HANGOVER

Kārtējais skolas drūmais rīts . .
Meitene no rīta piezvanīja savam draugam , lai pateiktu, ka nejūtas labi un šodien skolā neparādīsies . Vēl pieminēja, lai zēns nenes mājas darbus , jo pati aizies pie viņa , kad jutīsies labāk . Protams, zēns neko sliktu nepadomāja un novēlēja meitenei ātrāk atgūties , lai arī kas būtu noticis , nebija laiks ilgi pļāpāt , jo mācību stunda jau bija sākusies . .
Šodien bija diena, kad meitene izlēma pielikt punktu - nogalināt sevi .
Viņa nolēma sagraizīt sevi , iztecināt dzīvību no sevis .
Vecāki nebija , neviens cits arī nebija mājās - tas bija perfekts brīdis . Rakstot atvadu zīmīti , meitene sēdēja pie virtuves galda ,cerēja , kāds no vecākiem apturēs , bet klusums . . Kā vienmēr. Kad viņi ieradīsies būs par vēlu , viņi visu sapratīs tikai no vienas niecīgas zīmītes .
Ar asarām acīs , viņa jau lēnu garu soļoja uz vannasistabu . Tā bija gara pastaiga- pēdējā pastaiga viņas mūžā . Meitene domāja par savu puisi , viņš neko nenojauta , viņš pat iedomāties nevar , ka meiteni vairs nekad nesatiks . Domāja par vecākiem , kas nekad nav bijuši blakus , kā viņa ir pievīlusi viņus , nav likusi lepoties . Domāja par labāko draudzeni , cik ļoti mīl viņu , abu jautrās un ne tik jautrās atmiņas . Viņa pasmaidīja uz brīdi , bet tad atausa viņas nodoms ,un smaids no sejas pazuda nemanot .
Dziļa elpa , rokā ir viss , lai piebeigtu visu , kas sāp . Pirms viņa dziļi iegriež sev ādā , atskan kluss - Piedodiet - Asinis plūst , viņa saļimst , tomēr sāp . Acis lēnām veras ciet , jūtas bezspēks . sāpes kļūst tik vārgas ,ka tās nav vairs svarīgas , nekas vairs nav svarīgs . Asinis jau ir tik lielā daudzumā , ka meitenes mati ir sarkanā peļķē , viņa guļ pati savās asinīs . Pēdējā ieelpa pirms mūžīga miega.

---

Pa to laiku viņas draugs tomēr izlēma apciemot meiteni , iepriecināt viņa kaut kādā veidā , tāpēc aizbēga no skolas . Viņš pavēra durvis un sauca meitenes vārdu , atbildes nebija. Zēns nodomāja, ka meitene ir iemigusi . Devās uz meitenes istabu , bet meitenes tur nebija . Izstaigājis visu māju , zēns pavēra vannasistabas durvis . Redzētais šokēja viņu , pāris sekundes viņš nespēja neko izdarīt - meitenes ķermenis gulēja asins peļķē . Ātri atguvies, zēns pieskrēja pie meitenes ķermeņa, sagrāba to un cerēja, ka viss tomēr būs labi . Viņš raudāja, sauca viņas vārdu , bet bija par vēlu . Viņš pārtrauca kratīt , asaras tecēja, klusām atskanēja meitenes vārds , bet vairs bez cerībām . .
Pēc pāris minūtēm zēns saņēmās un piezvanīja ātrajai palīdzībai . Zēns nepameta meiteni - pat ne līdz brīdim , kad ieradās ātrie . Meitenei aizveda uz slimnīcu , ārsti cerēja, ka var vēl glābt , bet viņa neizturēja .
Zēns sabruka otro reizi , viņš vainoja sevi - ja vien būtu ātrāk ieradies, ātrāk izsaucies ātros , ja vien . . . Labākā draudzene bija uzgaidāmajā telpā ar izraudātām acīm , vecāki bija sabaroti ar nomierinošajām tabletēm , bet nekas nelīdzēja, viņi bija histērijā .
Pēc nedēļas bija bēras , uz tām ieradās visi. Radi -gan tuvi , gan n

View more