2. [2.1.]
2. Viss ir mainījies.
[ 2.1. ] Un tā mūsu draudzība beidzās.
Ir pagājis mēnesis, kopš Dilans mācās mūsu solā un mēnesis, kopš man ir parādījies jauns vīziju veids. Ar vīzijām esmu samierinājusies un Adriana man palīdz ar tām sadzīvot.
- Labrīt, Hanlijas jaunkundz. - Dilans teica un iekāpa liftā.
- Labrīt, Dallasa jaunskungs. - teicu un uzsmaidīju puisim. Turpinājām runāt, līdz tikām līdz skolai. Skolā atvadījāmies un es turpināju runāt ar Adrianu. Visa diena pagāja diezgan garlaicīgi, līdz Dilans pēc skolas atnāca pie manis pildīt literatūras mājas darbu, ko mums uzdeva pildīt pa pāriem.
- Čau. - teicu ielaižot puisi dzīvoklī.
- Čau. Ammm... Griesa, kāpēc tu klusēji par to, ka tu skolā esi apsmieklu objekts un ka tev ir kaut kas līdzīgs spējām? - Dilans uzreiz apbēra mani ar jautājumiem.
- Tāpēc, ka es domāju, ka tu tad pret mani izturēsies tā pat, kā visi pārējie un man ir apnicis, ka visi mani apsaukā tikai tāpēc, ka es pareģoju nākotni. - teicu mazliet paaugstinot savu balss toni.
- Tas nemaina faktu, ka tu man meloji! - puisis teica un ieskatījās man acīs.
- Un tu pret mani tad būtu izturējies tā pat kā visi pārējie! Un nemelo, ka tā nebūtu! - noteicu gandrīz jau bļaujot.
- Jā, iespējams tā būtu, bet iespējams arī nē. - viņš teica un paskatījās uz mani ar žēlīgu skatienu.
- Mhm... Izveidojam to debīlo prezentāciju un tad viss... Tu skolā droši varēsi darīt tā pat kā Emīlija, Kima, Mia, Tristans un visi pārējie! - noburkšķēju un pagriezos, lai ietu uz savu istabu. Dilans man sekoja un ieejot istabā abi paņēmām datorus un sākām veidot prezentāciju par Šekspīru. Es sēdēju pie galda, bet Dilans sēdēja manā gultā.
- Tu droši vari nākt un sēdēt gultā. Mums tā būs vieglāk izveidot prezentāciju. - Dilans teica un paskatījās uz mani.
- Mhm... - teicu un turpināju sēdēt pie galda.
- Greisa, es nopietni! Nāc šurp un palīdzi man! - Dilans stingi noteica.
- Jau eju. - paņēmu datoru, aizgāju līdz gultai un iesēdos tajā. Paskatījos Dilana datorā un pamanīju dažas kļūdas.
- Viņš nomira 1616.gadā, nevis 1606.gadā. - teicu un norādīju uz kļūdaino vietu.
- Āaa.. jā. - viņš teica un izlaboja savu kļūdu. Es viņam atkal netīšām pieskāros un man jau atkal parādījās vīzija. Šoreiz tas, kā mēs bučojamies manā gultā.
[ 2.1. ] Un tā mūsu draudzība beidzās.
Ir pagājis mēnesis, kopš Dilans mācās mūsu solā un mēnesis, kopš man ir parādījies jauns vīziju veids. Ar vīzijām esmu samierinājusies un Adriana man palīdz ar tām sadzīvot.
- Labrīt, Hanlijas jaunkundz. - Dilans teica un iekāpa liftā.
- Labrīt, Dallasa jaunskungs. - teicu un uzsmaidīju puisim. Turpinājām runāt, līdz tikām līdz skolai. Skolā atvadījāmies un es turpināju runāt ar Adrianu. Visa diena pagāja diezgan garlaicīgi, līdz Dilans pēc skolas atnāca pie manis pildīt literatūras mājas darbu, ko mums uzdeva pildīt pa pāriem.
- Čau. - teicu ielaižot puisi dzīvoklī.
- Čau. Ammm... Griesa, kāpēc tu klusēji par to, ka tu skolā esi apsmieklu objekts un ka tev ir kaut kas līdzīgs spējām? - Dilans uzreiz apbēra mani ar jautājumiem.
- Tāpēc, ka es domāju, ka tu tad pret mani izturēsies tā pat, kā visi pārējie un man ir apnicis, ka visi mani apsaukā tikai tāpēc, ka es pareģoju nākotni. - teicu mazliet paaugstinot savu balss toni.
- Tas nemaina faktu, ka tu man meloji! - puisis teica un ieskatījās man acīs.
- Un tu pret mani tad būtu izturējies tā pat kā visi pārējie! Un nemelo, ka tā nebūtu! - noteicu gandrīz jau bļaujot.
- Jā, iespējams tā būtu, bet iespējams arī nē. - viņš teica un paskatījās uz mani ar žēlīgu skatienu.
- Mhm... Izveidojam to debīlo prezentāciju un tad viss... Tu skolā droši varēsi darīt tā pat kā Emīlija, Kima, Mia, Tristans un visi pārējie! - noburkšķēju un pagriezos, lai ietu uz savu istabu. Dilans man sekoja un ieejot istabā abi paņēmām datorus un sākām veidot prezentāciju par Šekspīru. Es sēdēju pie galda, bet Dilans sēdēja manā gultā.
- Tu droši vari nākt un sēdēt gultā. Mums tā būs vieglāk izveidot prezentāciju. - Dilans teica un paskatījās uz mani.
- Mhm... - teicu un turpināju sēdēt pie galda.
- Greisa, es nopietni! Nāc šurp un palīdzi man! - Dilans stingi noteica.
- Jau eju. - paņēmu datoru, aizgāju līdz gultai un iesēdos tajā. Paskatījos Dilana datorā un pamanīju dažas kļūdas.
- Viņš nomira 1616.gadā, nevis 1606.gadā. - teicu un norādīju uz kļūdaino vietu.
- Āaa.. jā. - viņš teica un izlaboja savu kļūdu. Es viņam atkal netīšām pieskāros un man jau atkal parādījās vīzija. Šoreiz tas, kā mēs bučojamies manā gultā.