1.daļa
1. Pats sākums mūsu stāstam.
[1.1.] Sapnis, jeb pareizāk sakot murgs.
'Cause darling I'm a nightmaire, dressed like a daydream.
*** ***
Es sēdēju lidmašīnā un skatījos ārā pa logu uz mākoņiem, līdz es jutu, ka piloti vairs nevar savaldīt lidmašīnu. Lidmašīnā sākās panika.
- Lūdzu saglabājiet mieru un piesprādzējaties! - stjuarte teica, bet viņas balsī varēja dzirdēt satraukumu. Visi pasažieri piesprādzējās ieskaitot mani un Viņu. Mēs sadevāmies rokās un tieši tad virs mūsu galvām izkrita tie maisiņi, kas palīdz elpot. Tajā brīdī es sapratu, ka nebūs labi.
- Lai arī kas notiktu, es gribu, lai tu zini, ka es tevi mīlu. - Viņš teica un noskūpstīja mani.
- Es tevi arī. - es noteicu, kad viņš mani atlaida un noskūpstīju viņu. Pēc tam es paskatījos ārā pa logu un redzēju, kā mēs tuvojamies okeānam.
- Nē! Es negribu mirt! - es iebļāvos un piecēlos sēdus. Nepagāja pat 7 sekundes, kad Amēlija bija manā istabā.
- Greisa, viss ir labi! Tas bija tikai murgs! - viņa teica ieraujot mani savā apskāvienā. Es apviju savas rokas ap māsu un jutu, kā manas sirds ritms sāk normalizēties.
- Amēlij, tu zini, ka mani murgi var būt arī pareģojumi. Tā pat kā mammas nāve. - es teicu atlaižot māsu.
- Jā, zinu, bet šis nav nekāds pareģojums. Es neļaušu , lai ar tevi notiek kas slikts. Un tu to zini. - Māsa teica un atkal apķēra mani.
- Es zinu. Cik ir pulkstens? - es jautāju atkal palaižot vaļā māsu.
- Nezinu. Es nepaspēju paskatīties. - viņa teica un paņēma manu telefonu. - Ir 3 naktī, tāpēc droši ej atpakaļ gulēt. Viss būs labi. Ar mani, Dominiku, tēti vai tevi nekas slikts nenotiks. Es tev apsolu. -
- Zinu. Es nevarēšu tagad aizmigt. Atnesīsi man lūdzu ūdeni, lai es varu iedzert zāles? - es teicu un attaisīju sava nakts skapīša atvilktni, lai izņemtu zāles, kuras man ir jādzer pirms miega.
- Tu pirms neiedzēri zāles?- Amēlija jautāja un viņas balsī varēja dzirdēt to, ka viņa ir dusmīga.
- Nē, neiedzēru, jo es biju tik nogurusi, ka aizmirsu. - teicu apguļoties atpakaļ gultā. Māsa tikai uz mani paskatījās ar dusmīgu skatienu un izgāja no manas istabas, lai aizietu pēc ūdens. Kad viņa atgriezās, es iedzēru zāles un aizmigu.
[1.1.] Sapnis, jeb pareizāk sakot murgs.
'Cause darling I'm a nightmaire, dressed like a daydream.
*** ***
Es sēdēju lidmašīnā un skatījos ārā pa logu uz mākoņiem, līdz es jutu, ka piloti vairs nevar savaldīt lidmašīnu. Lidmašīnā sākās panika.
- Lūdzu saglabājiet mieru un piesprādzējaties! - stjuarte teica, bet viņas balsī varēja dzirdēt satraukumu. Visi pasažieri piesprādzējās ieskaitot mani un Viņu. Mēs sadevāmies rokās un tieši tad virs mūsu galvām izkrita tie maisiņi, kas palīdz elpot. Tajā brīdī es sapratu, ka nebūs labi.
- Lai arī kas notiktu, es gribu, lai tu zini, ka es tevi mīlu. - Viņš teica un noskūpstīja mani.
- Es tevi arī. - es noteicu, kad viņš mani atlaida un noskūpstīju viņu. Pēc tam es paskatījos ārā pa logu un redzēju, kā mēs tuvojamies okeānam.
- Nē! Es negribu mirt! - es iebļāvos un piecēlos sēdus. Nepagāja pat 7 sekundes, kad Amēlija bija manā istabā.
- Greisa, viss ir labi! Tas bija tikai murgs! - viņa teica ieraujot mani savā apskāvienā. Es apviju savas rokas ap māsu un jutu, kā manas sirds ritms sāk normalizēties.
- Amēlij, tu zini, ka mani murgi var būt arī pareģojumi. Tā pat kā mammas nāve. - es teicu atlaižot māsu.
- Jā, zinu, bet šis nav nekāds pareģojums. Es neļaušu , lai ar tevi notiek kas slikts. Un tu to zini. - Māsa teica un atkal apķēra mani.
- Es zinu. Cik ir pulkstens? - es jautāju atkal palaižot vaļā māsu.
- Nezinu. Es nepaspēju paskatīties. - viņa teica un paņēma manu telefonu. - Ir 3 naktī, tāpēc droši ej atpakaļ gulēt. Viss būs labi. Ar mani, Dominiku, tēti vai tevi nekas slikts nenotiks. Es tev apsolu. -
- Zinu. Es nevarēšu tagad aizmigt. Atnesīsi man lūdzu ūdeni, lai es varu iedzert zāles? - es teicu un attaisīju sava nakts skapīša atvilktni, lai izņemtu zāles, kuras man ir jādzer pirms miega.
- Tu pirms neiedzēri zāles?- Amēlija jautāja un viņas balsī varēja dzirdēt to, ka viņa ir dusmīga.
- Nē, neiedzēru, jo es biju tik nogurusi, ka aizmirsu. - teicu apguļoties atpakaļ gultā. Māsa tikai uz mani paskatījās ar dusmīgu skatienu un izgāja no manas istabas, lai aizietu pēc ūdens. Kad viņa atgriezās, es iedzēru zāles un aizmigu.