sajūta, ka kāds mūs vēro,un es palūkojos uz aizmuguri. Gaiteņa galā mani vēroja jaunais skolēns.

View more

Liked by: siikaa

Nakamo:)

Elīna Šteina
2.Nodaļa
Es biju nogurusi.Visi šie ļaunie murgi traucēja manam naktsmieram, un likās, ka es jūku prātā. Cik ilgi var atkārtoties viens sapnis?Bet ne jau tur bija tā problēma. Problēma bija tā tumšums.Visu laiku es sapņoju ka esmu nonākusi ēnās un tumsā ar kādu svešinieku, bet es netieku ārā no tās. vienmēr es redzu kādu saules staru, bet kad sniedzos pēc tā, svešinieks mani tur un es palieku ēnās.
Tā es pamostos nakts vidū, un atzīšos, ka vairs nevaru aizmigt.Tā tas bija arī šonakt-1.septembrī,un man likās ka šis datums jau pats par sevi ir ļauns.
Skola man sākas tikai 9, bet gatava biju jau ap 8, sava sliktyā miega dēļ.
-Kāds mums te jau augšā ir-Lola jau stāvēja pie plīts un gatavoja brokastis.Es pašmaržoju gaisu un sapratu ka brokastīs būs pankūkas.
-Slikti gulēju-Apsēdos pie galda un gaidīju savu porciju.
-To tu saki jau kuro reizi.-Māsa bažīgi manī pavērās-Varbūt pieteikt vizīti pie ārsta?Tas mani jau sāk uztraukt.
-Viss okey-Pasmaidīju-Pārāk daudz stresa-Un ķēros pie porcijas ko māsa nolika manā priekšā.Tikko beidzu brokastot, kad dzirdēju pīpinām mašīnu, tāpēc paķērusi somu, devos ārā.
Ārā mani gaidīja Ellas sarkanais AUDI, ar kuru viņa mani un Ievu veda uz skolu, kopš Ellai nopirka maššinu, bet tiesības viņa vēl nav nolikusi. Protams, neviens viņai to neizrāda, par spīti ka Ellas tēvs ir policijas priekšņieks, bet pārāk mīl savu vienīgo meitu, lai iesēdinātu kamerā.
-Sveika-Ella sasveicinājās.-Gatava doties uz skolu?
-Čau-Atsveicinājos atpakaļ-Kas cits man atliek?-Pasmējos, un mēs devāmies uz skolu.

View more

Jauns stāsts *Tumšās puses* Stāsts par meiteni, kura tiek ievilkta skaistā, bet bīstamā pārdabiskā pasaulē...

Staastinjs*
Ievads.
Mani sauc Rebeka, un man ir 17 gadi un mācos 12.klasē.Dzīvoju kopā ar savu vecāko māsu Lolu, kurai ir jau 25 un darbs reklāmas aģentūrā, ,kur protams labi maksā.
Mani vecāki. Nu jā, nav daudz ko stāstīt par viņiem.Mammu sauc Elza, un viņa dzīvo..nezinu kur, jo viņa ceļo pa visu pasauli. Tēvu sauc Juris.Viņš kopā ar mammu ceļo pa pasauli, un pat atcerēties nespēju, jo viņi mūs ar māsu pameta, kad māsai bija 12 gadi, bet man tikai 4,tādējādi es sāku ienīst savus vecākus.Zinu, nav pareizi, bet joprojām nevaru viņiem to piedot. Tad par mums rūpējās vecmāmiņa, bet kad māsa kļuva pilngadīga, es sāku dzīvot ar viņu, un protams es to nenožēloju.
Man ir labākās draudzenes Ieva un Ella, ar kurām draudzējos jau kopš 3.klases.
Lieki bilst ka esmu populāra. Man bija zilas acis, gaisī brūni mati, superīgs augums. Daudzi varbūt domā ka esmu iedomīga, bet nē. Kopš vecāki mūs pameta, mans skatījums ir mainījies. Esmu ieradusi iegūt visu, ko vēlos, jo tāds ir mans raksturs.Zinu, vēlos mainīties, bet nespēju, jo skola ir vienīgā vieta, kur es iederos.

View more

25.Nodaļa

Staastinjs*
Jau ir pagājis mēnesis. No Kristīnes nav ne vēsts, un brālis arī nebēdā par viņu.Atbraukusi mājās es viņam visu pastāstīju un Adrians to apliecināja. Man prieks ka paglābu Tomu no viņas.
Māsas nāvi es esmu pārdzīvojusi, bet joprpojām skumstu pēc viņas.Līva, nu jā, viņa joprojām ir kopā ar Krisu, bet tagad ārstējas no atkarības. Es palīdzu draudzenei un apciemoju viņu rehabilitācijas centrā.
Man prieks ka pamazām viss nokārtojas savās vecajās sliedēs.
Mēs ar Adrianu atkal esam kopā,un tagad bieži pavadām laiku kopā. Es nozēloju ka biju ar viņu izšķīrusies, bet mēs abi sapratām kļūdu.
Kādu vakaru es sēdēju ārā un domāju, kad pie manīm pienāca Adrians
-Tev nav auksti?-Viņš pavaicāja un apķēra mani.Es atspiedu galvu pret viņa plecu.
-Viss kārtībā-Noteicu-vienkārši domāju
Viņš mani noskūpstīja.
-Zini, es tevi mīlu-Viņš paskatījās uz nai un apķēra ciešāk.
-Adrian, es tevi arī-Es paskatījos uz viņu un noskūpstīju.
Beigas.

View more

24.Nodaļa

Staastinjs*
Nemanot biju iemigusi, bet ātri pamodos, jo dzirdēju kādu strīdamies.
-Tu esi traka?!Kas būs ja policija viņu atradīs?-Tas bija Adrians, kurš strīdējās ar savu māsu.
-Nomierinies-kristīne centās viņu mierināt, bet veltīgi.Redzēju ka Adrians ir dusmīgs.
-Tūlīt pat laid viņu vaļā-Viņs uzrunāja Kristīni
-Nē!Neceri pat, p[ēc visa ko viņa man izdarīja-Kristīne runāja pretī
-viņa tev ko izdarīja?-Adrians jau kliedza-Tu nogalināji viņas māsu!Tu viņu terorizēji un meloji!Tu pie visa esi vainīga!-Kristīne jau raudāja, un man bija prieks par to.
-Laid viņu vaļā-Adrians jau mierīgāk pateica.
-Labi-Kristīne sakauta pateica un atdeva man telefonu-Vari būt brīva-viņa noteica un pazuda.
-Paldies-Pateicos Adrianam, jo galu galā viņs mani izglāba.
-Nav par ko-Viņš pasmaidīja.Tad es vairs nenocietos un noskūpstīju viņu un jutu ka viņa rokas apvijas ap mani.

View more

ludzu naakamo

23.
Es attapos kādā istabā ar galvas sāpēm. Istaba man likās pazīstama, bet nespēju atcerēties kur.Grasījos paņemt telefonu, bet viņa man nebija kabatā.
-Meklē šo?-Kristīne gar manām acīm pavicināja manu telefonu
-Jā-atteicu-Iedod man viņu
kristīne iesmējās-Nē, nemaz nedomā
Nekad nedomāju, ka kādreiz baidīšos no viņas, bet šis mirklis pienāca.sapratu ka viņa mnai sagūstīja, bet kāpēc?
Es pajautāju-Kāpēc es šeit atrodos?
-Jo tu samaksāsi par visiem šiem gadiem-Kristīne piecēlās un sāka šķirstīt savu albumu-Tu vienmēr biji iemīļota savā klasē-bagāta, skaista un laimīga-Viņa pasmējās-Mani neviens neievēroja, bet pēdējais gads bija sekmīgāks
-Jo tu ar viņiem nolaidi?-Skarbi pajautāju, bet par atbildi viņa man meta ar albumu.
-Aizveries-Kristīne palika dusmīga-Par laimi tava dzīve arī nav vairs tik lieliska bez tavas māsas.-Es kļuvu nikna. Es zināju, ka viņa ir vainīga, ka viņa nogalināja manu māsu.Bet kāpēc?Tāpēc ka biju ievērojamāka nekā viņa?Tāpēc ka mana dzīve bija labāka?
-Kāds sakars te ir Adrianam?-Pajautāju
-Adrianam?-Kristīne palūkojās mani ar izbrīnītu skatienu-Vai viņš ir vainīgs?Nē.Tava māsa tev to vēstuli uzrakstīja, jo es viņai liku, lai tu veltu vainu uz viņu, bet kā rtedzu esi viņā tik ļoti iemīlējusies, ka netii viņam.Muļķis.-Man notecēja asara. Kāpēc tam bija jānotiek. Es vēlējos laimīgu dzīvi, ar savu ģimeni un cilvēkiem, kurus mīlēju.
Kas varēja būt vēl ļaunāks?

View more

Nakamo!

22.Nodaļa
-Tu joko?-Stingri paprasīju Adrianam, kurš par atbildi pašūpoja galvu.
-Lieliski-pie sevis nodomāju.Atvadījos no Adriana un devos mājās.
Pa ceļam gadījās kas negaidīts.Pēkšņi netālu no manis apstājās kāda mašīna un ievilka mani iekšā.Jau gribēju pretoties, bet saņēmu sitienu pa galvu un es atslēdzos.
Piedodiet ka īsa, bet apsolu ka turpinājums būs labāks:)

Sveika / sveiks! vēlējos zināt vai Tu man seko?!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! + papildus jautājums Kāds ir tavs mīļākais dzīvnieks, ja kaķis vai suns, tad kāda šķirne? kāpēc? jauku vakaru / j.k.s./

Tāda ir dzīve
Jā, es tev sekoju:)
Man mājās ir 3 suņi, visi jaukteņi, un 3 kaķi, laikam bezšķirnes.
Tev arī jauku dienu;)

Uzmanību visiem maniem sekotājiem!

Staastinjs*
Brīdinu, ka rīt braucu uz nometni, tāpēc 10 dienas nebūs stāstu, bet apsolu, kad atbraukšu, stāstam būs beigas:)
Liked by: siikaa

Sveiki. varētu lūdzu sekot mani? un vai ir vērts turpināt? zinu, ka nav īpaši interesati, bet būs, es gan tagad tikai izstāstu par Vanesas dzīvi. un ja nav grūti uzraksti varbūt, ko man pamainīt! paldies jau iepriekš

Tāda ir dzīve
Tagad es tev sekoju;)
Stāsts ir interesants, es redzu cik ļoti esi centusies, un man stāsts patīk. MAn pat liekas ka tu raksti par sevi, jo stāsts liek domāt ka tas notiek dzīvē.
Man grūti teikt ko tev pamainīt, jo tu taču raksti stāstu, un tu labāk zini kas kam jābūt:)
Man patīk stāsts, tāpēc turpini;)

21? ;))

Kas tās par muļķībām?Kāpec man būtu jāturas pa gabalu no cilvēka, kuru es mīlēju un mīlu vēl joprojām?Likās, ka kāds jokojas par mani, bet kaa tad vins zinaaja, ka Sarlote driiz mirs?
Es noleemu apciemot Adrianu, un pajautaat, vai vins ko zina.
-Chau!-Adrians mani apskaava-Man zeel par tavu maasu.
-Lai paliek-Atraisiijos no vina skavaam.-Vai tev ir kaads sakars asaaar vinas naavi?
UZ briidi vina sejaa paviideeja divaina sejas izsteiksme, bet uzreiz nomainiijas.
-Es?!Nesmiidini mani!
-Es nopietni, Adrian-Mani saaka kaitinaat vina jautraa attieksme.-Ja tev ir kas sleepjams, vari man teikt.
Likaas, ka vins vilcinaas, tomeer atbildeeja
-Tam ir sakars ar manu maasu
-Tavu maasu?-Tagad smeejos es-Nesmiidini mani, ja?
-Kaapeec?
-Jo tev nav maasas-iespiedu rokas saanos
-Tu zini savu klasesbiereni Kristiini, kura grasaas preceeties ar Tomu?-Adrians nopietni pajautaaja
-Nu,jaa.Es vinu looti ieniistu.-NEsapratu, kaads vinam var buut sakars ar vinu.
-Nu..vina ir mana maasa
Man likaas ka gribu vinu nosist

View more

zinu, ka kaitinu tevi šobrīd ar šo jautājumu tomēr es vēlos pārliecināties ka seko man jo es sekoju tev !! ;33 Paldies!

Viskijs
Protams, ka sekoju Tev;)
Liked by: siikaa

var nākamo?! ;))

20.Daļa
Jau tuvojās bēru diena.Šīs dienas pagāja mierīgā klusumā, jo sērojām par Šarlotes nāvi. Man tas bija smags trieciens, jo mēs bijām tuvas, un es nezināju, ko spēšu bez viņas iesākt.
drīz vajadzēja braukt, tāpēc apģērbos visa melnā apģērbā un devos lejā. Mammai klājās visgrūtāk, jo viņa gandrīz neēda un nerunāja. Jau gribēju vest viņu pie ārsta, bet tad nodomāju, ka ārsts nepalīdzēs atgriezt dzīvē Šarloti.
Kapos bija kluss, un par laimi nelija lietus, kā tika ziņot laika ziņās. Man bija prieks redzēt bērēs visus Šarlotes draugus, kuri atnāca no viņas atvadīties.
-Man žēl-Šarlotes labākā draudzene Eva mani apskāva-Es nezinu ko es bez viņas darīšu.Mēs bijām tik labas draudzenes.-Eva sāka raudāt.
-Viss būs labi-Mierināju viņu.
-Starp citu, man pienāca vēstule-Eva no somiņas izvilka vēstuli-Šarlote to likma atsūtīt man kad bija vēl slimnīcā, un lika nodot tev.-Nesapratu, kāpēc vajadzēja vēstuli sūtīt caur Evu, bet es paņēmu vēstuyli un atvēru to
*Emma, jo tu lasi šo vēstuli, tad es jau esmu mirusi.Nebēdājies, bet sargā savus mīļos, jo viss vēl nav beidzies. Es biju pirmā, bet vari būt pēdējā, kas guļ zārkā.
Es zināju, ka drīz miršu, tāpēc nolēmu tev atklāt vainīgo, bet pārdomāju, baidoties par ģimeni, bet varu tev pateikt vienu cilvēku, no kura turies pa gabalu.....No Adriana*

View more

ludzu naakamo

siikaa
-Ko?-es iekliedzos, nelikdamās nez inis par apkārtējo sašutumu.
-Emma, nebļauj, lūdzu-Mamma satvēra manu roku.Es negribēju ticēt, ka Toms precēs Kristīni, bet likās ka Kristīni tas apmierināja, jo viņa smaidīja.
-Kāzu datums jau ir nolikts-Toms paskairdoja un veltīja smaidu mīļotajai. Es nespēju paciest šo mīlināšanos, bet nācās, jo negribēju sarūgtināt mammu.
-Tom, bet tu zini ka viņa ir īstā?-Mamma bažīgi pārprasīja?-jo es negribu lai tu kļūdies.
-Jā.-šis vārds izteica tik daudz. Ienīdu viņu par to, ka viņa maisās manā dzīvē. Nepietika jau ka viņa 8.klasē lipa klāt pie mana puiša(kā rezultātā mēs izšķīrāmies), viņa vēl piesējās manam brālim.
Mammai iezvanījās telefons, un viņa atbildēja
-Ja?Te Šarlotes mamma?-Mamma pēkšņi nobālēja, un es nojautu ko sliktu-Ko?Tas nevar būt..labi, es rīt parasktīšu papīrus, paldies jums.-Tagad bija mana kārta saķert mammas roku
-Kas noticis?-bailīgi vēros mammā
-Šarlote..viņa nomira-..un pār mammas vaigiem ritēja asaras.

View more

Kādi plāni jūlijā?

Es atjēdzos vēlāk, bet atkal savās mājās. Zināju, ka Līva mani atveda, un par to es nobrīnījos, ka vismaz tik cieņas ir viņā palicis. Es sāku ienīst Krisu, jo viņš samaitāja Līvu, bet mani tas vairs neuztrauca, jo tā bija viņas izvēle.
Pārbaudīju ziņas, un secināju ka bija pienākusi tikai ziņa no mammas.
*ģimenes vakariņas šodien plkst 19.00 Rika kafejnīcā*
Es nopūtos, un sāku jau laicīgi taisīties, jo zināju, ka mamma vakariņas uztver nopetni, jo reti kad esam kopā.Uzvilku sudrabainu kleitu, uzkrāsoju skropstas un devos uz vakariņām.
-Sveika-Patēvs mani apskāva, kad ieraudzīja mani restorānā.Es pasmaidīju un apsēdos blakus mammai, dzirdot mammas sarunu ar patēvu.
-Tomam laikam bija svarīgs iemesls, lai iztraucētu mani no prezentācijas veikšanas.-Mamma noteica, lasīdama ēdienkarti.-Viņš jau man pazvanīja un lika aizsūtīt ziņas
-Toms?-neticīgi pārprasīju-viņam visvairāk nepatīk ģimenes vakariņas, jo tad nevar paskatīties futbolu.
Diemžēl mamma nevarēja atbildēt, jo ienāca Toms, bet viņš nebija viens.
-Kapēc?-dusmīgi paprasīju-Kapēc tu paņēmi līdzi viņu?-norādīju uz Kristīni, kur bija uzvilkusi koši sarkanu topiņu, un melnus minisvārkus, tādējādi izskatoties pēc..labāk neteikšu, jo cerams sapratāt mani.
-Jo man ir kas svarīgs sakāms-Toms pacilāti ieteicās.
-Ha, un kas?-iesmējos, gaidot ka viņš stāstīs kādu karjeru izvēlējies vai kādu spēles uzvaru.
-Lieta tāda, -Toms iesāka, noskūpstīdams Kristīni-Mēs precamies.

View more

17.nodaļu

Es nolēmu apciemot Līvu, cerot vest viņu pie prāta. Kops viņa tikās ar Krisu, viņa sāka sekot viņa pēdās-pīpēt zālīti, dzert, melot, tādējādi kļūstot agresīvāka.
Līvas mammas nebija mājās, tāpēc durvis atvēra Līva.
-Ko tu šeit dari?-Līva ne pārāk laipni pavaicāja
-Atnācu apciemot tevi.-Pasmaidīju, un sajutos nelūgta, jo pie viņas atkal bija Kriss.
-Vienalga, ja gribi nāc iekšā-Līva paraustīja plecus un pakāpās malā, lai es varētu ieiet iekšā. Ieraugot nekārtību istabā, mani nomāca nelāga sajūta, bet neko neteicu, jo negribēju sākt strīdu.
Kriss man piedāvāja pudeli, bet es atteicos
-Nē, es nedzeru-Viņš sāka smieties, un es sajutu alkohola smārdu.
-Zaķīt, dzirdi?-viņš teica Līvai, kura uztina cigareti-mūsu Emma nedzer.
-Jā-Līva aizkūpināja cigareti un ievilka dūmu-Bet ballītes laikam ir izņēmums, ja?
Es iepletu acis, un pievērsos Līvai.
-Kā..tu..-sāku stostīties-tu zini..par to, ja tevis tur nebija?
Kriss sāka smieties vēl trakāk
-Emma, -Līva iesāka-To zina viss internets.
Manas kājas saļima, un es noģību.

View more

Ļoti patīk šie stastiņi var lūdzu 16.nodaļu?

Es klusībā sevi nolamāju par to, ko tiko pateicu. Mamma joprojām gaidīja manu atbildi, bet man nebija dūšas atbildēt.
-Es gaidu atbildi-Mammas tonis jau bija dusmīgāks, bet es nopūtos un atbildēju
-Viņa man lūdza neteikt, jo baidījās par tavu reakciju. Tā bija mūsu pēdējā saruna pirms viņa nokļuva slimnīcā.-noteicu, cerot ka mamma sapratīs, kas par laimi notika.
-Labi, ja tā, tad tā.-Mamma piecēlās un aizgāja uz istabu.Nesapratu, kas pēdējā laikā ir noticis ar visiem cilvēkiem. Līva ar mani nerunā, Šarloti piekauj, mamma arī vīlas mūsos. Un vēl tās svešās ziņas.kas notiek?

Next

Language: English