Ir gadījies pāris reizes, vienreiz, kad gāju ar mantām, datoru no autoostas līdz kojām ( tas bija kaut kur 6 gadus atpakaļ). Tad pēc kaut kur diviem gadiem 2014. gada beigās nokritu būdama bērna gaidībās, protams tad es par to nezināju, sastiepu potīti un divas nedēļas pavadīju mājās. Pagājušoziem nokritu, pat nesaprotu kādā veidā. Vēl pirms tam ( tagad tik atcerējos) iedama ar dēlu un vīru no pirts uz savām mājām , es paslīdēju uz līdzenas vietas, nobrāzu roku līdz asinīm, bet paldies dievam neko nesalauzu. Ja es krītu, tad pamatīgi un vienmēr liekas, ka tā nepaveiksies un viss var beigties ar lūzumu. Es vienmēr ceru uz labāko, bet kāpēc es krītu es nezinu. Man pat nevajag ziemu, lai nokristu, kājas pats pašas par sevi neklausa.