#gustav

Das wirkt sicherlich lächerlich, weil ich mir wünschen könnte, ein Abendessen mit Carl Gustav Jung zu haben oder Ghandi, Paul Watzlawik blablabla, aber:
Zwei Musikerinnen sind mir direkt in den Sinn gekommen.
Lady Gaga und Aurora. Ich glaube jedoch, dass ich eher zu Lady Gaga tendiere, weil ich eine unglaublich hohe Meinung von dieser Frau habe. Ich bewundere sie und ihre Klugheit, die sie schon mit jungen Jahren in diversen Interviews unter Beweis stellte. Sie ist unglaublich gutherzig und weise und ich glaube, ein Abend mit ihr und den richtigen Themen wäre wahnsinnig bereichernd.
Ich möchte mal daran erinnern, wie souverän sie mit Anfang 20 damit umging, als die Welt sich "lustig" über sie machte und Gerüchte über ihr Geschlecht verbreitete (man muss sich mal vor Augen führen, in welch degenerierter Welt wir leben...) und sie die Leute einfach glauben ließ. Wenn man sich das mal bewusst macht - diese Reaktion.
Sie hat es absolut nicht gekümmert, was Leute denken und weil niemand eine konkrete Antwort von ihr bekam, drehten alle am Kläppchen, weil WAS HAT SIE DENN JETZT DA ZWISCHEN DEN BEINEN!?!?!?!?!?
Anfang 20, im Rampenlicht der Welt, Klatschblätter voll mit Belustigungen und die Gerüchteküche brodelte nur so, während ihr Umgang nüchterner und reifer nicht hätte sein können. Sie setzte damit ein wahnsinnig großes Statement für Transpersonen, für die Irrelevanz des Geschlechts, ein Statement ihrer Stärke, ein Statement, dass es auf das ankommt, was der Mensch im Kopf hat. Und ein einziges Gerücht hat gereicht, um Tausende transphober Idioten zu entlarven, die sich für grandiose Comedy Genies hielten, weil sie sagten, sie habe ein Glied.
Es gibt so viele Situationen, in denen ich sie sah und von ihr hörte und ich glaube, einen Menschen wie sie hätten viele beim Aufwachsen in ihrem Leben gebraucht. Ich glaube, die Frau hat das Leben verstanden und ich würde so gern hören, was sie zu erzählen hat.

View more

Autor: Pjér la Šé'z
Oblíbená je určitě Cesta. Taková pohádková, filozofická a hlavně velmi čtivá.
Dále určitě Psychologie Souhlasu, s podnázvem Hlubinná studie o bytostném sjednocení. Vysvětluje mnoho pojmů, které nám připadají samozřejmé, ale nejsou :DD
Malá žlutá kniha Indián - Zpráva o archetypu. Prostě výklad archetypu indiána :DD s trochou zmínek o delfínech :'D
Zmrdztýchvstání je fajn román o systému a majitelích planety :DD
In Deos je nejnovější knihou od tohoto autora. Ačkoli jsem ji ještě nedočetl, velmi mě zaujala svými myšlenkami.

---

Autor: Carl Gustav Jung
Od Junga mě nejvíce zaujala kniha Přítomnost a Budoucnost. Velikostí je to opět spíše zpráva, avšak je plná mnoha tématy a odpověďmi na otázky víry, statistiky, pudů, nevědomí..
Týden tu mám knihu Člověk a jeho symboly. To je 370. stránková kniha, která je rozdělená na několik kapitol. Jung tuto knihu sepsal asi 10 dní před smrtí, aby ukázal analytickou psychologii i lajkům :D a k práci si pozval své učně, kteří se na tom spolupodílejí. Obsahuje to i ilustrace s různými popisky.

---

Ostatní autoři:
Sigmund Freud - Psychopatologie Všedního Života
Rozhodně fajn si něco přečíst o tom, proč zapomínáme, občas se přeřekneme, či jiných takových jevech. :D
Dr. David R. Hawkins M.D. Ph.Dr. - Vzestup po úrovních vědomí
Zase něco z jiného soudku, kdy doktor píše o vědomí, ačkoli mě spíše zajímá nevědomí. :DD
Platon - Obrana Sokratova
Filozofické čtení pro volnou chvíli :D zároveň nejmenší kniha, kterou jsem kdy četl :DD
Arthur Shopenhauer - Eristická Dialektika aneb Umění dostat v každé debatě za pravdu
Jen zmíním, že to není ani tak určené pro manipulaci a výhru, ale spíše pro odhalení. :D a jak se tomu bránit.

View more

¿El de Gustav Klimt? Claro. Me gusta mucho leer sobre las interpretaciones de la obra.

---

Lo primero a destacar, considero, es la diferencia entre los ropajes del hombre y la mujer; en tanto la túnica de ella está revestida con formas gentiles, circulares, la de él posee formas rectangulares. Como opinión popular, podría tratarse de una forma de ejemplificar la parte frívola y la parte sentimental (estereotipo de género, sin duda, pero es que hablamos de una obra de principios de los 1900). Y lo que me fascina de esa interpretación es que la figura del hombre quien es, por el simbolismo que carga, el raciocinio, se trata de quien da el beso. Por la postura de sus manos, encima, pareciera que encapsula con gentileza ese momento y no solo el rostro de la que ama.

---

A sus pies, un prado que me parece extensión de lo que la figura femenina representa. Y otro detalle que amo: ella con flores en el cabello, él con una guirnalda de lo que pienso podría ser guiño al laurel, símbolo de Apolo, nuevamente como muestra de su parte perfeccionista, pero es que prefiero pensar se trata de igualmente influjo de ella, de querer ser más sentimental.

View more

CONSAGRACIÓN A SAN JOSÉ (DÍA 10)

---

“Imagina la santidad de todos los patriarcas antiguos, esa larga línea de sucesivas generaciones que es la misteriosa escalera de Jacob, culminando en la persona del Hijo de Dios. Ve cuán grande fue la fe de Abraham, la obediencia de Isaac, la valentía de David, la sabiduría de Salomón. Después de que te hayas formado la más alta opinión de estos santos, recuerda que san José está en la parte alta de la escalera, a la cabeza de los santos, los reyes, los profetas y los patriarcas. San José es más fiel que Abraham, más obediente que Isaac, más generoso que David, más sabio que Salomón, en una palabra, superior en gracia, porque está cerca de la fuente de Jesús, que duerme entre sus brazos. (Beato Guillermo José Chaminade)

---

(Lección 10 de la Consagración, por Valentina Vélez, de Lazos de Amor Mariano https://www.youtube.com/watch?v=7iUqkqrHOmA&ab_channel=LazosdeAmorMariano )

---

Ilustración: "Escalera de Jacob", por Gustav Doré.

View more

Da ich mich absolut nicht entscheiden kann, werde ich deutlich mehr Werke nennen (Daten wie Maltechnik, Maße und Standort werde ich weglassen) 🤠

---

1. J. M. Turner, Schneesturm: Hannibal und seine Armee überqueren die Alpen, 1810/12.
2. J. M. Turner, Fischer auf See, 1796.

---

3. Caspar David Friedrich, Mönch an der See, 1808/10.
4. Caspar David Friedrich, Abtei im Eichwald, 1809/10.
5. Caspar David Friedrich, Betrachtung des Monds, ca. 1830.
6. Caspar David Friedrich, Ein Spaziergang in der Abenddämmerung, ca. 1830/35.

---

7. Pierre-Auguste Renoir, La Promenade, 1870.
8. Pierre-Auguste Renoir, Frau mit Sonnenschirm in einem Garten, 1875.

---

9. Gustav Klimt, Tod und Leben,1910/15.
10. Gustav Klimt, Portrait von Adele Bloch-Bauer I., 1907.
11. Gustav Klimt, Der Kuss, 1907/08.

---

12. Johannes Vermeer, Der Liebesbrief, 1669.
13. Johannes Vermeer, Die Milchmagd, 1657/58.

---

14. Claude Monet, Am Ufer der Seine, Bennecourt, 1868.
15. Claude Monet, Mohnfeld bei Vetheuil, 1879.

---

16. Jacques-Louis David, Der Tod des Sokrates, 1787.

---

Gibt deutlich mehr Werke, aber das würde den Rahmen sprengen 😝

View more

Ooo, I know much about Swedish history! There are so many stories I can tell, kinda hard to choose but I'll tell you one of my favorites! 📚

---

October 1657 - February 1658 🇸🇪⚔🇩🇰
Sweden was one of the great powers of Europe and had many enemies. This often led to Sweden having to fight several countries at once. This was the case in June of 1657. Sweden was already fighting two wars, one against Poland and one against Russia.

---

With Sweden having their forces spread out, Denmark decided to invade Sweden. Swedish King Charles X Gustav feared that the consequences would be dire if Denmark wasn't dealt with swiftly. He therefore chose to move the vast majority of his forces up north. The swift movement of the Swedish troops through southern Denmark surprised the Danes.

---

The Swedish war veterans had by October occupied all of Jylland, the portion of Denmark that's connected to the rest of Europe and doesn't consist of islands. King Charles now had his sights set on the Danish capital of Copenhagen but in his way was the Danish straights and the Danish navy. The Swedish king however had a plan.

---

The 1600's was the coldest century during the "Small ice age" and the normally harsh Nordic winters were even more unforgiving. With winter having arrived king Charles decided it was time to enact his very risky plan. He gathered his whole army, horses and cannons included and started marching over the frozen ocean. In total he and his army marched almost 20 km over two straights with very few who fell through the ice.

---

On the other side the Danes who were left to defend Copenhagen were absolutely terrified watching the Swedish forces appear out of the mist like wraiths over the frozen water. With the Swedes now only a short march away from Copenhagen the Danish king chose to sign for peace. One of the many areas Sweden gained was Skåne, the area where I live, which up till then had always been Danish. So if it wasn't for this campaign I probably would've been a Dane lol

View more

Hey Rockera ? uso tu espacio libre, ten un buen día ?
?
CINE 2018
"Den Skyldige" --- "The Guilty" --- "El Culpable"

---

Estreno 23-11-2018
★
Dinamarca (2018) 85 min
Producción: Nordisk Film
Distribución: Magnolia Pictures
Music: Carl Coleman, Caspar Hesselager
Guión: Emil Nygaard Albertsen
Dirección: Gustav Möller

---

Actors:
Jakob Cedergren, Jessica Dinnage, Omar Shargawi, Johan Olsen, Maria Gersby, Jakob Ulrik Lohmann, Laura Bro, Katinka Evers-Jahnsen, Jeanette Lindbæk, Simon Bennebjerg, Morten Suurballe, Guuled Abdi Youssef, Caroline Løppke

---

★
Historia basada en:
Idea y argumento del escritor y director
Gustav Möller (Suecia, 1988)

---

Dos libros del director:
"Schreie gegen die Zeit" (2006)
"Erfaßte Zeit, gelebte Stunden" (2008)

---

Dos películas del director:
"I mørke" (2015)
"The Guilty" (2018)

---

Se prepara un remake (USA, 2020)

---

★
Premios:
Oscar (Mejor Film extranjero)
Cine Europeo. Satellite. NBR

---

Festival: Rotterdam, Sundance, Valladolid
Lanzada también en DVD
Taquilla Mundial (1 mes): 4 millones de dólares

---

★
Película:
Ambientada en Copenhague (Dinamarca)
Año de 2017

---

★
Personajes:
Asger Holm - policía, centro emergencias
Iben - mujer secuestrada
Michael - esposo de Iben
Mathilde - hija de Iben y Michael
Rashid - policía, colega de Asger
Policías de zona (4)
Varios (periodista, portero, drogadicto, borracha)

---

★
Sinopsis:
El policía Asger está de servicio como operador del centro de emergencias.
De noche recibe una llamada nerviosa de una mujer secuestrada.

---

Se pone en contacto con su colega y con cuatro compañeros de zona.
También rastrea los delitos y personas implicadas en esa noche.
Todo es en directo, con suspense y con prisas...

---

★
Notas:
Cine de secuestro, policías, investigación y suspense.
Buen guión y dirección, buenas interpretaciones y diálogos.

---

Interesante trama, con elaborado suspense, intriga de investigación.

---

★
sub fra
https://youtu.be/K6Z26DYjsbk
★
sub ing
https://youtu.be/abaoKA6rn5k
★
sub esp
https://youtu.be/KwBqyO7c5Jo
★
esp
https://youtu.be/ufyewjzuA9k
★

View more

Nä syftade inte på dig utan syftade på alla andra svin som hänger ut mig och han över hela jävla ask o tro sig veta allt om inget fast dom inte vet ett skit och det är så jävla skrattretande så kan inget annat än spy o skratta på alla svin som yttrar sig om det. Är det inte rätt så fucking jävla obviously att ifall två människor gillar och mår bra med varandra så ska dom få vara tillsammans oavsett vad alla andra säger ? Min åsikt har aldrig vart att såra någon, verkligen inte men måste inte jag få göra det som får mig o må bra eller? Varför måste jag alltid behöva sätta alla andras lycka framför min egen? Jag gör väl för i helvete det som får mig lycklig o skiter ifall ni andra tycker jag gjort fel för det finns INGET fel med att vara med den person som får en o må bra o nu råkar det vara Timothy så FUCKING LÅT MIG! Vare sig det är gustavs "bästa vän" eller inte så kan inte jag rå för ifall jag har känslor för Timothy o nu har jag det o han för mig och det är klart som fan vi känner skuld för det eftersom Gustav mår dåligt över det, men seriöst, jag måste sätta min lycka framför andras och jag har låtits blivit körd med så jävla länge o jag har bara brytt mig om alla andra hela tiden men nu är det fan min tur o må bra så låt mig säger jag bara. Har inte mått bra på skit länge o nu när jag gör det så ska alla komma o tycka att jag gör fel för jag gör det som gör mig lycklig. Asso seriöst, hatar er alla från grund och botten.

---

Vela bara skriva dehär nu för har suttit i flera dagar och sett o hört hur alla snackar skit om mig från det ena o det andra utan o försvara mig för vet ju att INGEN av er som tycker något uti det vet ett skit

---

Mår as bra med Timothy, SKIT BRA och ingen av er kommer kunna förstöra det för mig! :)

View more

_115.daļa_
Papliķēju Gustavam pa vaigu nedaudz stiprāk kā gribēju, bet viņš uzreiz satrūkstas un atver vaļā acis.
E : Gustav?
Viņš neatbild.
Man rokas trīc tik spēcīgi, ka es brīnos, ka varu vispār kaut ko izdarīt. Paceļu Gustava kreklu uz augšu un saviebjos. Brūce asiņo tik spēcīgi, ka pēc neilga laiciņa Gustavs jau varētu noasiņot. Es ātri novelku savu džemperi, saloku vairākās kārtās un piespiežu pie brūces. Pēc tam paceļu Gustava roku un uzlieku tā, lai tā tur džemperi un vēlreiz iepliķēju Gustavam pa vaigu.
E : Gustav? Gustav, neguli, dzirdi. NEGULI, runā ar mani.
G : ..negulēt..
E : Neguli, es tūlit būšu atpakaļ, tikai neguli.
- Gustavs vēlreiz kaut ko nobubina, bet es jau esmu vannasistabā, meklējot kādus apsējus un plāksterus. Beigās dabūju lielu, baltu plāksteri un marli. Pa ceļam vēl paņemu divus dvieļus un vienu no tiem saslapinu.
Kad aizeju atpakaļ pie Gustava, viņa acis atkal ir ciet un uz brīdi es padomāju, ka..ka varbūt viņa vairs nav, bet tad pamanu, ka viņa krūtis lēni cilājas. Mazliet un ļoti lēni, be tomēr..
Atkal iepliķēju viņam vaigu. Šoreiz vairākas reizes un daudz stiprāk, līdz viņš sāk reaģēt.
G : ..neguļu..negulēt.
Noņemu nost savu džemperi, kurš ir piesūcies ar asinīm un ja Gustavs izķepurosies, es zvēru, zvēru, ka ielikšu šo džemperi goda vietā.
Ar slapjo dvieli noslauku Gustava vēderu, jo visu klāj asinis. Un kad viss ir tīrs, es ieraugu mazu, bet diezgan resnu svītru labajā pusē, no kuras jau atkal sūcas asinis. Ātri uzlimēju virsū plāksteri un ļoti cieši apsienu Gustavam ap vēderu labi daudz marles, lai aizspiestu brūci.
Gustava acis jau atkal ir ciet un es saņemu visus spēkus, lai sakopotu domas un saglabātu cerību, jo tā tačū mirst pēdējā vai ne? Cik vien skaļi spēju, es kliedzu viņam tieši sejā.
E : NEGULI. GUSTAV, TURI ACIS VAĻĀ. PASKATIES UZ MANI.
- viņa acis joprojā ir ciet.
E : GUSTAV!
- un tad viņa acis atsprāgst vaļā un cieši veras manī. Tajās nav ne miņas no sāpēm vai bailēm, tās ir tikai cerības un mīlestības pilnas acis, kas izskatās arvien miegainākas.
Un pēkšņi es saprotu, ko esmu izdarījusi nepareizi. Nolādu sevi par savu stulbumu un pieceļos kājās, lai uzmeklētu telefonu, kura, protams, man nav līdzi. Kā gan es ātrāk nevarēju iedomāties, ka pirmais, kas bija jādara, ir zvanīt ātrajiem?
E : Es tūlīt būšu, neguli.
G : ..neguli..
- es redzu, cik ļoti viņš cenšas palikt nomodā, laikam apzinoties, ka var arī nepamosties. Pa trim pakāpieniem uzreiz lēcu lejā pa kāpnēm uz virtuvi, kurā butu jābūt mājas telefonam.
Taču pirms es esmu nonākusi virtuvē, es apraujos un acumirklī sastingstu.

View more

_109.daļa_
Ieeju koridorā, cerot beidzot ieraudzīt Klaudiju un Džeiku ar smaidu uz sejas, bet tā vietā es ieraugu viņus abus ar drūmu seju, vienīgi Endija lēkā viņiem apkārt, priecīga par mammas ierašanos. Ieraudzījuši mani, viņi nedaudz uzsmaida, bet ne īstu smaidu. Pa visiem trijiem mēs uz virtuvi aiznesam pirkumu maisus un torti, laikam iecerējuši nosvinēt Klaudijas izrakstīšanu.
Dž : Ā, Diān, tevi ārā gaida kaut kāds puisis..
E : Kāds puisis?
Dž : Nezinu, nepazinu.
- uzvelku mēteli un īsās kedas. Kad atveru durvis, sejā iesitas spēcīgs vējš. Man ir mazliet bail, jo, ja tas ir Kriss, tad es viņu negribu satikt. Kamēr manas acis vēl nav apradušas ar tumsu, varu saskatīt tikai melnu, masīvu stāvu dažus metrus no manis. Vairāk baiļu, nevis aukstuma pēc, mans ķermenis viscaur dreb.
E : Kriss?
- ārā mana balss izklausās klusāk, nekā es biju gribējusi un arī nedrošāk, bet es esmu pārliecināta, ka viņš to dzirdēja. Kriss neatbild, viņš tikai iesmejas dārdošos smieklos. Un tad es saprotu, ka tas nemaz nav Kriss. Šo balss tembru es pazītu jebkurā vietā un laikā.
E : Kāpēc tu atnāci?
- Gustavs pienāk mazliet tuvāk un es refleksīvi pakāpjos nedaudz atpakaļ. Viņš novelk lielo kapuci un es daļēji varu saskatīt viņa seju. Pat tumsa izceļ viņa gaišos matus. Iekšā kaut kas ietrīsas un bailes no Krisa nomaina ilgas pēc Gustava.
G : Man Deivids pateica par Krisu..
- vēl joprojām nevaru pierast, ka Deivids ir draugos ar Gustavu. Man gribētos kaut ko teikt, bet man nav ne jausmas ko atbildēt. It kā to nojausdams, Gustavs turpina.
G : Un es gribēju tev pateikt, lai tu uzmanies no viņa.
E : Nedomāju, ka es būtu tā, kurai ir jāuzmanās.
G : Pretēji tev, es varu sevi aizsargāt.
E : Tu atnāci, lai pateiktu šo?
G : Nē, es atnācu tāpēc, ka uztraucos par tevi.
- nu jau viņš atrodas tikai soļa attālumā no manis un ja vien es nedaudz pastieptos, es varētu viņam pieskarties. Vējš pastiprinās un es sarauju mēteli ap sevi vēl ciešāk.
E : Tev nav par mani jāuztraucas.
- viņš sper lielu soli man pretī un es atkal kāpjos atpakaļ, bet sapinos kājās un zaudēju līdzsvaru. Gustavs noreaģē un satver mani aiz vidukļa. Mani vienmēr ir mulsinājušas šāda tipa romantiski neveiklās situācijas un atrodoties tādā kopā ar Gustavu ir divtik neērti. Ārā ir tumšs, kas ļauj izbēgt no cieša acu kontakta, bet paskatoties uz viņu es saskatu viņa aptuvenās sejas aprises. Ne mirkli nedomādams, viņš piekļauj mani sev tuvāk un piespiež savas lūpas pie manējām. Tāda sajūta, ka visu manu ķermeni cauriet strāva un es ļaujos skūpstam, pat neaizdomājoties, ka tas var radīt kārtējās sekas. Apkļauju savas nosalušās rokas ap Gustava kaklu un sajūtu viņa ādas siltumu.
Dzirdu atveramies durvis un ātri atraujos no Gustava. Džeiks uz manis skatās itkā atvainodamies par iztraucēšanu.
Dž : Es tikai gribēju pateikt, lai nāc vakariņās. Gustav, tu vari pievienoties, ja gribi.
G : Nē, paldies, es jau eju prom.
- Gustavs vēl pēdējo reizi ieskatās man acīs.
G : Sargi sevi.
- tad viņš nozūd tumsā.

View more

_103.daļa_
Pēdējo reizi apskauju Krisu un noskatos, kā viņa stāvs pazūd bezgalīgajā tumsā. Ieejot mājās, biju gaidījusi kapa klusumu, jo Endija pagaidām ir pie Klaudijas mammas. Sākumā vispār šķita, ka varbūt Džeiks palicis slimnīcā, bet gaisma virtuves logā liecināja par pretējo. Novelkot kedas, dzirdu balsis nākam no virtuves un deguns sajūt spēcīgu kafijas aromātu.
Vēl neiegājusi virtuvē, Gustava balsi es pazīstu uzreiz. Apjaušu, ka man mugurā joprojām ir Krisa jaka, tāpēc to novelku un pakaru uz pakaramā, zem manējās.
Stāvot uz virtuves sliekšņa, kafijas smarža sajaucas ar vēl kaut ko. Pametu acis uz galdu..nu bet protams. Uz letes stāv kādas 2 iztukšotas kafijas krūzes, bet galdu rotā 3 pudeles. No šejienes nevaru noteikt, kas tas ir. Iespējams, ka konjaks vai kaut kas līdzīgs. Džeiks pusguļus pussēdus dzer pustukšo glāzi un izskatās manāmi iereibis. Abi runā un smejas itkā nekas nebūtu noticis. Bet tā jau ir ar to alkoholu, to dzer, lai aizmirstos, vai ne?
Dusmās pieeju pie galda, un Džeikam no rokam izrauju pudeli, kuras saturu viņš tikko grasījās iepildīt savā nu jau atkal tukšajā glāzē. Abi izskatās satriekti.
E : Ko jūs darāt?
Dž : Beidz, Dī, atdod pudeli.
Nekad nebiju redzējusi brāli tādā stāvoklī. Lieki piebilst, ka ar atplēsto un netīro kreklu, viņš izskatās pēc kādas sānieliņas bezpajumtnieka.
Nedomājot, pieeju pie izlietnes un izleju visu brūngano šķidrumu izlietnē.
Džeiks ir piecēlies un lempja soļiem lāčo pie manis.
E : Džeik, ej gulēt, dzirdi?
Gustavs izskatās ne mazāk nožēlojami par Džeiku. Acis spīd un šaudās te uz pudelēm galda vidū, kuras es ceru, ir tukšas, te uz mani un vēl manu brāli.
Džeiks brīdi saķer galvu rokās, tad paskatās uz manis un draudīgi izčukst tik tikko dzirdamus vārdus.
Dž : Tu. Tu sabojāji visu vakaru.
Tad viņš graciozi apgriežas un tikpat lempīgi aizsoļo un viesistabu.
Paskatos atkal uz Gustavu. Pārsteidzošā kārtā viņš izskatās skaidrs kā stikliņš. Man nedaudz uzraujas uzacis.
G : Beidzot..
- turpinu neticīgi skatīties viņā. Vai dēmoni maz mēdz piedzerties?
G : Ko? Tu taču nedomāji, ka esmu pielējies.
E : Nu..vispār domāju, ka esi gan. Kāpēc tu ļāvi viņam dzert?
G : Kas es esmu, lai viņam aizliegtu?
- tas tiesa, Džeiks tāpat būtu atradis veidu, lai īstenotu ieplānoto, proti, dzeršanu.
Gustavs pieceļas un lēni pienāk pie manis, bet kad viņš grib mani apskaut es nedaudz atraujos.
G : Kaut kas nav kārtībā?
- neticībā iesmejos.
E : Gustav, tu zini kas un kāpēc notika ar Klaudiju.
G : Es zinu..bet es nevaru tā vienkārši no tevis atteikties.
E : Te nekas nav vienkārši.
- Gustavs brīdi klusē, bet tad no kakla novelk kaklarotu ar sarkana akmens kulonu. To es pazīstu. Akmens spēj atšķirt melus. Puisis pasniedzas un iespiež man to rokā.
G : Ja tevi nevaru sargāt es, ļauj to darīt šim.
Viņa lūpas skāra manu pieri un tad viņš klusām izgāja no virtuves un pēc brīža noklaudz mājas durvis.
Kaut kur dziļi sirdī ir sajūta, ka šī bija pēdējā reize.
Pēdējā reize, kad redzu Gustavu.

View more

_92.daļa_
Nometos ceļos pie Gustava un saudzīgi pliķēju pa vaigiem.
E : Gustav.! Gustav, dzirdi? Gustav.!
- viņš nereaģē. Es pieceļos kājās un pieklauvēju pie istabiņas durvīm, jo bez atslēgas tās var attaisīt tikai no iekšpuses. Deivids atver nekavējoties. es pavelku viņu aiz rokas un aizelsusies pievedu viņu pie Gustava. Deivids dara to pašu, tikai pēc viņa sitieniem Gustavam paliek nedaudz sārti vaigi. Deivids paskatās uz manis un viegli pamāj ar galvu.
E : Ko? Kas ir? Kas viņam ir? Jāsauc ātrie, skolotāja.
- gribu jau celties un skriet pēc palīdzības, bet Deivids parauj mani aiz rokas.
D : Diān, viņš ir dēmons, slimnīca viņam nepalīdzēs, es pat nezinu kas viņam ir.
- man sāk trīcēt rokas. Ar visu ķermeni ceru, ka Gustavam nekas nedraud.
Deivids paņem manu plecu ar vienu roku un Gustava ar otru un mēs aizmirguļojam prom no viesnīcas.
Tagad mēs esam Deivida mājās, viņa istabā. Man pat nebija nojausmas, ka viņš var mirguļot tik tālu.
E : Tavi vecāki?
D : Viņi arī ir sargeņģeli.
E : Ja, bet ko viņi teiks par dēmonu jūsu mājā?
D : Viņi par Gustavu nezinās.
- mēs kopīgi aizstiepjam Gustavu un noliekam uz grīdas, blakus Deivida gultai. Tagad, ienākot pa istabas durvīm, nemaz nevar redzēt Gustava nekustīgo ķermeni.
E : Tu nevari izmantot savus burvju trikus?
D : Tie nav nekādi burvju triki un dēmonus eņģeļiem nav paredzēts dziedēt.
E : Kāda starpība kas ir paredzēts un kas nav? Ja nu ar viņu kaut kas notiks?
D : Nomierinies. Pagaidīsim kādu brīdi un ja paliks sliktāk, sameklēsim kādu raganu.
E : Bet viesnīca? Ekskursija?
D : Pieņemsim, ka mēs naktī staigājām pa viesnīcu.
Noslīgstu blakus Gustavam un paņemu rokās viņa plaukstu. Tik sveša un tomēr tik ļoti pazīstama.

---

Mēs gaidām, paši nezinām ko, bet gaidām jau krietnu laiciņu. Es krītu izmisumā un teju spēju novaldīt asaras.
E : Deivid..
D : Vēl mazliet.
Un tad mēs atkal gaidām. Kopš brīža, kad Gustavs zaudēja samaņu, viņš ir pakustējies tikai tik daudz, cik mēs ar Deividu viņu esam kustinājuši. Bet joprojām nekā.

---

Es vēl arvien turu Gustava roku un pēc pavisam neilga laiciņa, jūtu, kā viņš to maigi, bet cieši satver. Es satrūkstos un paskatos uz viņa seju un tur jau veras vaļā acis. Tā pamazām, bet tomēr veras.
Kad Gustavs nesaprotami uz mani paskatās, es viņa skatienā saskatu kaut ko dīvainu.
Zilās, spulgās acis veras manī tik cieši, tik stingri un tik..tik ļoti pazīstami. Kā agrāk. Tas skatiens. Viņš skatās uz mani tā, kā agrāk. Viņš skatās uz mani ar to skatienu, kas ir pilns ar rūpēm un mīlestību.
Es noriju kamolu kaklā un gribu jau prasīt liktenīgo jautājumu, bet Gustavs paspēj ierunāties pirmais.
G : Diān?

View more

_49.daļa_
Stāvēju zem siltas ūdens strūklas jau kādu laiciņu. Bija tik patīkami attīrīties no biezās netīruma kārtas, dīvainā kārtā jūtos ne tikai tīra ārēji, bet arī iekšēji. Es paskatos uz vietu, kurā iedūrās bulta, tur nekā nav, pat skrambiņas ne. Nekad nebiju domājusi, ka kas tāds var notikt. Kad esmu nomazgājusies, izkāpju ārā no dušas. Aptinos ar dvieli un pieeju pie spoguļa, kurš ir pamatīgi aizsvīdis. Šis mirklis man vienmēr ir šķitis biedējošs, šis mirklis, kad ir jānoslauka tvaiks no spoguļa. Noslauku un nopūšos, nekas nenotika, kā vienmēr.
Vēl joprojām ietinusies dvielī es ieeju Gustava istabā. Viņš sēž uz gultas malas.
E : Gustav? Man nav tīru drēbju, bet šīs ir saķepušas ar asinīm.
G : Umm..vienīgais kā es varu palīdzēt, ir aizvest tevi uz tavu māju.
E : Šodienai gana, man no tās mirguļošanas jau sāp galva.
G : Nu tad es varu viens.
- doma par to, ka Gustavs rakņāsies pa manām mantām un vēl pa apakšveļas skapi nav spīdoša, bet nekas cits neatliek.
E : Nu labi.
G : Es ātri..
- tad viņš aizmirguļo. Es apsēžos uz viņa gultas. Vai tad dēmoni vispār guļ? Un ēd? Un dara visu pārējo?
Ak jā, Deivids taču teica, ka viņi dzīvo gandrīz kā cilvēki. Manas domas pārtrauc Gustavs, kurš iemirguļo istabā. Viņam rokās ir drēbju kaudzīte. Es pieceļos un paņemu drēbes.
E : Paldies.
G : Nav par ko, lai gan man nav nekas pretī pret šādu izskatu.
E : Jā, to jau tu gribētu gan.
- ieeju vanasistabā un paskatos, ko Gustavs ir paņēmis. Dzeltenu krekliņu uz lencītēm, melnus legingus un gaiši zilu apakšveļas komplektu. Jā, viņam ir diezgan laba gaume apakšveļu lietās, jo šī ir mana mīļākā. Es ātri apģērbjos un paskatos spogulī. Izskatos gandrīz normāli, gandrīz.. Mati ir slapji un pajukuši, bet nav laika tos sakārtot, jo jāsteidzas mājās. Izeju ārā no vanasistabas.
E : Iesim?
G : Iesim vai..
E : Nē, iesim, ar kājām.
G : Ar slapjiem matiem?
-Gustavam mati jau ir izžuvuši. Viņš ir uzvilcis jaku un bokseršortus.
E : Jā, ejam ātrāk.
- ārā jau ir gandrīz tumšs. Pulkstens gan jau ir ap 11.

---

Mēs rokrokā ejam pa pilnīgi tukšu ielu. Laiks ir diezgan vēss un man nedaudz salst, bet es neko nesaku. Pilsēta ir pārsteidzoši klusa. Vairs nevaru noturēt drebuļus un Gustavs to laikam sajūt.
G : Tev ir auksti?
E : Nē, viss kārtībā.
G : Es taču jūtu, ņem es tev iedošu savu jaku.
- viņš jau taisās vērt vaļā savu jaku, bet es neļauju.
E : Nē, tad tev pašam būs auksti.
G : Man ir silti, ja tev ir silti.
- viņš novelk savu jaku līdz galam un iedod man. Tā momentā mani sasilda. Tik silta un mīksta. Pēc kāda laiciņa jau esam pie manas, tas ir, Džeika mājas. Viņš mani noskūpsta, tā pa īstam un aizmirguļo prom. Kad es ieeju mājā visi guļ. Cenšoties nevienu nepamodināt es uzkāpju augšā uz savu istabu, klusi ieslīdu iekšā istabā. Tā ir pilnīgā kārtībā, droši vien Klaudija pastrādājusi. Nedomājot es norauju savas drēbes un apakšveļā palienu zem segas. Aizmiegu jau pēc dažām minūtēm.

---

_Nākošā daļa pēc 50♥_

View more

_47.daļa_
Sākumā es redzu tikai divus, pēc tam vēl 2 un vēl 2. Kopā seši un mani sāk mākt domas, ka dzīvi no šejienes neizkļūsim. Bet tad es dzirdu, ka Deivids ar Gustavu sačukstas. Vēl joprojām nevaru pierast, ka abi ir saliedējušies.
G : Es ņemšu tos 4 pa labi, bet tu tos īsākos divus.
D : Draudziņ, es neesmu nekāds knēvelis. 3 uz 3.
-draudziņ? nopietni?
G : Nu labi. Man 3 pa labi, tev 3 pa kreisi.
D : Sāk.._
-Deivids iesāk un apraujas. Nesaprotu kāpēc, bet tad aiz tiem 6 dēmoniem ieraugu vēl 2 stāvus. Izskatās ka viens tā nedaudz velk otru. Pienākuši nedaudz tuvāk es atpazīstu vienu no abiem un šķiet, ka Gustavs un Deivids arī. Tā ir Santa. Viņa izskatās izmocīta. Lielās, zaļās acis ir iekritušas un garie, brūnie, lokainie mati ir nekārtīgi, turklāt viss viņas ķermenis trīc. Bet tad,kad viņa ierauga Deividu, pār Santas vaigiem sāk tecēt asaras.
D : Santa..!
-Deivids grib mesties viņai pretī, bet Gustavs mēģina viņu aizkavēt, taču Deivids izlaužas no viņa tvēriena. Deivids skrien tieši Santas virzienā, bet viņa ar to dēmonu, kas viņu tur ir aiz pārējiem 6. Dēmoni, kas ir priekšā sagrābj Deividu un barā sāk viņu sist. Tad Gustavs iet viņam palīgā. Abi puiši gūst pārspēku un tagad, 5 no 6 dēmoniem jau guļ nekustīgi uz zemes. Un jā, visus 5 Gustavs nogalināja ar savām enerģijas lodēm. Kad ir palicis tikai 1, dēmons, kurš tur Santu, nāk virsū Deividam un Gustavam, nogrūžot Santu uz zemes.
Es, nedomājot, skrienu pie viņas. Noslīdu ceļos blakus viņas vārgajam ķermenim, Santa nekad nav bijusi stipra. Viņai ir slaids, kalsns ķermenis un nevajag daudz spēka vai pārdzīvojumu, lai viņa salūztu. Un tagad viņa ir salūzusi. Santa paveras manī ar skumjām suņa acīm, kurās jaušamas asaru pēdas.
S : Diān, kas notiek? Kas te notiek? Ko viņiem vajag?
- man nav ne jausmas, ko es viņai teikšu. Ko es teikšu Džeikam, jo itkā izgāju ārā, bet manis mājās jau nav otro dienu.
E : Viss būs labi..
- tas ir vienīgais, ko spēju pateikt, jo manuprāt Deivids un Gustavs visu spēs paskaidrot. Paraugos kā viņiem iet. Palikuši ir tikai viņi un vēl viens dēmons. Gustavs jau taisās viņā ielaist enerģijas lodi, bet Deivids viņu atrunā.
D : Mums viņu vajag dzīvu, Gustav. Bet tas *pieiet pie dēmona un pamatīgi iesit pa seju* par Santu.
-viņi sasien dēmonu (kur viņi vispār dabūja virvi?) un Deivids pienāk pie Santas. Paceļ viņu uz rokām un noskūpsta. Jā, Deivid, es zinu kā tas ir - uztraukties par tuva cilvēka dzīvību.
"Es mīlu tevi" Deivids nočukst Santai pie auss.
Tad mēs visi aizmirguļojam uz Gustava māju. Šī laikam ir pirmā reize, kad šeit ir arī Deivids un Santa.

---

_Nākošā daļa pēc 50♥_

View more

Okej detta måste ALLA LÄSA. Seriöst ALLLA.

---

Idag som alla kanske vet gick jag hem till Sara för att hämta hennes kläder. Så hittade jag hennes dagbok utan att tänka mig för läste jag lite av det senaste hon skrev och då stod det.

---

" 17/7-2014. Jag förstår mig inte på mig själv. Folk skriver på ask "va stark" men jag kommer aldrig bli det, även om jag försöker. Gustav säger att jag är kär i honom och jag säger nej när jag egentligen kan dö för honom, han har gjort så mycket skit men mina känslor sitter fast jag gråter sörjer och smärtan dödar mig inombords men jag kan inte göra något. Det enda jag vill är att skrika till alla "JAG ÄR INTE STARK SLUTA" men jag klarar inte av det. Folk skriver samma sak hela tiden "va stark vi är på din sida" snälla förstå om jag hade varit stark hade jag aldrig lämnat någon röra mig och jag skulle aldrig låta mig falla för Gustav. Detta tar kål på mig. Folk som skriver hat dom tror helt seriöst att jag skrattar åt dom. Men nej jag sitter och gråter åt det, jag vet jag ska inte bry mig men jag GÖR det. Dom tror inte att jag har funderat på att ta självmord mer än 3 ggr. Allt detta dödar mig inombords. Om vad det gäller min familj det känns att jag är världens dummaste dotter jag käftar mot dom hela tiden. Men ändå älskar jag dom. Snälla någon som förstår mig ta och hjälp mig, någon som kan döda mig gör det? Någon som kan visa mig att världen inte bara är ett stort mörkt hål, visa mig det. Nu orkar jag inte nå mera."

---

DETTA SKREV JAG DIREKT FRÅN HENNES DAGBOK NU. SNÄLLA LÄS OCH FÖRSTÅ HENNE. Jag gråter seriöst åt denna text fortfarande. Förstå henne jävla haters.

View more

_43.daļa_
" Tu ļāvi viņu nogalināt. Nelietis.!" Deivids to saka gandrīz pusčukstus.
G : Nevaino mani. Es zinu kā mēs viņu atgriezīsim.
D : Ko? Viņa taču ir mirusi! VISS! VAIRS NAV UN VISS!
G : Man ir savi cilvēki.
-Gustavs pieceļas un mēģina saņemties.
G : Saņem sevi rokās, eņģeļpuika, es apsolu, ka dabūšu viņu atpakaļ.
-viņš to pateica nedaudz rupjā balsī.
D : Jā, tā nu es ticēšu dēmonam..
-viņi apmainās naidīgiem skatieniem.
D : Labi. Kas tev padomā?
G : Es pazīstu vienu raganu.._
D : Melnās maģijas raganu?
G : Jā.._
D : Nu nē, neiesaistīšu Diānu ar melno maģiju.
G : Tad labāk lai viņa ir mirusi?
D : Labi, stāsti tālāk.
-viņš ir manāmi neapmierināts.
G : Mums jānogāda Diāna tur.
D : Labi, rādi ceļu.
-Deivids saņem Gustava plecu, bet Gustavs pieskaras manam ķermenim. Tad viņi visi trīs aimirgulo prom. Bet kā lai es tieku tur kur viņi?
Cieši aizveru acis un domāju " Deivds, Gustavs, Deivids, Gustavs.." Kad atveru acis, esmu nevis alā, bet gan kādā šaurā telpiņā, kas ir piesmakusi ar dūmiem. Tur atrodas Deivids, Gustavs un kāda veca tantīte. Viņa izskatās briesmīgi. Ausu ļipiņas ir nokarājušās tāpat kā plakstiņi, vaigi un pārējā āda. Mati ir melni un pinkaini, bet deguns kā raganai. Visi atrodas citā telpā, bet durvis uz to telpu ir vaļā. Es mēģinu tur ieiet, bet atduros kā pret neredzamu, stikla sienu. Kāpēc es nevaru ieiet tajā istabā?
Visi trīs sarunājas, bet sarunu es knapi dzirdu. Tantiņa iededzina pāris melnas sveces un uz grīdas uzliek baltu papīra lapu. Visi trīs izveido apli ap to lapu.
Ragana : Es saucu tevi nemiera gars, es saucu tevi nemiera gars, ja esi šeit tad do mums zīmi.
" ES ESMU TE! TE! ES NEESMU MIRUSI!"
Visi ir pievērsušies baltajai papīra lapai. Uz tās parādās melni vārdi, tie, kurus tikko izteicu. Sanāk, ka visu, ko es tagad pateikšu, parādīs uz šīs lapas.? Jāizmanto izdevība.
" PALĪDZIET, GUSTAV, DEIVID. ES ESMU TE."
Arī šie vārdi parādās uz lapas.
Ragana : Esi pārliecināts, Gustav, ka ziedosi savu dzīvību viņas dēļ.?
G : Pilnīgi droši.
Tad šis bija Gustava plāns.? Mirt manā vietā?

---

_Nākošā daļa pēc 50♥_

View more

_25.daļa_
Pēc viena mēneša mēs ar Gustavu esam satuvinājušies, bet ar Deividu - atsvešinājušies. Tas ir, mēs joprojām mēdzam kaut kur iziet, pasēdēt, kā agrāk, bet vairs ne tik daudz. Es nevaru ar viņu mierīgi pavadīt laiku, ja viņš burtiski neieredz manu puisi. Jā, manu puisi. Gustavs joprojām ir mīļš un jauks. Mēs varam runāt stundām un to arī darām. Pa šo laiku mēs esam daudz kur pabijuši un daudz ko darījuši kopā.
Santai ar Deividu joprojām ir attiecības. Tikai žēl, ka arī ar Santu vairs nepavadam tik daudz laika kā gribētos, bet mūsu draudzību nekas nespēs izjaukt.
Šodien ir silta Jūlija diena. Brālim un Klaudijai šodien ir diennakts konference, laikam Ventspilī, un Džeiks man atļāva rīkot 'pasēdēšanu' ar Santu, Deividu un, protams, Gustavu. Endiju aizvedīs pie Klaudijas māsas. Es jau esmu sarunājusi ar visiem šo vakaru, un viņi ieradīsies astoņos. Džeiks un Klaudija jau ir prom. Tagad pulkstenis rāda pusastoņi, bet es jau dzirdu, ka kāds ir pie durvīm. No sākuma likās, ka tur varētu būt Gustavs, bet tur stāvēja viņi visi trīs.
Gustavs un Deivids kopā, solās būt katastrofāli, bet es nevarēju kādam no viņiem atteikt. Es nesaprotu, kāpēc Deivids tik ļoti ienīst Gustavu.
S: Čau!
D: Čau!
E: Čau! Cik forši, ka jūs atnācāt!
-es apskauju abus, bet Gustavu noskūpstu. Mēs visi ieejam viesistabā un iekārtojamies dīvānā. Uz blakus galdiņa esmu sagatavojusi 2 lielās popkorna bļodas,augļu kanapē un 4 fantas glāzes. Mēs vienojamies par filmu un sākam skatīties. Izvēlējāmies filmu "Mūsu zvaigžņu vaina." Drīzāk es izvēlējos. Pirms kāda laika lasīju grāmatu un lasot raudāju. Filma iznāca nesen, brīnos ka mēs to dabūjām tik labā kvalitātē. Visiem tā ļoti patika, bet kad TFIOS bija jau noskatīta, mēs sākām skatīties šausmeni, kuru ieteica Deivids.
Es laikam aizmigu filmas laikā, jo kad atkal paveru acis, ieraugu tikai Santu, kura arī jau guļ. Blakus nejūtu ne Deivu, ne Gustavu un tad es izdzirdu balsis. Tās nāk no virtuves, bet es visu lieliski dzirdu. Es atkal aizveru acis un mēģinu ieklausīties dziļāk.
D: Es visu zinu, Gustav. Gan par tevi, gan par taviem vecākiem, gan arī par tradicionālajām iesvētībām. Es tev Di neatdošu.
G: Es nesaprotu par ko tu runā.
D: Tikai nesāc. Esmu gaismas glabātās pietiekami ilgi, lai atpazītu tādus kā tu.
G: Nu labi, uzminēji. Un par iesvētībām arī tu zini, ja? Nu tad paklausies, eņģeļpuika, nelien tur, kur nevajag, savādāk plāni klāsies.
D: Nē tu paklausies mani. Es tev neļaušu nodarīt pāri Diānai. Mans pienākums ir viņu sargāt, un no pienākumiem es neatkāpšos.
-tad Deivids atnāk atpakaļ un uzmanīgi iesēžas dīvānā, Gustavs drīzi pievienojas. Bet es tēloju ka guļu.
Es nesaprotu, ko lai domāju par tikko dzirdēto sarunu?

---

_Nākošā daļa pēc 50♥_

View more