Stāsts par Anabellu ♥

Sveikas manas mīļās meitenes un puiši . Kā varbūt pamanījāt , manā profilā nav nekādas darbības . Taču man ir manuprāt nopietns iemesls . Nekādas atsaucības nav , un darbība , kur nu vel . . . Jo , no jums es nesagaidu neko , Ne pieprasījumu , ne jauku , mīļu pārsteidzošu vēstuļu , kur nu vel Like . Man nav galīgi NEKĀDAS motivācijas , lai jums kaut kas patiktu . Jo man pašlaik tikai un vienīgi tagad gribas nospiest , '' Dzēst Profilu '' . Es ļoti gribu , lai jums mans stāsts sagādā prieku , taču kā tas var būt ja man paša tā nav?Kā?Es gribu lai jūs saprotat to ka , es zinu DAŽU LABU domu . . . "Es izlasīšu , jauno daļu , pats/i nespiedīšu Like , ga jau ka kāds nospiedīs un būs jauna daļa " . . . Nē tas tā nebūs , viss ir ļoti vienkārši . ŠO PROFILU , ES ATDODU . JĀ , ATDODU . KĀDA RAKSTIECE VĒLAS TURPINĀT ŠO STĀSTU. UZRAKSTI MAN SAVU NUMMURU , UNMĒS SAZINĀSIMIES . Paldies ! Ja Tu mani atbalsti tad lūdzu nospied Like . Lai es turpinātu šo stāstu , līdz jūnija beigām , es vēlos saņemt no jums 50 vēstules , kur ir vismaz 200 vārdi.Jā daudz , bet saprotat arī mani . Vēstules (kā jau teicu , motivējošais , mīļas , jaukas ) . . . Kaut kas , kas mani motivēs , sagādās man prieku , un varbūt arī kaut ko Tu noveli man....kāds Tavs dzīves stāsts . Paldies , jums , par visu...

View more

36.Nodaļa
Es sāku agresīvi uzvesties . Sist , plēst ,bļaut . Es laikam nesapratu , ko daru . Viss ko es atceros ir miglā tīts . Atceros Riharda palīgāsaucienus . Atskrēja ārsts.Nedzirdēju ko viņš teica jo man beidzās skats .Tumsa.
*ĀRSTA SKATAPUNKTS*
Tā meitene Anabella sāk iedarboties mūsu zāļu ietekmē . Jau 15 gadus es nodarbojos ar cilvēku orgānu pārdošanu .Šajā biznesā var dabūt baigi labo piķi . Ļoti daudz naudas.Kad Anabella pavisam bija iemigusi , es piezvanīju pārējiem cilvēkiem . Es pacēlu Anabellu līgaviņā un ieliku ratiņkrēslā . Apsedzu viņu ar segu un vedu un operācijas zāli . Pārģērbu meiteni operācijas kostīmā un uzliku uz galda . Pēc brīža ieradās pārējie cilvēki .
- Meitene ir gatava ! - es nopūtos .
-Izskatās laba . - ieteicās Rejs / kas bija mūsu "priekšnieks" .
-Sākam operāciju ! Jāizņem sirds , aknas un nieres . - Es uzsmērēju dzelteno šķidrumu un Anabellas vēdera .
Rejs jau paņēma skalpeli , kad pa durvīm iebrāzās 3 vīri pistolēm . Rejs nometa skalpeli un izrāva savu ieroci no kabatas .
- Domājat ka tā varēsiet atgūt Anabellu , un iebiedēt mani ? Piedodat , bet jums tas nepadosies ! - Rejs gudri noteica .
Un Tad viņi ŠĀVA . Es paķēru skalpeli , un muku . . .

View more

35.Nodaļa .
Kā dzīvē saka , katram ir 5 dzīvības , man nu jau paveicās trešo reizi , jo atkal jau gulēju palātā , man ap roku bija aptīta binte , kura bija samirkusi ar asinīm . Nespēju noticēt , ka atkal esmu izglābta . Kapēc ? Kapēc tam tā vienmēr jānotiek ?
Un tad palātā ieskrēja Rihards .
Es : Paklausies , tu vari neattaisnoties , skrien pie savas Melisas , viņa ir skaistāka , seksīgāka , mīļāka . Rihard , tev galīgi nekas nav man jāpaskaidro .
Rihards : Bella , piedod ! Tas nebij tā , kā tu to domā .
Es : Paklausies , Tevis dēļ es esmu zaudējusi bērnu , esi laimīgs ?
Rihards : KO ? Tev bija spontānais aborts ? - Viņš nokrita uz ceļiem , asaras nopilēja uz manas segas . Rihards saķēra manu roku kuru es nupat biju graizijusi .
,,Ko tas nozīmē ? '' - Rihards apjucis vaicāja .
Un šajā bridī , man iestājās , tas brīdis kad es sapratu cik ļoti es tomēr nevēlos zaudēt Rihardu . Cik ļoti es viņu mīlu , cienu un saprotu . Šobrīd vēlos piedot viņam visu kas bijis pagātnē , un sākt visu no jauna . Sākt , jaunu , skaistu dzīvi . Bet kā gan man to sākt bez mana mazā bērniņa ? Es jau viņu biju tik ļoti , ļoti iemīlējusi , biju viņam pieķērusies . Un pat izdomājusi , vārdiņu . ( es nedaudz aizsapņojos )
- Bella ? Tu man vari paskaidrot , tu griezi vēnas ? - Rihards neatlaidīgi vaicāja .
- JĀ , GRIEZU , NU UN ? , tikai un vienīgi tapēc ka zaudēju sev tik mīļo bērniņu , tu nekad nesapratīsi , nekad , kādas jūtas man izveidojās pret viņu , kāda saikne . - Es vērdama acis ciet , teicu .
,,Bella , piedod ! Lūdzu , es no visas sirds lūdzu Tev . Es jūtu to cik vainīgs esmu . '' - Rihards asaru pilns man lūdzās .
- Rihard , labāk būs ja tu tagad iesi prom . Man ir slikti . - es pateicu.
-Jā protams, labi .
Atnāca ārsts , neko nesakot , nomainīja man saiti rokai , un kautko iešpricēja . Uzreiz tiku ieinteresēta ko . Bet viņš vienkārši ar mani nerunāja , pēc laika es paliku agresīva.
- - - - Nākamā no 30 like . Un no 6 pieprasijumiem . :)

View more

34.nodaļa.
-Eem...ko jūs meklējat ? - viņa vaicāja.
-Rihardu.-es ieklepojos.
-Mīlulīt pie tevis kāds atnācis. - viņa iekliedzās.
-Kas gan mums varētu iztraucēt šo burvīgo nakti ? - Rihards bļāva no augšstāva. Pavisam drīz durvīs ieraudzīju Rihardu ! Viņam nebija krekla , mati bija izpūruši , un ap kājām bija tikai dvielis.
- Neliecies traucēts , Rihard ! Es tikai vēlējos pajautāt palīdzību . Tu esi kretīns , bet es kā muļķe skrēju tev pakaļ , un iemīlējos tevī ! - viena asaa notecējā pār manu vaigu.
-Anabell , pagaidi ! Es tev visu paskaidrošu! - Rihards iekliedzās .
-Zini , Rihard , man neko nevajag paskaidrot , visu esmu sapratusi ! - Asaras sāka līt pār maniem vaigiem . Acis aizmiglojās un es neko neredzēju . Bija tumšs vakars . Skrēju pāri ceļam lai tiktu prom no šīs pretīgās vietas. Pēkšņi sajutu spēcīgu triecienu sānā . Un es piezemējos un cietas vietas. Asinis un tumsa . . . .
Es pamodos un dzirdēju daudz pīkstienus . Es atkal saskatīju slimnīgas baltos grieztus.Acis sāpēja . Es neko neatceros . Galva tik ļoti sāpēja , ka nespēju noturēt acis vaļā . Aizvēru acis , un apliku rokas ap vēderu .
-KO ? Kur ir mans bērns ? Nē , nē , tas tacu nevarēja notikt . - es izmisīgi teicu .
Aši atskrēja ārsts , man neo nepaskaidrojis , iedeva kautkādu tableti , es momentā paliku mierīga.Stresa vairs nebij . Taču asaras tecēja.
- Man diemžēl jauku ziņu nav ! Jūsu stresa ,un raižu pamatā. . . -Ārsts teica.
- Pagaidat , pag . . . Ko jūs man ar to gribat pateikt ? - es pārtraucu .
- Jūs piedzīvojāt spontāno abortu . - ārsts paziņoja.
- Nē , es tam neticu ! Jūs esat vainīgi , tikai , un vienīgi jūs , jūs nedarijāt nepieciešamo.-es brēcu virsū ārstam.
Es izplūdu asarās , man bija slikti ! Saķēru segu , sartināju to kaudzē un uzmetu sev to uz sejas . Manā dzīvē iestājās depresija , histērija , un vienldzība . Es šo mazo bērniņu jau biju tā iemīlējusi . Vairāku stundu pavadībā es ieraudzīju nākam vecākus , kautgan , kas viņi par vecākiem ? Gribēju , būt vienaldzīga pret viņiem . Viņi paši ir pie tā vainīgi. Redzēju kā vecāki tuvojas palātas durvīm , līdz . . . viņi vienkārši pagāja garām , pat neatnāca , es jau stulbi cerēju ka tomēr izrādīs cieņu pret savu bērnu. Kaut viņiem viss šis atspēlētos . Kautgan nē , lai viņiem viss labi , es eju uz citu dzīvi , lai viņi sapūst šajā savā stulbajā vienaldzībā . Varēja mani atstāt bērnu namā ! Gar maniem vaigiem noritēja , rūgti , sāļas asaru lāses . Es pārsēdos ratiņkrēslēslā. Devos uz labierīcībām , pa šo laiku biju iedomājusies dudz un dikti domas ,taču viena manā prātā iespīdējās visspilgtāk. Iebraucu kabīnē . Skatīdamās spogulē noņēmu mammas dāvināto zelta sirsniņu kurai bija nolūzusi maliņa , izmantodama to ka mala bija asa es ar to lēnām , bet stipri nobaucu gar rokas vēnām . Asinis sāka ritēt , strauji izpūstot . Tās nopilēja uz mana baltā slimnīcas halāta . . .Lēnām manās acīs "pazuda filma " .
+ + + + +
Nākamā no 40 like ! Padodam stāstu tālāk , lai jau ātrāk sagaidam jaunu daļu .
Bučas,es jūs ļoti mīlu!

View more

Kko ..ttu ..te dari ? - es knapi izspiedu .
- Anabell , paklausies . - viņa iesāka .
- Ko man paklausīies ? Es esmu stāvoklī ar bērnu , viņš dzims cietumā , un pēctam pavadīs savu bērnību bāreņnamā . Tu nemaz neesi mirusi , un es tevi neesmu nositusi ! - es bļāvu .
- Es zinu ! Zinu , ka pati tev uzmācos un tevi provocēju , tu tikai aizsargājies . Es pateikšu policijai ka tā nebiji tu .Pateikšu ka tu tikai vēlējies man palīdzēt . - viņa noteica.
- Starpcitu , mani sauc Eimila . Man prieks ka mēs sākam saprasties .
- Izdari to. Es pie policijas , un visu izstāsti ! - Es nopūtos .
Eimila izgāja pa durvīm . Es atviegloti uzelpoju .Es būšu brīvībā ! Es lēnām noglaudiju vēderu . Tur dzīvo mans bērniņš .
-Neuztrausies tu nedzimsi , cietumā un tev nebūs jādzīvo bāreņnamā . - es runāju ar bērnu . Es jau biju izdomājusi vārdu , ja meitene - Karoleina , ja puisis - Liams . Es pat tagad iemīlēju šo bērnu . Es lēnām aizmigu , es cerēju, ka tikšu ārā no cietuma .
*Pēc 3 dienām*
Tagad policija kārto papīrus . Lai izlaistu mani ārā no cietuma . Eimila tiešām visu nokārtoja . Ar mani un bērnu viss ir kārtībā . Drīz tikšu ārā no ši grauzta! Diez vai Lenija zin , ka esmu cietumā ? Ko dara mani "vecāki" ? Viņi vispār zincik man grūti iet ? Viņi mani nevienu reizi nav atbraukuši mani apmeklēt , nav atsūtījuši man nevienu atdvokātu. Šodien mani izlaiž no cietuma. Visas mantas jau ir sakrāmētas un es esmu gatava iet brīvībā. Kur es dzīvošu? Pie tādiem vecākiem , es nudien nevēlos atgriezties . Vrbūt Lenija ir izlaista no slimnīcas ? Varbut viņa būs pie Riharda? Viņš man piedāvāja palīdzibu.Man ir kauns , no tā,ka tagad esmu stāvoklī , bet man patīk Rihards . Es nezinu ko man darit . Es aiziešu pie ginekologa , uztaisīšu pārbaudi . Pēc veselām 8 stundām , es beidzot stāvēju pie cietuma vārtiem un atkal biju brīvībā . Mans bērns bija priecīgs , tāpēc arī es biju priecīga .Es nolēmu doties pie Riharda . Es palūgšu viņam mājas , kamēr Lenija būs slimnīcā . Iekāpu tkasī un pateicu Riharda adresi . Pavisam driz jau biju pie viņa mājas . Neizskatās , ka kāds bija mājās . Pēkšņi durvis kāds atvēra , bet tas nebija Rihards . . . Tas bija pavecs vīrietis .
- Es atvainojos , bet vai te dzīvo Rihards ? - es pieklājīgi jautāju .
-Jā , esmu viņa tēvs . Rihards aizgāja pie Melisas . - viņš pateica .
- Kādas Melisas ? - es neveikli izspiedu .
- Vai tad Tu nezini ? Tā ir Riharda jaunā meitene ! Viņa dzīvo 2 kvartālus tālāk-Behervilsas iela 53. - Riharda tēvs nopūtās .
-Labi , paldies ! - es klusi nočukstēju .
Rihard , tu esi nelietis ! Man atliek nozust un viņš jau ir kopā ar citu meiteni ar kuru mīcīties ! Ātrā soli devos un Behervilsas ielu 53 . Es gribu ieskatītis viņam acīs ! Pēc 15 minūtēm biju pie Melisas mājas . Iekšā dega gaisma . Lēnām pieklauvēju pie durvīm , durvis atvēra blondīne . Viņai bija izpūruši mati , izsmērēta lūpukrāsa , nošļukušas zeķubikses , un nokritusikrūštura lencīte .
+ + + °
Nākamā daļa no 35 like ! Un 4 pieprasijumiem.
Bučas , ļoti mīli jūs ! :*

View more

Tātad , kā jau solīju . Uz 3'500 Like Konkursu , bet šobrīd sanāk ka konkursu taisu uz 4'000 Like :) Esmu prieka pilna , pārsteigta , ka tik ātri sasniedzām tik daudz . Tādēļ arī konkursa balvas , un noteikumi lielāki :)
NOTEIKUMI :
1.Jums jāreklamē šis konkurss savā profilā .
2.Jums jānospiež man vismaz 30 Like , un protams ka jāseko .
3.Jums jāpieseko 3 cilvēciņiem . : @zirnitis8 , @mazulite12345678890 , @strawberrie12.
Un kā pats pēdējais , par ko varat iegūt bonusa punktus , jums jāatsūta man , nākamā stāsta daļa , kādu jūs to iztēlojaties .
Tātad BALVAS . Būs 3 vietas :
1. VIETA - 300 LIKE .
2. VIETA - 250 LIKE .
3. VIETA - 200 LIKE .
Ceru ka noteikumi nav par smagu , jo nu manuprāt , balvas arī nav mazas . Ļoti ceru ka piedalīsieties , un padosiet šo konkursu tālāk . Konkursa rezultāti tiks paziņoti 31.Maijā , par godu vasaras brīvlaika atklāšanai , kas notiks manā profilā :) Paldies , un jau līdz nākamajai daļai . BUČAS , ATCERATIES KA ES JŪS ĻOOTI MĪLU , UN ATTĀ :)

View more

Akdieviņās , paldies :) Esmu pārsteigta , jo nemaz nedomāju ka mans stāsts var būt , tik interesants . :) Man prieks .
32.NODAĻA .
Ja nu man paveicās un es tomēr varu izmukt ? Es metos ārā pa durvīm , skrēju kautkur galīgi , pat nenojausdama kur es skrienu , sadzirdēju ka man kāds skrien pakaļ . Mēģināju skriet ātrāk . Līdz nonācu līdz durvīm , pa kurām man bija jāskrien ārā , vēru tās jau vaļā , līdz mani samocīja nenormālas sāpes vēderā , un es noģību . Cietumsardze kura cītīgi mani pirmstam mēģināja notvert , pieskrēja man klāt , un saprotot ka es esmu noģībusi , ķēra no kabatas savu Rāciju , un paziņoja par notikušo.Nekavējoties pie manis vērsās ārsti , viņi mani savām zināšanām aprūpēja , un veda uz slimnīcu.Tur es tiko noguldīta palātā , kur man ir jāpavada vismaz 3 nedēļas , sakarā ar to ka es esmu grūtniece , man ir iespēja , ka mani izlaidīs ārā no cietuma. - tā man teica ārste . Lai arī cik dīvaini tas neizklausītos , es tam ticēju.
-PĒC VIENAS DIENAS-
Pamodos no tā ka man pienesa jauno avīzi , pirmais raksts bija par to ka meitene kuru es itkā , nositu ar kurpi , viņa palika dzīva . Akdievs , es biju tik atvieglota , bet tajā pašā brīdī es sapratu ka nav par ko priecāties , jo es esmu stāvoklī , no nezin kā.Šaubījos par domām , vai vecāki zin ka esmu cietumā , vai ne ? Nevarēju rast, sev patīkamu atbildi.Laikam šādas nemaz nepastāv . Es vienkārši skatoties uz ēdienu , jau domās vēmu to ārā , patiešām , bija tik slikta dūša , ka nekas nelikās normāls . Pēkšņi palātā ienāca Amēlijas , māsa . ( Meitene kuru gandrīz nositu )
------------------------------
Paldies , par visu ! Es jūs ļooti mīlu . :^)
Nākamā no ne mazāk kā 50 like .
Piedodat , bet nu , tas tā ir :))

View more

Pāldies , liels Bučas , visiem , arī tev :))Man ir liels prieks ka jums TĀ patīk :)
31.NODAĻA
Es jutos drausmīgi . . . manas lūpas nekontrolējami raustijās . Domās bija tikai tas , kas turpmāk ar mani notiks .Cietums, psihopātes , trakās . Un tas viss manus apmēram 5 turpmākos gadus . Tikai dēļ manas stulbās rīcības . Es sēdēju viena , kamerā , līdz ienāca mana cietumabiedre . Meiene ar kuru es pavadīšu savus gadus , cietuma kamerā .
- Sveika , tikai nedomā , ka tu šeit būsi noteicēja , viss kas notiks ar tevi , to pati būsi sev sagādājusi , neviens tevi no šīs vietas neglābs . -Meitene klusā balsī man teica .
- Sveika , vaitad tu šeit visu noteic ? Es rakstīšu iesniegumu par tevi ja tu man kautko aizliegsi . - Es cēli viņai atbildēju .
- Labi , dari kā vien vēlies , tikai teicu , viss kas notiks ar tevi , to pati sev ESI sagādājusi. - Meitene , man naidīgu skatienu , noteica .
- Labi , piedod , vai drīkst zināt kā tevi sauc ? - Es bailīgi vaicāju .
- Protams , Mani sauc Amēlija Roze Hārkla . Kā tevi ? - Viņa palika skumja .
- Mani sauc Anabella Beatrise Hormane . - Es atbildēju .
- KO ? Tu šodien nositi ar kurpi manu māsu ? - Viņa paceltā tonī teica .
- Kādu tavu māsu ? - Es tēloju nevainīgo .
-Jā , tu nositi viņu , TU NOSITI VIŅU , TU , TU MAITA .-Viņa arvien skaļāk kliedza .
-Es nopūtos - Āaā , tā bija tava māsa ? Lūdzu piedod , es negribēju , piedod .-Es trīcēju un teicu Amēlijai , lai viņa nepaliktu agresīva .Meitene pacēla kulaku , mēģinādama man iesist , līdz viņai palika slikti . Viņa nokrita zemē un drebēja .
- PALĪGĀĀ , GLĀBIET . - es situ dūres pret kameras durvīm , cenzdamās kautko līdzēt .
Atskrēja medmāsa , ārsti . Durvis palika vaļā , man bija viena iespēja tikt ārā no Kameras , un izmukt no cietuma , zināju kur ir izejas durvis aiz sētas . Man bija maz laika , jo zināju ka pamanīs kā es bēgu . Lai arī kas , bet es skrēju . . . Ja nu man paveicās , un es varu izmukt ? . . .

View more

Nu ceru ka līdz reālām narkotikām jūs nenovedīšu :D
30.Nodaļa
Gribēju palīdzēt , bet viņa mani parāva aiz matiem , un novilka uz zemes . Es jutu sāpes.
- Tu , maita , laid mani vaļā . - es saķērusi galvu spiedzu cik vien spēdama .
- Nekas , meitiņ , pastrādāsi , palīdzēsi man . - Viņa naidīgi noteica .
- KO , es netaisos strādāt par Prostitūtu . Laid vaļā , es tev teicu . - Raudādama spiedzu.
- Nāksies , saulīt , nedaudz pastrādāt netīro darbu . Nekas , nekas . - Viņa smējās .
Es novilku viņas kurpi un ar spico papēdi iesviedu viņai pa deniņiem . Tā bija pēdējā sekunde viņas dzīvē . Kuru es viņai sagādāju . Akdievs , ko man darīt ? Viņai taču tek asinis . Šausmas - Es to atkārtoju pie sevīm .
Prostitūta gulēja uz zemes , pilnīgi atslēgusies . Nezināju , ko man viņai teikt . Nebija ne jausmas kā man tālāk rīkoties . Tikai pēc laika , sadzirdēju policijas signālus , kas atskanēja pa visu pilsētu , sapratu ka man tuvojas "Zonas" apmeklēšana . Pie manis un guļošās meitenes , piebrauca policijas patruļa , es visa drebēju , raudāju , un nokritusi uz ceļiem , trīcēju . Sapratu , ka man ir gals , jo tomēr jau gandrīz esmu pilngadīga , visas iespējas tikt cietumā .
- Vai Anabella Beatrise Hormane ? - man policists vaicāja .
- Jā . - Es knapi izspiedu šīs divas zilbes .
- Jūs tiekat arestēta . Par Slepkavību . - Viņi drausmīgā skatienā man uzlika roku dzelžus , un iesēdināja policijas auto , es savā dzīvē vel drausmīgāk nebiju jutusies . Pēc laika arī atbrauca ātrā palīdzība un uzlika meiteni uz nestuvēm . Visi garāmgājēji uz mani skatijās ar "baltu aci " domādami ka es esmu psiha , un tad protams mani aizveda uz kameru . Starp visām meitenēm kas bija kamerās , vienīgā biju 17 gadus jauna , nu jau gandrīz 18 gadus jauna . Es jutos vienkārši drausmīgi . . . .
* * * * * * * * * * * * * *
Nākamā no 37 like :)
Mīlu jūūūs .:*

View more

29.Nodaļa
Mani sagaidija mamma . Turēdama rokās savu telefonu . Viņa atskaņoja manu teikto .
- Tāpat taisīšu abortu un bērns nepiedzims .
- Ko tas nozīmē ? Tu mani vari apgaismot ? - Mamma sacīja.
- Zini , man vienreiz var pieriebties ? Es esmu, es , neko nemainīsi . Apniki jau man ar savām "jūtām" , vācies malā un ļauj man iet uz istabu . - Es ķērcu .
- Ko tas nozīmē ? Kā tu ar mani atļaujies runāt ? - Mamma apjukusi teica.
- Zini to ko dzirdēji , besī man jau ārā , tu visulaiku , mani uzmani , ''Anabelliņai tas , Anabelliņai šitas " , beidz mani uzskatīt par zīdaini . Un nomierinies .-Es kārtigi uzvilkusies ,aiz visas balss ķērcu mammai virsū.
- Paklausies , tā tu ar mani nerunāsi , lai arī kas . - Mamma .
- Es tev teicu laid mani augšā , tiešām gribi mani novest līdz pašnāvībai ?-Es gribēju mammu kārtīgi aizkustināt , un sāpināt .
- Labi . Kā vēlies , un nedomā ka ar pašnāvības solīšanu , mana attieksme kļūs mīksta.-mamma galīgi vēsi man atteica .
- KO ? Tev pat tas neinteresē ? Labi , uzredzēšanos , vari mani negaidīt atpakaļ , vienreiz nu mans "mērs" ir pilns ,būsi tagad laimīga ? Aiziešu uz visiem mūžiem . - Es aizgriezos un nesos ārā pa durvīm . -Anabellas skatapunkts-
Akdievs , ko es te sastrādāju ? Vai tiešām es nevareju noturēties ? Bet labi , es nebūšu tas clvēks kas nepilda solījumu , dabūšu naudu , pelnīšu pati , un viss būs ideāli , savukārt pēc 3 dienām man paliek 18 , tas vispār ideāli , jo var teikt esmu pieaugusi .
Zinu jau vienu lietu , ar ko varu nopelnīt . Un man nebūs jāknapinās , pēdējie centi jāskaita , vai vel kas . Dzīvošu normālu , skaistu , un nekontrolētu dzīvi . Darīšu ko gribēšu , un viss būs ideāli , audzināšu bērnu , kā vientuļā māte . Viss būs labi , tikai jātic tam uz ko es tiecos.)
Es gāju pa ielu , līdz pie manis pienāca kautkāda prostitūta , nesapratu ko viņai vajag no manis . Viņa ar dīvainu , pavedinošu skatienu skatijās uz mani , nsapratu .
Es metos bēgt , jo zināju ka nekas labs no šī visa nesanāktu , viņa ganjau man pielīstu bet es netaisos . Es skrēju kur vien kājas nes , un centos skriet cik vien ātri varēdama . Zināju , ka viņa man skrien pakaļ , un tā ari bija . Viņa centās mani panākt ar savām , spicajām , augstpapēžu kurpēm . Līdz brīdim kad viņa paklupa . Es aši apmetu pagriezienu , un skrēju pie viņas . Gribēju palidzēt , bet viņa ............
* * * * *
Nākamā no 15 pieprasijumiem . Mīlu :*:*:*:*

View more

28.NODAĻA - Skarbie meli .
Tu mani par muļķi turi ? Es apzinājos ka šobrīd , būdama stāvoklī es nedrīkstu doties ārā , pagalmā , un smēkēt bet man vienreiz var pieriebties mammas kliegšana un jaukšanās kur nevajag , vel tā morāles lasīšana ! Man tas apnika , es aizgāju uz savu garderobi un apģērbos , ieraudzīdama atkal savu somu kur mētājās pāris nepilnas cigarešu paciņas , es paķerdama to rokā metos lejā , uzrāvu jaku , apavus , un izskriedama ārā aiz mūra sāku kārtējo reiz' smēķēt . Tā pat taisīšu abortu un bērns nepiedzims - es klusi pie sevis noteicu . Pēkšņi sadzidrēju , klusus soļus kas pagāja no mūra puses iekšā MANĀS mājās , pagaidiet ? Es kautko nesapratu ! - kāds mani noklausās ? Ja nu tā atkal bija mamma vai tētis , atkal sāksies Jauns skandāls , man ta gribas izbeigt šo visu , es jau vairs nevaru paciest ! Labi , nomierinies Anabella , ja tā būtu mamma tad viņa to tā neatstātu , sāktu atkal skandālu ! - es pie sevis nodomāju ! Es nometu cigareti , cerēdama ka varbūt tas kautko līdzēs , es ar kāju sabradāju tikko nomesto cigareti , un nolēmu aiziet pie Riharda ! Piezvaniju , pateicu ka bušu ! Pēc Pilnām 30 minūtēm es biju ieradusies pie Riharda ! Nezināju kā vinš tagad reaģēs? , kas būs talāk ? , kā man rīkoties ?. Uz šiem jautājumiem , atbildi neradu visu ceļu . Es piezvaniju pie durvīm , un gāju iekšā . Nespēju neko pat sacīt aiz uztraukuma !
-Sveiks , kā juties?, ganjau neuzskati mani par normālu . - Es aiz bailēm saciju .
- Čau , mana mazā , nelaimīte ! Nu bet protams ka nē , ko tu te domā ? , es jūtos labui , tikai tādēļ ka tu atnāci , drīzāk , man jāvaicā kā tu jūties ? - viņš satraukti man vaicāja .
- Nu es , jūtos labi , bet tajā pašā laikā drausmīgi , jo man ir bail par to kā mamma turpmāk reaģēs pret mani . Saproti ? Man var augt lielāks vēders , kā jau grūtniecei , bet kā to lai noslēpj ? Nekā . - Es jau nedaudz "paceltā'' balsī teicu .
- Nu saulīt , tu tak , nevari neko spriest , tālāk , kā notiks , tā notiks . Bet pasaki ka grūtniecibas tests nepieder tev , saki ka tas pieder tavai draudzenei ! - viņš ieteica .
- Rihard , padomā , mamma zin ka mana vienīgā draudzene ir Lenija , bet Lenija ir slimnīcā , viņa tam , tā , vai tā , nepiekristu , pazīstu viņu - es skumji pateicu .
- Neuztraucies , nomierinies , un viss būs labi ! Gan mēs kautko izdomāsim , es tev noteikti , jebkurā gadijumā palīdzēšu , un mums viss sanāks ! - viņš uzlika savas rokas uz maniem gurniem un apskāva mani ! Es sajutos kā , laimīgākā meitene pasaulē! , tomēr šis prieks bija īss....Sapratu ka Rihards man nepalīdzēs , bet atkal mani iegāzīs , to es varu spriest ! Es atrāvos prom , un aši skrēju prom ! Sapratu , ka Rihards man galīgi , nedod atbalstu , mulķīgas domas tikai ! Es aiznesos prom , skrēju uz mājām , kad biju mājās , nevienu vārdu nepasakot , mani protams sagaidija kas ....
* * * * * *
Paldies mīļie par visu ! Nevarēju noturēties un neielikt daļu !
Nākamā no 10 pieprasijumiem ! Milu jūs ! :*:*:*

View more

27.Nodaļa .
Es biju šokā!
Anabella ?! KO TAS NOZĪMĒ ? - mamma skaļi kliedza . Tā vina nekad nav kliegusi . Es nezināju ko lai atbild .
- Eem...Kas tas ? - es tēloju nevainīgo.
- Neizliecies par muļķi ! Tas ir grūtniecības tests ! Tu vispār apjēdz ko dari ? Savos 17 , gandrīz 18 ,gados esi stāvoklī .
-No kā ?! No tā stulbā Riharda ?! - Es nebiju gatava atklāt mammai patiesību par to ka esmu stāvoklī .
- Kotu uz mani bļauj ?
- Kā lai nebļauj , ja meita vēl nepilngadīga ir stāvoklī ? Varbūt man aiz prieka lēkāt ? Tu esi padomājusi par celšanos naktīs , par netīrajiem pamperiem , un pats galvenais - tu esi izbojājusi savu jaunību !
- Cik tev reižu teikt ? ES NEESMU STĀVOKLĪ ! Tu nesaproti ? - Es uzbļāvu .
Mamma skatijās uz mani kā uz noziedzinieci !
- Nu tad varbūt paskaidrosi man ? Kam pieder šis grūtniecības tests ? Man varbūt ne ? Kapēc tu tagad tēlo nevainīgo un nesaki man visu patiesību ? Kas es tev esmu ? Svešiniece vai mamma ? Atbildi Man ! - mamma jau nokaitīnāta man teica .
Man palika kauns viņas priekšā .
Instingti lika neko neteikt mammai par bēŗnu .
-Mam , es neesmu stāvoklī !
- Beidz melot !
- Es nemeloju , nopietni tev saku !
- Tad ko mūsu mājas , vannasistabā , atkritumu grozā dara šis grūtniecības tests ? Tu mani par muļķi turi ? !
* * * * * *
Sveiki mani mīlīši ! Piedodat ka nebija jauna daļa līdz ko sasniedzām 45 like , bet tomēr man nebija ne spēku , ne iespējas uzrakstit jums jaunu dalu , ceru ka Piedodat man !
Nākamā no 50 like , un 10 pieprasijumiem .... Neaizmirstat ka es jus nežēlīgi cienu , un mīlu ! Bučas , no manis !

View more

26.Nodaļa.
Viņa atbilde bija ....
-Amm , un tu pat nezini ar ko pārguli? - Rihards atrakstīja.
-KO? Tu mani varbūt vēl uzskati par mauku?! - Es atrakstīju.
-Nu, ne taču, es tev palīdzēšu, rūpēsimies par bērnu, un audzināsim kā mūsu abu. - viņš diezgan satraukti uzrakstīja.
- Nē tomēr, Rihard. Es taisīšu abortu, piedod, bet es neesmu gatava bērnam. Nejau 18 gados, man bērns pašlaik nesīs tikai liekas problēmas, es nemācēšu viņu aprūpēt. Nē.-
Rihards bija šokā, un ilgi man neatbildēja. Drošvien domā par abortu. Viņam liekas kā slepkavība. Kad jau bia pagājusi 1 stunda un Rihards man nebija atbildējis es aizcirtu datoru un ar laiku iemigu . . .
*Nākamais rīts*
Es pamodos no ļoti pēkšņām vēdera sāpēm un asiņošanu, nevarēju burtiski pakustēties, jo katra kustība sāpēja. Es ar visiem spēkiem un sāpēm piecēlos un gribēju aiziet uz virtuvi, lai vaētu paņemt zāles. Es gāju lejā. Mamma ar tēti vēl snauda. Es biju jau uz pēdējā pakāpiena līdz mēģinot to pieveikt es nelīdzsvaroti nokritu uz ceļiem. Mamma protams uzreiz atskrēja un metās man palīgā, lai pieceltu mani.
-Meitiņ, kas notika? Tu esi tik dīvaina! Lūdzu atbildi man. - mamma uztraukumā teica.
-Mammu, ej prom. Man viss ir labi! Viss ej . - Es uzkliedzu.
Viņa nobijusies aizgāja uz savu istabu un apsēdās uz gultas malas, raugoties uz mani caur durvju sīko šķirbiņu. Es uzgāju uz savu istabu. Es zināju, ka atkal kautkas noies greizi, kā nu nekā, protams, ka visu izbojās mamma.
-Anabellas skatapunkts-
Kā gan lai šo visu izskaidro mammai? Vēl slimnīcā guļošā Lenija, kas vienkārši mani biedē. Kaut ātrāk viņa pamostos, uz ja ne ātrā , tad lūdzu dieviņ lai vismaz pamostas, kautkad! Es neticēju, ka lūdzu Dievu, bet tas šobrīd ir nepieciešams. Ko gan es esmu tādu ļaundarbu izdarijusi, ka Dieviņš man ir sagādājis šādu dzīvi?
Es vēlos lai kādā dienas stundā visas manas dzīves mazās lietiņas nokārtojas, un saiet savās "sliedēs'. Es zinu ka ir bezcerīgi sapņot. Akdievs , kā man ir bail par to, ko man teiks mamma. Par šo visu. Viņa protams mani atbalstīs, bet man ir kauns. Kā man to visu pavērst kā labu? Es iekritu gultā savās pārdomās . . . Pēkšņi uz istabu uznāca mamma ar rokās turēdamu manu atkritumos izmesto grūtniecības testu. Es biju šokā stāvoklī.
* * * * * *
Nākamā no 45 like! Noteikti atceraties, ka es jūs visus, visus ļoti mīlu! Bučās :*:*

View more