@maliadarling

"Searching for yourself"

Ask @maliadarling

Sort by:

LatestTop

1.29.

"Searching for yourself"
Ir pagājušas dažas stundas un tikkai tagad es pabeidzu savu stāstu, jo vajadzēja pauzes. Piemēram apskauties un man paraudāt uz viņa pleca.
Noslaucīju asaras un paskatījos uz viņu.
-Tev ir savs stāsts? Ja ir pastāstīsi?- pajautāju un izspiedu no sevis mazu smaidiņu.
-Man šķiet, ka katram ir savs stāsts. Tajā skaitā arī man.- viņš nopūtās un sabužināja savus matus.
- Mēs bijām pieci pusaudži. Divas meitenes un trīs puiši. Es biju iemīlējies vienā no meitenēm. Viss nonāca tik tālu, ka mūsu pieciniekam spieda šķirties pa visam. Mēs tikkai vēlējāmies palikt nešķirami, tapēc es izdomāju plānu. Plāns nogāja griezi. Visi izņemot mani sadega un tā bija mana kļūda.- tagad viņš bija tas kurš raudāja uz mana pleca.
-Nāc ar mani uz balli. Vienkārši kā draugi nevis ārsts un paciente.- Nočukstēju un viņš strauji piecēlās sēdus.
-Es neesmu nedaudz par vecu?- viņš pasmaidīja.
-Man šķiet, ka uz savu balli tu neizgāji. Varbūt tev derētu uz kāda cita balli aiziet.- viņš sabužināja manus matus un pasmaidīja.
-Iešu ar tevi kā draugs nevis kā ārsts.- iestājās neērts klusums.
-Gribi ēst? - Viņš pagriezās pret mani, bet es paskatījos pa logu.
-Bet ārā ir tumšs un es nevaru ātri pārvietoties. -
-Es tūlīt atnākšu atpakaļ.- Viņš atkal sabužināja manus matus un ātri izgāja no manas palātas.

View more

1.28. Daļa.

"Searching for yourself"
Atgriezāmies atpakaļ palātā. Apsēdāmies un viņš aptīrija manu brūci. Kamēr tīrija bija liels klusums.
-Kas tev ar to Gabrielu bija?- Maikls klusi jautāja un nolaida manu kreklu uz leju.
-It kā nekas īpašs. Tikkai es viņā nedaudz iemīlējos.- pasmaidīju un palīdu zem segas.
-Kapēc jautā?- sabužināju spilvenu un atspiedos pret to.
-Mēģinu saprast kapēc viņš tevi sadūra, ja tā mīlēja tevi.- viņš apsēdās un novilka savu balto halātu.
-Tikko beidzās maiņa, tapēc tagad es esmu vienkārš Maikls. Vienkārš vīrietis kurš mēģina iepazīt vienkāršu meiteni.- viņš pasmaidīja, un es noņēmu no sevis segu.
-Es varu uz mazu brītiņu dabūt atpakaļ dakteru Maiklu?- pajautāju un piecēlos kājās.
-Protams. - Un viņš ātri uzvilka savu halātu. Es piegāju pie spoguļa un apskatīju plāksteri.
-Uz balli būs jau sadzījis?- Pagriezos pret viņu un pajautāju.
-Vajadzētu itkā.- viņš novilka halātu un nolika uz krēsla malas.
-Ar ko iesi uz balli?-
-Bija plānots ar Gabrielu, bet tagad nezinu.- pie durvīm pieklauvēja un tās attaisījās vaļā.
-Margo, kapēc mani tik ilgi nelaida pie tevis?- Makss iegāja un vēlējās apskaut mani.
-Neskaries man klāt. Labi?- pateicu un viņš kā bulta atleca no manis.
-Kur ir tavs ārsts?- viņš pajautāja un novilka jaku. Makss laikam uz ilgu laiku.
-Es.- Maikls pamāja ar roku un ar to pašu izbrauca caur saviem matiem.
-Nēsi nedaudz par jaunu?-Makss paskatijās uz viņu no galvas līdz kājām un pateica.
-Itkā nē. Man paliks 30.-Viņš pateica un paskatijās ar iznīcinošu skatienu uz Maksa.
-Un tagad atvaino mums, bet Makss tev vajadzētu mūs atstāt. Man jāapkopj pacientes brūce.-Maikls piecēlās, attaisīja durvis un gaidīja kamēr Makss izies ārā. Makss lēnām izgāja, un Maikls strauji aiztaisīja durvis.
-Viņš ir neciešams.-viņš saķēris galvu čukstēja.
-Pilnīgi piekrītu.- Pasmaidīju un apgūlos.
-Aizslēdz durvis. Šodien es negribu viņu redzēt.- pasmaidīju un dzirdēju kā noskan divi klikšķi. Viņš apgūlās blakus gultā.
-Pastāsti savu stāstu.- viņš pajautāja, es pagriezos un sāku stāstīt.

View more

Related users

1.27. Daļa

"Searching for yourself"
Pēc 3 dienām
Atvēru acis un izstaipījos. Apskatīju telpu kur atrados. Kā jau visās slimnīcās.
-Labrīt. - Palātā ienāca mans ārstējošais ārsts.
-Man ir labas un sliktas ziņas.- lēnām apsēdos sēdus, bet viņš apsēdās pie manām kājām.
-Sliktās ir tādas, ka tev visas brūces nedzīst tik ātri cik vajadzētu, tapēc tev te būs jāpaliek vēl dažas dienas.- paskatījos uz viņu un sapratu, ka esmu gatava palikt kaut vai mēnesi te.
-Kādas ir labās?- pajautāju un paņemu ūdens glāzi kuru sāku dzert.
-Gabrielu atrada. Viņa 'pēdējā vēlēšanās' ir aprunāties ar tevi.- pēc tā atvērās durvis pa kurām ienāca cilvēks kuru biju iemīlējusi. Pie sāniem viņam bija policisti. Viņš viņiem kaut ko iečukstēja, un viņi izgāja ārā.
-Varat mūs atstāt divatā?- viņš jautāja Maiklam. Tas ir mana ārsta vārds.
-Nē. Man ir jāuzmana manas pacientes veslības stāvoklis.- viņš nopietni pateica un apsēdās man blakus.
-Es nevēlējos sadurt tevi.- viņš skatijās man acīs un teica.
-Tagad es tiešām neticu nevienam tavam pateiktajam vārdam, un tagad es ar prieku nevaru sagaidīt, kad tevi ieliks cietumā.- piecēlos kājās un lēnām gāju uz vannasistabu. Izdarīju visu ko vajadzēja un izgāju ārā ar cerību, ka viņš jau būs prom. Bet protams viņš tur sēdēja un runāja ar Maiklu kurš izskatijās neapmierināts. Līdz ko ienācu iekšā abu skatieni tika pievērsti man.
-Tagad es sapratu kāpēc iemīlējos tevī.- Gabriels nočukstēja, bet es parādiju viņam ļoti skaistu vidējo pirkstu. Viņa vārdi likās tik patiesi, bet es tajiem neticēju. Aizgāju pie durvīm un attaisīju tās.
-Savācat viņu, lai es viņu nekad neredzētu. - Pateicu un noskatījos kā policisti viņu ved pa gaiteni.
-Es mīlu tevi Margo! - Viņš nobļāva pa visu gaiteni un tika aizvests prom.
-Viņš nav normāls.- Maikls piegāja pie manis un uzlika roku uz mana pleca.
Bildē Maikls

View more

1.26.

"Searching for yourself"
Pēc apmēram divām stundām
-Tev piestāv.- Hloja skatijās uz manis kā uz kaut kādas dievietes.
-Bet tu nokrāsoji tikkai galus.- Es pateicu un paskatījos spogulī.
-Neslikti. - Nočukstēju un viņa izņēma konjaka pudeli no skapja. Hloja padzērās no kakliņa un paņēma telefonu.
-Sveiks. Makss, mums ir jāšķiras. Tā nav Margo vaina. Es pati to sapratu.- viņa nospieda un iemeta telefonu skapī.
-Dzersi?- viņa man pasniedza pudeli, un es padzēros no tās. Atverās durvis un iekšā ienāca Makss.
-Labi. Es jūs atstāšu vienus.- izgāju ārā un devos uz ēkas izeju. Man sejā iepūta spēcīgs vējš, un es jaku aptinu sev vēl stiprāk.
Kad biju tuvāk namiņam pie manis pienāca cilvēku bars. Ar maskām. Apgriezos un gribēju bēgt, bet mani noķēra viens. Es apgriezos atpakaļ un ar strauju kustību norāvu masku.
-Gabriel.- nočukstēju un manā sānā iedūrās kaut kas ass.
-Skaista matu krāsa. Sen jau vajadzēja nokrāsot matus.- viņš čukstēja man pie auss.
-Gabriel, man sāp.- nočukstēju un aiztaisīju acis.

View more

1.25.

Pēc nedēļas.
-Džesa, tas nebija tā kā izskatijās- kad izgāju gaitenī dzirdēju kā bļauj Brendons . Man garām paskrēja meitene.
-Neveicās?- piegāju pie viņa un samīļoju viņu.
-Jā. Viņa jau ir ceturtā meitene.- viņš nopūtās un iegāja savā istabā.
-Man nāk miegs. - Ienācu viņa istabā un iekritu blakus gultā. Es iekritu nevis gultā, bet uzkritu kādam virsū. Pavilku segu uz leju.
-Gabriel, ko tu te dari? - Nopūtos, jo biju sabijusies.
-Kā redzi guļu.- pēkšņi istabā iegāja kaut kāda meitene.
-Velns. Apmaldijos.- viņa nočukstēja un aiztaisīja durvis ciet. Es pieskrēju un atvēru vaļā.
-Margo.- nobļāvu kā mani sauc.
-Hloja.- viņa pateica un pagriezās pret mani.
-Tu izskaties diezgan jauka.- viņa ar dīvainu smaidu pienāca un apskāva mani.
-Ejam pie manis uz istabiņu?- Hloja paaicināja, un drīz vien es sēdēju viņas gultā. Viņai sāka zvanīt telefons un neko nesakot viņa aizgāja uz vannasistabu.
-Kaķēn, es nevaru tagad runāt. - Pēc tā bija pauze. Gara pauze.
-Labi kaķēn. Gaidu.- viņa ienāca atpakaļ.
-Pie mums atnāks mans kaķēns. Neiebilsti? - Viņa apsēdās un kaut ko sāka kastē kārtot.
-Tev ir savs kaķēns?- viņa pagriezās pret mani un rādija uz mani ar milzīgu un acīm redzami asu nazi.
-Nē. Tev patīk spēlēties ar tajiem?- ar galvu parādiju uz nažiem dažiem uz galda. Viņa neatbildēja, jo istabiņā ienāca viņas 'kaķēns'.
-Maks, prieks satikt.- paspiedu viņa roku un apsēdos.
-Margo, man tikko iešāvās traka ideja. Nokrāsosim tev un man matus.- Hloja piegāja pie skapja un izņēma dažas matu krāsas.
-Bet...- Hloja piegāja un uzlika rādītāj pirkstu man uz lūpām.
-Nekādus bet.- viņa nočukstēja un izņēma matu gumiju no maniem matiem. Viņa ir nedaudz dīvaina.
Bildē Hloja.

View more

1.24. daļa.

"Searching for yourself"
Pamodos ar galvas sāpēm. Pagriezos un Gabriels atradās man blakus. Es īsti neko neatceros no šīs pavadītās nakts.
-Sveika.- viņš nočukstēja, un es nobijos.
-Starp mums kaut kas bija?- pateicu un sāku pamazām ģērbties.
-Nē. Es tevi tik tikko izģērbu un, tad tu mani, un tu pateici, ka tev nāk miegs. Tu vienkārši apgūlies un aizmigi.- Sāku rēkt par savu izgājienu. Viņš arī nedaudz iesmējās un saģērbās.
Lēnām gājām uz skolas pusi.
-Kad tu prom?- Viņš jautāja, kad bijām netālu no skolas.
-Nezinu. - Un man priekšā gāja Brendons ar Maksu.
-Kur tu biji?- Brendons iesaucās, pieskrēja un samīļoja mani.
-Te pat vien biju.- pasmaidīju un viņš paskatijās uz Gabrielu.
- Mēs domājām, ka ar tevi ir kaut kas noticis. - Makss gribēja mani samīļot, bet es piegāju pie Gabriela. Viņš mani pavadīja un istabiņu.
-Labāk, lai visi domā, ka kaut kas bija starp mums.- pateicu un iegāju iekšā. Tur uz galda stāvēja lapiņa.
-Sveika sīkā. Nāksi ar mani uz balli? G.B.B.- par sīko mani sauc tikkai Brendons un Brendona otrs vārds ir Gordons, un uzvārds ir Bleks.
Brendonam aizsūtiju īsziņu, lai atnāk uz manu istabu. Drīz vien viņš bija te, bet ar viņu kopā bija Gabriels.
-Tu šo rakstīji?- jautāju Brendonam.
-Nē.- viņš ar Gabrielu saskatijās.
-Es to uzrakstīju.- Gabriels pasmaidīja.
-Ja tu, tad gan jau iešu ar tevi. Varbūt šogad kļūšu par balles karalieni nevis princesi.- pasmaidīju un aizgāju uz vietu kur notika 'balle'.
Viss bija sakārtots un salikts pa visam kārtīgi itkā nekas nebūtu noticis.
-Kaut ko meklē?- Makss man aiz muguras pajautāja, un es satrūkos.
-Savu somiņu.-
-Šo? - Izņēmu viņam to no rokām un apskatīju saturu. Nekas no tās nebija pazudis.
-Vēl viens sadurtais. Arī maskas. Šoreiz tavējais, bet izspriedām, ka mērķis biji tu.-
-Kurš? Kāpēc es?-
-Kalums. Jo viņu sadūra tavā istabā vai arī tu esi tā kura jau vairākus cilvēkus ir sadūrusi.-

View more

1.23. daļa.

"Searching for yourself"
Piegāju pie galda kur stāvēja dažādi dzērienu šotiņi. Paķēru pirmo, ievilku elpu un izdzēru tukšu. Jau ņēmu nākamo, bet manu roku pavilka malā un izņēma šotiņu no rokām.
-Gabriel, atdod man!- iesaucos, bet, tad atcerējos, ka ir pilns galds ar tādām. Paķēru nākamo un to arī Gabriels man izņēma no rokām. Viņš paņēma un izdzēra tās abas. Es attēloju viņa kustības.
-Tu saproti, ka mēs šitā ļoti ātri piedzersimies?- Gabriels pateica un apēda apelsīna šķēli. Tā ideāli saderēja ar to ko mēs tikko izdzērām.
-Jā.- izdzēru vēl vienu šotu un Gabriels atkārtoja manu kustību. Viņš no kabatas izņēma kaut ko līdzīgu cigaretei, bet tā nebija cigarete. Viņš to iededzināja, ievilka sev plaušās un iedeva man.
-Cik sen tu neesi pīpējusi zāli?- viņš pateica, kad es izpūtu dūmus.
-Kāds laiciņš ir pagājis.- pateicu un izdzēru vēl dažus šotiņus. Protams Gabriels attēloja katru manu kustību līdz pie mums piegāja Makss.
-Nāksi padejot ar mani 'zāles' karelien?- viņš piedāvāja man, un es protams piekritu, jo zāle un alkohols darīja savu. Nedaudz padejojām un es biju izslāpusi.
Aizgāju tur pat kur iepriekš, kad stāvēju ar Gabrielu. Viņš joprojām tur stāvēja, bet bija labi iedzēris. Es paņēmu pudeli un izdzēru apmēram tik, lai būtu tāda pati kā Gabriels.
-Tu esi ļoti skaista. - Viņš ar roku nobrauca man pa plecu. Atcerējos par pēdējo tādu kā plāna punktu un izlēmu izpildīt to.
Apķēros viņam ap kaklu un sāku skūpstīt viņu. Gabriels protams man atbildēja un uzlika savas rokas man uz gurniem.
-Nāc. -Pateicu un vedu viņu ārā no skolas. Kaut vai esmu dzērusi es zinu ceļu. Ceļu uz manu slēptuvi.
Tikko iegājām iekšā Gabriels uzklupa man.
-Šis viss ir tāpēc, ka esam dzēruši.- viņš nočukstēja, kad izģērba mani.
-Protams. - nočukstēju un mana 'filma' beidzās.

View more

1.22. daļa.

"Searching for yourself"
Kolins aizveda mani uz Brendona istabu.
-Izlēmu izmeklēt kādu no otrā stāva istabām un šajā es atradu šo.- viņš parādija nazi kurš bija noklāts ar asinīm.
-Nevar būt, ka to izdarīja Brendons. Viņš nekad nesadurtu savu labāko draugu! - Iesaucos un apsēdos uz gultas.
-Es eju apskatīt tavu istabu.- pateicu un gāju uz Kolina istabu. Pilnīgi nekā neatradu. Tikkai dažus gramus zāles un cigarešu paciņu. Kad devos uz istabu man telefonā atnāca vēstule no viena no trešajiem.
-Šodien. 22.00. 3 stāvs. Balle.- dievinu konkrētumu un es skaidri zināju, ka tā nebūs balle kurā viss notiek mierīgi. Šitā sastāvēs no zāles, alkohola, cigaretēm, seksa. Tas arī viss.
Par cik drīz vien es braukšu prom izlēmu izbaudīt visus šos priekus. Pat pēdējo. Vēl bija daudz laika līdz 'ballei', tapēc, lai 'atlaistu' nervus izlēmu pagulēt kādu stundiņu.
Pamodos no tā, ka kāds precīzāk kāda ienāk manā istabiņā.
-Celies. Makss lika man tevi pataisīt par princesi.- viena no trešajām pateica un sāka visu likt uz galda. Tikko izrausos no gultas un uzreiz tikku apsēdināta krēslā.
No sākuma man sataisīja matus vieglās lokās. Pēc tam uzlika labu kārtu kosmētikas.
-Ņem šo kleitu un kurpes. Pēc dažām minūtēm tev ir jābūt augšā, lai visi var novērtēt manu roku darbu.- viņa pateica un par brīnumu es paklausīju viņas teiktajam. Uzvilku aburošu kleitu un kurpes, bet man nebija ērti.
Tā vien gribējās šo visu dabūt nost no sevis un aizlaisties no visiem, bet ne šodien. Es to nedarīšu šodien.
Tikko iegāju trešajā stāvā visi skatieni tika pievērsti man. Ko viņa ir izdarījusi ar mani?
-Kādam ir spogulis?- Atcerējos, ka neapskatīju sevi pirms gāju ārā no istabiņas. Pamanīju spoguli visā augumā un gāju pie tā.
Es biju šokā. Beidzot es izskatos skaista. Nekad nebūtu domājusi, ka es Margo Džoridana būšu tik skaista kaut reizi mūžā.

View more

1.21. daļa.

"Searching for yourself"
-Labrīt skolēni. Šodien jums nenotiks neviena stunda sakarā ar Ziemassvētku balli. Skolotājiem ir jāsataisa plāns.- prātā jau iedomājos kā es guļu gultā un nekā nedaru.
-Bet zēni iesaku meklēt partneres, un maitenes iesaku meklēt kleitas, jo balle notiks par nedēļu ātrāk.- daudzas meitenes no trešā stāva ielsās.
-Tā nedrīkst! - Viena sāka protestēt.
-Vajadzēja paziņot laicīgāk!- cita protestēja, bet viņas apklusināja Makss.
-Margo Džoridana, vai tu nāksi ar mani uz balli?-viņš pāri visai zālei bļāva.
-Makss Tailer Stenford es neiešu ar tevi uz balli.- pēc manis nobļautā daudzi zēni un meitenes pasmīķņāja. Visi vidusskolnieki gāja ārā no lielās zāles un apsprieda manu atbildi.
-Sīkā pareizi izdarīji.- Brendons piegāja pie manis un sabužināja manus matus. Sākām ākstīties, bet mūsu prieku izjauca Makss.
-Vēl viens cietušais no mana bara.- Ieplētu acis un aizgāju no visiem. Gāju līdz uzskrēju virsū cilvēku kuru vajadzēja.
-Es zinu, ka es tev esmu nepazīstama, bet man vajag tavu palīdzību. - atspiedusies pret Kolinu teicu viņam.
-Klausos? Par cik esmu jauniņais vajag iekūlties nepatikšanās.-
-Mums ir jāatrod kurā istabās ir šādas maskas.- telefonā parādiju Anonimus maskas.
-Sākam ar pirmo stāvu. Katru istabu. - ieskrēju pirmajā nekā neatradu.
-Nekā nebija.- skrēju uz nākamo istabu. Tā bija, tā puiša kuram pie vēdera bija ierocis pielikts. Līdz pusei pārmeklēšanas nekā neatradu, bet, tad istabas durvis atvērās.
-Pati pie manis skrien, bet, tad ieroci liki pie vēdera.- viņš sāka tuvoties man. Durvis atvērās vaļā, Kolins paņēma mani aiz rokas un aizvilka prom.
-Es kaut ko atradu.-

View more

1.20. daļa.

"Searching for yourself"
Ilgi neuzkavējos un devos uz 'mājām'. Iegāju iekšā un domāju ko darīt. Izlēmu, ka būšu laba skolniece un izpildīšu mājas darbus.
Kad biju izpildījusi lielāko daļu pie manām durvīm pieklauvēja.
-Iekšā. - Iesaucos, pagriezos un apskatīju klauvētāju.
-Palīdzēsi ar matemātiku? Skolotāja man ieteica pie tevis paņemt 'privātstundas'.- Kolins apkrāvies ar grāmatām apsēdās gultā.
-Tev piestāv brilles. Kaut vai dīvaini izskatās, bet piestāv tā pat.- Kolins pateica un atcerējos par savām brillēm. Tās es uzlieku, kad esmu viena un mācos.
-Tev arī ir brilles. Tev izskatās desmit reizes labāk.- nočukstēju un apsēdos viņam blakus.
-Ko tu nesaproti? - Atvēru grāmatu un skatījos tēmas.
-Godīgi? Visu.- viņš iesmējās, un es izvilku palielu tāfeli.
-Tad sāksim ar pirmo tēmu. -
Pēc 4 stundām
-Tev lēni pielec, bet ja šādi turpināsim pēc nedēļas tu jau zināsi 3 tēmas. Tēmas kopumā ir 60. Šobrīd skolā mēs esam pie 6. Būs jāpacenšās, bet tagad es labprāt aizietu un pagulētu.- pagriezos pret Kolinu un redzēju kā viņš guļ.
Grāmatas, klades un lapas saliku uz galda, bet Kolinu apsedzu. Pati izdarīju visu vajadzīgo, ielīdu gultā, bet aizmigt nevarēju, jo netālu no mani atradās Kolins.
Izlēmu, ka gulēšu uz grīdas, tāpēc paņēmu divas segas un spilvenu. Vienu segu uzklāju uz zemes, spilvenu uzliku uz tās un, tad pati apsedzos. Tā jau bija labāk.

View more

1.19. daļa.

"Searching for yourself"
-Par ko mums tāds gods, ka mums virsū uzskrien Margo Džoridana? - Viens no puišiem noteica un piegāja man tuvāk. Pataustīju vai futlāris ir joprojām man pie vēdera un tā arī bija.
-Jūs šeit esat jauniņie?- jautāju ar nedaudz drebošu balsi, jo man bija bail no viņiem.
-Mēs šeit esam jau otro gadu, bet tagad pietiks runāt. Jāsāk kaut kas darīt.- puiši sagāja aplī ap mani.
-Puiši labāk nevajag.- no apļa izskanēja dzirdēta balss.
-Kolin, kas, tad tev? Parasti tu esi pirmais. - Paskatījos uz to puisi kura balss bija dzirdēta. Viens cits puisis nekavējās un pieskrēja pie manis, un sāka skūpstīt manu kaklu. Es zināju kādi viņiem ir nodomi.
Lēnām attaisīju futlāri, izņēmu ieroci no tā un piespiedu tam puisim to pie vēdera. Skūpsti uzreiz apstājās.
-Kustēsies strauji lode būs vēderā.- ieroci joprojām turēju pie vēdera.
-Eu čaļi. Viņai ir ierocis.- viņš parādija uz savu vēderu. Es noņēmu no vēdera un tēmēju uz visiem pēc kārtas.
-Pazūdat no mana skatiena!- visi sāka skriet prom.
-Izņemot Kolinu!- Atcerējos mana aizstāvēja vārdu.
-Tu vakar izņēmi no mašīnas un aiznesi uz istabu. -
-Es tevi tikkai izņēmu. Tālāk, kad nonācu pie skolas laikam tavi puiši savāca tevi no manis un viss. Tālāk es devos savās gaitās.-
-Piedod par mašīnu.-
-Nekas. Makss samaksāja kompensāciju tik lielu, ka nopirku jaunu nevis veco saremontēju.-
Bildē Kolins. Ja vajag jautājat vēl viņa bildes.

View more

1.18. daļa.

"Searching for yourself"
-Makss, braucam uz skolu. Vai arī es savācu tavu mašīnu un tu paliec pie Eliota.- piecēlos, paņēmu jaku un gaidīju, kad man iedos atslēgas.
-Ņem un brauc. Kad būsi skolā uzzvani. Manai mašīnai riepas nav nomainītas, tapēc brauc uzmanīgi. - viņš pateica, un es lēnām nokļuvu pie mašīnas. Šo mašīnu es pārzinu tik pat labi cik savējo, jo, kad bijām kopā es visur braucu ar šo mašīnu.
Līdz skolai braucu ierastajā ātrumā līdz mašīna sāka spolēt. Man priekšā bija mašīna. Spiedu bremzes, bet tās nebija diez ko labas.
Es aižmiedzu acis un gaidīju milzīgu triecienu, bet saņēmu mazu triecienu. Maksa mašīnas durvis atrāvās vaļā, mani atsprādzēja, izvilka ārā un nolika uz kājām.
-Tev viss kartībā? Paskaties uz manis. - Nepazīstama balss pateica, bet mani plakstiņi kļuva smagi un burtiski salipa kopā. Galvā parādijās tukšums.
Lēnām atvēru acis. Atrados savā istabā. Apskatījos pulksteni un sapratu, ka uz stundām nav jēgas iet. Gribēju pārbaudīt vai zēni ir savā istabā, tapēc sāku dauzīt pa sienu. Manā istabā ieskrēja tikkai Makss.
-Es tā par tevi uztraucos.- Makss apķēra mani.
-Atlaid mani! Ja es vakar tevi nedaudz atbalstīju slimnīcā, tas nenozīmē, ka mēs atkal esam kopā.- izkāpu ārā no gultas, pārģērbos un piekopu istabu.
-Tagad pazūdi no šejienes. - sagaidīju kamēr viņš izies ārā un aizslēdzu durvis. Tālāk sāku skriet. Es kaut ko meklēju skolas teritorijā, bet nesaprotu ko līdz es uzskrēju virsū kādam puišu baram.
Bildē Makss, ja kāds neatcerās.😂

View more

1.17. daļa.

"Searching for yourself"
-Trešajā stāvā pāsvarā ir tavi puiši un Kalebs teica, ka viņu piekāva trešie.-
-Margo, kāp manā mašīnā un brauksim pie Kaleba. Mani zēni tā nedarītu.- nedomājot iekāpu un drīz vien atradāmies pie slimnīcas. Ātrā tempā gāju uz palātu, bet man sekoja Makss. Pieklauvēju un iegāju iekšā palātā.
-Sveiks Kaleb. Kur ir Kalums?-
-Sveika Margo. Aizbrauca pie vecākiem.- es ar Maksu iegājām dziļāk palātā un apsēdāmies.
-Kapēc tu teici, ka tevi piekāva trešie?- Makss uzreiz ķērās pie lietas.
-Labi. Es neredzēju, kas mani piekāva, jo viņiem bija maskas, bet sliktas attiecības bija tikkai ar trešajiem.- Kalebs pabeidza, un es nopūtos.
-Kādas maskas viņiem bija? Es pārmeklēšu savus puišus.-
-Tās rēcīgās Anonimus maskas.- pārgriezu acis, jo nesapratu kas tajās maskās ir tik smieklīgs.
Dzirdējām kā pa gaiteņiem sāk skraidīt ārsti un bļaut.
-Ātrāk viņš zaudē ļoti daudz asiņu!- bļāva kāds no ārstiem un mēs izskrējām ārā. Pieskrējām pie tā puiša.
-Eliot.- Makss pateica un, puisis tika aizstumts.
-Mana uzticības persona.- Makss pateica un skrēja pakaļ puisim. Es sekoju viņam.
-Kas tev to izdarīja? - Puisis strauji elpoja.
-Anonimus maskas...- viņš pārtrauca elpot.

View more

1.16. daļa.

"Searching for yourself"
-Makss, mums vajag satikties. - Nākamajā dienā pēc skolas zvanīju Maksam.
-Labi Margo. Cikos un kur? -
-Ārpus skolas robežas uz ceļa kur apstādināji mani. Pēc 15 minūtēm. - nospiedu un gāju pakaļ puišiem.
-Gabriel, paņem nūju. Brendon, tu paņem šo.- plaukstā ieliku futlāri. Viņš to attaisīja un tur spīdēja nazis.
-Tu teici, ka pazaudēji to.- viņš noburkšķēja un nazi iestūma piedurknē. Lai cik dīvaini, tas neliktos es paņemu beisbola nūju. Protams man ap vidukli piestiprinātā futlārī bija rezerves variants.
-Braucam.- pateicu un ar zēniem gāju uz mašīnu. Pie mašīnas es apstājos, un viņi tādējādi ietriecās manī. Es apskāvu viņus abus.
-Ja kaut kas notiks ar mani pasakat maniem tuviniekiem, ka mīlu viņus, jo es paredzu, ka Maksam būs viņa puiši.- sakāpām mašīnās un braucām uz tikšanās vietu.
-Visu daram kā sarunājām.- pateicu un apstādināju mašinu. Paņemu beisbola nūju un izkāpu ārā no mašīnas.
-Kam tev to? Tev nepiestāv. - Makss tuvojās man. Izstiepu roku ar bitu kuru biju stingri izstiepusi.
-Netuvojies man vai arī tiksi piekauts tā pat kā Kalebu piekāva tavējie.- Viņš bija apstūlbis.
-Kad tas bija? Manējie viņu nepiekāva. - viņš apsēdās uz zemes un sāka kūpināt cigareti.

View more

1.15. daļa.

"Searching for yourself"
-Sveika Mazā. Kapēc tik ilgi?- Brendons iesaucās un apskāva mani. Lielāko daļu ceļa es nogulēju, jo nejutos īpaši labi.
-Vajadzēja iegūt laiku manam mazajam plānam pret Maksu. Tagad viņš tic katram manam vārdam. Tas ir labi, bet tagad ir jārīkojās.- izlīdu no Brendona apskāviena un gāju, bet apstājos.
-Kur ir dvīņi? -Viņš sāka kasīt galvu tā kā mēģinātu izdomāt attaisnojumu.
-Ammm... Aizbrauca palīdzēt pirmajam stāvam izrotāt zāli. -
-Bet balle ir tikkai pēc mēneša.- viņš nopūtās, jo saprata, ka nāksies atzīties.
-Kalebs ir ticis slimnīcā. Saskrējās ar dažiem pirmajiem. Viņi protams, lai izspiestu informāciju bez piekaušanas nevarēja izdabūt to no viņa.- sapratu, ka no plāna nebūs jēgas, jo Kalebs ir slimnīcā, un viņš ir mans draugs kuram man tagad ir jābūt blakus.
-Kalums ir pie viņa?- Brendons apstiprinoši pakratīja galvu un es skrēju uz mašīnu.
Kad tiku ārā no skolas robežas man pretī brauca perfekti nopulēta mašīna.
Sapratu, ka nāksies apstāties, jo viņa mašīna bija nostājusies pa vidu abām joslām. Lēnām izkāpu ārā un sapratu, ka vajag ātrāk tikt uz slimnīcu.
-Kapēc tevis tur nebija?-
-Glābu Gabrielu. Vēl vienu nāvi es šaubos, ka tu gribētu uz saviem pleciem. -Mēģināju pajokot, bet nekas protams nesanāca. Viņš noignorēja manu teikto un lēnām uzlika savu plaukstu uz mana vaiga. Pēc tā viņš nedaudz pieliecās.
-Tu tuvumā esi tik pretīgs.- viņš nolaida rokas gar sāniem, atlieca galvu un sāka smieties.
-Tu laikam nekad nemainīsies. - Viņš iekāpa mašīnā un aizbrauca uz skolu. Es iekāpu mašīnā un iededzināju cigareti. Slimnīcā jautāju pēc Kaleba, bet pateica, ka šobrīd viņam notiek operācija. Pie operācijas zāles sēdēja Kalums.
-Sveiks.- viņa acis atšāvās vaļā un nākamajā mirklī mēs sēdējām apskāvušies. Es nebūtu domājusi, ka Kalums tā var izdarīt..

View more

1.14. daļa.

"Searching for yourself"
Pēc sešām dienām
-Margo, tu apzinies, kas var ar tevi notikt? Tu būsi viena tur tajā pasaulē!- vecmamma jau piektās vakariņas ceļ brēku, ka es kaut kur braukšu.
-Vecākā Berksone. Es visu ļoti labi apzinos un... - Mani pārtrauca Gabriela balss.
-Es braukšu kopā ar viņu. Protams vēl Brendons un dvīņi. Tu gribi to vai nē.- jau gribēju pretī teikt vairākus teikumus, bet vectēvs iejaucās.
-Laba ideja. Vismaz tur ārā tu nebūsi viena un centrālo telefonu neliek mierā kaut kāds Makss jau no jūsu atbraukšanas dienas.- es ar Gabrielu saskatijāmies. Tas telefons atkal sāka zvanīt un es pacēlu.
-Margo? Tā tu?- Maksa balss maigi iejautājās.
-Ko tev vajag visu laiku?- jautāju ar nedaudz skarbu balss pieskaņu.
-Es uztraucos par tevi un tavi puiši vaino mani pie tā, ka aizbrauci.- man prātā iešāvās ideja.
-Tā jau arī ir.- nočukstēju un pie sevis klusi pasmīnēju.
-Nevar būt. Nevar būt, ka Margo Džoridanai ir jūtas pret Maksu Taileru Stenfordu.- kā mazs bērns viņš iesaucās.
-Varu es tev atbraukt pakaļ?- viņš iejautājas un gaidīja kamēr atbildēšu.
-Protams. Gaidīšu rīt no rīta.- noliku un gāju pie pārējiem.
-Plāna maiņa. Braucam atpakaļ uz Baiksu. Tagad.- skrēju augšā un man sekoja Gabriels.
-Kapēc?-
-Makss brauc uz šejieni.- pateicu un aizcirtu savas istabas durvis. Salasīju daudz mantu un skrēju uz mašīnu. Saliku tās iekšā un gāju atvadīties no Berksoniem vecākajiem. -Gaidam tevi drīz atpakaļ.- ome un opis noskūpstija mani uz vaiga, un es aizskrēju uz mašīnu.
-Tu saproti cik tas ir muļķīgi visus tā atstāt?-
-Protams, bet tāda ir dzīve. Man agri vai vēlu no viņiem būs jābrauc prom un, tad visiem būs vienalga gribu es to vai nē.-

View more

1.13. daļa.

"Searching for yourself"
-Meitiņ, kādi vēji tevi ir atpūtuši pie mums?- kad bijām iekārtojušies un sēdējām pie vakariņu galda.
Atpūsties atbraucu.- sāku ēst veģitāros ēdienus. Tie ir pretīgi, bet viņi tikkai tādus ēd.
-Tev bija 2 mēneši, lai atpūstos pie mums.- ome noburkšķēja un turpināja ēst. Viņa ir ļoti pret to, ka es iekavēju mācības.
-Ejam. Mums vajag parunāt.- ome pateica un sāka iet uz terases pusi.
-Tu beidzot esi atradusi sevi? Tur prom, tas tev ir izdevies?- viņa jautāja un pasniedza man pledu.
-Es plānoju braukt tālāk. Tālāk es domāju uz kādu no Eiropas valstīm. Pēc Ziemassvētkiem. Pateikšu uz kurieni pirms brauciena. Neesmu vēl izlēmusi, tāpēc vecākiem vēl nekā nesaki.- nepieklājīgi piecēlos un devos uz savu istabu.
Visu apskatīju un iekritu gultā. Kāds ienāca istabā un aiztaisīja durvis aiz sevis.
-Tu nekā neteici, ka brauksi prom.- Gabriels klusināti bļāva.
-Ne jau tagad. Es neesmu atradusi to ko es meklēju jau vairākus gadus.- tā pat nekustēdamās gulēju.
-Ko, tad tu tik īpašu meklē, ka tik tālu brauksi tā dēļ?- nopūtos un pakratīju galvu. Viņam to nesaprast, bet tā pat lien pie manis.
-Sevi!- iebļāvos un izlīdu no gultas. Lēnām vilkos uz balkona pusi protams Gabriels sekoja man.
-Ko tu darīsi, ja sevi tur neatradīsi?- paņēmis cigareti un aizdedzinājis to Gabriels ievilka dziļu dūmu. Te es neiedrošinājos tādas darbības veikt.
-Došos tālāk vai arī atgriezīšos, bet ir maza iespēja, ka atgriezīšos.-

View more

1.12. daļa.

"Searching for yourself"
Pēc četrām ar pusi stundām
-Margo tu to gribi vai nē, bet mums ir jāmainās.- Gabriels jau kuro reizi šo teikumu teica.
-Nē. Es gribu vēl dzīvot.- uzspiedu vēl stiprāk gāzes pedāli.
-Rekur kaut kāda viesnīca. Nav nekādu piecu zvaigžņu, bet nakti varētu te pārlaist.- līdz ko iedomājos par mīkstu gultu kurā es varēšu gulēt stūri pagriezu un sākām braukt uz viesnīcu. Atvēru vaļā paneli un paņēmu karti.
-Ejam?- izkāpu no mašīnas un burtiski skrēju uz viesnīcu.
-Lūdzu divus vienvietīgos numuriņus.-
-Vienīgais ko varēšu piedāvāt ir viens vienvietīgais un viens divvietīgais.-
-Tad man lūdzu tos divus numuriņus.- Kad maksāju pie manis pienāca Gabriels.
-Divvietīgais ir mans.- viņš pateica un paņēma atslēgu.
-Labi joks. Tev jāizguļās.- izrāvu atslēgu no viņa pirkstiem un skrēju uz istabiņu. Attaisīju durvis, ielīdu gultā un aizmigu. Tagad es sapratu cik nogurusi es esmu.
Pamodos un vēlējos izstaipīties, bet nekas nesanāca. Pacēlu galvu un redzēju kā Gabriels brauc pie MANA MAZUĻA STŪRES.
-Ko tu dari?- iesaucos un līdu uz priekšējo sēdekli.
-Pēc stundas būsim tavā pilsētā.- viņš ignorēja jautājumu un pateica.
-Gribi ēst?- viņš no somas izņēma McDonalda kārbiņu. Es viņam to izrāvu no rokām un sāku ēst.
Ceļš pagāja ļoti ātri, jo visu laiku ākstijāmies. Līdz ko iebraucām pilsētā es iebļāvos.
-GRIEZIES PA LABI!- Ļoti strauji pagriezāmies un sākām braukt pa zemes ceļu.
-Mēs braucam pareizi?- Gabriels nepārliecināti jautāja.
-Mēs braucam pie manas omes, vecmammas, babas sauc kā gribi viņa neiebildīs. Viņa ir mammas mamma. Tāda pati kā es. Piemēram mans tētis nezin, ka es esmu te.- piebraucām pie diezgan lielas mājas.
Izkāpām ārā un tur jau sagaidija Berksone vecākā. Mamma kādreiz arī bija Berksone, bet kā apprecējās ar tēti viņa kļuva par Džoridanu.
-Nu, tad beidzot bērni. - Viņa mūs apķēra. Vecmammas ir vissirsnīgākie cilvēki uz pasaules.

View more

1.11. daļa.

"Searching for yourself"
-Ko tev vajag no manis?- jautāju Maksam, kad viņš apsēdās vietā kur pirms dažām minūtēm sēdēja Gabriels.
-Ir divas lietas kapēc es te atrodos. Pirmā ir tāda, ka direktors lika uzzināt kur tu tik vēlā stunā dodies, bet otrā sastāv no viena jautājuma. Kur ir Gabriels? Es zinu, ka tu zini visvairāk šajā skolā par katru personu.- viņš pagriezās pret mani un savos pirkstos sāka virpināt manu matu šķipsnu.
-Iedomājies, bet es par Gabrielu neesmu nekā uzzinājusi!- iesaucos un izņēmu savu šķipsnu no viņa matiem.
-Nu, tad tulīt tu kaut ko uzzināsi.- viņš no paneļa noņēma somu un izvilka ārā datoru. Pa kuru brīdi viņš to tur nolika!
-Es nemeklēju informāciju par cilvēkiem. To dara parasti viens no dvīņiem vai arī abi kopā un beigās atsūta man apkopojumu. Mums nav bijis laika jūsu dēļ un tagad atvaino mamma mani mājās gaida ar siltām vakariņām. - Makss negribīgi izkāpa ārā no mašīnas, bet mēs turpinājām ceļu. Pēc kāda laika iebļāvos.
-Kāp ārā!- iebļāvos un Gabriels drīz vien atradās blakus sēdētāja krēslā.
-Kas tas par datoru?- viņš pavicināja vienā rokā.
-Atver logu un met tik tālu cik vien vari.- Gabriels apjuka, bet to izdarīja.
-Kapēc tu teici, ka esi Helsijas 'mazais brālis '?-
-Jo tā ir taisnība. Labi es nēsmu īstais brālis, bet gan pusbrālis kurš ar viņu dzīvoja zem viena jumta kopš piedzima. Viss bija labi līdz pirms 2 ar pus gadiem es nodevu viņu par to, ka viņa pīpēja zāli.- viņš pateica un sāka skatīties pa logu.
-Viņa nekad nepiedod nodošanu. Tapēc viņa mums par tevi nestāstīja. Viņa bija pārstājusi uzskatīt tevi par brāli.- nočukstēju un sāku nedaudz lēnāk braukt.
-Tu šobrīdējo situāciju necik neuzlabo manā skatījumā. - viņš ar kamolu kaklā nočukstēja.
Bildē Gabriels. Atradu ideālo cilvēku kā būtu jaizskatās Gabrielam.😂😂

View more

1.10. daļa.

"Searching for yourself"
-Tu esi smags, ja jau tas stienis sāk liekties.- padevu Gabrielam savu roku un viņš to satvēra. Drīz vien es viņu uzvilku augšā.
-Tev jāsāk apvert tāda doma kā diēta un tev ir 15 minūtes laika, lai aizbēgtu ar mašīnu. Tā kā tev laikam tādas nav brauksi ar manu, bet protams es tevi nelaidīšu pie sava mazuļa stūres.- sākām skriet uz mašīnas pusi.
-Kur mēs brauksim? - Kad bijām izbraukuši no skolas teritorijas Gabriels jautāja.
-Tur kur man būs droši.- paņēmu telefonu un zvanīju cilvēkam kuram nebiju domājusi zvanīt šāda iemesla dēļ.
-Sveika mamm. Es un viens mans draugs atbrauksim paciemoties uz dažām nedēļām. Bučas.- nospiedu un izslēdzu telefonu.
-Es tev skaitos draugs, un mēs braucam pie taviem vecākiem?- Gabriels nolvika savus apavus un uzlika uz mana mazuļa paneļa.
-Es nedrīkstu vest mājās svešu cilvēkus, un mēs nebraucam pie maniem vecākiem. Ja tu tūlīt nenovāksi savas pertīgās, smirdīgās pleznas no paneļa es tev tās izraušu ārā. Saprati?- pateicu un pārslēdzu mašīnai ātrumu. Aiz mums redzēju pazīstamas mašīnas gaismas.
-Atver aizmugurējo sēdekli un tur būs telpiņa. Ielien tajā un neizdves nevienu skaņu.- Gabriels to izdarīja un tā mašīna sāka apdzīt mūs. Jūs domājāt, ka es Maksam to atļaušu? Protams, ka nē. Bet protams viņam ir sporta mašīna un līdz ko viņš apdzina mani viņš apstājās.
Lai neietriektos viņā trūka daži centimetri. Viņš pieklauvēja pie mana loga, un es lēnām atvēru to.
-Ko tev atkal no manis vajag?- es viņam jautāju, kamēr viņš aplūkoja mašīnas salonu.

View more

1.9. daļa.

"Searching for yourself"
-Tu to nepanāksi. Es tevi negribu un viņi arī. Vēl es neesmu redzējusi nevienu tavu plānu.- biju jau salasījusi lielāko daļu savu drēbju.
-Esi gan. Drēbes izmētāt bija mana ideja. - Pakratīju galvu un gāju uz istabiņu ar drēbju čupu rokās. Tur jau mani sagaidīja puiši.
-Nevienu neredzēja?- apsēdos un sāku locīt drēbes.
-Tikkai mašīnu īpašniekus.- puiši atnāca man palīgā. Darbs gāja daudz raitāk. Kad pabeidzām zēni neko nesakot aizgāja. Tikko paspēju uzvilkt pidžāmas šortus un Brendona kreklu atšāvās vaļā manas istabiņas durvis.
-Palīdzi man. -Gabriels iegāja un sāka staigāt pa istabiņu, un skatīties apkārt.
-Slēpties? Ceru, ka tev ir spēcīgas rokas.- viņš ieplēta acis un gāja man līdzi. Es izkāpu pa logu, un viņš uzreiz pēc manis. Mēs abi stāvējām uz koka dēļa.
-Saņem šo stieni un turies pie tā. Ja negribi kaut ko salauzt labāk nelaid vaļā.- uzkāpu uz puišu loga betona un dēli nometu zemē. -Gaidi līdz es tev padošu roku no sava loga.- Ielīdu puišu istabā un neko nesakot viņiem skrēju uz savu. Ielecu gultā un izlikos, ka lasu grāmatu. Līdz ko pāršķīru lapu pie manām durvīm pieklauvēja.
-Nākat iekšā. - Manas durvis pēc šajiem vārdiem atšāvās vaļā.
-Es zinu, ka tu ienīsti Gabrielu un, ka tu esi viņu redzējusi. Pasaki kur un mēs liksim tevi mierā. - Makss pateica un piegāja pie manis. Atkal viņa rokas atradās uz maniem gurniem un atkal viņš ar savām lūpām mēģināja aizceļot pie manām.
-Es viņu ienīstu tik pat stipri cik tevi. Tāpēc es tev neteikšu kur viņš ir, un viņš drīz salauzīs kādu no saviem kauliem. Divi zaķi ar vienu šāvienu.-
-Kraukļa koks.- viņš izskrēja ārā no istabiņas uz nepareizo vietu. Viņš ļoti slikti zin mani kaut vai bija mans puisis diezgan ilgu laiku. Drīz vien dzirdēju kā metāls sāk liekties un apdomāju domu atstāt Gabrielu tur karājamies. Tad tiešām būtu divi zaķi ar vienu šāvienu.

View more

1.8. daļa.

"Searching for yourself"
Ir pagājusi stunda, viņš nav izpildījis pat pusi no piemēriem, un puiši nav atnākuši izglābt mani.
-Es drīz atgriezīšos.-Piegāju pie loga un vēl klāt kaut ko nočukstēju nočukstēju.
-Tā ir maza iespēja.-izlecu pa logu un dzirdēju kā viņš iebļaujas.
-Ko tu teici?-Drīz vien ieskrēju mežā un atradu nepatīkamu pārsteigumu. Visas manas drēbes bija izkarinātas pa koku zariem. Tajā skaitā arī apakšveļa.
-Ļoti skaista apakšveļa. Savādāka nekā, kad bijām kopā.-No krūmiem izlīda Makss.
-Jūs to izdarijāt speciāli. - Nočukstēju un apsēdos uz zemes.
-Kā tu aizgāji Gabrielam ļoti ātri sāka pildīties piemēri, ka viņš visu jau izpildīja. - Makss piegāja pie manis ar telefonu rokā. Tur bija nofotografēti izpildīti visi mani piemēri.
Paņēmu savu mugursomu un izvilku ārā cigaretes ar telefonu. Lēnām aizdedzināju vienu un sāku drukāt telefonā.
-Tu nekā nedarīsi? Vienkārši sēdēsi, kūpināsi cigaretes vienu pēc otras un spaidīsi telefonu?-Makss apstulbis man jautāja.
-Es jau izdarīju ko vajadzēja.-noliku cigareti uz zemes, ieliku telefonu somā un klausījos. Nodzēsu cigareti un no attāluma perfekti varēja dzirdēt mašīnas rūgšanu. Drīz vien rūca nevis viens motors, bet gan veseli trīs.
-Nevar būt.- Makss nočukstēja un sāka skriet uz mašīnu pusi. Viņš ar draugiem savas mašīnas mīlēja vairāk par sevi. Mašīnas ļoti ātri brauca uz vecā Kraukļa namu. Tur ir aizliegts skolniekiem braukt ar mašīnu ātrāk par 20 km/h.
Dzirdēju kā mašīnu motori apklust, zēni izlec no mašīnām un skrien. Viņiem ir jāskrien vienalga kur, bet ātri. Tagad es saprotu kā Krauklis visus atrod smēķējot, dzerot vai darot jebko citu. Šajā mežā var visu ideāli dzirdēt.
Dzirdēju kā noklaudz Kraukļa nama durvis un viņš sāk bļaut uz Maksa un viņa draugiem. Dzirdēju soļus. Skatījos apkārt, bet nevienu neredzēju līdz manas drēbes burtiski sāka lidot no augšas. Paskatījos kas to dara.
-Es tevi nesaprotu. Tad tu dari sliktu mums, tad tu palīdzi mums.- teicu Gabrielam.
-Es gribu būt ar jums. Jūsu plāni ir ideāli. Labāki nekā Helsijai.-

View more

1.7. daļa.

"Searching for yourself"
Ar to pilnīgi pietika, lai viņš saliektos, es atslēgtu durvis, izgrūstu viņu ārā un iebļautos.
-TU BIJI VISSLIKTĀKAIS PUISIS KĀDS VIEN VAR BŪT! -Šobrīd es sēžu savā mīļākajā priekšmetā algebrā. Bija pagājušas jau 20 minūtes no stundas sākuma, kad strauji atvērās kabineta durvis.
-Gabriela jaunskung kapēc jūs kavējat stundu un cik skatos šī nav pirmā jau pirmajā dienā.- Kvenktones kundze teica un skatijās kavējumu sarakstā. Tā tad jauniņo sauc Gabriels. Interesanti.
-Par sodu tev būs jāizrēķina piemēri kurus uzdos mana mīļākā skolniece. Margo Džoridana. - Es piecēlos kājās un piegāju pie Gabriela. Pasniedzu roku un viņš stingri saspieda to.
-Prieks iepazīties, Gabriel.- pateicu un piegāju pie tāfeles un sāku rakstīt piemērus.
-Pārējie varat iet.- Kvenktones kundze pateica un visi izskrēja. Kabinetā atradāmies mēs trijatā. Kad pabeidzu mani nošokēja Kvenktones kundzes teikums.
-Tagad tev būs jāgaida un jāpārbauda kamēr viņš izpildīs šos piemērus, kad iesat prom tāfeli nedzēšat nost. - Viņa paņēma savu savu Chanel somiņu un izgāja ārā. Viņa nav veca kraķe kura knapi kustās. Viņai ir labi ja 40 gadi.
-Atveiglo mums abiem dzīvi un nosauc rezultātus.- es parādiju vidējo pirkstu un attaisīju vaļā visus logus. Uzlecu uz palodzes un paņēmu telefonu.
-Brendon glāb. Algebras kabinets.- Ar saīsinājumiem pateicu un sāku skatīties kā viņam veicas ar piemēriem. Viņš pirmajam piemēram bija uzrakstījis tikkai vienu skaitli. Es saķēru galvu un sapratu, ka nāksies šeit nakšņot.

View more

1.6. daļa.

"Searching for yourself"
-Margo, nav par traku?- Kalums vaicāja, kad bijām netālu no skolas.
-Nebija teikts, ka nedrīkst piesiet pie koka karājoties, izdepilēt M burtu un atstāt tur karājoties. Tu aizmirsi kā bija ar mani pirmajā gadā? Atceries kā trešais stāvs mani pameta mežā ārpus skolas teritorijas? Tā bija atriebība.- ielīdu pa logu iekšā kontroles telpā. Kā jau vienmēr ap šo laiku te bija tukšs.
Netālu no kāpnēm uzskrēju vienam no trešajiem.
-Sveika Margo. Kur jauniņais?- viens no Maksa draugiem jautāja.
-Ir divas iespējas. Pirmā. Viņu šobrīd lēnām izbauda meža dzīvnieks. Otrā. Viņš mēģina bļaut, bet viņš ir pārāk dziļi mežā, lai viņu sadzirdētu un tas nozīmē, ka drīz vien kāds dzīvnieks viņu ar labpatiku sagremos.- pateicu un ar zēniem uzskrēju augšā pa kāpnēm. Nekā nesakot iegāju istabā, aizcirtu aiz sevis durvis un aizslēdzu tās. Uzvilku šortus un Kaleba kreklu. Saliku grāmatas somā un ielīdu gultā. Aizmigu ar lielām grūtībām, jo katru nakti rādās murgi.
Pamodos no tā, ka kāds dauzijās pie manām durvīm. Nesteidzoties iegāju dušā un saģērbos. Es zināju, ka šādi būs, tāpēc aizslēdzu durvis. Lēnām atslēdzu durvis, bet līdz ko noklikšķēja klikšķis manā istabā 'ienesās daži' trešie un tas jauniņais.
-Ko tas nozīmē Margo? Mēs visu nakti klejojām meklējot viņu. Kad viņu atradām viņš karājās gaisā. - Maks bļāva man virsū.
-Es arī apbrīnoju cik labs plāns mums bija izdomāts. Tajā iekšā bija divas sastāvdaļas. Pirmajā ietilpa izjokošana, bet otrajā atriebība. - Apsēdos uz gultas un gribēju dauzīt pie sienas, bet nebija jēgas. Zēni paši ieskrēja istabiņā. Makss kaut ko iečukstēja saviem zēniem un viņi ar visu jauniņo izgāja ārā. Lai būtu godīgi savējiem es arī pamāju, lai iziet ārā. Viņi lēnām izgāja, bet Makss piegāja pie durvīm un aizslēdza tās.
-Margo tev vai, tad bija slikti ar mani, ka tu tā dari?- Makss piegāja pie manis. Mūs šķīra vien daži centimetri. Viņš lēnām liecās pie manis, un es pie viņa. Starp mūsu lūpām bija vien labi ja centimetrs, bet es ar ceļgalu vāji uzsitu pa kājstarpi.

View more

1.5. daļa

"Searching for yourself"
Jau bija palicis tumšs kamēr visu izdomājām sīki un smalki. Aizbraucām atpakaļ uz skolu. Viss ko vajadzēja atradās mūsu istabiņās.
Ieskrējām, visu vajadzīgo sametām somā un devāmies meklēt to istabiņu. To bija ļoti viegli atrast. Attaisījām durvis un dzirdējām kā viņš krāc. Gan jau tāpēc viņš dzīvo viens pats.
Mierīgi iegājām iekšā un apskatijām kā viņš guļ. Uz muguras. Labi. Zēni sasēja viņa rokas un kājas. Lai nebūtu trokšņa aizlīmējām muti. Līdz ko es (lai piespiestu līmlenti) ar plaukstu iesitu pa muti viņa acis atvērās vaļā.
-Ceļam!- iesaucos un visi kopīgi nesām viņu uz rokām. Bijām nonākuši netālu no skolas robežas. Kalums ar Kalebu izņēma virvi no somas, uzkāpa kokā un piesēja vienu galu pie stingrākā zara.
-Gatavs?- pajautāju un par atbildi no jauniņā saņēmu skatienu kurš burtiski lūdza, lai viņam nekā nenodara.
Brendons saņēma viņa kājas un pacēla uz augšu, bet es uzlīdu nedaudz augstāk un piesēju viņa sasietās rokas pie otra virves gala. Kad bija sasieti vairāko mezgli es nolecu nost.
Tā viņš tur apakšbiksēs ar rokām gaisā karājās. Piegāju pie somas un izņēmu vaska strēmeles.
-Man kaut kā ir jāatstāj paraksts par izdarīto.- piegāju pie viņa kājas un sāku sildīt strēmeles. Skaisti saliku, lai veidojas M burts un bez emocijām norāvu nost. Tur palika aburoši izdepilēts M burts, bet viņš izskatijās, ka tūlīt sāks raudāt kā maza meitenīte.
Bildē jauniņais

View more

1.4. daļa.

"Searching for yourself"
Beigās izlēmām jauniņo izjokot. Jauniņos vienmēr izjoko vienīgas bija jāsagaida nakts, tapēc, lai novilktu laiku devāmies uz mašīnu.
Iepriekš man bija Toyota, bet satikos ar puisi no trešā stāva tādējādi viņš man uzdāvināja Range Rover. Kad izšķīrāmies viņš teica, ka mašīnu varu paturēt.
Izbraucām no skolas teritorijas ļoti lēni, bet līdz ko izbraucām mūs sagaidīja kāda mašīna no trešā stāva. Trešajā stāvā dzīvo bagātnieku bērniņi.
Liku, lai visi pasēž, bet es aiziešu parunāt. Līdz ko es izkāpu no mašīnas no pretējās mašīnas arī izkāpa šoferis. Es viņu pazinu. Bijušais.
-Kapēc tik slikti pret jauniņo? -Viņš jautāja, bet es no paciņas ieliku mutē cigareti. Grozijos, bet šķiltavas neatradu. Līdz ko apstājos viņš aizdedzināja manu cigareti. Tā nu es stāvēju un smēķēju.
-Mēs viņam neuzticamies. Ja vajag cigaretes tu atnāc šodien uz manu istabiņu. Nopirksi viņam vairākas paciņas. Ā un šogad ir mūsu kārta izjokot jauniņos. Viņš kur dzīvo?-
-Otrajā. Netālu no jums. Vienīgās durvis kuras ir melnas nevis pretīgi brūnas vai baltas. - Es apgriezos un devos uz mašīnu, bet viņa teiktais lika man apstāties un apgriezties.
-Margo varbūt mēģinam vēlreiz? - Viņš piegāja un uzlika rokus man uz gurniem. Protams maniem puišiem tas nepatika. Viņi izleca ārā no mašīnas.
Mans bijušais puisis Makss noņēma rokas no gurniem, iekāpa atpakaļ mašīnā un aizbrauca.
-Braucam? - Brendons piegāja pie manis un aplika vienu roku man ap pleciem. Iekāpām mašīnā un turpinājām ceļu. Nonācām mūsu 'plānu dzimšanas ' ēkā.
Bildē Makss

View more

1.3. daļa.

"Searching for yourself"
Mierīgi gulēju istabiņā līdz pie durvīm pieklauvēja.
-Iekšā. - Pa durvīm ienāca kaut kāds jauniņais.
-Teica, ka tu pārdod cigaretes un alkoholu.-
-Cik ilgi te esi?- es viņam neuzticējos. -
-Šodien atbraucu.- viņš nāca dziļāk istabā.
-Nenāc iekšā un es nekā nepārdodu.-
-Tu esi Helsijas draudzene. Es esmu viņas mazais brālis.- es piegāju pie sienas un, lai cik dīvaini neliktos sāku dauzīt pa to. Drīz vien manā istabā atradās Brendons un dvīņi. Dvīņus sauc Kalebs un Kalums.
-Viņš saka, ka ir Helsijas mazais 'brālis'-
-Viņa nekā nestāstīja, ka viņai ir brālis.- Kalums pateica un piegāja pie tā puiša.
-Tur jau ir tā lieta. Gan jau vecais Krauklis lika atnākt un paokšķerēt.-
-Tā nebija. Man teica viens no trešā stāva.-
-Nerādies vairāk šajai istabai tuvumā.- paņēmu aiz krekla, attaisīju durvis un burtiski izmetu viņu ārā no šejienes.
-Nosūti Krauklim sveicienus. - Pateicu un aizcirtu durvis.
-Mums ir jāuzin, kas viņš tāds ir.-
-Varbūt viņš saka taisnību. - Kalums sāka viņam ticēt.
-Tev viss kārtībā? Parasti tu nevienam netici, bet te pēkšņi. - Brendons pateica, bet es apklusināju viņus.
-Mēs beigsim runāt un sāksim kaut ko domāt saistībā ar viņu? - norūcu un apsēdos pie galda.
Pa kreisi Kalebs, pa labi Kalums.

View more

1.2. daļa.

"Searching for yourself"
Tagad
-Brendon, zini kādas ir trīs lietas bez kurām dzīve ir mēsls?- lēnām ievilku plaušās cigarešu dūmus.
-Nu gan jau, ka tādas kuras mīl katrs cilvēks .- viņš taisīja cigarešu dūmu gredzenus.
-Vislabākās šajā ellē ir cigaretes, alkohols un sekss. Bez tā dzīve ir liels, šausmīgs mēsls. -
-Tu sāc līdzināties Helsijai.- es izvilku kabatas nazi un pieliku viņam to pie kājstarpes.
-Es nekad nebūšu tik laba cik viņa. - Norūcu caur zobiem un piecēlos kājās. Pasniedzu Brendonam roku un viņš to satvēra.
Drīz bijām netālu no vecā Kraukļa nama. Sākām iet ar līkumu, jo tas ir direktora nams. Bet pēkšņi mūs saņēma aiz pleciem. Cigarete man izšļuka no pirkstiem, kad mūs apgrieza.
-Jūs būtu redzējuši savas sejas.- sāka smieties dvīņi.
-Ko pie velna jūs te darat? Es jau domāju, ka mani atkal pieķers par smēķēšanu skolas teritorijā.- sāku kustēties uz 'māju' pusi.
Jums varbūt radās jautājumi kā es gada laikā mainījos. No sākuma viss bija normāli. Ar Helsiju kļuvām ļoti tuvas, bet kādā dienā viņa iekļuva avārijā. Kopš tās dienas dzīve ir laba tikkai ar alkoholu, cigaretēm un seksu.
Bildē Brendons

View more

1.1. daļa.

"Searching for yourself"
Pirms gada
-Meitiņ, mēs ilgosimies pēc tevis. -Mamma apskāva mani.
-Margo atceries neesi tāda kā tava māte, kad tajā skolā mācijās. Tev tur ir jābūt izcilniecei, jo mēs par to maksājam labu naudu.- tētis nopietni pateica. Es došos uz Baiksas privātskolu, jo šeit es nespēju atrast pati sevi. Es te biju vairākas personas vienā.
-Zvani katru svētdienu! -mamma nobļābās un es uzsāku 8 ar pusi stundu garu braucienu uz Baiksas privātskolu.
Ceļš bija nogurdinošs, bet to atviegloja gaisa kondicionieris. Iebraucu milzīgā pagalmā kur rosās ļoti daudz cilvēku. Paņēmu lapu un istabas atslēgas.
Ar somām uz pleciem un vienu rokās devos pa gaiteņiem līdz atradu savu istabiņu. Tā nebija diezko skaista, bet mani tas apmierināja. Bija divstāvīga gulta, pie sienas pieskrūvēts galds un arī skapis. Otrajā gultas stāvā jau bija kāda ievākusies. Labi nevis kāda, bet Helsija Greisa. Tas bija rakstīts lapā.
Šajai istabai bija viens mīnuss. Nebija gaisa kondicioniera, bet es zināju, ka labi iztikšu. Uzvilku šortus un sporta maiku. Ātri iekārtojos un izlēmu nedaudz nosnausties. Piecēlos no tā, ka mani kratīja.
-Margo celies!- bļāva spalga balss. Attaisīju vaļā acis un manā priekšā atradās trīs zēni un blonda meitene.
-SVEICINĀTA BAIKSAS PRIVĀTSKOLĀ!- Visi korī iesaucās.

View more

PĒDĒJĀ SUPER ĪSĀ.

"Searching for yourself"
Pēc 5 gadiem
Es esmu atgriezusies šeit. Drīz man būs 30 gadu dzimšanas diena. Mums ir trīs gadīgi dvīņi Kalebs un Kalums. Ar Fransu esam laimīgi kopā. Dzīvojam tajā pašā mājā kurā kādreiz. Labella dzīvo ar mums, jo Īza ar Luciferu devās apceļot pasauli.
Makenzijai ar Luisu ir kopā trīs bērni. Dvīņi no Aleksa ir ļoti līdzīgi viņam ar Krisu. Viņiem kopā piedzima meitiņa Aleksandra. Viņa ir aburoša blondīne.
Runājot par pārējiem nekas nav zināms. Tā nu es dzīvoju. Ideālu dzīvi ar ideālu ģimeni. Jūs nespējat iedomāties cik ļoti es mīlu ģimeni.

2.50. daļas turpinājums.

"Searching for yourself"
-Man ir tikkai viens jautājums. - Ierunājās mans tētis.
-Meitiņ, tu esi laimīga ar viņu? - Es apstiprinoši kratīju galvu.
-Tad jā. Mēs dodam jums svētību. - jūs domājat, ka Frans gaidīs? Protams, ka nē. Viņš no krēsla noripo un nostājas uz ceļa ar kārbiņu rokās.
-Par cik mums tikko deva svētību es drīkstu to jautāt. Vai tu Medisona Florentija kļūsi par manu sievu? -
-Jā. Jā Frans Linčester.- es viņam burtiski uzlecu virsū. Visā restorāna atskanēja aplausi.

2.50. daļa.

"Searching for yourself"
Medisonas skata punkts
Lēnām atvēru savas acis un paskatījos apkārt. Fransu nekur apkārt neredzēju.
-Frans!- iesaucos, bet atbildi nesagaidīju. Atkritu atpakaļ spilvenos un mēģināju aizmigt. Pēkšņi atvērās vannasistabas durvis un no tās iznāca Frans. Viņam virsū bija tikkai dvielis ap gurniem.
-Labrīt Med.- viņš sāka līst atpakaļ gultā.
-Sveiks. - Viņš uzgulās man virsū.
-Tu tūlīt nospiedīsi mani.- nočukstēju, nogrūdu Fransu nost un uzgulos viņam virsū.
-Mums drīz būs lidmašīna. Precīzāk pēc divām stundām. - Es nokāpu nost, izdarīju visu nepieciešamo un devāmies ceļā. Īza ar Bellu un Luciferu jau tur mūs gaidīja. Iekāpām lidmašīnā un sākās mūsu lidojums.
Pēc dažām stundām
Mani ļoti stipri kratīja un es nobijos. Acis atsprāga vaļā un skatījos apkārt.
-Ak manu tētiņ. Es domāju, ka lidmašīna avarē.- atviegloti nopūtos, paņēmu koferi un kāpu ārā no lidmašīnas.
-Frans. Man ir slinkums iet.- piegāju pie Fransa un uzlecu viņam ķikuragā.
-Mums šovakar ir ģimenes vakariņas tapēc ir jāizguļās. - Dabujām taksi un braucām uz Fransa māju. Visi izstaigājam dušas un gājām gulēt.
Pamodos visagrāk no visiem. Līdz tikšanās bija palikusi vien stunda, bet es jau biju gatava, tapēc izlēmu visus celt augšā. Aizgāju uz virtuvi, paņēmu divus katlus un staigāju pa gaiteņiem dauzot tos. Pirmie reaģēja Bella ar Luciferu. Pēc tam Īza un, tad Frans.
-Jums ir stunda laika sagatavoties.- un visi sāka skraidīt pa māju.
Pēc stundas
Mēs sēžam restorānā ar manu visu ģimeni un apsveram dažādas biznesa idejas. Pēkšņi mūs pārtrauca Frans.
-Vai jūs man dotu savu svētību un ļautu bildināt jūsu meitu pēc kāda laika?-

View more

Nu bet tur tā lieta, man patīk šis stāsts😂 Beet nu LÙDZU viņa tiešām nevar būt kopā ar Wilu?

Atvaino, bet nē, jo man jau pieriebās rakstīt šīs hameleonu rotaļas. Man jau ir radušās idejas jaunajiem stāstam un kāds man ieteica nerakstīt jauno nodaļu. Tā vietā uzsākt jaunu stāstu par jauniem varoņiem.

2.49. daļa.

"Searching for yourself"
Medisonas skata punkts
Knapi paspēju nokāpt lejā pa kāpnēm un jau mani noskūpstija. Ar grūtībām atgrūdu Aleksandru.
-Ko? Naktī tu tā nedarīji.- viņš atkal tuvojās man.
-Tu biji tikai tāds kā Fransa aizstājējs.- Piegāju pie skapīša, izņēmu pudeli un glāzi. Nedaudz ielēju viskiju glāzē un izdzēru ar vienu rāvienu. Pagriezos, bet Wils atradās tepat.
-Ko tu vēl te stāvi? Ej prom.-
-Mēd, kur tu esi? Tu teici, ka es nepaspēšu pat noilgoties pēc tevis, bet es noilgojos.- no kāpņu augšas bļāva Frans un sāka kāpt lejā pa kāpnēm.
-Ko tu te dari? -
-Es vēlējos tikai apsveicināties.- Wils nobēra un pazuda no mājas. Frans piegāja un apķēra mani no aizmugures.
-Ko tu dari?- viņš nolika galvu uz mana pleca un skatijās kā es glāzēs leju viskiju. Es viņam pasniedzu vienu glāzi, un viņš tā pat kā es pirmajā reizē izdzēru vienā rāvienā. Es jau gribēju liet nākamo, bet Frans apstādināja mani.
-Mums šovakar ir lidmašīna uz Dāniju un tu teici, ka atgriezīsimies pie iesaktā.- viņš pagrieza mani pret viņu, bet es uzlecu viņam virsū.
Apvīju savas kājas ap viņa gurniem un viņš protams uzlika savas rokas uz mana dibena. Drīz vien viņš mani mierīgi ielika gultā un pats uzgulās man virsū. Sīkumos neieslīgsim, bet viss ko pateikšu ir, tas, ka šī nakts šaubos, ka būs aizmirstama.

View more

2.48. daļa.

"Searching for yourself"
Medisonas skata punkts
-Frans! Beidz! Man kut!- Frans gulēja man četrāpus virsū un kutināja. Šodien agri no rīta mani atveda uz 'mājām'. Kad piecēlos Aleksandrs arī bija piecēlies, bet mēs nerunājām viens ar otru pēc 'nelielā atgadījuma'.
-Dažreiz jau var.- un, tad viņš novēlās man blakus. Abi mēģinājām atgūt elpu, bet tas izdevās tikkai pēc kāda laika. Lēnām apvēlos uz vienu sānu un galvu atstutēju pret plaukstu. Frans izdarīja tieši tā pat. Tā mēs gulējām un skatijāmies viens uz otra.
Viņš lēnām uzlika savu roku uz mana gurna un lēnām paslidināja man zem krekla. Es atkārtoju tās pašas kustības kuras viņš. Frans lēnām sasprindzināja savu roku un ar vienu vilcienu uzrāva mani sev virsū.
Viņš protams nevarēja nepaslidināt savas abas rokas zem mana krekla. Viņa diezgan spēcīgās rokas saņēma manas ribas un paslidināja uz augšu. Dēļ tā izdarītā mūsu sejas atradās vienā līmenī.
-Man šķiet vai arī es esmu iemīlējies.- viņš klusām nočukstēja.
-Man šķiet, ka es arī. - Es atbildēju un viņš noskūpstija mani. Mēs sākām 'nedaudz' iekarst. Lēnām tika novilkts viņa krekls un, tad mans. Mēs bijām cieši piekļāvušies, bet es biju pateicīga visiem, ka mēs nenonācām tālāk, jo kāds ieskrēja iekšā.
-Ups. Atvainojos. Bet Medisonu jautā pie durvīm. - Īza ar plaukstu piesedza acis. Es ātri uzvilku kreklu un pagriezos pret Fransu.
-Es drīz būšu atpakaļ. Tu nepaspēsi noilgoties. - Nosūtiju gaisa buču un skrēju lejā pa kāpnēm. Mani tur gaidīja diezgan nepatīkams pārsteigums.

View more

2.47. daļa.

"Searching for yourself"
Medisonas skata punkts
Wils lēnām atrāvās. Mūsu sejas atradās ļoti tuvu viena otrai. Tik tuvu, ka perfekti varēja just viņa elpu.
-Atvaino. Tas man sanāca nejaušām.- viņš klusām nočukstēja.
-Nekas. Tur bija arī mana vaina.- pasmaidīju un piecēlos kājās.
-Ar labunakti Aleksandr. Man ir jāizguļās.- ielīdu gultā un aizmigu kaut vai bija divi dienā. Es esmu nedaudz dīvaina.
Pamodos, bet bija tumšs. Sažmiegusi acis apskatījos cik pulkstens. Tas rādija nedaudz pirms diviem naktī. Atkritu atpakaļ gultā un atcerējos par skūpstu. Sāku smaidīt un ar pirkstu galiem lēnām pieskāros pie savām lūpām.
-Ko neguli? - Kaut kāda balss sāka runāt. Paņēmu pirmo kas bija pa rokai un metu balss virzienā.
-Au! Cilvēku balsis vairs neatpazīsti?- Wils pateica un piecēlās kājās. Viņš piegāja pie galda un paņēma ūdens glāzi.
Viņš lēnām tuvojās un pasniedza un pasniedza man glāzi ar ūdeni. Tad es sapratu, ka mana mute ir izkaltusi kā tuksnesis. Vienā rāvienā izdzēru to tukšu.
-Vēl?- man piedāvāja, bet es atteicos. Aleksandrs apgulās atpakaļ gultā, bet es piecēlos un aizgāju uz tualeti.
Kad atgriezos devos nevis uz savu gultu, bet gan uz Wila. Lēnām uzlīdu viņam virsū. Blakus es nevarēju, jo te bija 'nedaudz' par šauru.
Es ar pirkstu lēnām braukāju pa viņa vēderu līdz saņēmu, viņa krekla malu. Es to pavilku uz augšu un drīz vien tas atradās blakus gultai. Lēnām apķēru viņu un noliku galvu uz viņa krūtīm.
Wils lēnām saņēma manu matu šķipsnu un sāka to virpināt pirkstu galos.
-Kas būs ar mums, kad iziesim ārā no slimnīcas? -
-Tad jau redzēs.-

View more

2.46. daļa.

"Searching for yourself"
Medisonas skata punkts
-Frans! Es gribu normālu ēdienu nevis šos punķus.- norādiju uz slimnīcas pusdienām. Bija palikušas vien 18 stundas un es te vairs neatradīšos par ko man ir abpusējas izjūtas. Es gribēju atkal izgaršot normālu ēdienu, bet es neatradīšos blakus Aleksandram 24/7.
-Bet šis ēdiens ir veselīgs.- paskatījos ar tādu skatienu, ka viņš uzreiz apklusa.
-Tūlīt tev būs 'normāls' ēdiens tavā izpratnē. - Wils paņēma savu telefonu un uzrakstīja Sms kādam.
-Ārstēšanu jau nomaksāju.- Frans pēkšņi nočukstēja.
-KO? TĀ NEBIJA RUNĀTS!- Es sacēlu kārtējo brēku par to, ka man vajadzēja maksāt par ārstēšanu.
-Labi man jāiet. Es tev no rīta atbraukšu pakaļ.- viņš noskūpstija manu vaigu un aizgāja prom.
Es kārtējo reizi apgūlos uz Wila un apskāvu viņa 'resno' vēderu. Lēnām virzījos uz augšu un apķēru viņa kaklu. Viņš lēnām uzvilka mani savas sejas līmenī. Starp mūsu sejām bija daži centimetri.
-Ko mēs daram?- nočukstēju, lai nekā nesabojātu.
-Kas notiek slimnīcā, tas paliek slimnīcā.- viņš nočukstēja un sāka liekties uz manu pusi. Kad bija palicis vēl neliels gabaliņš, es lēnām pavirzīju savu seju uz kreiso pusi un, tad tas notika.
Mūsu lūpas no sākuma kautrīgi saskārās, bet tas nebija uz ilgu laiku, jo mēs pieradām viens pie otra. Tas viss kopā radīja ideālu pirmo skūpstu ar Aleksandru Wilsoni.

View more

2.45. daļa.

"Searching for yourself"
Medisonas skata punkts
-Wil, tu mīli savu ģimeni?- gulēju netālu no Wila un bakstīju viņa kaklu.
-Lai kāda tā ir un pēc visiem šajiem gadiem vienmēr mīlēšu.- viņš noņēma manu plaukstu nost no kakla un uzlika to uz sava vaiga. Uz tā bija nelieli, bet diezgan asi bārdas rugāji.
-Bet vai tu savu mīli?-
-Mīlu, bet viņiem nav laika priekš mani kaut vai bija iespēja, ka es nomiršu. Cik labi bija, kad es ar Makenziju bijām pavisam mazas. Es mammai piedzimu 17 gados. Tad viņiem nebija biznesa, bet viss mainijās pēc spontānā aborta mammai. Tas notika trīs gadus pēc Makenzijas piedzimšanas. Pēc tā viņiem palika arvien mazāk un mazāk laika priekš mums.- piecēlos sēdus un apskatīju palātu. No garlaicības mēs virs gultām bijām izgrebuši savus iniciāļus. Tie bija skaisti. Vismaz man tā liekas.
Paņēmu rokās mugursomu un sāku visas drēbes likt tajā iekšā. Pēc kāda laika te palika uz 60% tukšāks, jo pārsvarā te bija izmētātas manas mantas. Kad biju pabeigusi nostājos pie Aleksandra gultas un novērtēju padarīto.
-Nāc šurpu.- viņš saņēma manu roku, un pavilka uz savu pusi tādējādi es uzkritu viņam virsū. Viņš klusi iekunkstējās, bet to es noignorēju, jo tā notiek bieži. Parasti es norāpjos nost, bet šoreiz tā nebija.
Tā vietā, lai es nokāptu, es uzliku savu galvu uz viņa krūtīm un klausījos ātros sirdspukstus.
-Pēc tavas sirds izklausās, ka tu esi noskrējis maratonu. - Viņš apskāva mani. Šis nebija parasts apskāviens. Šis bija īpašs.

View more

Next

Language: English